Starptautiskās maksājumu sistēmas MasterCard un Visa ir atbloķējušas Krievijas OAO SMP Bank maksājumu karšu darbību, informē Latvijas AS SMP Bank pārstāve Jūlija Matvejeva.

Pagājušās nedēļas beigās Visa un MasterCard bloķēja operācijas ar Krievijas bankas SMP Bank izdotajām kartēm, jo to Krievijas amatpersonu skaitā, pret kurām tiks vērstas ASV sankcijas, iekļuva arī Krievijas SMP Bank dibinātāji – Krievijas miljardieri Arkādijs un Boriss Rotenbergi. Bankai pieder vairāk nekā 50% Latvijas AS SMP Bank akciju, un abi miljardieri strādā tās padomē.

Tomēr bankas pārstāvji laikrakstam Dienas Bizness piektdien skaidroja, ka SMP Latvijā ir neatkarīga banka, tādēļ tās darbību lēmums neietekmē un klientiem visi pakalpojumi ir pieejami.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārstāvji norādīja, ka seko līdzi notikumu attīstībai pasaulē, un regulāri kontaktējas ar SMP Bank vadību Latvijā.

AS SMP Bank ir Latvijā reģistrēta un strādā Latvijas jurisdikcijā, līdz ar to minētās ASV sankcijas uz to neattiecas, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

SMP Bank vadība Latvijā ir apliecinājusi FKTK, ka tās maksājumu karšu sistēma Latvijā strādā.

FKTK seko līdzi situācijai un notikumu attīstībai pasaulē, kā arī ir ciešā saziņā ar SMP Bank vadību Latvijā. FKTK vērtē notikumu attīstības ietekmi un rīkosies atbilstoši situācijai.

Latvijā no 26 kredītiestādēm sešām ir Krievijas izcelsmes kapitāls, kas ir 7,1% no kopējā ārvalstu kapitāla Latvijas banku sektorā. SMP Bank Latvijā ir vienīgā Krievijas bankas meitas banka Latvijā.

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskās maksājumu sistēmas Visa un MasterCard piektdien bloķējušas operācijas ar SMP Bank izdotajām kartēm, kuras dibinātāji ir ASV sankcijām pakļautie Krievijas miljardieri Arkādijs un Boriss Rotenbergi.

AS SMP Bank nosaukums turpmāk būs AS Meridian Trade Bank, informē bankas pārstāvji.

Patlaban ir pabeigts AS SMP Bank akciju daļas pārdošanas darījums, kura laikā bankas mazākuma akcionāri ir iegādājušies daļu no Krievijas reģistrētajai bankai Северный морской путь piederošajām akcijām. Darījuma rezultātā Krievijas bankai Северный морской путь vairs nepieder AS SMP Bank akciju kontrolpakete, jo 51% akciju ir nonākušas mazākuma akcionāru īpašumā, kas ir Latvijas rezidenti - bankas vadības pārstāvji.

Sakarā ar AS SMP Bank akcionāru struktūrā notikušajām izmaiņām ir mainīts arī bankas padomes un valdes sastāvs.

Bankas pārstāvji skaidro, ka banka patlaban nodrošina norēķinu operācijas, maksājumus caur internetbanku un maksājumu kartēm, kā arī citus bankas finanšu pakalpojumus. Banka ir gatava savlaicīgi un pilnā apmērā izpildīt visas saistības pret saviem klientiem.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Starptautiskās maksājumu sistēmas Visa un MasterCard piektdien bloķējušas operācijas ar SMP Bank izdotajām kartēm, kuras dibinātāji ir ASV sankcijām pakļautie Krievijas miljardieri Arkādijs un Boriss Rotenbergi.

«Visas pārējās operācijas, ieskaitot noguldījumu izmaksu un maksājumu veikšanu, notiek bez jebkādiem ierobežojumiem. Tāpat neesam tikuši informēti par mūsu korespondentkontu apkalpošanas apturēšanu ārvalstīs vai kredītlīniju slēgšanu,» teikts bankas izplatītajā paziņojumā.

Kā ziņots, reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paplašināja sankcijas pret Krieviju, tās attiecinot arī uz prezidentam Vladimiram Putinam tuvākajām aprindām. To vidū ir arī SMP Bank līdzīpašnieki brāļi Arkādijs un Boriss Rotenbergi.

Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka sankcijas tiks vērstas arī pret citām Krievijas amatpersonām.

Nedēļas sākumā ASV jau pavēstīja, ka vērsīs sankcijas pret vairākām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, kas tiek vainoti Ukrainas krīzē. Saskaņā ar atsevišķu ASV prezidenta rīkojumu sankcijas tika noteiktas arī bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa padomniekam.

Jaunajā sarakstā iekļautas 20 personas:

1. Jevgēņijs Bušmins - Krievijas Federācijas padomes spīkera vietnieks, Budžeta un finanšu tirgu komitejas priekšsēdētājs;

2. Vladimirs Džabarovs - Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

3. Andrejs Fursenko - Krievijas Federācijas prezidenta palīgs;

Šā gada pirmajā ceturksnī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi 67 kredītiestāžu klientu sūdzības, liecina FKTK dati.

No 1. ceturksnī 67 saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem 13 gadījumos to iesniedzēji vērsušies FKTK par SEB bankas darbību, 12 - par Swedbank darbību, desmit sūdzības tika saņemtas par Citadele bankas darbību, deviņas - par DNB banka, septiņas - par PrivatBank un sešas - par Norvik banku.

Četras sūdzības tika iesnieguši Nordea Bank Latvijas filiāļu klienti, divas sūdzības bija par visām Latvijas bankām un pa vienai sūdzībai FKTK saņēmusi no Baltikums Bank, Baltic International Bank, Danske Bank Latvijas filiāles un SMP Bank klientiem

FKTK skaidro, ka saņemto sūdzību skaits par dažādiem tirgus dalībniekiem var atšķirties, jo to uzņēmējdarbības un tirgus daļas apjoms, kā arī uzņēmējdarbības veids ir atšķirīgs. Sniegtie dati jāaplūko šo rādītāju kontekstā.

Šā gada 17.decembrī pēc Augstākās tiesas sprieduma ir stājies spēkā un vairs nav pārsūdzams Konkurences padomes (KP) 2011.gadā pieņemtais lēmums par aizliegtu vienošanos sodīt 22 Latvijas komercbankas. Attiecīgi viena mēneša laikā bankām, kas uzturēja tiesvedību, jānomaksā tām piemērotais naudas sods, informē Konkurences padome.

2011.gadā KP secināja, ka bankas ir kopīgi ilgstoši fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par patērētāju pirkumiem ar maksājumu kartēm, kas savukārt noteica zemāko līmeni tiem maksājumiem, kurus bankām veica tirgotāji, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājuma kartes. Aizliegtā vienošanās attiecās arī uz komisijas maksām, ko bankas maksāja viena otrai par bankomātu pakalpojumiem. Tādējādi tika deformēta konkurence, kā arī nodarīts kaitējums gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem. Aizliegtā vienošanās bija spēkā no 2002.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.janvārim, tomēr banku dalības ilgumi tajā bija atšķirīgi.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu 8,2 miljonu latu vērtībā reģistrējis SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC), liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Ķīlas ņēmējs bijusi Nordea Bank Finland. Kompānija šajā bankā reģistrējusi vēl vienu komercķīlu 1,8 miljonu latu vērtībā.

Aizvadītajā nedēļā 6,3 miljonu latu vērtu komercķīlu devis telekomunikācijas uzņēmums SIA Izzi Ethernet, kā parādnieku reģistrējot SIA Baltcom TV. Ķīlu ņēmusi SEB banka.

Trešā lielākā komercķīla pagājušajā nedēļā reģistrēta kravu pārvadājumu kompānijai SIA Odara, un tās ņēmējs bijusi Norvik banka. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 4,9 miljoni latu.

Komercķīlu 3,6 miljonu latu vērtībā reģstrējis nekustamā īpašuma pārvaldnieks SIA D2V, un to ņēmusi Nordea Bank Finland. Savukārt SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs reģistrējis 2,85 miljonu latu vērtu komercķīlu, ko ņēmusi AS Swedbank.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devis Jānis Bormanis, kā parādnieku reģistrējot nekustamo īpašumu SIA Loras nami, liecina Lursoft dati.

Ķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 11,38 miljoni eiro, un tās ņēmējs bijusi AS Rietumu banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi nekustamā īpašuma SIA Alis. Tās vērtība bijusi 10,9 miljoni eiro, bet ķīlas ņēmēja bijusi AS Latvijas Krājbanka.

Savukārt trešā lielākā komercķīla bijusi elektroinstalācijas ierīkošanas SIA SZMA Rīga. Tās kopējā vērtība – 3,3 miljoni eiro, bet ņēmējs – Nordea Bank Finland Plc.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 2,85 miljonu eiro apmērā devusi būvkompānija SIA Super Bebris, kā parādnieku reģistrējot SIA Super Bebris Property. Ķīlas ņēmēja bijusi AS SMP Bank.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 67 komercķīlas, bet 103 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 181 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 119 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi lati.

Lielāko komercķīlu devusi VAS Starptautiskā lidosta Rīga – 52,18 miljonus eiro. Ķīlas ņēmējs bijusi Finanšu ministrija. Kā informēja lidostā Rīga, lidosta pārjaunojusi 2012.gadā dotu komercķīlu, kas iepriekš tika reģistrēta, lai saņemtu Kohēzijas fonda līdzekļus.

Db.lv jau rakstīja, ka paredzēto infrastruktūras modernizācijas projektu realizācijai VAS Starptautiskā lidosta Rīga devusi Finanšu ministrijai 52 miljonu eiro vērtu komercķīlu «Šī komercķīla ir saistīta ar Kohēzijas fonda projekta realizācijai nepieciešamajiem līdzekļiem. Ņemot vērā, ka ES fondi vispirms prasa, lai projekta realizētāji ieguldītu līdzekļus un tikai pēc projekta realizācijas tos pārskaita uzņēmumam, lidostai ir nepieciešami līdzekļi, ko ieguldīt. Līdz ar to Lidosta vērsās Valsts kasē, lai nepieciešamos līdzekļus aizņemtos,» iepriekš Db.lv sacīja VAS Starptautiskā lidosta pārstāvji.

Reaģējot uz ASV sankcijām, Krievija piedraudējusi aizliegt starptautisko maksājumu sistēmu Visa un MasterCard darbību, vēsta Krievijas radiostacija Eho Moskvi.

Ar šādu likumdošanas iniciatīvu klajā nācis Krievijas domes finanšu tirgus komisijas vadītāja vietnieks Vladislavs Rezņiks.

Kā vēstīts, Visa un MasterCard piektdien bloķējušas operācijas ar Krievijas banku SMP Bank un Bank Rossija izdotajām kartēm.

Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paplašināja sankcijas pret Krieviju, tās attiecinot arī uz prezidentam Vladimiram Putinam tuvākajām aprindām.

Naktī uz piektdienu par sankciju saraksta papildināšanu paziņoja arī Eiropas Savienība.

ASV un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas noteikušas jaunas sankcijas Krievijai saistība ar Ukrainas konfliktu, raksta Bloomberg.

ASV Prezidenta Baraka Obamas administrācija piemērojusi sankcijas valdības pārstāvjiem un kompānijām, kas ir saistīti ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vaicāts, vai jaunajām sankcijām būs kāda ietekme, prezidents uzsvēris, ka pagaidām nav precīzi zināms, vai tās strādās. Baltais nams gan uzsvēris, ka jaunās sankcijas izsludinātas, jo Krievija nav darījusi neko, lai apstiprinātu savu apņemšanos slēgt diplomātisku vienošanos, un faktiskis ir vēl paplašinājusi krīzi.

Baltā nama ziņojumā teikts, ka Valsts kases sankcijas attieksies uz septiņiem Krievijas valdības pārstāvjiem, ieskaitot divas no V. Putinam tuvu stāvošām personām – iesaldēt aktīvus un liegt ieceļošanu ASV. Tāpat aktīvi tiks iesaldēti 17 kompānijām.

Trešdien Krievijas rubļa vērtība saruka pirmo reizi trīs dienu laikā, valdot bažām, ka Ukrainas konflikts kļūs spēcīgāks, raksta Bloomberg.

Valūtas kurss pret centrālās bankas noteikto eiro un dolāru grozu saruka par 0,2% līdz 41,836 rubļiem. Iepriekšējo divu dienu laikā rubļa vērtība pret grozu pakāpās par 1,3%, jo jaunās starptautiskās sankcijas gāja secen Krievijas lielākajiem uzņēmumiem.

Šajā gadā rubļa vērtība pret dolāru ir sarukusi par 8%, kas ir otrs sliktākais rezultāts starp 24 jaunattīstības valstu valūtām. Rubļa kurss pret dolāru saruka par 0,4% līdz 35,7415 rubļiem, bet pret eiro – par 0,2% līdz 49,351 rublim.

Trešdien Krievijas valdības rubļu parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2027. gada februārī ienesīgums pakāpās par vienu bāzes punktu līdz 9,55%. Iepriekšējo divu dienu laikā ienesīgums samazinājās par 11 bāzes punktiem.

Amerikāņu varasiestādes nobloķējušas divu «Putina draugu» banku aktīvus aptuveni 640 miljonu dolāru apjomā, atsaucoties uz Finanšu ministrijas datiem, vēsta laikraksts The Wall Street Journal.

Sankciju rezultātā cietusi Jurija Kovaļčuka dibinātā banka Rossija un brāļu Rotenbergu SNP-Bank. Šīs bankas bija vienas no pirmajām, kas tika iekļautas ASV «melnajā sarakstā».

Laikraksts saņēmis informāciju par bloķēto līdzekļu apjomu, nosūtot pieprasījumu uz Finanšu ministriju. Vissmagāk cietusi banka Rossija, kurai iesaldēti 572 miljoni dolāru. Tie ir aptuveni 10% no bankas aktīviem atbilstoši 2013.gada datiem un ņemot vērā pašreizējo valūtas kursu. SMP-Bank bloķēti 65 miljoni dolāru jeb 2% aktīvu.

Teroristu organizācijas Luhanskas tautas republika kontā maksājumu sistēmā Paypal ASV Finanšu ministrija iesaldējusi 637 dolārus.

SIA Flexidea rada tiešsaistes platformu, kur uzņēmēji var pārdot savus rēķinus

«Principā tas ir kā faktorings, bet parasti šādos pakalpojumos bankas interesē viss līgums par visiem rēķiniem, bet pie mums var pārdot konkrētus rēķinus. Ja mūsu klients piegādā preces vai sniedz pakalpojumus ar pēcapmaksu, esam gatavi finansēt viņa rēķinus. Platforma ļauj to darīt attālināti, klientam nav nekur jāiet – var reģistrēties mūsu mājaslapā, augšupielādēt rēķinu un dienas laikā saņemt finansējumu,» skaidro Vladimirs Fogels, SIA Flexidea līdzīpašnieks.

Biznesa sākšanā uzņēmums ieguldījis īpašnieku līdzekļus. Summu Vladimirs neatklāj. Divos gados Flexidea vēlas kļūt par lielāko faktoringa pakalpojumu sniedzēju Baltijas tirgū. Tālāki plāni saistās ar Skandināvijas un Centrāleiropas valstīm. «Protams, lai attīstītos tālāk, būs nepieciešamas lielas investīcijas mūsu darbības finansēšanai. Pienāks brīdis, kas meklēsim investorus. Vispirms izdarīsim to, ko varam, ar saviem līdzekļiem,» saka Marija Sutirina, SIA Flexidea līdzīpašniece.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 72 komercķīlas, bet 89 tika dzēstas, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 257 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 168,5 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi lati.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi SIA Sputo, kā parādnieku norādot nekustamā īpašuma SIA Sorteks. Komercķīlas kopējā maksimālā prasījuma summa ir 10,4 miljoni eiro.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Rīgas pilsētbūvnieks, un to ņēmusi AS SEB banka. Ķīlas kopējā vērtība ir 9,6 miljoni eiro.

Trešā lielākā komercķīla reģistrēta metālapstrādes uzņēmumam SIA Valpro – 4,6 miljonu eiro vērtībā.

Iedzīvotāju patriotiskais noskaņojums Krievijā pēc Krimas okupācijas un separātisma veicināšanas Austrumukrainā var izrādīties stipri īslaicīgs.

Vismaz tajā brīdī, kad Rietumvalstu sankcijas un spekulantu aktivitātes pasaules preču biržās būs pietiekami noēdušas aizvien savārgstošās Krievijas ekonomisko potenciālu. Padzirdot par to, ka kāda cita valsts pret Krieviju ieviesusi ekonomiskās sankcijas, mūsu kaimiņzemes amatpersonu tradicionālā reakcija ir ironiski izteicieni un draudi vērst pretpasākumus. Tiesa, šī ironija, visticamāk, pāriet brīdī, kad televīzijas kameru prožektori tiek izslēgti un, nokāpjot no tribīnes, galvā tiek rēķināti miljardu dolāru vērtie zaudējumi gan pašam, gan valstij kopumā. ASV un Eiropas sankcijas neaprobežojas tikai ar vīzas neizsniegšanu ieceļošanai tajā vai citā valstī vai kādas naudas summas pazušanu kādas ārvalstu bankas kontā. Patiesībā Krievijas amatpersonas un uzņēmējsabiedrības, kurām sankcijas tikušas piemērotas, piedzīvo ne tikai sīkas neērtības, bet arī iespaidīgus finansiālos zaudējumus. Tas īpaši attiecināms uz ASV sankcijām, kuru mērķis nav iesaldēt tikai tās naudas summas, kas atrodas pasaules lielākās ekonomikas jurisdikcijā esošajās bankās, bet gan konkrētas amatpersonas un uzņēmējsabiedrības izslēgt no normālas finansiālās aprites.

Krievijas naftas gigants Luksemburgā prasa atzīt pret to vērsto sankciju prettiesiskumu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas valdībai piederošā un pasaulē lielākā biržā kotētā naftas un gāzes kompānija Rosneft iesniegusi Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pret Eiropadomi, kas Krievijas agresijas Ukrainā dēļ 31. jūlijā noteica pret to ierobežojošas sankcijas.

Sankcijas cita starpā liedz Krievijas valsts kapitāla naftas kompānijām un bankām pieeju Eiropas finanšu tirgiem refinansēšanās vajadzībām. Tā kā tieši naftas eksports dod ļoti lielu Krievijas valsts budžeta daļu, no kuras savukārt tiek finansēts viss pārējais, Kremļa ģeopolitiskās megalomānijas projektus ieskaitot, tas ir uzskatāms par praktisku žestu, liekot Maskavai saprast – nedomājiet, ka pret Ukrainas proeiropeisko politisko kursu vērsto agresiju varēsit apmaksāt ar pašas Eiropas naudu.