Cūkkopības uzņēmums SIA «Gaižēni» pagājušajā nedēļā pārjaunojis trīs komercķīlas, palielinot katras komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Gaižēni» katras jaunreģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 15,635 miljoni eiro, un tās ir lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās komercķīlas.

Iepriekš katras komercķīlas summa bija 14,5 miljoni eiro. Jaunās komercķīlas reģistrētas 4.jūlijā.

Visas trīs ķīlas reģistrētas par labu AS «Swedbank». Vienas ķīlas devējs ir SIA «Gaižēni» un ar to ir ieķīlāts uzņēmums kā lietu kopība, tā krājumi, ganāmpulks, nemateriālie ieguldījumi, ķermeniskie pamatlīdzekļi, prasījuma tiesības un traktortehnika.

Otras komercķīlas devējs ir SIA «Gaižēni» vienīgais valdes loceklis Alex Skovgaard Rasmussen, kurš ir ieķīlājis viņam piederošās 717 127 kapitāldaļas, kas veido 7% no SIA «Gaižēni» pamatkapitāla, bet pārādnieks ir SIA «Gaižēni». Savukārt trešās komercķīlas devējs ir SIA «Ungure», kas ir 51,9% SIA «Gaižēni pamatkapitāla īpašnieks un kas ir ieķīlājis tam piederošās 5 312 260 kapitāldaļas.

Viesnīcas «Radisson Blu Hotel Elizabete» pārvaldītājs SIA «Elizabetes Centrs» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 23,27 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «Swedbank», kurai par labu SIA «Elizabetes Centrs» ieķīlājis visu mantu.

Bez šīs ķīlas reģistrēta vēl viena komercķīla, kuras devējs ir AS «Viesnīca »Latvija«», kas pārvalda viesnīcu «Radisson Blu Conference and SPA Hotel Latvija», bet šīs ķīlas parādnieks ir SIA «Elizabetes Centrs». Arī šīs komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 23,27 miljoni eiro un tā ir reģistrēta par labu AS «Swedbank».

Abas komercķīlas reģistrētas 14.decembrī, un ir lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās komercķīlas pēc nodrošinātā prasījuma maksimālās summas

Abu viesnīcu pārvaldītāju - AS «Viesnīca »Latvija«» un SIA «Elizabetes Centrs» - vienīgais īpašnieks ir Norvēģijā reģistrētā kompānija «Linstow AS», kuras patiesā labuma guvēja ir Norvēģijas pilsone Margaret Boel Garmann.

Šogad janvārī - maijā reģistrēts 3761 jauns uzņēmums, kas ir par 1009 uzņēmumiem jeb 21,2% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kad tika reģistrēti 4770 jauni uzņēmumi.

To liecina SIA "Lursoft" dati. Interesanti, ka šā gada pirmo piecu mēnešu laikā jauno uzņēmumu skaits ir viszemākais pēdējo 10 gadu laikā. "Iepriekš vidēji dienā tika reģistrēti 35 – 40 jauni uzņēmumi, tad šī gada marta beigās un aprīlī šis rādītājs saruka un ik dienu tika reģistrēts par 10 – 15 uzņēmumiem mazāk," situāciju vērtē SIA "Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa gan piemetina, ka šobrīd situācija ir uzlabojusies un jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte atgriezusies iepriekšējā līmenī. Lai arī koronovīruss daudziem laupījis apetīti reģistrēt jaunus uzņēmumus, tomēr ir arī jaunreģistrēti subjekti ar ievērojamu pamatkapitālu un plāniem izvērsties Latvijā.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 80 komercķīlas, bet 92 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 189 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 128 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devis naftas tirdzniecības uzņēmums Tintrade Ltd – 33,6 miljonu eiro apmērā. Ķīlas ņēmējs ir Cooperatieve Centrale Raiffeisen-Boerenleenbank B.A.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Grand Credit, un tās maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 26,16 miljoni eiro. Ķīlas ņēmējs ir Rietumu banka.

Savukārt trešās lielākās komercķīlas devējs pagājušajā nedēļā bijusi SIA MV Hotels – ķīlas vērtība ir 10 miljoni eiro, un to ņēmusi AS ABLV Bank.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu – 9,3 miljonu latu apmērā - reģistrējis SIA Rīgas universiālais termināls, liecina Lursoft dati.

Komercķīlu ņēmusi AS SEB banka. Uzņēmums bankai devis vēl vienu ķīlu 3,06 miljonu latu apmērā.

Otru lielāko komercķīlu devis SIA Legis Holding. Komercķīlas maksimālā prasījumu nodrošinājumu vērtība bijusi 6 miljoni latu, un to ņēmusi SIA LatInvest Group.

Trešās lielākās komercķīlas devējs bijis SIA Sēļi, un tās kopējā vērtība ir 5,7 miljoni latu, bet ņēmējs - AS Swedbank.

Aizvadītajā nedēļā 4,2 miljonu latu vērtu komercķīlu ņēmis OU Hanner Group, un to devis OU JVI.

Transporta uzņēmums SIA Gabriels pagājušajā nedēļā reģistrējusi komercķīlu 3,5 miljonu latu vērtībā, un tās ņēmējs bijusi ēku uzturēšanas kompānija SIA DL Service.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 102 komercķīlas, bet 176 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 187 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 125 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA InCredit Group – 37,4 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Rietumu banka.

Otras lielākās ķīlas devējs bijusi AS Agrofirma Tērvete, kā parādnieku norādot AS Tērvetes AL. Ķīlas kopējā maksimālā prasījumu summa ir 26,2 miljoni eiro, un tās ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Trešo lielāko komercķīlu devusi SIA Damme Real Estate, kā parādnieku norādot SIA RCH Management. Ķīlas kopējais apmērs ir 17,199 miljoni eiro, un to ņēmusi AS DNB banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 81 komercķīla, bet 53 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 237,7 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 168,6 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 69,1 miljards eiro.

Lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devusi SIA Topos pārvaldība – 3 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AAS InterRisk Vienna Insurance Group

Otras lielākās komercķīlas devējs bijusi Straģa Jāņa Brunavas pagasta zemnieku saimniecība Krišjāņi – 1,995 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Divas jaunas komercķīlas vakar reģistrētas mehānisko komponentu ražotājam SIA “Leax Baltix”, liecina Lursoft dati.

Abu komercķīlu ņēmējs ir AS “Danske Bank” un to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 3,4 miljonus eiro. Komercķīlas izziņas rāda, ka uzņēmums par labu bankai ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Iesniegtajā gada pārskatā par 2018.gadu teikts, ka pērn uzņēmums veicis investīcijas ražošanā un ražošanas iekārtās, kas sniedz tam lielākas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem. 2018.gadā SIA “Leax Baltix” uzsākusi ražot produktus, kuri saistīti ar tālāku ražošanas robotizāciju un automatizāciju. Tāpat arī turpināts pilnveidot ražošanas vidi, kas vērsta uz energoefektivitāti un piesārņojuma samazināšanu.

Tūroperatoram SIA "Tez Tour" reģistrēta viena miljona eiro vērta komercķīla, liecina "Lursoft" dati. Par labu komercķīlas devējam AS Attīstības finanšu institūcija "Altum" uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Kā rāda Lursoft pieejamā informācija, vakar reģistrētā komercķīla ir pirmā ķīla uzņēmuma 18 gadus ilgajā pastāvēšanas laikā.

Spāņu Germesinvest SL piederošā SIA "Tez Tour" darbiniekiem vairākkārt veikta atlīdzības izmaksa par dīkstāvi, kā arī VID atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Pērn uzņēmums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 537,59 tūkstošus eiro. Ja salīdzina SIA "Tez Tour" veiktās nodokļu iemaksas uz vienu darbinieku ar citu tūrisma operatoru pakalpojumu nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu iemaksām, jānorāda, ka SIA "Tez Tour" gadījumā tās ir vairāk nekā divas reizes lielākas.

SIA Kronus 2012. gadā apgrozīja 18,3 milj. Ls, kas ir par 10,49% vairāk nekā gadu iepriekš. Arī šogad uzņēmums cer uzrādīt līdzīgu apgrozījuma kāpumu, liecina Lursoft dati.

Tāpat 2013. gadā SIA Kronus apņēmies audzēt preču piegādi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un trešajās valstīs par 15%.

Uzņēmums 2012. gadu noslēdza ar 406 tūkst. Ls peļņu pēc nodokļu nomaksas.

2000. gadā reģistrētā Kronus ir iekļauta Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, kas tiek veidots pēc uzņēmumu gada apgrozījuma. 2011. gadā Kronus apgrozīja 16,5 milj. Ls, kas ļāva kompānijai TOP 500 ierindoties 267. vietā.

Savas darbības laikā uzņēmums vairākkārt mainījis savu nosaukumu – pirmajos darbības mēnešos tas strādājis ar nosaukumu SIA Vēja parks 9, kas pēc tam nomainīts uz SIA Metāla industrija, savukārt laikā no 2001. gada 28. augusta līdz 2003. gada 25. aprīlim tas bijis atpazīstams pēc vārda SIA NII. Šogad jūnijā veikta SIA Kronus reorganizācija, atdalot uzņēmuma daļas un pievienojot tās SIA Plantos un SIA Landos.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Pirmajos sešos mēnešos šogad reģistrētas vairākas kapitālsabiedrības ar daudzmiljonu kapitālu, starp kurām līderos ir Lipmanu ģimenei piederošā SIA «Liplat Holding», liecina Lursoft dati.

Aprīļa vidū reģistrētajai kapitālsabiedrībai patlaban reģistrētas jau 5 komercķīlas. Šī uzņēmuma pamatkapitālu veido 33,44 milj.EUR, kamēr uzņēmēja Aigara Kesenfelda jaunreģistrētās SIA «100x Ventures» pamatkapitāls ir 4 milj.EUR.

Tikpat liels pamatkapitāls ir arī SIA «Gustava parks projekti» un SIA «Brīvības parks projekti», kuru patiesais labuma guvējs ir lietuviešu miljonārs Nerijus Numavičs, paredzot tuvāko septiņu gadu laikā ieguldīt vairāk nekā 200 miljonus eiro un attīstīt biroju un dzīvojamo ēku kompleksus.

TOP 10: lielākās 2019.gada pirmajā pusgadā reģistrētās kapitālsabiedrības: