Investējot vairāk nekā 2,2 miljonus eiro, kokapstrādes uzņēmums Kronus atvēris jaunu metālapstrādes ražotni Rīgā.

Vērienīgais projekts realizēts vien pusgada laikā, un uzņēmums plāno piegādāt klientiem pirmos pasūtījumus jau līdz 2022. gada beigām.

Kokapstrādes uzņēmuma Kronus galvenais virziens ir koka iepakojuma ražošana. Palešu apmalēm, kas ir Kronus pamatprodukts, ir vajadzīgas arī metāla detaļas – eņģes. Kopš 2017. gadā uzņēmumā tika izveidota sava eņģu ražotne un nepieciešamais metāls tika pirkts no tirgotājiem, pie tam apmēram 60% eņģu ražošanai nepieciešamā metāla tika piegādāts no Krievijas.

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu  

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj....

Šī gada pavasarī, pēc kara Ukrainā sākuma un ieviestajām sankcijām pret Krievijas uzņēmumiem, meklējot risinājumus metāla piegādei, uzņēmums SIA Kronus pieņēma lēmumu par labu metālapstrādes virziena attīstībai. Sešu mēnešu laikā, piesaistot “Swedbank” un “Citadele” finansējumu 2,2 milj. eiro apmērā, uzņēmums realizēja vērienīgu projektu — tas atrada un pārbūvēja telpas, iepirka ražošanas iekārtas, aprīkoja ražotni, kā arī izveidoja sadarbību ar piegādātājiem. Lai nodrošinātu ražošanai nepieciešamos izejmateriālus, Kronus sadarbojas ar piegādātājiem no Eiropas un Āzijas.

Metāla griešanas iekārtu jauda ir apmēram 50 000 tonnas gadā, bet Kronus ražotnei nepieciešamas apmēram 12 000 tonnas (kas arī tiks nodrošināts 2023. gadā), tāpēc produkcija tiek piedāvāta arī citiem uzņēmumiem.

“Pusgada laikā mūsu komanda paveica lielu darbu, un šodien mēs speram vēl vienu nozīmīgu soli ne tikai Kronus attīstībā, bet arī Baltijas valstu uzņēmējdarbības vēsturē un sinerģijā starp mūsu kokapstrādes uzņēmumu un metālapstrādes nozares uzņēmumiem. Jaunās ražotnes jauda ir 50 000 tonnas gadā, no tiem ap 75 % paredzētas mūsu klientiem. Tādējādi, būdams 100 % Latvijas uzņēmums, Kronus novērš visus iespējamos sankciju riskus, kas neapšaubāmi ir viens no šī gada izaicinājumiem gan Kronus uzņēmējdarbībai, gan arī citiem nozares spēlētājiem,” komentē Igors Ževaks, SIA Kronus valdes priekšsēdētājs.

SIA Kronus ir 1995. gadā dibināts kokapstrādes uzņēmums, kas specializējas koka iepakojuma – palešu un palešu apmaļu, DIY, dārzkopības produktu un koka dārzu māju ražošanā. Uzņēmuma produkti tiek eksportēti uz vairāk nekā 53 pasaules valstīm ar galvenajiem eksporta tirgiem Vācijā, Zviedrijā un Āzijas valstīs.

2021. gadā Kronus apgrozījums pieauga līdz 87 752 342 eiro, gada laikā palielinoties par 97,5 %. Uzņēmuma peļņa šajā periodā pārsniedza 10 557 315 eiro. 2020. gadu uzņēmums noslēdza ar 556 682 eiro lieliem zaudējumiem.

SIA Kronus ir 100 % vietējā kapitāla uzņēmums. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Andrejs Dikins, Aleksandrs Minajevs un Igors Ževaks.

Latvijas kokapstrādes uzņēmuma Kronus apgrozījums 2021. gadā ir pieaudzis līdz 87 752 342 eiro, gada laikā palielinoties par 97,5% un sasniedzot uzņēmuma rekordu, informē uzņēmums.

Straujās izaugsmes pamatā bijusi drosme turpināt pirms pandēmijas aizsāktos projektus, apsteidzot konkurentus. Kronus peļņa 2021. gadā pārsniedza 10 557 315 eiro. 2020. gadu uzņēmums noslēdza ar 556 682 eiro lieliem zaudējumiem.

"Pērn, neraugoties uz tirgus izaicinājumiem un svārstībām, Kronus ir nostiprinājis savu pozīciju gan Latvijas, gan Eiropas koka iepakojuma tirgū, kā arī veiksmīgi uzsācis darbību jaunos segmentos. Tas viss kļuva iespējams, pateicoties mūsu komandas profesionālismam un drosmei rīkoties ātrāk un drosmīgāk par konkurentiem. Šogad mēs turpināsim uzsāktās iniciatīvas, kā arī pievērsīs uzmanību jaunu virzienu meklēšanai. Tāpat arī veltīsim lielu uzmanību darbinieku izaugsmei un attīstībai, kā arī uzņēmuma kultūras pamatvērtībām. Neapšaubāmi, arī šogad mēs turpināsim atbalstīt labdarības projektus," komentē Andrejs Dikins, SIA Kronus izpilddirektors.

Koksnes cenas ir sasniegušas pagaidu zemāko punktu, gaidāms cenu pieaugums, informē kokapstrādes uzņēmumā "Kronus".

"Kronus" pārstāvji norāda, ka, lai gan janvārī bija vērojams gatavo preču cenu kritums, lielākā daļa tirgus dalībnieku uzskatot, ka cenas ir sasniegušas pagaidu zemāko punktu. Pieprasījums tirgū ietekmēs cenu korekciju tempu un apjomu, bet uzņēmumā paredz, ka izejmateriālu cenas palielināsies.

Tāpat izejmateriālu cenu korekcijas var ietekmēt gatavo preču cenas līdz 2023.gada pirmā ceturkšņa beigām.

Pašreizējo tirgu situāciju ietekmē inflācija, elektrības, kurināmā un citu enerģiju izmaksas, karš Ukrainā, kā arī zemākas prasības no tirgus.

"Kronus" eksperti skaidro, ka negaidīti siltās ziemas dēļ kurināmās koksnes cenas turpina samazināties. Savukārt, kamēr gatavo preču cenas joprojām ir pakļautas vājā pieprasījuma spiedienam, zāģmateriālu cenas ir sasniegušas zemāko punktu un vismaz dažiem sortimentiem atkal sāk pieaugt.

Koka palešu ražotāja Kronus peļņa pērn palielinājusies par 49% un sasniegusi 1,1 miljonu eiro salīdzinājumā ar 738 492 eiro 2014.gadā, liecina Firmas.lv dati.

Uzņēmuma apgrozījums 2015.gadā bija 28,124 miljoni eiro salīdzinājumā ar 28,035 miljoniem eiro 2014.gadā.

Uzņēmuma vadības ziņojumā apgrozījuma pieaugums tiek skaidrots ar jaunu klientu piesaisti Lietuvā. Tāpat norādīts, ka pagājušā gada nogalē veikta reorganizācija, uzņēmumam pievienojot Kronus lielākajam akcionāram Aleksandram Minajevam piederošos kokapstrādes uzņēmumus SIA Landos un SIA Plantos.

Šogad plānots apgrozījumu palielināt par 3%, piegādājot produkciju Eiropas Savienības valstīm un trešajām valstīm, īpašu vērību veltot Āzijas reģionam.

SIA Kronus reģistrēts 2000.gadā, pamatkapitāls ir 327 244 eiro. Uzņēmuma sešas ražotnes atrodas Rīgā, pērn tajās nodarbināti 249 darbinieki. Uzņēmumam ir arī meitas uzņēmums Kronus Eesti Igaunijā un Kronus LT Lietuvā.

Patlaban vērojams koka palešu iepirkuma cenu kāpums, atzina aptaujātie nozares uzņēmumi.

Koka palešu ražotāja SIA "Kronus" pārstāvji pauda, ka koka palešu cenas kopš 2021.gada sākuma kāpušas par vairāk nekā 40%, kas skaidrojams gan ar lielo pieprasījumu pēc kokmateriāla, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan arī ar apaļkoka baļķu zemo pieejamību to cenu dēļ un preču ražotāju pastiprināto interesi par koka palešu iegādi.

Kompānijas pārstāvji atklāja, ka parasti Kanāda ir lielākais neapstrādātā kokmateriāla importētājs ASV, taču Britu Kolumbijā, kas arī ir viens no lielākajiem meža reģioniem Kanādā, savairojušās mizas vaboles, tādēļ koksnes eksports no minētā reģiona ir ierobežots. Tādējādi ASV patlaban iepērk koksni no Eiropas Savienības (ES) un, lielā pieprasījuma dēļ, ES valstīs pieaug kokmateriāla cena.

Koka iepakojuma ražotājs SIA Kronus triju gadu laikā trīskāršojis neto apgrozījumu, bet jau pērn uzņēmums sāka ieguldīt risku diversifikācijas projektos, gatavojoties lejupslīdei, ko prognozēti šogad piedzīvo visa nozare.

2022. gadā SIA Kronus neto apgrozījums salīdzinājumā ar 2021. gadu pieaudzis par 42% un sasniedzis augstāko līmeni uzņēmuma vēsturē 124,7 milj. eiro, savukārt uzņēmuma peļņa sasniegusi 10,59 milj. eiro.

«Pērn Kronus demonstrēja izcilus rezultātus, nostiprinot savu 2021. gada pozīciju,» vērtē SIA Kronus izpilddirektors Andrejs Dikins. Viņš norāda, ka lielākais sniegums tika panākts gada pirmajā pusē, kad visās jomās turpinājās pēckovida pieprasījuma pieaugumus un vēl nebija jūtama Krievijas izvērstā kara Ukrainā ietekme. «Jau gada otrajā pusē izjutām tirgus svārstības: mūsu nozarē sākās piebremzēšana, kas negatīvi ietekmēja pieprasījumu,» tā A. Dikins. Viņš norāda, ka nestabilā situācija, kas lielākoties bija saistīta ar ģeopolitisko situāciju, energoresursu cenām un augstu inflāciju, lika gatavoties lejupslīdei. «Būdami reālisti, jau 2022. gadā sākām realizēt vērienīgus risku diversifikācijas projektus un pasākumus tuvojošās krīzes ietekmes minimizēšanai,» tā A. Dikins. Viņš atzīst, ka negatīvā prognoze piepildās — gan šogad, arī nākamgad nozare piedzīvos krīzi, ko turpina ietekmēt inflācija, kritums būvniecībā un karš.

Kurināmās koksnes cenām krītot, 2023.gada pirmajā ceturksnī varētu pieaugt cenas zāģmateriāliem, informē kokapstrādes uzņēmumā "Kronus".

"Kronus" pārstāvji norāda, ka zāģmateriālu cenas seko vispārējai tirgus tendencei un joprojām ir pakļautas spiedienam no klientu puses.

"Lai gan pieprasījums pēc zāģmateriāliem ir diezgan zems, Eiropā ir liels pieprasījums pēc šķiedras un kurināmās koksnes, ko izraisa ārkārtīgi augstās enerģijas izmaksas," atzīmē uzņēmumā, norādot, ka augstās cenas kurināmajai koksnei, īpaši kokskaidu granulām, palīdz kokzāģētavām veikt sortimentu aprēķinu par kopējo sortimentu, kā rezultātā kokzāģētavas, kas ražo apkures granulas, joprojām var veikt ienesīgu ražošanu.

Vienlaikus "Kronus" norāda, ka lielākā daļa klientu jau ir veikuši granulu iegādi turpmākajām nedēļām un mēnešiem, tāpēc ražotāji un tirgotāji ir spiesti būtiski samazināt granulu cenas.

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Baltijas koka palešu apmaļu ražotājs SIA “Kronus” piesaistījis 5 miljonu eiro līdzfinansējumu no bankas Citadele darba kapitāla finansēšanai ar mērķi turpināt jaunu tirgu un produktu attīstību.

“Kronus” tirgū darbojas kopš 1995. gada un ir kokapstrādes uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu, kas specializējas koka iepakojuma – palešu un palešu apmaļu, DIY, dārzkopības produktu un koka dārzu māju ražošanā. Uzņēmums eksportē uz vairāk nekā 53 pasaules valstīm, un galvenie eksporta tirgi ir Vācija, Zviedrija un Āzijas valstis.

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu  

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj....

“Tā kā uzņēmumam “Kronus” piemīt liels turpmākās attīstības potenciāls, tas uzsāk sadarbību ar jaunu partneri finansējuma jomā – banku Citadele. Esam pateicīgi bankai par uzticēšanos. Pateicoties sadarbības ietvaros piesaistītajām investīcijām, uzņēmums varēs realizēt vērienīgus projektus un attīstības plānus. Plānojam īstenot energoefektivitātes uzlabošanas projektus, kas ļaus mums strādāt efektīvāk un patērēt mazāk resursu, kā arī attīstīt jaunus darbības virzienus. Piemēram, uzņēmējdarbības risku dažādošanas un vertikālās integrācijas nolūkā “Kronus” līdz šī gada beigām metālapstrādes ražotnes izveidē plāno investēt 2,2 miljonus eiro. Metāla griešanas iekārtu jauda būs apmēram 50 000 t gadā, no kuriem pašam uzņēmumam ir nepieciešami apmēram 12 000 t, savukārt pārējā produkcija tiks piedāvāta klientiem Baltijas valstīs. Tāpat finansējums tiks novirzīts energoefektivitātes uzlabošanai, modernizācijai un darbinieku apmācībai,” saka Andrejs Dikins, SIA “Kronus” izpilddirektors.

“Ražojoši un eksportēt spējīgi uzņēmumi ir Latvijas ekonomikas balsts, un “Kronus” ir labs piemērs, kā arī ekonomiski izaicinošos apstākļos ir iespējams mērķtiecīgi attīstīties - pērnajā gadā uzņēmumam savus ražošanas apjomus izdevās kāpināt par aptuveni 30%. Esam gandarīti sadarboties ar uzņēmumu un būt daļa no viņu izaugsmes plāniem,” teic Vaidas Žagūnis, Citadeles korporatīvo klientu pārvaldības vadītājs Baltijā, valdes loceklis.

Uzņēmums jau publiski informējis, ka tuvākajos attīstības plānos ietilpst mainīt metāla produkcijas iepirkuma modeli un izveidos jaunu metālapstrādes ražotni savā paspārnē, investējot 2,2 milj. eiro un radot 25 jaunas darbavietas.

Reģistrētas izmaiņas koka taras ražotāja SIA Kronus dalībnieku vidū, liecina Lursoft dati.

Kronus dalībnieku sarakstam pievienojies Konstantīns Danilevičs. Jānorāda, ka nu jau starp astoņiem Kronus kapitāldaļu turētājiem 60,87% uzņēmuma pieder Aleksandram Minajevam, kurš ir arī SIA Noble Wine vienīgais īpašnieks.

Lursoft pieejamie dati rāda, ka koka taras ražotāja neto apgrozījums 2013. gadā sasniedza 27,201 miljonu eiro. Gadu Kronus noslēdza ar peļņu 803,81 tūkstoša eiro apmērā. Kāpumu piedzīvojis arī uzņēmuma rentabilitātes rādītājs, kas sasniedzis 10,5.

2000. gada februārī dibinātais koka taras ražotājs Kronus ir iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2013.gada apgrozījuma ieņemot 268.vietu.

Pasaules metālapstrādes tirgus Krievijas iebrukuma Ukrainā un sankciju dēļ pēdējos mēnešos piedzīvo būtiskas svārstības un izejvielu deficītu. Reaģējot uz krīzi saistītajā nozarē, kokapstrādes uzņēmums Kronus nolēmis mainīt metāla produkcijas iepirkuma modeli un izveidos jaunu metālapstrādes ražotni savā paspārnē.

Jauna virziena izveidē līdz 2022. gada beigām tiks investēti 2,2 milj. eiro un kopumā radītas 25 jaunas darbavietas.

Pirms kara Ukrainā lielākais apjoms no visa Latvijā patērētā metāla tika iepirkts tieši no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Karš un ar to saistītās sankcijas izraisīja ievērojamas problēmas daudziem vietējiem nozares uzņēmumiem. Izejvielu deficīts un sadārdzinājums, būtiskās izmaiņas piegāžu loģistikā, kā arī energoresursu cenu kāpums – tie ir tikai daži no izaicinājumiem, ar ko saskaras nozare.

“Kaut arī pamatmateriāls mūsu produkcijai ir koks, ražošanā izmantojam arī metālu. Lai pārvarētu šo krīzi un kļūtu neatkarīgāki no piegādātājiem, pieņēmām lēmumu pašu spēkiem attīstīt metālapstrādes virzienu. Jaunās ražotnes izveidei no franču un itāļu piegādātājiem iepirksim mūsdienīgas iekārtas un aprīkosim ražošanas telpas. Tāpat jau ir pasūtīta tehnika metāla ruļļu griešanai lentēs. Rēķināmies, ka 2023. gadā pārstrādāsim 47 tūkst. tonnas metāla. Nodrošināsim ar metāla produkciju un lentēm mūsu ražošanu –palešu apmaļu piederumu izgatavošanai, kā arī sniegsim augstvērtīgus metāla griešanas pakalpojumus citiem uzņēmumiem Baltijas valstīs. Pārvarot šodienas metālapstrādes sektora krīzi, kļūsim daudz stiprāki un neatkarīgāki, kā arī pozitīvi ietekmēsim Latvijas tirgus rādītājus,” skaidro SIA Kronus izpilddirektors Andrejs Dikins.

Brigitas Strodas izgatavotie kroņi ir tik ekstravaganti, ka tos ne tikai var nēsāt kā galvas rotu, bet arī nolikt uz galda kā interjera priekšmetu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

I/k Lastroda īpašniece Brigita Stroda ir dzimusi un augusi Austrālijā. 14 gadu vecumā viņas rokās nonāca grāmata par tautastērpiem, kur viņas skatienu un interesi piesaistīja Lejaskurzemes metāla vainags. «Ieraudzīju un teicu – es šito taisīšu!» atminas Brigita. Taču viņa bija vēl bērns, meitene. Prāts viņai teica, ka darbošanās ar metālu nav meiteņu lieta. Pagāja 30 gadi un reiz kādā dizaina veikalā Londonā viņa pamanīja dizaina lampu, kurai varēja nopirkt metāla mežģīni, ko katrs pats var izveidot, kā vēlas. Viņa nopirka tikai šo metāla mežģīni, ko mājās sagrieza un kopā ar antīkām zīda lentēm no savas kolekcijas radīja pirmo kroni.

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Aizvadītājā nedēļā lielākās komercķīlas devušas Jūrmalas uzņēmēja Aleksandra Minajeva kompānijas, kas darbojas kokrūpniecības jomā, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Trīs ķīlas, katru 3,8 miljonu latu apjomā devušas SIA Landos, SIA Plantos un SIA Kronus. Ķīlu ņēmējs ir a/s Swedbank. SIA Plantos un SIA Landos pamatdarības veidos ir koka taras remonts un ražošana, bet SIA Kronus nodarbojas ar koka palešu ražošanu, liecina Lursoft dati.

SIA Landos ir reģistrēta 2009. gadā un tās juridiskā adrese ir 13. janvāra iela 21-23. Pērn uzņēmums nav apgrozījis līdzekļus, bet gads noslēgts ar 75 latu zaudējumiem, liecina Lursoft dati. Tajā pašā adresē reģistrēta arī SIA Landos. Arī šis uzņēmums pērn nav apgrozījis līdzkeļus. Rīgā, Rencēnu ielā 6b, reģistrētā SIA Kronus dibināta 2000. gadā, un tās apgrozījums 2011. gadā bija 16,57 miljoni latu, bet peļņa veidoja 1,12 miljonus latu.

Mēs ļoti daudz runājam par estētiku. Un mums ir svarīgi, lai mūsu pacientiem ir skaistākie smaidi. Tieši tāpēc šajā rakstā mēs gribam Jūs iepazīstināt ar jaunākajām tehnoloģijām, ko piedavā mūsu klīnika.

Šodien zobu estētiskā un funkcionālā atjaunošana notiek divos veidos. Viens veids – protezēšana uz implantiem jeb mākslīgo zobu fiksācija uz implantiem. Implanta osteointegrācija jeb saaugšana ar kaulu notiek 1,5-3 mēnešu laikā. Tiklīdz tas ir noticis, var uzsākt protezēšanu. Implants pilnībā aizvieto zoba sakni. Izvēle ir Jūsu ziņā – mēs varam piedāvāt izņemamās vai neizņemamās konstrukcijas uz implantiem.

Protezēšanā uz implantiem mēs arvien biežāk izmantojam bezmetālkeramikas kroņus, kā arī kroņus no cirkonija. Bet pastāv arī iespēja izvēlēties ekonomiskāku variantu – klasiskos kroņus no metālkeramikas. Kroņi uz implantiem ne tikai veic estētisko funkciju, bet nodrošina arī vienmerīgu slodzi uz kaula audiem, tādējādi apstādinot kaula atrofiju, kas rodas ekstrahējot zobu.

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

Noslēdzies SIA Kronus izsludinātais iepirkums par ražošanas ēkas būvniecību, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju atzīta SIA Bukoteks, kura piedāvātā līgumcena ir 1,123 miljoni eiro.

SIA Kronus dibināts 1995.gadā un patlaban kļuvis par vienu no lielākajiem nozares uzņēmumiem, apgrozījumam sasniedzot 28 miljonus eiro. Uzņēmums iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2014.gada apgrozījuma ieņemot 261.vietu.

Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir paliktņu apmaļu un paliktņu ražošana, lietotu paliktņu remonts un apgrozība, kā arī papildus risinājumu un preču tirdzniecība.

Nākamajā mēnesī Ženēvā tiks izsolīts liels rozā dimants, kas kopš Luija XIV laikiem rotājis daudzu Francijas valdnieku kroņus, trešdien paziņojis izsoļu nams «Christie's».

19,07 karātu rozā dimants 1661.gadā tika uzdāvināts Luijam XIV un rotāja kroņus teju visiem valdniekiem, kas sekoja Saules karalim, tostarp tika iestrādāts imperatora Napoleona I kronī.

Dimants ir «mūžīgs skaistuma simbols», Francijas karaliskais dārgums, kas rotājis ne mazāk kā septiņus karaļus un karalienes,» norādīja «Christie's» pārstāvis.

Dimanta nosaukums «Le Grand Mazarin» cēlies no itāļu kardināla un diplomāta Mazarīni vārda. Mazarīni bija Francijas pirmais ministrs karaļu Luija XIII un Luija XIV laikā. Viņš atstāja šo dimantu un citus dārgakmeņus mantojumā Luijam XIV.

«Christie's» atklāja, ka dimants pašreiz atrodas privātā kolekcijā. Izsoļu nams cer 14.novembrī izsolē pārdot to par 5,1 līdz 7,7 miljoniem eiro. Tā būs pirmā reize 130 gados, kad dimants nonācis izsolē.

Koka palešu un cita koka iepakojuma ražotājs SIA «Kronus» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājot visu savu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 5,925 miljoni eiro, un ar to nodrošinātas SIA «Kronos» saistības, kas izriet no ar banku noslēgtā kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta 17. septembrī, un uzņēmumam kopumā ir aktuālas 25 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Kronus» dibināts 2000. gadā, un tas ir viens no vadošajiem koka palešu un apmaļu ražotājiem pasaulē. Tā īpašnieki ir trīs privātpersonas. 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 49,110 miljoni eiro un tā peļņa bija 1,762 miljoni eiro. Uzņēmums nodarbināja vidēji 249 darbiniekus.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Šā gada 28. novembrī svinīgā godināšanas ceremonijā dizaina fabrikā D.FAB laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau septiņpadsmitais TOP 500 žurnāls.

[Ziņa papildināta ar foto]

Pirmās divas vietas noturējuši pērnā gada līderi - 2012. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, otro pozīciju saglabājis AS Latvenergo. Trešajā vietā, pakāpjoties no piektās vietas, ierindojas AS Elko grupa.

500 lielākie (bez 121,9 milj. Ls kopējās banku un apdrošinātāju peļņas) kopā guvuši 732,8 milj. Ls jeb 88,6% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas (gadu iepriekš – 84%).

TOP 500 balvas šogad tika pasniegtas astoņās nominācijās:

1. Nominācija TOP 500 līderis – SIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums jau otro gadu apsteidz iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā sasniedzis 855,93 miljonus latu (pret 2011. g. + 19%).

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Spītējot ekonomiskajai krīzei Austrumeiropas un Centrāleiropas Top 500 spēlētāji – lielākie uzņēmumi reģionā – ir palielinājuši apgrozījumu par 5%, sasniedzot vairāk nekā 628 miljardus eiro 2012. gadā. Tomēr šis rezultāts nav pozitīvi ietekmējis peļņas rādītājus, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pētījums.

Pētījumā aplūkoti 500 lielākie uzņēmumi reģionā, vērtējot pēc apgrozījuma un papildus faktoriem, piemēram, darbinieku skaita, salīdzinājumu ar kopējo situāciju nozarē.

2011. gadā lielākie reģiona uzņēmumi bija audzējuši peļņu, krītoties apgrozījumam par gandrīz 32%.

Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskais reģions ir kļuvis neviendabīgāks nekā jebkad, un kopējais Top 500 uzņēmumu bankrotu skaits ir teju trīskāršojies, novērojusi Coface.

«Pat Eiropas «jaunajām» valstīm 2012. un 2013. ir bijuši smagi gadi. Tajā pašā laikā Top 500 kompāniju novērtējums parāda, ka pat nemierīgas ekonomikas attīstības laikā pastāv izaugsmes potenciāls,» rezumē Coface izpilddirektore Centrāleiropas valstīs Katrazina Komorovska (Katarzyna Komorowska).