Jaunākais izdevums

Āra baseins, tenisa korti, atsevišķa māja pārvaldniekam un vēl iespēja no sava balkona vērot saulrietu jūrā — šādas un vēl citas ekstras paredzētas satiksmes ministra Aināra Šlesera īpašumā Jūrmalā, Upes ielā, ziņo portāls apollo.lv.

Galvenās ēkas celtniecība pagaidām vēl ir skiču projekta stadijā, taču, iespējams, jau šogad sāksies tās celtniecība, pieļauj raksta autors.

Patlaban Šlesera īpašumā ir vairāk nekā divus hektārus liels zemes gabals, uz kura drīz jau būs gatava viena dzīvojamā ēka. Aptuveni simt kvadrātmetru lielā ēka paredzēta īpašuma pārvaldniekam, taču galvenā dzīvojamā ēka ir vēl tikai «uz papīra»

Spriežot pēc izkārtnes, būvniecības darbus Šlesera īpašumā veic SIA Avadel, bijusī SIA Ulmaņgatves centrs, kuras īpašnieks ir pats Šlesers. Valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā arī minēts, ka ministrs 2007. gadā iemaksājis 1.998 miljonus latu savas firmas kapitāla palielināšanai.

Pašvaldībā atrodamie dokumenti liecina, ka īpašumu Šlesers savai firmai iznomājis līdz 2019. gada 31. decembrim, noslēdzot nomas līgumu starp sevi un Avadel tās valdes locekļa Ivara Gulbja personā, kurš savukārt ir bijušais ministra padomnieks, bet vēlāk ieņēmis amatus VAS Latvijas Pasts, VAS Latvenergo un a/s Air Baltic Corporation padomēs. Kāpēc un par cik īpašums iznomāts paša firmai; vai divi miljoni, kas ieskaitīti firmas Avadel pamatkapitālā, ir nauda, ko paredzēts izlietot būvniecībā; cik koku paredzēts izcirst, lai uzceltu savrupmāju, — ministrs atbildēt atteicies.

Atbildes uz šiem jautājumiem neesot atrodamas arī pašvaldības dokumentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozona: krīze beigusies, aizmirstiet?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., ABLV Bank, AS galvenais analītiķis,26.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku mēnešu bezvējš eiroznas problēmvalstu obligāciju tirgū, marta «brīvprātīgā» grieķu parādu restrukturizācija un 25 ES valstu parakstītais Budžeta līgums ir izsaucis virknei politiķu strauju optimisma vilni.

ES prezidents Hermans van Rompejs jau pasteidzās izziņot, ka «krīzes zemākais punkts jau ir garām» un to vārds vārdā atkārtoja arī ECB vadītājs Mario Dragi. Savukārt Vācijas kanclere Angele Merkele paziņoja, ka «šis ir pagrieziena punkts Eiropas Savienības vēsturē». Tiesa, SVF vadītāja Kristina Lagarda ir izteikusies daudz piezemētāk: «uz kolektīvi pieņemto pasākumu fona, pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas un tagad mēs varam skatīties uz lietām nedaudz optimistiskāk».

Mēģināsim tikt skaidrībā, kādas tad kustības ir notikušas sistēmā un vai tas var sekmēt parādu krīzes noslēgšanos eirozonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pirmā ceturkšnā jauno auto reģistrācijas datiem Latvija ieņem pirmo vietu ar vismazāko jauno auto reģistrācijas skaitu, proti, šī gada trijos mēnešos pie mums tika reģistrēti tikai 821 jauni auto.

Procentuāli samazinājums pret 2009. gadu gan vairs nav tik graujošs, kā 2009. gada dati pret 2008. gadu. Tomēr šī gada pirmā ceturkšņa dati liecina, ka tie no 2009. gada rādītājiem atpaliek par 37,3 %. Salīdzinājumā ar mums daudz labāk ir viecies mūsu kaimiņiem, piemēram, Igaunijā pirmajā ceturksnī tika reģistrēti 1599, bet Lietuvā 1375 jauni auto.

Valsts Martas '10 Marts '09 Izmaiņas (%) Jan - Mar '10 Jan - Mar '09 Izmaiņas (%) Austrija 33,270 26,477 +25.7 75,938 64,296 +18.1 Beļģija 64,330 50,258 +28.0 161,297 143,852 +12.1 Bulgārija 1,250 2,202 -43.2 3,356 6,100 -45.0 Čehijas Republika 17,446 12,410 +40.6 39,339 31,075 +26.6 Dānija 11,282 9,858 +14.4 30,564 25,095 +21.8 Igaunija 653 824 -20.8 1,599 2,572 -37.8 Somija 9,108 10,741 -15.2 29,084 29,493 -1.4 Francija 242,707 205,823 +17.9 594,720 508,559 +16.9 Vācija 294,375 400,965 -26.6 670,410 868,090 -22.8 Grieķija 19,053 13,372 +42.5 59,365 49,211 +20.6 Ungārija 4,371 9,356 -53.3 10,181 22,650 -55.1 Īrija 13,813 7,764 +77.9 42,554 32,447 +31.1 Itālija 257,694 215,443 +19.6 666,231 540,223 +23.3 Latvija 290 372 -22.0 821 1,309 -37.3 Lietuva 501 629 -20.3 1,375 1,899 -27.6 Luksemburga 5,806 4,768 +21.8 13,423 12,090 +11.0 Nīderlande 45,216 34,532 +30.9 145,535 124,634 +16.8 Polija 29,343 31,098 -5.6 79,083 87,963 -10.1 Portugāle 23,860 12,758 +87.0 53,777 31,783 +69.2 Rumānija 4,027 8,124 -50.4 8,819 29,126 -69.7 Slovākija 5,397 6,488 -16.8 11,790 12,696 -7.1 Slovēnija 5,895 5,360 +10.0 15,748 14,648 +7.5 Spānija 124,756 76,501 +63.1 286,167 197,993 +44.5 Zviedrija 25,652 18,035 +42.2 59,147 43,937 +34.6 Lielbritānija 397 383 313 912 +26 26.6 611 548 480 358 +27 27.3 ES 27 1,637,478 1,478,070 +10.8 3,671,871 3,362,099 +9.2

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ES valstu eksports un imports 2008. gadā

,23.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ValstsEksportsImports2007. gads2008. gadsIzmaiņas (%)2007. gads2008. gadsIzmaiņas (%)Beļģija315.3323.33%301.4319.26%Bulgārija13.515.313%21.925.316%Čehijas Repub.89.499.411%86.296.212%Dānija74.979.56%71.975.65%Vācija964.0993.93%769.8818.56%Igaunija8.08.45%11.410.9-5%Īrija88.784.5-5%61.256.4-8%Grieķija17.217.20%55.652.9-5%Spānija184.8182.4-1%284.1272.9-4%Francija402.7411.72%452.0479.66%Itālija358.6365.82%368.1377.33%Kipra1.01.17%6.37.215%Latvija6.16.913%11.210.9-3%Lietuva12.516.128%17.821.018%Luksemburga16.417.35%20.121.57%Ungārija69.673.25%69.773.45%Malta2.21.915%3.53.1-10%Nīderlande401.9430.47%359.4389.88%Austrija119.4

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju mājokļi lielākajā daļā izvirzīto kritēriju ir sliktākie Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat jaunākā informācija.

Eurostat dati liecina, ka 22% Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājokļos bez dušas vai vannas, kas uz kopējā fona ES valstu ir kritisks rādītājs, ņemot vērā faktu, ka ar divciparu skaitli šis rādītājs vēl rakstāms tikai Igaunijā un Lietuvā – abās 18%. Pārējās valstīs šis rādītājs nepārsniedz 7%. Par Rumāniju informācija nav pieejama.

Līdzīgi ir ar tualeti ar kanalizācijas sistēmu iekštelpās. Latvijas gadījumā šāda tualete nav 20% iedzīvotāju, kas arī ir sliktākais rādītājs ES. Arī Lietuvā šādas tualetes mājokļos nav 20% valsts iedzīvotāju.

Pētījumā norādīts, ka procentuāli iedzīvotāju Latvijā, kuri dzīvo reģionos ar paaugstinātu noziedzības un vandālisma līmeni, ir augstākais ES, proti, 30%. Vienīgā valsts, kas vēl varētu šajā kritērijā konkurēt ar Latviju, ir Lielbritānija ar 27% iedzīvotāju, kas dzīvo reģionos ar paaugstinātu noziedzības un vandālisma līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija eksporta vērtība šī gada pirmajos sešos mēnešos bijusi aptuveni 2.5 miljardi eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs aiz Kipras un Maltas, liecina Eurostat dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos Eiropas Savienības (ES) valstu tirdzniecības bilancē bijis pārpalikums 0.7 miljardu eiro apmērā. Attiecīgajā laika periodā pirms gada bilance uzrādīja 22.4 miljardu eiro deficītu.

Eirostat provizoriskie dati liecina, ka Latvijā šī gada pirmajos sešos mēnešos eksporta apjomi sarukuši par 26% līdz 2.5 miljardiem eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs aiz Kipras (0.4 miljardi eiro) un Maltas (0.7 miljardi eiro).

Importa pieaugums šī gada pirmajā pusē nav novērots nevienā ES valstī. Lielākais kritums bijis Lietuvā (-44%) un Latvijā (-39%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs gadus ilgas samazināšanās bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) valstīs ekonomiskās krīzes rezultātā 2008. gada pirmajā ceturksnī sācis pieaugt. Kopš tā laika bezdarbs, īpaši jauniešu vidū ES valstīs strauji palielinās.

Eurostat dati liecina, ka Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis ES iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem bija 18.3%, kas ir ievērojami augstāk nekā kopējais bezdarba līmenis, kas šajā laikā bija 8.2%.

Laika posmā no 2008. gada pirmā ceturkšņa līdz 2009. gada attiecīgajam laika periodam bezdarbs ES jauniešu vidū palielinājies par 3.7 procenta punktiem, kamēr kopējais bezdarba līmenis palielinājies par 1.5%.

Bezdarbs jauniešu palielinājies visās ES valstīs, izņemot Bulgāriju, kur tas samazinājies no 13.9% līdz 13.5%. Straujākais bezdarba pieaugums bijis Latvijā (no 11.0% līdz 28.2%), Igaunijā (no 7.6% līdz 24.1%) un Lietuvā (no 9.5% līdz 23.6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos jau ir noslīdējusi zem 500 eiro par kvadrātmetru.

Nekustamā īpašuma kompānija Ober Haus Real Estate apkopotā informācija liecina, ka maijā vidējā cena ir noslīdējusi līdz 465 eiro/m2, un tas ir par 8.4 % mazāk nekā aprīlī.

Pēc uzņēmuma rīcībā esošajiem datiem, lētākie dzīvokļi Rīgā ir Bolderājā, kur dzīvokļu cenas jau ir noslīdējušas zem 400 eiro/m2, bet dārgākie — Teikā, kur atkarībā no ēkas sērijas, dzīvokļu cenas pārsniedz 500 un 600 eiro/m2.

Kompānija ziņo, ka plašākus tirgus apskatus turpmāk tā piedāvās reizi trijos mēnešos, taču mēneša griezumā tiks apkopoti dati par sērijveida dzīvokļu cenām.

Db.lv jau vēstīja, ka pēc citu kompāniju aprēķiniem, ņemot vērā atšķirīgu aprēķinu metodoloģiju, sērijveida dzīvokļu cena maijā sanākusi augstāka — virs 500 eiro/m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viesnīcās pavadīto nakšu ziņā Latvijai trešais straujākai pieaugums ES

,09.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gadā Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstu viesnīcās un iestādēs ar līdzīgu darbības novirzienu tūristi pavadījuši kopumā 1 578 miljonus nakšu, kas ir par 0.5% mazāk nekā 2007. gadā, liecina Eurostat provizoriskie dati.

Latvijas viesnīcās tūristi pērn pavadījuši kopumā naktis 2.9 miljonus nakšu, kas ir par 4.6% vairāk nekā 2007. gadā. Latvijā pērn bijis vērojams trešais straujākais viesnīcā pavadīto nakšu pieaugums.

No ES 27 dalībvalstīm viesnīcā pavadīto nakšu skaits palielinājies 14 valstīs un samazinājies 12 valstīs (par Luksemburgu dati nebija pieejami). Straujākais pieaugums bijis Slovākijā (+7.7%), Polijā (+4.7%) un Latvijā (+4.6%), savukārt lielākais kritums – Kiprā (-4.8%), Grieķijā (-4.6%) un Nīderlandē (-4.1%).

Vērtējot rezidentus un nerezidentus atsevišķi, tad nerezidentu īpatsvars viesnīcās pavadīto nakšu ziņā pērn, salīdzinot ar 2007. gadu, ir samazinājies par 1.1%, savukārt rezidentu skaits nav būtiski mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības līmenis Eiropas Savienības (ES) 27 valstīs 2008. gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, nav mainījies, taču Latvijā šajā laika periodā nodarbināto personu skaits samazinājies par 5.4%.

Eiropas statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka nodarbinātības līmenis, salīdzinot 2008. gada pēdējo ceturksni ar 2007. gada pēdējo ceturksni, palielinājies 11 ES valstīs, samazinājies 10 valstīs, palicis nemainīgs vienā valstī, savukārt par 5 valstīm dati nav bijuši pieejami.

Tabula. Nodarbinātības līmeņa izmaiņas ES.

ValstsSalīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada
2008. gada 1. ceturksnis2008. gada 2. ceturksnis2008. gada 3. ceturksnis2008. gada 4. ceturksnis
Beļģija1.91.71.71.2
Bulgārija4.83.43.02.1
Čehijas Republika2.01.61.00.2
Dānija1.91.70.4-0.5
Vācija1.71.51.41.0
Igaunija2.0-0.5-0.3-0.2
Īrija2.40.3-1.1:
Grieķija1.31.51.11.0
Spānija1.70.3-0.8-3.0
Francija1.20.80.4-0.1
Itālija0.90.8-0.2-0.2
Kipra2.42.73.5:
Latvija5.63.40.2-5.4
Lietuva0.9-0.6-1.0-1.2
Luksemburga5.25.04.5:
Ungārija-1.7-2.0-0.9-1.1
Malta2.82.92.41.9
Nīderlande1.91.71.2c
Austrija2.22.01.51.4
Polija7.05.43.73.0
Portugāle0.91.2-0.2-0.1
Rumānija::::
Slovēnija3.33.12.92.2
Slovākija2.82.93.22.1
Somija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Latvijas eksports samazinājies par 28%, kas ir sestais lielākais eksporta kritums starp Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Eurostat dati liecina, ka straujāks eksporta kritums nekā Latvijā bijis Somijā (-37%), Zviedrijā (-32%), Bulgārijā (-31%), Lietuvā (-30%) un Igaunijā (-29%).

Vismazāk eksports minētajā laika periodā samazinājies Īrijā (-1%), Luksemburgā (-9%) un Grieķijā (-16%).

Tabula. ES valstu eksports un imports šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada.

ValstsKopējais eksports (%)Kopējais imports (%)Janvāris - Maijs 2008. gada bilance (mljrd. eiro)Janvāris - Maijs 2009. gada bilance (mljrd. eiro)
Beļģija-0,22-0,234.54.5
Bulgārija-0,31-0,34-3.9-2.4
Čehija-0,25-0,272.22.3
Dānija-0,18-0,181.71.3
Vācija-0,24-0,1883.346.3
Igaunija-0,29-0,37-1.1-0.4
Īrija-0,01-0,2110.715.6
Grieķija-0,16-0,2415.811.6
Spānija-0,22-0,3241.620.7
Francija-0,22-0,225.624.4
Itālija-0,25-0,26-6.2-3.5
Kipra-0,19-0,22-2.4-1.9
Latvija-0,28-0,39-1.8-0.8
Lietuva-0,3-0,44-2.5-0.6
Luksemburga-0,09-0,13-1.8-1.3
Ungārija-0,26-0,310.31.5
Malta-0,26-0,19-0.5-0.5
Nīderlande-0,22-0,2118.613.8
Austrija-0,24-0,20.3-1.9
Polija-0,24-0,31-9.3-3.4
Portugāle-0,27-0,27-9.5-6.8
Rumānija-0,21-0,36-9.1-3.7
Slovēnija-0,23-0,29-0.70.0
Slovākija-0,22-0,25-0.50.2
Somija-0,37

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kārtējo mēnesi uzrāda lielāko jauno auto reģistrācijas kritumu starp Eiropas Savienības valstīm. Aprīlī jauno auto reģistrācija pret 2008. gada attiecīgo periodu ir sarukusi par 85.4 % (!)

Kopumā aprīlī Latvijā tika reģistrētas tikai 327 jaunas automašīnas. No Eiropas valstīm vēl skaudrāka situācija tika konstatēta Īslandē, tur aprīlī tika reģistrēti tikai 72 jauni auto, kas ir par 88.4 % mazāk nekā 2008. gada aprīlī. Diez ko spīdoši nav veicies arī mūsu kaimiņiem:Lietuvā aprīlī jauno auto pārdošana samazinājās par 74.4 %, bet Igaunijā par 65.2 %.

Tabula. Jaunu auto reģistrācija Eiropā.

Aprīlis '09Aprīlis '08Izmaiņas (%)Jan.-Apr. '09Jan.-Apr. '08Izmaiņas (%)
Austrija35,89831,813+12.8100,194105,591-5.1
Beļģija47,64161,703-22.8191,493231,567-17.3
Dānija7,88616,117-51.132,97355,467-40.6
Somija7,43515,512-52.136,90761,652-40.1
Francija184,475198,558-7.1689,931724,679-4.8
Vācija379,626317,96+19.41,247,7161,053,874+18.4
Grieķija14,37628,031-48.763,588107,266-40.7
Īrija4,44813,363-66.736,997106,307-65.2
Itālija188,406203,75-7.5728,167870,472-16.3
Luksemburga5,8756,419-8.517,96519,908-9.8
Nīderlande30,46842,247-27.9155,166206,084-24.7
Portugāle12,19318,449-33.943,97673,678-40.3
Spānija67,215123,561-45.6265,21471,299-43.7
Zviedirija18,24927,478-33.662,18689,301-30.4
Lielbritānija133,475175,668-24.0613,833859,017-28.5
Īslande72622-88.43623,944-90.8
Norvēģija7,504 ,11,704 ,-35.926,745 ,41,678 ,-35.8

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kārtējo mēnesi uzrāda lielāko jauno auto reģistrācijas kritumu starp Eiropas Savienības valstīm. Maijā jauno auto reģistrācija pret 2008. gada attiecīgo periodu ir sarukusi par 80.4 % (!)

Kopumā maijā Latvijā tika reģistrētas tikai 356 jaunas automašīnas. No Eiropas valstīm vēl skaudrāka situācija tika konstatēta Īslandē, tur maijā reģistrēti tikai 185 jauni auto, kas ir par 84.7 % mazāk nekā 2008. gada maijā. Toties gavilēt var autotirgotāji Vācijā un Slovākijā, kur maijā jauno auto tirdzniecība pret pērno gadu ir pieaugusi attiecīgi par 39.7 % un 46.4 %.

Tabula. Jaunu automašīnu reģistrācija ES valstīs.

ValstsMaijs '09Maijs '08Izmaiņas (%)Jan. - Mai. '09Jan. - Mai. '08Izmaiņas (%)
Austrija29,73228,364+4.8129,926133,955-3.0
Beļģija37,97648,441-21.6229,469280,008-18.0
Dānija8,57714,616-41.342,71270,083-39.1
Somija7,22714,236-49.244,15175,888-41.8
Francija206,247184,463+11.8896,178909,142-1.4
Vācija384,578275,259+39.71,632,2941,329,133+22.8
Grieķija25,99724,727+5.189,585131,993-32.1
Īrija5,12110,191-49.742,03116,313-63.9
Itālija188,67206,408-8.6918,0841,076,878-14.7
Luksemburga4,4795,092-12.022,44425-10.2
Nīderlande31,10545,796-32.1186,019251,88-26.1
Portugāle13,11219,757-33.657,08893,435-38.9
Spānija71,161116,112-38.7336,371587,411-42.7
Zviedrija18,21526,251-30.680,401115,552-30.4
Lielbritānija134,858179,272-24.8748,6911,038,289-27.9
Īslande1851,206-84.75395,15-89.5
Norvēģija7,42110,217-27.434,16651,895-34.2

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī ir reģistrēti tikai 494 (!) jauni auto jeb par 77.5 % mazāk nekā 2008. gada attiecīgajā periodā.

Katastrofāli zemie statistikas dati ir līdzvērtīgi 2002. gada janvāra sasniegtajam rezultātam. Ar puslīdz apmierinošiem rezultātiem ir strādājuši Volkswagen, Toyota, Ford, Mitsubishi, Volvo, Mercedes, Renault, Škoda, BMW pārstāvji. Kas attiecas uz pārējām automobiļu markām, tad skaitļi gan pret 2008. vai 2007. gadu ir vairāk nekā smieklīgi. Atsevišķiem tirgus spēlētājiem 2009. gada janvāri nav izdevies reģistrēt pat 10 jaunus auto. Smiekli patreizējā brīdī nenāk pašiem autotirgotājiem, kuri norāda, ka autotirdzniecība šobrīd ir kritiskā situācijā.

Skandi auto (Hyundai) direktors Ainars Liljē uzskata, ka ir nepareizi salīdzināt 2002. gada statistikas datus ar 2009. gadu. Toreiz tirgotāji tirgoja mazāk, taču strādāja ar peļņu par ko pašreizējā situācijā var aizmirst. Ne tikai autotirgotājiem, bet arī citu nozaru pārstāvjiem neskaidrība par banku turpmāko stratēģiju ir galvenais bieds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija tūrisma jomā perspektīvāka nekā Krievija

,04.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Perspektīvākās valstis ceļošanas un tūrisma industrijas attīstībai ir Šveice, Austrija un Vācija. Latvija ierindojas 48. vietā, nedaudz apsteidzot Lietuvu (49. vieta), taču ievērojami atpaliekot no Igaunijas (27. vieta).

ValstsReitings EiropāGlobālais reitings
Šveice11
Austrija22
Vācija33
Francija44
Spānija56
Zviedrija67
Lielbritānija711
Nīderlande813
Dānija914
Somija1015
Īslande1116
Portugāle1217
Īrija1318
Norvēģija1419
Kipra1521
Beļģija1622
Luksemburga1723
Grieķija1824
Čehijas Republika1926
Igaunija2027
Itālija2128
Malta2229
Horvātija2334
Slovēnija2435
Ungārija2538
Slovākija2646
Latvija2748
Lietuva2849
Bulgārija2950
Melnkalne3052
Turcija3156
Polija3258
Krievijas Federācija3359
Rumānija3466
Gruzija3573
Ukraina3677
Maķedonija3780
Serbija3888
Albānija3990
Armēnija4091

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā pēdējā no Baltijas valstīm

,26.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanas reitingā šogad ierindojusies 48. vietā, nokrītoties no 42. vietas pērn. Abas pārējās Baltijas valstis Latvijai ir priekšā.

Pasaules Ekonomikas foruma ikgadējais pētījums, kas šogad aptver informāciju par 134 pasaules valstīm, liecina, ka IKT izmantošana visaugstākajā līmenī ir Dānijā, Zviedrijā un ASV.

No Baltijas valstīm visaugstāko vietu izpelnījusies Igaunija, kas šogad pakāpusies par divām vietām līdz 18. vietai 134 valstu konkurencē. Lietuva šogad atrodas 35. vietā, kas ir par divām pozīcijām zemāk nekā pirms gada.

Latvijā vislabāk novērtēts interneta lietotāju skaits un interneta kvalitāte, šajās kategorijās Latvija atrodas attiecīgi 27. un 22. vietā. Vissliktāk Latvijai veicas klasteru attīstībā un inženieru un zinātnieku pieejamībā – abās kategorijās Latvija atrodas 112. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži tāpat kā 2008. gada janvārī, arī šā gada sākumā zemes tirgus bija pamiris, — ziņo Ober Haus Real Estate.

Kaut arī piedāvājumu cenas, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, ir ievērojami zemākas, tirgus aktivitāti tas neietekmē. Ja pircējam patiešām ir nopietna interese, viņš ar pārdevēju vienojas par vēl papildus cenas samazinājumu. Bankas zemes īpašumus finansē ļoti piesardzīgi, prasot pircēja līdzdalību 50 % un vairāk, tāpēc šie darījumi galvenokārt notiek bez banku līdzekļu piesaistes, izmantojot pircēja privātos līdzekļus.

Aktīvākā interese zemes segmentā ir par privātapbūves zemēm Rīgas tuvākajā apkārtnē, ciematu centros, lauksaimniecības zemēm un komercapbūves zemēm (galvenokārt tirdzniecības centru vajadzībām), — informē kompānijas speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos divos mēnešos pārdotas 937 automašīnas, kas ir par 76.86% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Salīdzinot šī gada februārī ar 2008. gada februārī, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Latvijā samazinājušies par 76%.

Arī šī gada janvārī, salīdzinot ar 2008. gada janvāri, jaunu auto pārdošanas apjomi bija kritušies par 77%.

Dramatiski kritušies visu Latvijā pieprasītāko automašīnu pārdošanas apjomi. Pēc pārdošanas apjomiem Latvijā piecu lielāko automašīnu zīmolu (Volkswagen (VW), Toyota, Mitsubishi, Hyundai, Ford) kritums šogad februārī, salīdzinot ar 2008. gada februāri ir virs 50%.

*2008.g. janv., febr.**2009.g. janv., febr.+/-%
1VW330146-184-55,76
2TOYOTA51297-415-81,05
3MITSUBISHI22077-143-65,00
4HYUNDAI22574-151-67,11
5FORD16964-105-62,13
6VOLVO8251-31-37,80
7ŠKODA39648-348-87,88
8BMW10132-69-68,32
9MERCEDES BENZ7832-46-58,97
10OPEL24332-211-86,83
11RENAULT11231-81-72,32
12HONDA34429-315-91,57
13AUDI10226-76-74,51
14SUBARU4524-21-46,67
15CITROEN16719-148-88,62
16LAND ROVER1418428,57
17MAZDA15618-138-88,46
18HUMMER01515
19NISSAN14615-131-89,73

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūlijā pārdotas tikai 223 jaunas automašīnas, kas ir septiņas reizes (!) mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad jūlijā tika reģistrēti 1658 jauni vieglie auto, vēsta CSDD apkopotie statistikas dati.

Kopumā 2009. gada septiņos mēnešos ir reģistrētas tikai 2691 jaunas automašīnas, kas ir par 79.9 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Statistikas priekšgalā joprojām atrodas japāņu Toyota, kurai jūlijā tika reģistrēti 102 jauni auto. Tālāk seko Volkswagen, kurš jūlijā klāt pieskaitīja 86 jaunus auto, Mitsubishi 17 jaunas automašīnas, savukārt ceturtājā pozīcijā esošajam BMW jūlijā tikai 12 vienības.

*2008.g. janv.-jūlijs**2009.g. janv. - jūlijs+/-%
1TOYOTA1587449-1138-71,7
2VW1447283-1164-80,4
3MITSUBISHI648190-458-70,7
4BMW502157-345-68,7
5RENAULT459137-322-70,2
6ŠKODA1125135-990-88,0
7HYUNDAI729123-606-83,1
8MERCEDES BENZ288122-166-57,6
9FORD570113-457-80,2
10OPEL66388-575-86,7
11SUBARU21488-126-58,9
12VOLVO22687-139-61,5
13AUDI25686-170-66,4
14HONDA82481-743-90,2
15CITROEN53057-473-89,2
16KIA40557-348-85,9
17NISSAN46052-408-88,7
18LEXUS18148-133-73,5
19LADA36645-321-87,7

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa preču cenas Latvijā ir par 25% zemākas nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs. Vienīgā preču grupa, kas sasniedz ES vidējo cenu līmeni Latvijā ir apģērbs, kas mums ir dārgāks nekā Francijā un Spānijā.

Eiropas statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka augstākās patēriņa cenas ir Dānijā (147%), Īrijā (127%) un Somijā (125% no ES vidējā). Zemākās cenas reģistrētas Bulgārijā (51%), Rumānijā (62%) un Polijā (69%).

No Baltijas valstīm augstākais patēriņa preču cenu līmenis ir Igaunijā (77%), kam seko Latvija (75%) un Lietuva (67% no ES vidējā).

Dārgākā pārtika ir Dānijā, Īrijā un Somijā. Dārgākais alkohols - Īrijā un Lielbritānijā. Dārgākais apģērbs – Somijā un Zviedrijā. Dārgākā sadzīves tehnika – Dānijā un Kiprā. Dārgākie restorāni un viesnīcas – Dānijā un Īrijā.

KopāPārtika un bezalkoholiskie dzērieniAlkoholiskie dzērieni un tabakaApģērbsSadzīves tehnikaTransportsRestorāni un viesnīcas
ES 27100100100100100100100
Beļģija111113101113106100111
Bulgārija51676384968540
Čehijas Rep.72828511310810165
Dānija141147120110121174151
Vācija10410697107101101100
Igaunija778774108968881
Īrija12712718491111125137
Grieķija94101891131129396
Spānija969475991039894
Francija1111041089510699116
Itālija105115107110116101106
Kipra901069810112099103
Latvija758578100999080
Lietuva

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Eiropas fiskālais līgums darbosies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., ABLV Bank, AS galvenais analītiķis,02.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī notika kārtējā ārpuskārtas Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksme, kurā tika spriests par cīņu pret parādu krīzi eirozonā. Šī sanāksme atkal tika nodēvēta par likteni izšķirošu.

Galvenais šīs sanāksmes rezultāts, uz kuru tiek liktas cerības izejai no esošās krīzes un tās atkārtošanās nepieļaušanai nākotnē, bija gala redakcijā pieņemtais «Fiskālais līgums». Tiesa, pret līgumu kategoriski noskaņotajai Lielbritānijai sanāksmē negaidīti pievienojās arī Čehija.

Pārējās ES dalībvalstis, tai skaitā arī visas eirozonas dalībnieces, pauda gatavību (lai arī dažas ar atrunām) pievienoties piedāvātajai «budžeta stabilitātes» savienībai. Galvenais līguma uzstādījums ir valsts budžetu deficīta ierobežošana ar likumu konstitucionālā līmenī 0,5% apmērā no IKP. Ja deficīts pārsniegs 3%, tad ir paredzēta automātiska finansiālu soda sankciju piemērošana valstij, kura pārkāpj šo līmeni. Soda apmērs var būt līdz 0.1% no IKP un soda nauda tiks iemaksāta Eiropas stabilizācijas mehānismā. Ir iespējama arī soda apmēra samazināšana, ja valsts parāds nepārsniedz 60% no IKP, kā arī gadījumos, ja valsts pārdzīvo nopietnu ekonomisko kritumu un citos «neparastos gadījumos».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augstāks bezdarba līmenis nekā Latvijā ir tikai Spānijā

,02.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada aprīlī sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) valstīs bija 8.6%, kas ir par 0.2 procenta punktiem vairāk nekā martā. Augstākais bezdarba līmenis aprīlī reģistrēts Spānijā (18.1%), Latvijā (17.4%) un Lietuvā (16.8%).

Eiropas statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka šī gada aprīlī ES valstīs bez darba bija 20.83 milj. vīriešu un sieviešu darbspējas vecumā. Salīdzinot ar šī gada martu bezdarbnieku skaits ES palielinājies par 556 tūkst.

Zemākais sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis šī gada aprīlī reģistrēts Nīderlandē (3.0%) un Austrijā (4.2%), savukārt augstākais – Spānijā (18.1%), Latvijā (17.4%) un Lietuvā (16.8%).

Tabula. Bezdarba līmenis ES (%)

Aprīlis '08Marts '09Aprīlis '08
Eirozona7.38.99.2
ES 276.88.48.6
Beļģija6.77.37.5
Bulgārija6.05.96.2
Čehijas Republika4.35.55.7
Dānija3.15.15.5
Vācija7.47.67.7
Igaunija3.712.413.9
Īrija5.210.611.1
Grieķija7.5::
Spānija10.017.318.1
Francija7.68.88.9
Itālija6.8::
Kipra3.65.05.4
Latvija6.116.117.4
Lietuva4.315.216.8
Luksemburga4.76.16.3
Ungārija7.69.39.6
Malta5.96.66.8
Nīderlande2.82.93.0
Austrija3.74.34.2
Polija7.37.77.8
Portugāle7.69.19.3
Rumānija5.8::
Slovēnija4.45.05.5
Slovākija9.810.611.1
Somija6.27.57.8
Zviedrija5.78.18.5
Lielbritānija5.1::

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielāks bezdarbs nekā Latvijā ir tikai Spānijā

,01.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada februārī bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs bija 7.9%. Lielākais bezdarbs reģistrēts Spānijā un Latvijā, savukārt zemākais Nīderlandē un Kiprā.

Pēc statistikas biroja Eurostat aplēsēm šī gada februārī ES bez darba bija 19.16 miljoni vīriešu un sieviešu darbspējas vecumā.

Zemākais bezdarba līmenis reģistrēts Nīderlandē (2.7%), Kiprā (4.5%) un Austrijā (4.5%), savukārt augstākais – Spānijā (15.5%), Latvijā (14.4%) un Lietuvā (13.7%). Igaunijā bezdarba līmenis februārī sasniedza 9.9%.

Tabula. Bezdarba līmenis ES valstīs:

ValstsFebruāris 2008Janvāris 2009Februāris 2009
Beļģija7.07.07.1
Bulgārija6.25.35.5
Čehijas Republika4.54.94.9
Dānija3.14.44.8
Vācija7.67.37.4
Igaunija4.19.19.9
Īrija4.89.310.0
Grieķija7.8::
Spānija9.314.815.5
Francija7.68.58.6
Itālija6.6::
Kipra3.74.34.5
Latvija6.113.014.4
Lietuva4.411.613.7
Luksemburga4.45.75.9
Ungārija7.68.48.7
Malta5.96.36.4
Nīderlande2.82.72.7
Austrija3.94.34.5
Polija7.67.17.4
Portugāle7.78.18.3
Rumānija5.8::
Slovēnija4.64.34.6
Slovākija10.29.59.8
Somija6.36.76.8
Zviedrija5.97.27.5
Lielbritānija5.1::
Eiro zona7.28.38.5
ES 276.87.77.9

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākais bezdarbs joprojām Latvijā

,29.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pērn decembrī bija 9.6%, savukārt eirozonā 10%. Augstākais bezdarba līmenis ES joprojām ir Latvijā, liecina Eurostat dati.

Salīdzinot ar novembri, bezdarba līmenis gan ES, gan eirozonā ir palielinājies par 0.1 procenta punktu

Pērn decembrī bez darba ES bija nedaudz vairāk nekā 23 miljoni iedzīvotāji darbspējas vecumā, no kuriem 15.76 miljoni ir eirozonas valstu iedzīvotāji.

Zemākais bezdarba līmenis reģistrēts Nīderlandē (4%) un Austrijā (5.4%), savukārt augstākais Latvijā (22.8%) un Spānijā (19.5%).

Valsts2008. g. decembris (%)2009. g. novembris (%)2009. g. decembris (%)
Beļģija7.18.18.2
Bulgārija5.47.77.9
Čehijas Republika4.77.88.0
Dānija4.17.27.4
Vācija7.17.57.5
Igaunija7.7::
Īrija8.313.013.3
Grieķija7.9::
Spānija14.819.419.5
Francija8.510.010.0
Itālija7.08.38.5
Kipra4.06.16.1
Latvija11.322.222.8
Lietuva8.2::
Luksemburga5.36.16.2
Ungārija8.510.810.7
Malta6.07.07.2
Nīdelande2.83.94.0
Austrija4.25.55.4
Polija7.08.88.9
Portugāle8.110.310.4
Rumānija5.9::
Slovēnija4.26.86.8
Slovākija9.313.513.6
Somija6.98.98.8
Zviedrija7.08.98.9
Lielbritānija6.5::
Eirozona8.29.910
ES 277.69.59.6

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas iedzīvotāji ceturtie trūcīgākie ES

,15.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriežot pēc valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju, 2008. gadā Latvijā bijis ceturtais zemākais labklājības līmenis Eiropas Savienībā (ES).

Eurostat dati liecina, ka pēc pirktspējas standartiem (PPS) izteiktais IKP uz vienu iedzīvotāju, visaugstākajā līmenī bijis Luksemburgā. Pieņemot, ka ES vidējais rādītājs PPS indeksā atbilst 100 punkti, tad Luksemburgā PPS ir 276 punkti, kas nozīmē, ka tur cilvēku labklājības līmenis ir krietni augstāks nekā citur ES.

Baltijas valstīs, kā arī Ungārijā un Polijā labklājības līmenis ir vidēji no 30 līdz 50 % zemāks nekā vidēji ES. Vēl trūcīgāki nekā Latvijā no ES valstīm ir tikai Bulgārijas, Rumānijas un Polijas iedzīvotāji.

Tabula. (pieņemot, ka ES vidējais rādītājs ir 100 punkti)

2006. gads2007. gads2008. gads
ES 27100100100
Eirozona109109108
Luksemburga272275276
Īrija145148135
Nīderlande131132134
Austrija124123123
Dānija124121120
Zviedrija121123120
Somija115118117
Vācija116116116
Lielbritānija120117116
Beļģija118116115
Francija109108108
Spānija105105103
Itālija104103102
Kipra919496
Grieķija939394
Slovēnija888991
Čehijas Republika778080
Malta777676
Portugāle767676
Slovākija636872
Igaunija656967
Ungārija636364
Lietuva555962
Latvija525657
Polija525456
Rumānija384247
Bulgārija3638

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijā reģistrētas 2939 jaunas automašīnas, kas ir par 80.2%(!) mazāk nekā pērn šajā laika periodā, kad tika reģistrēti 14830 jauni auto. Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati (LPAA) liecina, ka augustā tika reģistrētas tikai 248 jaunas automašīnas, kas šogad ir otrs sliktākais mēnesis.

Salīdzinājumam var minēt, ka 2007. vai 2008. gadā šādu automašīnu daudzumu Latvijas autotirgotāji tirgoja vienas dienas laikā. Atgādināsim, ka jauno auto reģistrācijas antirekords tika reģistrēts šī gada jūlijā, proti, 223 jauni auto. To, ka jauno auto tirdzniecība ir pilnībā apstājusies apliecina autotirgotāju nožēlojami zemie pārdošanas cipari. Piemēram, tirgus līderis Toyota augustā var lepoties tikai ar 48 reģistrētiem auto, VW kontā ir 15 reģistrēti auto, Mitsubishi tikai 9. Maķenīt pozitīvāk par padarīto var justies Renault un Hyundai tirgotāji, jo augustā reģistrētas 32 Renault un 26 Hyundai automašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru