Jaunā alus zīmola Līgatnes alus izveidotāji četrās jaunās alus šķirnēs ieguldījuši 250 000 eiro, plānojot ar laiku ražošanu pārcelt no Rīgas uz kādreizējo Līgatnes papīrfabriku, to daļēji iegādājoties vai nomājot, informēja uzņēmuma Banderi S.IDE pārstāvis Kaspars Spunde.

«Patlaban neliels alus brūzis atrodas Rīgā, bet nākotnē plānojam ražošanu sākt kādreizējās Līgatnes papīrfabrikas telpās, tās daļēji nomājot vai arī nopērkot. Līdz šim projektā ieguldīti 250 000 eiro, kas investēti iekārtu un izejvielu iegādē, telpu īrē, kā arī alus šķirņu izstrādē. Līgatnes alus tiks darīts nelielos apjomos un tirgū tiks pozicionēts ar četrām šķirnēm,» sacīja Spunde.

Jaunā alus darītava nepretendējot uz ievērojamu tirgus daļu, radot tikai nišas produkciju - tā dēvētā angļu vai beļģu eila veida alu. Jautāts par konkurenci, uzņēmuma pārstāvis atzina, ka tā strauji pieaug, tomēr katrai no nelielajām darītavām esot savs klientu loks.

Sestdien, 11.augustā, Līgatnē jau otro reizi notiks šefpavāru Ērika Dreibanta, Mārtiņa Sirmā un Līgatnes novada domes organizēts Festivāls Pārceltuve.

Festivāla laikā tiks svinēti reiz iemīļotie Papīra svētki, kur papīra godināšanu papildinās zemnieku un amatnieku tirdziņš, brīvdabas kafejnīcas, ekskursijas, īpašas meistarklases, Dabas garšu sarunas un improvizēts vienas dienas restorāns « 101 Latvijas produkts».

Līgatnē satiksies dažādu jomu pārstāvji. Viņus visus vieno alkas izzināt dabu tās dažādākajās izpausmēs – Zero Waste dzīvesveidā, sportojot dabā un mākslā. Sarunu tēmu spektrs tikpat plašs kā dalībnieku intereses, sākot no mākslas un kulinārijas beidzot ar sportu. Dzirdēsim Rimantu Liepiņu (Stirnu buks) , Lauru un Andi Arnicānus ( Blogs seekthesimple.com) , Māri Jansonu ( restorāns KEST, Cēsis), Žani – Raivo Behmani ( Restorāns 3, Rīga), Arturu Gailīti ( Vakars uz ezera organizātors), Kristīni Pilienu ( Latvijas Kazkopības biedrība), mākslinieci, dizaineri IrituTīlani-Pakalniņu u.c. Sarunas vadīs un runātājus pieskatīs dabas pētnieks Māris Olte.

Bijušo Līgatnes dzemdību namu pavārs Ēriks Dreibants pārvērtis par satikšanās vietu gardēžiem – Pavāru māju.

“Tas notika pavisam netīšām, tas nebija kaut kas ļoti plānots,” par bijušā Līgatnes dzemdību nama iegādi saka Ē.Dreibants. Pirms aptuveni pieciem gadiem viņš pārdeva dzīvokli Rīgā un pārcēlās uz laukiem. Bija finanšu līdzekļi, bet ne konkrēts mērķis, kur tos ieguldīt. Kopā ar domubiedriem viņš uzsāka rīkot festivālu Pārceltuve un nolēma, ka par festivāla mājvietu varētu kļūt Līgatne.

“Braukājām pa Līgatni un skatījāmies vietas, kur festivāls varētu notikt. Mums parādīja šo māju, kas stāvēja tukša, un tāpat vien piebilda, ka būtu forši, ja kādreiz te būtu kafejnīca. Ēka bija ļoti bēdīgā stāvoklī - izsisti logi, plastmasas jumts, apkārt čūskulājs. Logos bija uzraksts, ka to tirgo, un pēc pāris dienām nolēmu, ka jāapskata, cik šī ēka maksā. Apskatījos un - johaidī, tieši tik, cik man ir naudas, un pat nedaudz paliek pāri. Notika impulsīvs lēmums – pērku šo māju! Bez vīzijas un stratēģijas. Pārdodot dzīvokli, nauda kontā stāv, un tā viegli tērējas. Kaut kādā mirklī saproti - ja neiztērēsi naudu saprātīgi, tad tā arī izkusīs, pērkot konfektes un skaistas mantiņas,” atklāj Ē.Dreibants.

Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Rehabilitācijas centrs «Līgatne» šobrīd meklē investoru, kurš palīdzētu sakārtot infrastruktūru un atkopties pēc lieliem parādiem.

Patlaban visvairāk būtu nepieciešams sakārtot ventilācijas sistēmas un atjaunot ārējo fasādi. Tam vajadzīgi 1,5 miljoni eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja Dace Klāmane, SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» valdes locekle.

Vēl 2013. gadā rehabilitācijas centra ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to radās finansiālas problēmas, kuru rezultātā uzņēmums vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Situācijas risināšanai tika pieņemts lēmums uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

2018. gada februārī veikti pēdējie maksājumi saskaņā ar TAP plānu. Tagad «Rehabilitācijas centrs «Līgatne»» apņēmies īstenot piesardzīgu un taupīgu finanšu politiku. Galvenais mērķis ilgtermiņā ir finanšu stabilitātes un tirgus mērķu sasniegšana, lai panāktu konkurētspējīga uzņēmuma darbību.

Ar Swedbank piešķirto finansējumu 1 450 103 eiro apmērā plānots veikt vēsturisko rehabilitācijas centra Līgatne ēkas pārbūvi un renovāciju ar mērķi par 42% uzlabot energoefektivitātes rādītājus, kā arī nodrošināt patīkamāku vidi centra klientiem un darbiniekiem.

Projektā plānots veikt administratīvā korpusa fasādes atjaunošanu, logu, vitrīnu un durvju nomaiņu un ēkas norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes paaugstināšanu, apkures sistēmas pārbūvi, ventilācijas sistēmas izbūvi, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo tīklu atjaunošanu, siltummezgla pārbūvi, elektrotīklu atjaunošanu. Rehabilitācijas centrs “Līgatne” ir Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder Cēsu novada pašvaldībai.

“Rehabilitācijas centra “Līgatne” uzturēšana un ikdienas darba nodrošināšana ir dubults pienākums un atbildība, jo prasa rūpes gan par mūsdienīgas medicīnas pakalpojumu sniegšanas vides nodrošināšanu, gan vēsturiskā ēku kompleksa vērtību saglabāšanu un attīstību. Ik gadu savu iespēju ietvaros veicam iekštelpu remontu un īstenojam citus nepieciešamākos uzlabojumus, tostarp ap 15 000 eiro ik gadu atvēlot medicīnas iekārtu aprīkojuma iegādei un atjaunošanai. Tomēr šāda mēroga ēku kompleksa uzturēšana prasa arī nozīmīgākus ieguldījumus, ko tagad spēsim īstenot ar Swedbank atbalstu un jau nākamajā vasarā ikviens centra apmeklētājs un viesis varēs novērtēt mūsu darba augļus,” stāsta SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne”” valdes locekle Dace Klāmane.

Pagājušajā gadā SIA Papīrfabrika Līgatne apgrozījums sasniedzis 3,15 miljonus latu, kas, salīdzinot ar 2011.gada rādītāju, ir par 12,55% mazāk, liecina Lursoft dati.

SIA Papīrfabrika Līgatne vadība norāda, ka apgrozījuma samazinājums izskaidrojams ar nerentablo papīru izstrādājumu ražošanas samazināšanu, liekot par prioritāti nevis apgrozījumu, bet gan tīro iznākumu, ko var panākt, ražojot papīru ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, akvareļu papīru, biroja papīru. Pārskata gadu papīrfabrika noslēgusi ar 7,55 tūkstošu latu peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Pērn SIA Papīrfabrika Līgatne saražojusi un realizējusi 9,15 tūkstošus tonnu papīra, kas ir par 16,18% mazāk nekā 2011.gadā, kad saražots 10,92 tūkstotis tonnu papīra.

Pērn uzņēmums SIA Papīrfabrika Līgatne vairāk nekā 80% no savas saražotās produkcijas eksportējis.

Rehabilitācijas centra Līgatne tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāns vērsts uz darbības saglabāšanu un konkurētspējas celšanu, to paredzēts īstenot, ceļot pakalpojumu kvalitāti un atjaunojot telpas, informēja TAP administrators Ivars Meļķis.

Pirmajos divos mēnešos ir apzinātas uzņēmuma stiprās un vājās puses. Meļķis stāsta, ka «Līgatne ir labi atpazīstams un iemīļots zīmols, tas ir labs resurss uzņēmuma attīstībai ilgtermiņā.» Viņš arī atklāja, ka 2014.gadā ir palielinājies klientu skaits, tomēr tas pagaidām nav ļāvis būtiski palielināt centra ieņēmumus. Meļķis uzskata: «Esošais biznesa modelis neļauj centram pilnvērtīgi augt.»

Galvenie TAP izaicinājumi ir centra pārveide par mūsdienīgu rehabilitācijas iestādi gan pakalpojumu satura ziņā, gan vizuāli. Meļķis prognozē lielākos izdevumus, ar ko centram ir jārēķinās: «Neapšaubāmi lielākais pārbaudījums būs šī gada rudens un ziema, apkures sezonas laikā, kad būtiski palielināsies maksājumi par apkuri, kā arī brīdis, kad kreditoriem būs jāsāk atmaksāt nozīmīgas naudas summas.» Viņš uzsver, ka risinājumi ir jāmeklē kopīgiem spēkiem līdz apkures sezonas sākumam, mēģinot celt centra energoefektivitāti, kā arī risinot jautājumu par apkures rēķinu apmaksas kārtību un veidiem. Meļķis pieļauj arī iespēju sākt pārrunas ar kreditoriem par parādu samaksas termiņu pagarināšanu.

Ar papīru no pārstrādātas makulatūras SIA Papīrfabrika Līgatne ienāk arī vietējos veikalos un atgādina par sevi

«Mēs tuvojamies to zemju apziņas līmenim, kam ir ārkārtīgi svarīga zaļā domāšana. Cilvēki, kam tā ir svarīga, labi saprot, ka nevar prasīt no reciklētā papīra tieši tādu pašu kvalitāti, kāda ir celulozes papīram. Mēs ražojam papīru no pārstrādātas makulatūras, un es domāju, ka Latvijā atradīsim arvien vairāk klientu, kas gribēs šo papīru tikai tāpēc, ka tā darīt ir pareizi attiecībā pret ilgtspējīgu saimniecību un dzīvošanu. Mēs mēģinām audzināt sabiedrību, ka tas ir normāli, tā būtu jādara,» teic Normunds Dzērve, SIA Papīrfabrika Līgatne valdes loceklis. Viņš neslēpj, ka pārstrādāts papīrs atšķiras no «jauna» papīra.

Savulaik slepeno pazemes bunkuru izmantošanai mūsdienās ir dažādi piemēri, tostarp tajos mēdz piedāvāt arī nakšņošanas pakalpojumus. Taču zem rehabilitācijas centra «Līgatne» esošais padomju laiku slepenais bunkurs šādu iespēju tuvākajā nākotnē nepieļauj, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» klientu apkalpošanas daļas vadītāja Ludmila Annuškāne.

«Bunkurā netiks izveidota viesnīca, jo tam ir nepieciešami lieli ieguldījumi, kuru mums nav,» saka L. Annuškāne, kura bunkurā strādājusi arī padomju laikos. Bunkurs kā slepens objekts ir izbūvēts pagājušajā gadsimta astoņdesmitajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā.

FOTO: ekskluzīva viesnīca armijas bunkurā

Bunkurs ir cieši saistīts ar Rehabilitācijas centru «Līgatne», kuram šobrīd ir «atveseļošanās» periods, un tieši ieņēmumi no tūrisma plūsmas uz bunkuru palīdzējuši risināt centra finansiālās problēmas. Vēl 2013. gadā Rehabilitācijas centram «Līgatne» ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to izveidojās finansiālas problēmas, kuru rezultātā tas vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Šobrīd visi parādi ir nomaksāti un Rehabilitācijas centrs «Līgatne» kaļ attīstības plānus.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa par SIA Papīrfabrika Līgatne tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administratori iecēlusi Elīnu Dupati, liecina informācija Maksātnespējas datu bāzē.

Uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process tika ierosināts pērnā gada novembra sākumā, bet administratore iecelta pagājušajā nedēļā.

Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē atrodamā informācija liecina, ka uzņēmumam ir fiksētas arī problēmas ar rēķinu nomaksu, jo, kā ziņojis kāds no SIA Papīrfabrikas Līgatne sadarbības partneriem, uzņēmums nav apmaksājis rēķinu, kura noteiktais apmaksas termiņš bijis jau 2012. gada janvāris.

SIA Papīrfabrika Līgatne reģistrēta 2000.gadā un pērnā gada oktobrī tā mainījusi savu juridisko adresi no Līgatnes novada uz Rīgu.

Pērn uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 4,4 miljoni eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 10,5 tūkstoši eiro.

Liela daļa rehabilitācijas centru ir privāti uzņēmumi, kas vienlaikus ar maksas klientu apkalpošanu sniedz arī valsts apmaksātus pakalpojumus.

Medicīniskā rehabilitācija Latvijā tiek nodrošināta gan valsts, gan pašvaldību, gan privātās ārstniecības iestādēs. Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari ir vienīgais rehabilitācijas centrs Latvijā, kas sniedz valsts finansētus pakalpojumus stacionārā. «Ir arī rehabilitācijas centri Līgatnē, Jaunķemeros, Tērvetē u.c., taču mūsu specializācija ir pakalpojumi pacientiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kam ir nepieciešamība pēc diennakts medicīniskās aprūpes un vienlaicīgi intensīvas aktīvas rehabilitācijas reizē ar medicīnisku sarežģījumu novēršanu un profilaksi,» saka Anda Nulle, Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari valdes priekšsēdētāja.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmumu, ierosināts SIA Papīrfabrikas Līgatne tiesiskās aizsardzības process, liecina Lursoft dati.

Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē atrodamā informācija liecina, ka uzņēmumam ir fiksētas arī problēmas ar rēķinu nomaksu, jo, kā ziņojis kāds no SIA Papīrfabrikas Līgatne sadarbības partneriem, uzņēmums nav apmaksājis rēķinu, kura noteiktais apmaksas termiņš bijis jau pagājušā gada janvāris.

SIA Papīrfabrikas Līgatne reģistrēta 2000.gadā un šā gada oktobrī tā mainījusi savu juridisko adresi no Līgatnes novada uz Rīgu.

Pērn uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 3,153 miljoni latu, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 7,549 tūkstoši latu.

Db.lv jau rakstīja, ka, piesaistot jaunus stratēģiskos investorus, Baltijas riska kapitāla uzņēmums BaltCap ir pārdevis tā pārvaldītajiem investīciju fondiem Baltic Investment Fund III C.V. un Baltic Investment Fund III L.P. piederošās SIA Papīrfabrika Līgatne kapitāla daļas.

Līgatnes bijušās ķiveru fabrikas rekonstrukcijas projekta virzītāji Inese un Marģers Zeitmaņi kopā ar Gunti Avotiņu Līgatnē izveidojuši tīklu parku. Ar laiku plānots šo izklaides vietu paplašināt un piedāvāt arī nakšņošanu kokos.

«Mums bija iespēja iegādāties bijušo ķiveru fabriku. Nolēmām, ka vajadzētu attīstīt blakus esošo pauguru un izveidot labiekārtotu teritoriju vietā, kur iepriekš atradās diezgan daudz atkritumu. Laikam tā dzīvē notiek - pasvied ideju gaisā un viss smuki sastājas. Nejauši iepazināmies ar Gunti Avotiņu, kuram bija pieredze, idejas, ambīcijas un vēlme realizēt kaut ko nebijušu un tas viss - tieši saistībā ar šādiem objektiem. Mēs bijām investori un viņš - tehniskais izpildītājs,» stāsta I.Zeitmane.

Koncepta ideja aizgūta no Anglijas un projektā ieguldīti tikai personīgie līdzekļi, kas rakstāmi kā sešu ciparu skaitlis, detalizētāk ieguldīto naudas summu gan neatklājot.

SIA Papīrfabrika Līgatne eksportē 82% saražotā, bet nākotnē plāno palielināt apgrozījumu Latvijā.

SIA Papīrfabrika Līgatne ražo papīru, par izejvielu izmantojot tikai makulatūru. Uzņēmumam ir klienti, kam svarīgi, kā tiek ražots papīrs. Papīrfabrikā nevar saražot krītotus augstas kvalitātes celulozes papīrus, piemēram, žurnālu vākiem. Tā nav uzņēmuma specifika, skaidro Oļesja Dreimane, SIA Papīrfabrika Līgatne mārketinga vadītāja.

Lai ražotāja darbību neietekmētu izejvielu sadārdzināšanās vai šķirotās makulatūras pieejamība, tas pilnveido savu makulatūras savākšanas sistēmu, attīsta arī dzērienu kartona iepakojuma šķirošanu, piemēram, Tetra Pak.

SIA Papīrfabrika Līgatne startē konkursa Eksporta un inovācijas balva 2012 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību vidū. Eksports veido 82% no uzņēmuma apgrozījuma, pērn ārzemēs realizētās produkcijas vērtība bija 2,8 miljoni latu. «Visvairāk eksportējam tapešu pamatnes papīru un krafta imitāciju,» saka O. Dreimane. Pērn papīrfabrika eksportēja savu produkciju uz 20 valstīm un eksporta apjoms, salīdzinot ar 2010. gadu, palielinājās par 30%.

Šonedēļ rehabilitācijas centram Līgatne ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Lursoft dati.

Pēc rehabilitācijas centra iesniegtajiem gada pārskatiem redzams, ka pēdējos gados tas strādājis ar samērā mainīgiem rezultātiem. Piemēram, 2010.gadā tā apgrozījums bijis 536,81 tūkstotis latu, 2011.gadā – 928,83 tūkstoši latu, bet pērn atkal nokrities līdz 705,354 tūkstošiem latu.

Mainīgi bijuši arī rehabilitācijas centra Līgatne tīrie ieņēmumi, kas pēdējos gadus bijuši ar negatīvu rādītāju, aizvadītajā gadā nokrītoties līdz pat 119,743 tūkstošu latu zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas.

SIA Rehabilitācijas centrs Līgatne reģistrēts 1995.gadā un tā pamatkapitālu veido 1,159 miljoni latu.

SIA Rehabilitācijas centrs Līgatne īpašnieks ir Līgatnes novada dome.

Rehabilitācijas centra Līgatne apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 705,3 tūkstošus latu, kas ir par 9,62% mazāk nekā pirms gada, liecina Lursoft dati.

571,68 tūkstošus latu no kopējā apgrozījuma veidojuši ieņēmumi no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas, 48,92 tūkstošus latu – ieņēmumi no ēdināšanas pakalpojumiem, bet 52,92 tūkstošus latu – tūrisma pakalpojumi.

Pērn medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus Līgatnē saņēmuši 1376 pacienti, tajā skaitā 407 valsts apmaksātajā programmā dienas stacionārā.

Rehabilitācijas centram pērn tika plānota 18,73 tūkstošu latu peļņa, bet faktiski gads tika pabeigts ar zaudējumiem 119,74 tūkstošu latu apmērā. Uzņēmuma vadība, analizējot gada finanšu rādītājus, gan norāda, ka veiksmīgajos vasaras mēnešos rehabilitācijas centrs Līgatne strādājis ar peļņu. Aizvadītajā gadā veikti pasākumi enerģijas un siltuma taupīšanai, nomainot logus, modernizējot apkures sistēmu un pielāgojot apkures grafiku klimatiskajiem apstākļiem.

Šodien Līgatnes novada deputāti tiks informēti par elektrības atslēgšanu SIA Papīrfabrika Līgatne un tiks meklēti risinājumi turpmākajai kanalizācijas ūdeņu attīrīšanai Līgatnē, aģentūru LETA informē Līgatnes novada pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks.

Kurpnieks atklāj, ka Līgatnes papīrfabrikas lielo parādu un maksātnespējas dēļ darbība tiek apturēta un atslēgta elektrība. Līgatnes pilsētas kanalizācijas priekšattīrīšanas iekārtas ir apvienotas ar papīrfabrikas ūdens attīrīšanas sistēmu. Pilnībā apturot elektrības padevi Līgatnes papīrfabrikai, var rasties milzīgas problēmas videi, 1300 kubikmetri kanalizācijas ūdeņu draud ieplūst Līgatnes upē,stāsta Kurpnieks.

Šobrīd ar AS Latvenergo un AS Sadales tīkli ir panākta vienošanās, ka tiks nodrošinātas atsevišķs elektrības pieslējums attīrīšanas iekārtām, lai pilsēta varētu nodrošināt savu notekūdeņu attīrīšanu.

Gada sākumā izveidotā SIA PaPapīrs sākusi otrreizēji pārstrādāta papīra PaPapīrs, kura ražošanā nav izmantoti videi kaitīgi procesi, tirdzniecību, informēja PaPapīra idejas autors Pēteris Virsnieks.

Sākot PaPapīra ražošanu, būtiskākās investīcijas bija nepieciešamas iepakojuma izstrādē, mājaslapas izveidošanā un mārketinga aktivitātēs, norādīja Virsnieks, taču ieguldīto investīciju apjomu neatklāja.

«Tā kā tehnoloģiskās iekārtas jau bija SIA Papīrfabrika Līgatne īpašumā, atsevišķi papildu ieguldījumi iekārtās nebija nepieciešami. Sagatavošanās darbi PaPapīra ražošanas sākšanai ilga aptuveni pusgadu,» sacīja Virsnieks.

Pašlaik uzņēmums koncentrējas tikai uz Latvijas tirgu, bet nākamā gada sākumā plānots PaPapīru piedāvāt arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.

Būtiska Līgatnes novada teritorija atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, kas ir svarīgs zīmols Latvijas tūrisma un dabas aizsardzības jomā, bet vienlaikus sniedz lielas iespējas teritorijas un tās objektu apsaimniekošanā, kā arī uzliek pienākumus iedzīvotājiem un pašvaldībai. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) uzskata, ka valstī trūkst vienotas ilgtermiņa stratēģijas, kā izmantot dabas vērtības tūrisma attīstībā un ienākumu gūšanā, pirmdien raksta laikraksts Diena.

A. Šteins uzskata, ka dabas retumu un ainaviskas vides resursus var izmantot sabiedrības labā, turklāt ne tikai tādiem īstermiņa mērķiem kā, piemēram, māju būvniecība, bet arī ilgtermiņā un kontekstā ar dabas aizsardzības aktualitātēm pasaules mērogā. «Faktiski uzņēmējdarbībai Līgatnē nav nekādu ierobežojumu, vienkārši katrai lietai ir sava vieta. Līgatnes novadā kopumā ir gan īpaši saudzējamās un kultūrvēsturiskās teritorijas, gan arī industriālā Augšlīgatne, kur ir pievedceļi un dzelzceļš. Ir arī lauksaimnieciskās teritorijas. Rūpniecību neattīstīsim tur, kur tai nav jābūt, – Līgatnes pilsētā –, bet Augšlīgatnē gan – laipni lūdzu. Vienmēr var atrast veidu, kā gan saglabāt dabas un vēsturiskās vērtības, gan arī pelnīt naudu,» apgalvo Līgatnes novada domes priekšsēdētājs.

Šonedēļ pircējiem savas durvis vērs divi jaunu Elvi veikali - Burtnieku novada Rencēnos un Augšlīgatnē. Tādējādi Elvi veikalu skaits visā Latvijā sasniedzis 85.

Ceturtdien veikalu Rencēnos atver jaunais Elvi franšīzes partneris SIA Revigma, kuram šis būs jau otrais veikals Vidzemē, bet piektdien durvis vērs viens no veikals Vidzemē – Augšlīgatnē, kur kā apakšnomnieks strādās Elvi, informē SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība komercdirektore Laila Vārtukapteine.

SIA Revigma jaunajā veikalā Rencēnos, atbilstoši franšīzes konceptam, izvietots viss Elvi veikaliem raksturīgais sortiments. Jaunā veikala kopējā platība ir 160 kvadrātmetri. Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Jānis Leitis norāda, ka jaunais veikals ir arī jauns enerģijas avots uzņēmējdarbības attīstībai novadā, nodrošinot jaunas darba vietas un stimulējot kopējo pozitīvo noskaņojumu.

Tuvākajos gados plānots veikt remontdarbus vairākos Vidzemes šosejas (autoceļš Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2)) posmos, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šogad uz šī autoceļa seguma pastiprināšanas darbi notiek abās brauktuvēs no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvēm no pārvada pār dzelzceļu Garkalnē (15,4.-25,5. km), un šie darbi tiek veikti ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Tāpat ir noslēgts līgums par seguma atjaunošanas darbiem no pagrieziena uz Tallinu līdz iepriekš minētajam remontdarbu posmam (14,90.-15,40. km), savukārt darbiem posmā Siguldā (52,10.-53,60. km) ir izsludināts iepirkums. Abi minētie posmi tiks remontēti par valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

Plānots, ka šogad tiks uzsākti seguma atjaunošanas darbi no krustojuma ar reģionālo autoceļu P32 Augšlīgatnē līdz krustojumam ar vietējo ceļu V315 Ieriķos (63,31.-71,17. km) un no Ieriķiem līdz pagriezienam uz Cēsīm (71,17.-77,86. km).

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) parakstīja līgumu par valsts reģionālā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) posma pārbūvi. Darbus veiks pilnsabiedrību piegādātāju apvienība ACB, CP, līguma summa ir 12 miljoni eiro (ar PVN), informē Latvijas Valsts ceļi.

Remontdarbus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Būvdarbus uz P32 plānots uzsākt jūnijā, un saskaņā ar līguma nosacījumiem tie ir jāpabeidz 300 dienu laikā pēc uzsākšanas. Būvniekiem ir iespēja ņemt tehnoloģisko pārtraukumu periodā, kad būvdarbus nav iespējams veikt nepiemērotu klimatisko laika apstākļu dēļ. Plānots, ka būvdarbi tiks pabeigti 2017. gada rudenī.

Līguma ietvaros tiks sakārtots autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri posms no Augšlīgatnes līdz Nītaurei (0,006.-13,960. km), ieskaitot tiltu pār Strautu, kopumā tiks uzlaboti gandrīz 14 kilometri ceļa. Būvdarbi paredz jaunas ceļa zemes klātnes izveidi, salizturīgās kārtas, šķembu pamatojuma un asfalta segas izbūvi, mākslīgo būvju un elektrolīniju pārbūvi, jaunu pasažieru pieturu ierīkošanu, kā arī ceļa zīmju, drošības barjeru un ceļa signālu uzstādīšanu.