Pagājušajā gadā SIA Papīrfabrika Līgatne apgrozījums sasniedzis 3,15 miljonus latu, kas, salīdzinot ar 2011.gada rādītāju, ir par 12,55% mazāk, liecina Lursoft dati.

SIA Papīrfabrika Līgatne vadība norāda, ka apgrozījuma samazinājums izskaidrojams ar nerentablo papīru izstrādājumu ražošanas samazināšanu, liekot par prioritāti nevis apgrozījumu, bet gan tīro iznākumu, ko var panākt, ražojot papīru ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, akvareļu papīru, biroja papīru. Pārskata gadu papīrfabrika noslēgusi ar 7,55 tūkstošu latu peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Pērn SIA Papīrfabrika Līgatne saražojusi un realizējusi 9,15 tūkstošus tonnu papīra, kas ir par 16,18% mazāk nekā 2011.gadā, kad saražots 10,92 tūkstotis tonnu papīra.

Pērn uzņēmums SIA Papīrfabrika Līgatne vairāk nekā 80% no savas saražotās produkcijas eksportējis.

Ar papīru no pārstrādātas makulatūras SIA Papīrfabrika Līgatne ienāk arī vietējos veikalos un atgādina par sevi

«Mēs tuvojamies to zemju apziņas līmenim, kam ir ārkārtīgi svarīga zaļā domāšana. Cilvēki, kam tā ir svarīga, labi saprot, ka nevar prasīt no reciklētā papīra tieši tādu pašu kvalitāti, kāda ir celulozes papīram. Mēs ražojam papīru no pārstrādātas makulatūras, un es domāju, ka Latvijā atradīsim arvien vairāk klientu, kas gribēs šo papīru tikai tāpēc, ka tā darīt ir pareizi attiecībā pret ilgtspējīgu saimniecību un dzīvošanu. Mēs mēģinām audzināt sabiedrību, ka tas ir normāli, tā būtu jādara,» teic Normunds Dzērve, SIA Papīrfabrika Līgatne valdes loceklis. Viņš neslēpj, ka pārstrādāts papīrs atšķiras no «jauna» papīra.

Tā kā Līgatnē papīru no otrreizējām izejvielām vairs neražo, pašlaik lielākā daļa Latvijā savāktā papīra un kartona nonāk pie pārstrādātājiem ārzemēs , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā 2013. gadā pārstrādāti 10,63 tūkst. tonnu papīra un kartona, bet savākts un izvests uz pārstrādi ārpus Latvijas – 62,71 tūkst. tonnu papīra un kartona (tostarp makulatūras), liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dati. Šogad lielākā daļa savāktā kartona un papīra iepakojuma un arī cita veida makulatūras tiek nodota pārstrādei ārvalstīs, piemēram, uz Lietuvu, jo Līgatnes papīrfabrika faktiski nestrādā, skaidro Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors. Arī Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa apstiprina, ka lielākā daļa savāktā papīra tiek eksportēta uz Eiropu un Ķīnu. Cenas atkarībā no papīra veida svārstoties no 50 līdz 150 eiro par tonnu. «Lai arī šobrīd makulatūras pārstrāde notiek mazos apmēros, tomēr, šķirojot makulatūru, rūpējamies arī par Latvijas kopējo labumu un zaļumu – poligonos nonāk mazāk atkritumu. Kokus var izmantot citu produktu ar augstu pievienoto vērtību – mēbeļu, celtniecības materiālu, finiera u.tml. – ražošanā,» uzsver K. Zakulis.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš cenu aptaujā ar 1,101 miljona eiro sākumcenu piedāvā iegādāties bankas meitasuzņēmumam SIA "Solum Estate" piederošo nekustamo īpašumi Pilsoņu iela 1a, Līgatnē, kur atrodas bijusī Līgatnes papīrfabrika, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Nekustamais īpašums sastāv no diviem zemes gabaliem kopumā 114 621 kvadrātmetra platībā un 31 ēkas, kā arī ēkās esošās kustamās mantas.

Nekustamā īpašuma novērtējums un cenu aptaujas sākumcena ir 1,101 miljons eiro. Cenu aptaujas cena netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

Pieteikties cenu aptaujai var līdz 2021.gada 5.jūlija plkst.17.

Līgatnes papīrfabrikā papīru ražoja no 1815.gada.

2000.gadā tika izveidota SIA "Papīrfabrika "Līgatne", taču finansiālo grūtību dēļ 2013.gada novembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja kompānijas tiesiskās aizsardzības procesu, kas 2014.gada 16.jūnijā tika izbeigts, vienlaikus pasludinot papīrfabrikas maksātnespēju. "Papīrfabrikas "Līgatne"" maksātnespējas process tika pabeigts 2015.gada beigās un 2016.gada martā uzņēmums tika likvidēts.

Šodien Līgatnes novada deputāti tiks informēti par elektrības atslēgšanu SIA Papīrfabrika Līgatne un tiks meklēti risinājumi turpmākajai kanalizācijas ūdeņu attīrīšanai Līgatnē, aģentūru LETA informē Līgatnes novada pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks.

Kurpnieks atklāj, ka Līgatnes papīrfabrikas lielo parādu un maksātnespējas dēļ darbība tiek apturēta un atslēgta elektrība. Līgatnes pilsētas kanalizācijas priekšattīrīšanas iekārtas ir apvienotas ar papīrfabrikas ūdens attīrīšanas sistēmu. Pilnībā apturot elektrības padevi Līgatnes papīrfabrikai, var rasties milzīgas problēmas videi, 1300 kubikmetri kanalizācijas ūdeņu draud ieplūst Līgatnes upē,stāsta Kurpnieks.

Šobrīd ar AS Latvenergo un AS Sadales tīkli ir panākta vienošanās, ka tiks nodrošinātas atsevišķs elektrības pieslējums attīrīšanas iekārtām, lai pilsēta varētu nodrošināt savu notekūdeņu attīrīšanu.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa par SIA Papīrfabrika Līgatne tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administratori iecēlusi Elīnu Dupati, liecina informācija Maksātnespējas datu bāzē.

Uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process tika ierosināts pērnā gada novembra sākumā, bet administratore iecelta pagājušajā nedēļā.

Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē atrodamā informācija liecina, ka uzņēmumam ir fiksētas arī problēmas ar rēķinu nomaksu, jo, kā ziņojis kāds no SIA Papīrfabrikas Līgatne sadarbības partneriem, uzņēmums nav apmaksājis rēķinu, kura noteiktais apmaksas termiņš bijis jau 2012. gada janvāris.

SIA Papīrfabrika Līgatne reģistrēta 2000.gadā un pērnā gada oktobrī tā mainījusi savu juridisko adresi no Līgatnes novada uz Rīgu.

Pērn uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 4,4 miljoni eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 10,5 tūkstoši eiro.

Gada sākumā izveidotā SIA PaPapīrs sākusi otrreizēji pārstrādāta papīra PaPapīrs, kura ražošanā nav izmantoti videi kaitīgi procesi, tirdzniecību, informēja PaPapīra idejas autors Pēteris Virsnieks.

Sākot PaPapīra ražošanu, būtiskākās investīcijas bija nepieciešamas iepakojuma izstrādē, mājaslapas izveidošanā un mārketinga aktivitātēs, norādīja Virsnieks, taču ieguldīto investīciju apjomu neatklāja.

«Tā kā tehnoloģiskās iekārtas jau bija SIA Papīrfabrika Līgatne īpašumā, atsevišķi papildu ieguldījumi iekārtās nebija nepieciešami. Sagatavošanās darbi PaPapīra ražošanas sākšanai ilga aptuveni pusgadu,» sacīja Virsnieks.

Pašlaik uzņēmums koncentrējas tikai uz Latvijas tirgu, bet nākamā gada sākumā plānots PaPapīru piedāvāt arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmumu, ierosināts SIA Papīrfabrikas Līgatne tiesiskās aizsardzības process, liecina Lursoft dati.

Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē atrodamā informācija liecina, ka uzņēmumam ir fiksētas arī problēmas ar rēķinu nomaksu, jo, kā ziņojis kāds no SIA Papīrfabrikas Līgatne sadarbības partneriem, uzņēmums nav apmaksājis rēķinu, kura noteiktais apmaksas termiņš bijis jau pagājušā gada janvāris.

SIA Papīrfabrikas Līgatne reģistrēta 2000.gadā un šā gada oktobrī tā mainījusi savu juridisko adresi no Līgatnes novada uz Rīgu.

Pērn uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 3,153 miljoni latu, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 7,549 tūkstoši latu.

Db.lv jau rakstīja, ka, piesaistot jaunus stratēģiskos investorus, Baltijas riska kapitāla uzņēmums BaltCap ir pārdevis tā pārvaldītajiem investīciju fondiem Baltic Investment Fund III C.V. un Baltic Investment Fund III L.P. piederošās SIA Papīrfabrika Līgatne kapitāla daļas.

Apbalvoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2013 laureāti.

Latvijas uzņēmumi, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, balvas sadalīja sešās kategorijās.

Par Eksporta čempionu atzina a/s UPB. UPB galvenie noieta tirgi ir Zviedrija, Norvēģija, Vācija, arī Šveice, Itālija, Somija, Dānija, Islande un Lietuva. Pēdējos divus gadus UPB aktīvi meklē sadarbības partnerus arī muitas ūnijas valstīs – Krievijā un Kazahstānā.

Pirmo vietu kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā ieguva SIA Valpro, kas ražo metāla kannas, ugunsdzēšamos aparātus un to korpusus. Uzņēmuma eksports veido 94% no apgrozījuma. Otrajā vietā ierindojās a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, bet trešajā – SIA V.O.V.A.

Līdz ar SIA Papīrfabrika Līgatne tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pasludināta uzņēmuma maksātnespēja, liecina Lursoft dati.

Par procesa administratori iecelta Elīna Dupate.

Papīrfabrikas Līgatne tiesiskās aizsardzības process tika ierosināts aizvadītā gada novembrī.

2000. gada janvārī uzņēmumu reģistrēja Sandra Kairiša un Juris Stahovskis. Laika gaitā uzņēmuma īpašnieki vairākkārt mainījušies un to vidū ir bijuši uzņēmumi no Maurīcijas, Gibraltāra, Nīderlandes un Džersijas, taču patlaban SIA Papīrfabrika Līgatne dalībnieku vidū atrodams Valts Klucis, a/s Valsts papīru spiestuve un a/s Rīgas Zīmogu fabrika.

Piesaistot jaunus stratēģiskos investorus, Baltijas riska kapitāla uzņēmums BaltCap ir pārdevis tā pārvaldītajiem investīciju fondiem Baltic Investment Fund III C.V. un Baltic Investment Fund III L.P. piederošās SIA Papīrfabrika Līgatne kapitāla daļas.

Darījuma rezultātā par kapitāla daļu īpašniekiem ir kļuvuši Latvijas poligrāfijas un papīra nozarē pazīstamie uzņēmumi AS Valsts Papīru spiestuve un AS Rīgas Zīmogu fabrika, kuri ir nolēmuši darījuma noteikumus nepubliskot.

BaltCap investīciju direktors Sandijs Āboliņš-Ābols norāda, ka piesaistītais stratēģiskais investors ļaus nodrošināt uzņēmumam jaunas attīstības iespējas nākotnē un sekmīgi turpināt jau iepriekš paveikto. Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmums ir paplašinājis produkcijas klāstu, iekarojis jaunus eksporta tirgus un veicis būtiskas investīcijas produkcijas kvalitātes uzlabošanā un ražošanas procesu modernizācijā.

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Papīrs Com ražotnē Rīgā, Zolitūdē, lai vērotu, kā tiek sagatavots tualetes papīrs tirgošanai beziepakojuma veikalos.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

SIA Papīrs Com dibināta 2017. gada jūlijā. Uzņēmums no Baltkrievijas pasūta pārtrādātas papīra šķiedras un celulozes izejvielas, lai varētu veikt papīra konvertāciju. «Latvijā neviens neražo tualetes papīru no A līdz Z. Notiek papīta konvertācija. Celulozes ruļļus pasūtām no Baltkrievijas, tomēr tuvākajā nākotnē gribam atrast jaunus sadarbības partnerus. Arī citur tiek ražots tualetes papīrs, tomēr cenas ziņā Baltkrievijas ražotāji ir visizdevīgākie. Atradām jaunus un labus celulozes papīra ražotājus Spānijā, bet jādomā, vai ceļš mums atmaksāsies. Šobrīd mums atsūtīts papīrs testēšanai. Svarīgākais, ko mēs izvērtējam, ir kvalitāte, cena un piegādes attālums,» stāsta uzņēmuma vadītāja Oksana Gaspažiņa.

Kopš 11.Saeimas sanākšanas Saeimas Prezidijā saņemti iesniegumi no 63 deputātiem, kuri atsakās no Saeimas sēžu dokumentiem papīra formātā. Uz šo deputātu dokumentu kastītēm uzlīmēta simboliska zaļa eglīte.

Saeimas sēdēs izskatāmie dokumenti ikvienam ir pieejami elektroniski, un deputāti ar tiem sēdes laikā var strādāt, izmantojot portatīvo datoru.

No Saeimas sēžu dokumentu papīra kopijām atteikusies arī VL–TB/LNNK frakcija un sešas 11.Saeimas komisijas – Eiropas lietu komisija, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, Sabiedrības saliedētības komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Pieprasījumu komisija, Publisko izdevumu un revīzijas komisija.

Iepriekšējā sasaukumā 53, bet 9.Saeimā vairāk nekā 40 Saeimas deputāti, taupot resursus, bija atteikušies no dokumentiem papīra formātā.

Lai samazinātu papīra patēriņu, Saeimas sēžu materiāli, ja iespējams, tiek samazināti un kopēti uz lapas abām pusēm. Pēc Saeimas sēdēm pāri palikušos dokumentus un pavairoto materiālu pārpalikumus, kā arī ikdienas lietošanas papīru savāc un nodod pārstrādei papīrfabrikā Līgatne. Papīrfabrika nodrošina makulatūras savākšanu ar savu transportu, neprasot par to samaksu.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Jaunu komercķīlu reģistrējis uzņēmums AS Liepājas papīrs, liecina Lursoft dati.

Komercķīlu reģistrā esošā informācija liecina, ka ķīlas ņēmējs ir AS SEB banka un darījuma nodrošinātā prasījuma maksimālo summa ir 252,45 tūkstoši latu.

Uzņēmums ieķīlājis savus krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

Patlaban AS Liepājas papīrs ir reģistrētas kopumā piecas komercķīlas, visos gadījumos ķīlu ņēmējs bijusi AS SEB banka.

AS Liepājas papīrs pirmsākumi meklējami 1898.gadā, taču pašreizējais uzņēmums reģistrēts 1993.gada 19.janvārī. Patlaban AS Liepājas papīrs pamatdarbība ir pašlīmējošo etiķešu, termosarukuma plēves etiķešu ražošana, kā arī kancelejas preču tirdzniecība.

Pērn lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksātas MAS "Liepājas metalurgs" 1833 darbinieku prasījumu apmierināšanai 1 248 076 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece Baiba Banga.

2014.gadā Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus kopumā 2 663 441 eiro apmērā.

2014.gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 2 663 441 eiro apmērā 111 maksātnespējīgo uzņēmumu 3590 darbinieku prasījumu segšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2014.gadā bija 742 eiro.

Lielākās summas izmaksātas arī MSIA "Plus punkts" 339 darbinieku prasījumiem - 348 550 eiro, MSIA "Ogres trikotāža" 236 darbinieku prasījumiem - 168 148 eiro, MSIA "Krāsainie lējumi" 100 darbinieku prasījumiem - 140 531 eiro, MSIA "Ogres trikotāža D" 69 darbinieku prasījumiem - 51 995 eiro, kā arī MAS "Ķekavas broileri" 54 darbinieku prasījumiem - 48 746 eiro apmērā.

Šogad akcijas Tīrai Latvijai! ietvaros skolēni no visas Latvijas pārstrādei savākuši 1055 tonnas makulatūras, kā arī 19,655 tonnas izlietotu bateriju, informē Zaļā josta.

Skolēnu savākto makulatūru pārstrādāja Papīrfabrika Līgatne, bet izlietotās baterijas pārstrādei tika nodotas AS BAO.

Zaļās dienas ietvaros, kas notika aizvadītajā nedēļas nogalē Brīvdabas muzejā, tika apbalvota arī pilsēta, kuras izglītības iestāžu audzēkņi bija savākuši vislielāko makulatūras daudzumu. Pie balvas tika Rīga - no pilsētas akcijā piedalījās 39 izglītības iestādes, savācot 118,4 tonnas makulatūras, kas ir vairāk nekā 11% no visa konkursa laikā savāktās makulatūras daudzuma.

Noslēgusies Eksporta un inovācijas balvas 2012 pieteikumu un pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana. Konkursa 2.kārtai ir izvirzīti 43 pieteikumi.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovācijas balva 2012 tika iesniegti 114 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā, pārstāvot galvenās eksporta nozares – kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku un elektrotehniku, vieglo rūpniecību, poligrāfiju, būvmateriālu ražošanu, pārtikas pārstrādi, tekstilrūpniecību, ķīmisko un farmaceitisko ražošanu, kā arī IT, dizaina priekšmetus u.c. pakalpojumus.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, intervijas ar uzņēmējiem.

Latvijā plaši pazīstamajā uzņēmumā Papīrfabrika Līgatne no šā gada sākuma pārtraukta jebkāda saimnieciskā darbība, un uzņēmums lielo parādu dēļ atrodas maksātnespējas procesā. Maksātnespējas procesa administratore Elīna Dupate laikrakstam Diena stāstījusi, ka uzņēmuma lielākais kreditors ir Norvik banka, kurā tam bija kredītlīnija.

«Tā kā vēl nav pārņemti visi uzņēmuma grāmatvedības un finanšu dokumenti, tad kopējā parāda summa man vēl nav zināma. Tāpat vēl nav īstas skaidrības, kādēļ uzņēmums nonāca tik lielās parādsaistībās. Pašlaik notiek darbinieku atlaišanas process, ar daļu strādājošo darba tiesiskās attiecības jau ir pārtrauktas. Kopumā uzņēmumā strādāja 97 darbinieki. Pašlaik uzkrājies parāds par darbiniekiem neizmaksāto algu maijā. Tā ka darbinieki ir pirmie uzņēmuma kreditori, un es ceru, ka viņiem izdosies savu naudu atgūt,» norādījusi administratore.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) laikrakstam norādījis, ka pašvaldība sniegs atbalstu bez darba palikušajiem novada iedzīvotājiem. «Uzskatu, ka mūsu situācija ir labāka nekā Liepājas metalurga strādniekiem, jo atrodamies netālu gan no Siguldas, gan Rīgas. Līdz ar to iedzīvotājiem ir lielākas iespējas atrast darbu,» optimismu paudis domes priekšsēdētājs.

Krievijas un Baltkrievijas tirgus kā eksporta iespēja ir jāsaglabā, taču jāskatās tur, kur var labāk un drošāk nopelnīt, un to var izdarīt rietumos, intervijā Rietumu radio sacīja AS Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis.

Gada sākums uzņēmumam bijis «vēsturiski sliktākais», un tas bijis saistīts ar problēmām Krievijā un Baltkrievijā, taču Liepājas papīrs veicis tirgus pārstrukturēšanu un pārlicis akcentus uz jauniem tirgiem, galvenokārt rietumos, sacīja Vilnītis.

Aizvadītajā gadā Liepājas papīra apgrozījums sasniedza 7,57 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2013.gadā, taču šogad ražošanas kopējais apjoms varētu būt par 15%-16% zemāks nekā 2014.gadā, sacīja Vilnītis, norādot, ka, neraugoties uz apgrozījuma samazināšanos, uzņēmums ir rentabls.

«Galvenie tirgi mums ir Vācija un Dānija, un šobrīd jau parādījusies jauna iespēja strādāt Lielbritānijā,» sacīja Vilnītis. «Šī gada laikā daudz kas nācis klāt neplānoti, ko sākumā nemaz nebijām domājuši, taču esam gatavi apsvērt katru iespēju un idejas. Ja no desmit jaunām idejām realizēsies pat mazākā daļa, tas būs labi, jo tas vienalga būs ar pievienoto vērtību.»

AS «Liepājas Papīrs» ražotnē Liepājā jūlijā darbu sāk Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET, kura apvieno fleksogrāfijas drukas sniegumu un digitālās drukas plašās iespējas, informē uzņēmumā.

Jaunā iekārta ir Nīderlandes uzņēmuma MPS Systems B.V. un Lielbritānijas drukas uzņēmuma DOMINO UK Limited radīto iekārtu apvienojums, ar kuras palīdzību AS «Liepājas Papīrs» saviem klientiem vietējā tirgū un eksporta tirgos varēs piedāvāt konkurētspējīgāku produktu vidējo tirāžu uzlīmju un etiķešu drukas segmentā. Būtiskākās jaunās iekārtas priekšrocības, strādājot ar visdažādāko veidu pašlīmējošo materiālu apdruku, ir iespēja sasniegt niansētākus toņus.

Uz iekārtas var īstenot folija aukstspiedes projektus, veikt darbu laminēšanu un iegūt sietspiedei līdzvērtīgu krāsas uznesumu, tādējādi rodot iespēju veidot pilnīgi unikālus tekstūras efektus. Uzņēmuma vadītājs Normunds Jansons kā galveno jaunās iekārtas priekšrocību uzver to, ka «ar šo iekārtu vienas stundas laikā varam saražot to, kam veltījām nesalīdzināmi vairāk laika, strādājot ar iepriekšējo digitālās drukas iekārtu». Viņš arī norāda, ka jaunās iekārtas integrēšana uzņēmuma darbībā un jaunu drukas procesu ieviešana ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā gan produkcijas klāsta paplašināšanā, gan uzņēmuma iekšienē noritošo procesu pārstrukturizācijā, jo jāņem vērā, ka šādas iekārtas iegāde ir uzņēmuma vēsturē lielākā investīcija, kurai jānes atdeve un jāceļ uzņēmuma konkurētspēja jau tuvāko trīs gadu periodā.

KD paper izvirzījuši sev augstu latiņu – ne tikai gatavot neparastu papīru no salmiem, zāles, kaņepēm, lina, bet padarīt to arī pilnīgi praktiski lietojamu.

Kad DB viesojas pie neparastā papīra gatavotājiem, mucā tiek malta makulatūra, lai pārtaptu par jaunu un oriģinālu papīra loksni. Ar skaļu - žlurkts - Māris Tilibs un Ivars Lācis (KD Paper līdzīpašnieki) sietu ar papīra masu izceļ no ūdens vannas. Tad to liek uz pamatnes notecēties, žāvēties, presē. Līdz no putrai līdzīgās vielas rodas prece, ko savos plauktos kā ekskluzīvu produktu piedāvā veikals Baltijas Papīrs, Bungalo, lieto poligrāfijas uzņēmumi, mākslinieki, ir gatavi iegādāties arī ārzemnieki.

Pagatavot rokas lējuma papīru nav nekas grūts, spriež uzņēmēji. Tas darīts jau sendienās, mūsdienās to pat bērni pulciņos apgūst. Svarīgākais – nodrošināt augstu kvalitāti, pārliecināts Ivars: «Papīrs nedrīkst būt trausls, pārāk ciets, pārāk grubuļains, taču tam jāsaglabā oriģinālā, materiālam raksturīgā faktūra. Zāles papīrs pēc galīgās apstrādes saglabā pat smaržu.»

Uzņēmumam AS “Liepājas papīrs” aizvadītais pandēmijas gads ir bijis izaicinājumiem pilns gan saistībā ar COVID - 19 ierobežojumiem un ar to saistīto darba pārstrukturizēšanu, gan saistībā ar jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanu un eksporta tirgu paplašināšanu.

Uzņēmuma apgrozījums drukas nozarē 2020. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par vairāk nekā 16%, sasniedzot 7,4 miljonus eiro. Kāpis arī saražotais kopapjoms, proti, 2020. gadā Liepājā saražotas vairāk nekā 944,5 miljoni produkcijas vienību. Pozitīvi vērtējams ir arī eksporta pieaugums par 26%. Jau vairākus gadus lielākais eksportēto preču klāsts nokļūst Krievijā, Lietuvā un Vācijā, tomēr arī Skandināvijas valstis un Igaunija ir vērā ņemami tirgi ar augošu pārdošanas apjomu. Uzņēmuma pārdošanas daļas vadītājs Artūrs Gabaliņš piebilst, ka uzsākts produkcijas eksports uz ASV un Franciju, kas uzņēmumam iepriekš bijušas pilnīgi neapgūtas valstis.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Krievijas tirgū, pārdošanas izmaksu un darba algu izmaksu kāpumu, pagājušajā gadā poligrāfijas uzņēmums AS Liepājas papīrs ir strādājis ar peļņu. Proti, tā apgrozījums bija 6,1 milj. eiro, bet peļņa - 46 tūkst. eiro, liecina uzņēmuma akcionāru sapulcē izskatītais gada pārskats. Pozitīvu tendenci pērn uzrādīja arī uzņēmuma likviditātes rādītājs, pieaugot par 13% pret iepriekšējo gadu un sasniedzot 1,7.

AS Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis uzsver, ka 2017. gads uzņēmumam bijis izaicinājumiem bagāts. Tas saistīts gan ar eksporta apjomu pārstrukturizāciju no Austrumeiropas uz Rietumeiropas tirgiem, gan ar pārmaiņām akcionāru struktūrā. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka pagājušajā gadā eksports uz Krieviju bijis 19,84%, kas ir par 4,15% mazāk nekā 2016. gadā un ko kompensē eksporta apjoma pieaugums uz tādām Rietumvalstīm kā Vācija, Dānija un Zviedrija.

Tāpat pērn uzņēmums uz divdesmit pasaules valstīm ir eksportējis gandrīz pusi no saražotā produkcijas kopapjoma. Tā kā eksporta apjomu kāpināšana ir būtisks darbības virziens, tieši rietumu tirgu apgūšana un starptautisko izstāžu apmeklēšana līdztekus iekārtu iegādei un pozīciju stiprināšanai vietējā tirgū ir arī viens no šā gada mērķiem.