Citas ziņas

Slakteris: vēsturiski maijs ir izveidojies par kulminācijas brīdi valsts pamatbudžeta ieņēmuma līknē

,17.06.2008

Jaunākais izdevums

Valsts kases oficiālais pārskats liecina, ka šī gada maijā valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā, kā arī pašvaldību budžetā izveidojies finansiālais ietaupījums. Budžeta izpildes dati atklāj, ka ietaupījums veidojies arī gada pirmo piecu mēnešu skatījumā, Db.lv informē Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa.

„Šādi valsts budžeta izpildes dati ir likumsakarīgi. Vēsturiski maijs ir izveidojies par kulminācijas brīdi valsts pamatbudžeta ieņēmuma līknē – tieši maijā gada pārskatus iesniedz lielākie nodokļu maksātāji. Taču kopējā tendence budžeta ieņēmumu pusē joprojām norāda uz rūpīgi pārdomātas finansiālas rīcības nepieciešamību šī gada otrajā pusē. Valdībai jārēķinās ar globālajām norisēm pasaules tirgos, iekšzemes kopprodukta pieauguma bremzēšanos un aizvien augsto inflācijas skaitli,” budžeta izpildes datus komentē finanšu ministrs Atis Slakteris.

Maijā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 534.5 miljoni latu, izdevumi – 414.2 miljoni latu, bet finansiālais ietaupījums bija 120.3 miljoni latu. Valsts kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos bija 2.54 miljardi latu, savukārt izdevumi – 2.2 miljardi latu. Līdz ar to pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais ietaupījums 273 miljonu latu apmērā. Tas ir tikai nedaudz mazāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad finansiālais ietaupījums sasniedza 275 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi maijā bija 332.4 miljoni latu, izdevumi – 252.4 miljoni latu, bet finansiālais ietaupījums sasniedza 80 miljonus latu. Savukārt valsts speciālā budžeta ieņēmumi maijā bija 110.3 miljoni latu, izdevumi – 69.6 miljoni latu, finansiālais ietaupījums bija 40.7 miljoni latu. Līdz ar to kopā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi maijā bija 442.7 miljoni latu, izdevumi – 322 miljoni latu, bet finansiālais ietaupījums sasniedza 120.7 miljonus latu.

Kopsummā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi gada pirmajos piecos mēnešos bija 2 miljardi latu, izdevumi – 1.92 miljardi latu, bet finansiālais ietaupījums bija 115 miljoni latu.

Pašvaldību konsolidētā budžeta maija ieņēmumi bija 131.5 miljoni latu, izdevumi – 131.4 miljoni latu, finansiālais ietaupījums bija 97 383 latu. Tādējādi pašvaldību konsolidētā budžeta pirmo piecu mēnešu ieņēmumi bija 756 miljoni latu, izdevumi – 607 miljoni latu un veidojās finansiālais ietaupījums 149 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tikai četros novados nodokļu ienākumi šogad ir lielāki par inflāciju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai briest krīze un kad tā būs? Versija nr. X

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis,23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Es liktenim varu būt pateicīgs, jo tik smagā brīdī nemaz nebūs tik daudz kandidātu, kas vēlētos stāties manā vietā. Es tomēr esmu mazliet kā tāds kamikadze, bet arī tik daudz izdarīt, kā es šajā brīdī, reti kuram ir lemts,” atbildot uz jautājumu, vai ministrs paliks amatā arī pēc 2009. gada budžeta pieņemšanas Saeimā, intervijā Latvijas Radio norādīja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Viņš sacīja, ka ministrijas tiks aicinātas vēl vairāk samazināt savus izdevumus. “Tā būs katra nozares ministra izšķiršanās, samazināt cilvēku skaitu vai algu. Atalgojumiem naudu tiks piedāvāts samazināt ne mazāk kā par 5% līdz pat 10%. Jāatzīmē, ka 5% algu samazinājums dotu 45 miljonu latu ietaupījumu,” uzsvēra A.Slakteris.

"Situācija ir ļoti nopietna, jo ir pilnīgi skaidrs, ka starp lasījumiem būs jāmaina IKP pieauguma novērtējums, tas vairs nebūs pozitīvs, labākajā gadījumā tas būs mīnuss viens nākamajā gadā, ko nosaka starptautiskie finanšu tirgi,” sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada novembrī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 209.8 milj. Ls, bet izdevumi – 411.4 milj. Ls, tādējādi valsts pamatbudžeta finansiālais deficīts novembrī sasniedzis 201.7 milj. Ls, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi 2008. gada novembrī.

«Deficīts mums jāmazina uz izdevumu rēķina. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, decembrī tomēr sagaidām relatīvi zemākus izdevumus, jo šoreiz tie ir izlīdzinājušies pa visu ceturksni. Pozitīvi situāciju budžetā ietekmēs arī valdības ieviestie ierobežojumi valsts izdevumiem,» norāda finanšu ministrs Atis Slakteris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprināts Rēzeknes nākamā gada budžets ar deficītu

Gunta Kursiša,09.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas domes deputāti apstiprināja pašvaldības budžetu 2014.gadam, kas paredz kopējo ieņēmumu apjomu 32,9 miljonu euro apmērā, bet izdevumus - 33,5 miljonu euro apmērā, informēja Rēzeknes pilsētas domes pārstāvji.

Pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars valsts budžeta transfertiem (mērķdotācijas un dotācijas no valsts budžeta, dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, transferti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai) - 46%, kas ir 14,8 milj. euro.

Būtiskākais pašvaldības budžeta ieņēmumu avots - iedzīvotāju ienākuma nodoklis šogad tiek prognozēts 12,8 milj. euro, kas ir par 594 tūkst. euro mazāk nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Nodokļu ieņēmumi no nekustamā īpašuma 2014. gadā Rēzeknē tiek prognozēti 814 883 euro apmērā (2% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem). Šobrīd aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognoze ir par 160 tūkst. euro mazāka nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri atbalstījuši Eiropas Komisijas aicinājumu piešķirt Latvijai vidējā termiņa aizdevumu 3.1 miljarda eiro apmērā. ES pārstāvji tā nolēmuši otrdien, balsojot Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē.

A. Slakteris augsti novērtēja sadarbību ar Eiropas Komisiju Latvijas ekonomikas atveseļošanas programmas tapšanas laikā. Viņš arī uzsvēra, ka demokrātisko procesu attīstību valstī nevar uzskatīt par šķērsli aizdevuma apstiprināšanai. Latviju ECOFIN sanāksmē pārstāv finanšu ministrs A. Slakteris, viņa padomniece Ingūna Gulbe, kā arī citi Finanšu ministrijas pārstāvji.

Iepriekš intervijā Latvijas Radio A. Slakteris sacīja, ka Latvija no savas puses ir izpildījusi visus mājas darbus, lai saņemtu aizdevumu. "Kamēr mēs pildīsim programmu - spēsim mazināt budžetu, izdevumus, nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, programma nav apdraudēta. Programma var kļūt apdraudēta, ja lēmuma pieņēmēji nespēj pieņemt lēmumus. Kaut gan, protams, parādās tādas runas, kas dara mani piesardzīgu, bet uz šo brīdi es domāju, ka tas nebūs tik smagi, lai mums nepiešķirtu šo aizdevumu," klāstīja A.Slakteris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Slakteris: Vieglu un patīkamu risinājumu Liepājas metalurga situācijā nav

Nozare.lv,08.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs problēmu risināšanā vieglu un patīkamu risinājumu nevar būt, intervijā Nozare.lv atzina kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Slaktera ieskatā, varētu būt apsverams variants, ka, atpērkot no pašreizējiem Liepājas metalurga īpašniekiem akcijas par vienu latu, no Liepājas metalurga aiziet esošie akcionāri un kreditori meklē citus investorus.

Tomēr bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka nevar vilkt paralēles starp Liepājas metalurgu un Parex banku, ko valsts 2008.gadā par diviem latiem pārņēma no akcionāriem.

Savulaik neviens neglāba Parex banku, bet tika glābta finanšu sistēma. Parex bankas pārņemšana bija instruments, lai nesabruktu finanšu sistēma Latvijā, atšķirības skaidroja Slakteris un atzīmēja, ka Liepājas metalurga gadījumā situācija ir pilnīgi otrāda - sistēma netiek glābta, runa ir par vienu uzņēmumu un tā lielo, nozīmīgo lomu valstī un sevišķi Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex Bankas pārņemšanas procesā nekādas būtiskas kļūdas nav pieļautas. Šādu viedokli LNT raidījumam 900 sekundes paudis bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris, skaidrojot, ka valsts, ieguldot naudu Parex bankā, patiesībā varot pat nopelnīt.

«Mēs neesam pieļāvuši nevienu kļūdu!» vairākkārt uzsvēra bijušais ministrs. Viss noticis godīgi un skaisti, pašaizliedzīgi strādājot kopā valdībai un Latvijas Bankai. «Ja kādam ir pierādījumi, lai liek galdā. Ja nav – lai cieš klusu!» odiozi izsaucās A. Slakteris.

A. Slakteris skaidro, ka nauda, kas ieguldīta Parex pārņemšanā nekur nepazudīšot, jo tā tikusi aizdota, nevis iedota, turklāt uz lielākiem procentiem nekā šo pašu naudu Latvijai aizdevuši starptautiskie aizdevēji. «Valstij nav nodarīti nekādi zaudējumi,» uzsvēra A. Slakteris, piebilstot, ka procentu maksājumos valsts jau esot saņēmusi desmitiem miljonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slakteris: Sodi par nodokļu nemaksāšanu atcelti netiks

Andrejs Vaivars, Db,03.11.2008

Latvijā ir lielā skaitā saviesušās dažādas inspekcijas, kontrolējošās institūcijas. Arī cilvēku skaits, kas tur strādā, ir ļoti liels. Domāju, ka katram ministram savā jomā būs jāpaskatās, vai kaut kas nav pārspīlēts,» tā A. Slakteris.

Foto: Edmunds Brencis, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šobrīd tiek lēsts, ka nākamā gada ekonomikas pieaugums varētu samazināties par 1%, ir iespējami arī negatīvāki scenāriji. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Atis Slakteris. Viņš arī atzīst, ka Latvijā ir savairojies pārāk daudz dažādu kontrolējošo institūciju.

Jūs esat paudis, ka nākamā gada valsts budžeta deficītam ir jābūt 1,5 % līmenī. Cik tas ir reāli?

Tas ir rādītājs, uz kuru acīmredzot vajadzētu tiekties. Ekonomikas teorijas paredz, ka dad, kad ir labie gadi, būtu jāveido budžets ar pārpalikumu, bet gados, kad ekonomika dziest, ir pieļaujams budžeta deficīts. Visā pasau;ē ir finanšu krīze, un neviens naudu tā īsti negrib aizdot, tajā skaitā valstīm. Lai finansētu budžeta deficītu, ir nepieciešami līdzekļi. Tā kā finanšu satricinājums pasaulē ir tik milzīgs, ka neviens aizdot naudu negrib, nevar aizņemties tādā apmērā, kā varētu vēlēties un nosegt budžeta deficītu. Tāpēc realitātē būtu jācenšas samazināt šis deficīts vēl vairāk. Jautājums ir par to, vai mēs to varam. Tas, kas ir noticis dažu pēdējo mēnešu un pat nedēļu laikā, tāds ekonomiskais satricinājums, kā uzskata eksperti nav bijis pedējos 80 gadus, kopš lielās depresijas laikiem ASV. Neviens nezina ar ko tas beigsies. Ir svarīgi strādāt tā, lai pēc iespējas ilgāku laiku mēs varētu iztikt bez nopietnas aizņemšanās ārējos tirgos. Nav iespējams dabūt aizdevumus tāpēc, lai kādam varētu izmaksāt algas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pērn valsts pamatbudžeta ieņēmumi pārsniedza 2015. gada rādītājus

Žanete Hāka,14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 14.martā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par 2016. gada valsts pamatbudžeta ieņēmumiem un valsts pamatbudžeta izpildi, ilgtermiņa stabilizācijas rezerves ienākumiem, finanšu darījumiem un ar tiem saistītajiem maksājumiem, kā arī no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves finansētajiem pasākumiem.

Ziņojuma mērķis ir konstatēt, kāda ir faktiskā valsts pamatbudžeta izpilde, informē FM.

Ņemot vērā, ka koriģētā valsts pamatbudžeta bilance ir 279,8 miljoni eiro un netiek konstatēts valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegums pār faktiskajiem izdevumiem, šogad finansējums Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidei nav pieejams. Tādējādi MK šogad nelemj par valsts pamatbudžeta pārpalikuma novirzīšanu valdības parāda dzēšanai vai ieskaitīšanu ilgtermiņa stabilizācijas rezervē.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2016. gadā bija 5,161 miljards eiro, kas ir par 68,3 milj. eiro vairāk nekā 2015. gadā. 2016. gadā valsts pamatbudžetā iekasēti 3,845 miljardi eiro jeb 101,1% no likumā Par valsts budžetu 2016.gadam noteiktās gada nodokļu kopsummas. Savukārt nenodokļu ieņēmumi 2016. gadā bija 473,9 milj. eiro, kas attiecīgi bija 113,3% no plānotā valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Slakteris: Zemgale tiek pārvērsta par zemnieku geto

Nozare.lv,23.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā nevienlīdzīgo atbalsta maksājumu dēļ Zemgale pārvērsta par vietējo zemnieku geto, atzīst ekspolitiķis Atis Slakteris, kurš ir līdzīpašnieks vienā no ienesīgākajām Latvijas saimniecībām, nodarbojas ar graudu audzēšanu un sniega šķūrēšanu un, ja vien tiktu aicināts, labprāt atgrieztos zemkopības ministra krēslā.

«Tas, kā pēdējos piecos gados lauksaimniecībā izrīkojušies pret Zemgali un centrālo Latviju, ir bezkaunības kalngals un novada zemnieku diskriminācija. Zemgale patlaban pārvērsta par geto, jo lielākais atbalsts modernizācijai ir Vidzemē, Latgalē un Kurzemē. Kā ministrs savulaik nekad nepieļāvu, ka tik mazā valstī kā Latvija novadi tiek grupēti un diskriminēti,» sacīja Slakteris.

Viņš norādīja, ka Zemgalē vēsturiski vienmēr bijis vairāk sekmīgu saimnieku, tādēļ citiem reģioniem varētu iedalīt lielāku īpatsvaru no kopējā atbalsta naudas pīrāga, tomēr «atbalsta līmenis jātur visiem vienāds».

«Tā vietā jau vairākus gadus Zemgales zemniekiem atbalsta līmenis ir par 10% mazāks. Turklāt lielai daļai Latvijas novadu, taču ne Zemgalei, ir piemaksa par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos. Nevajadzētu cīnīties par vienlīdzību tiešmaksājumos Eiropā, kamēr pašiem uz vietas plaukst un zeļ diskriminācija,» norādīja Slakteris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas tautsaimniecībā jāiegulda miljards latu

Ieva Mārtiņa, Db,23.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecības stimulēšanai būtu jāiepludina vismaz miljards latu, lai Latvija varētu atmaksāt 7.5 miljardu eiro aizdevumu.

Neskaidras iespējas

Lai arī finanšu ministrs Atis Slakteris lika noprast, ka tautsaimniecības atbalstīšana un veicināšana ir viens no svarīgiem uzdevumiem, tomēr valsts atbalsts būs atkarīgs no situācijas budžetā un politiķu lēmumiem. Proti, pagaidām nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem varētu segt, piemēram, Ekonomikas ministrijas iecerēto 100 milj. Ls valsts galvojumu Latvijas Garantiju aģentūras sniegtajām garantijām šogad, bez kurām kredītus uzņēmumiem šobrīd ir grūti dabūt. Turklāt, saskaņā ar politiķu izteikumiem, šobrīd nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā par teju 20 %. Vienlaikus ekonomists Andris Strazds atgādina, ka vislielākais atbalsts tautsaimniecībai jau tiek sniegts, stabilizējot finanšu sistēmu un novēršot valsts bankrotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Slakteris: ES fondu apguve ir šīs valdības prioritāte

,21.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Atis Slakteris ir iepazinies ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotajiem projektiem ceļu infrastruktūras uzlabošanai un kultūras mantojuma saglabāšanai. Pārņemot turpmāk savā pārziņa Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumus, finanšu ministrs Atis Slakteris norāda: "Eiropas Savienības fondu apguve ir šīs valdības prioritāte. Var atlikt tikai dažas programmas."

Centrālās finanšu un līguma aģentūras speciālisti ministru informēja, ka 2004.–2006. gada plānošanas periodā īstenoti 99 ERAF projekti Latvijas ceļu infrastruktūras uzlabošanai par kopējo summu vairāk nekā 100 miljonu lati, no kuriem ERAF līdzfinansējums bijis 60 miljoni lati. Fonda līdzekļi novirzīti pirmās kategorijas autoceļu tīkla atjaunošanai, lai nodrošinātu galveno ekonomiskās attīstības centru savstarpējo savienojamību un pievienošanu TENT-T tīklam (Trans Eiropas tīkls). Ar ERAF līdzfinansējumu veikti pasākumi pilsētu transporta sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, lai izveidotu efektīvu sabiedriskā transporta modeli, uzlabotu satiksmes plānošanu un vadību, kā arī paaugstinātu atbilstību vides standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas stabilizēšanas plāns paredz, ka trīs gadu laikā Latvijas ekonomika piedzīvos augšupeju, valsts sāks pelnīt un spēs atdot starptautisko parādu. Tā Finanšu ministrs Atis Slakteris norādījis Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija, raksta Apollo.

"Plāns paredz, ka atgriežamies pie Iekšzemes kopprodukta pieauguma. Sāksim pelnīt," optimistiski prognozēja Slakteris.

Uz jautājumu, vai iedzīvotājus nesagaida kādi pārsteigumi, kas solīti Starptautiskajam valūtas fondam, A Slakteris atbildēja, ka ir publiskota vēstule šai organizācijai un nekādas citas slepenas vienošanās neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Slakteris Ziemeļvalstu finanšu ministriem prezentējis Latvijas ekonomikas stabilizācijas plānu

Miks Lūsis, Db,11.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Atis Slakteris trešdien, 10. decembrī, Stokholmā ticies ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu ministriem. Tikšanās laikā prezentēta vakar valdībā apstiprinātā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma.

Latvijas finanšu ministrs atzīmēja, ka pēdējo dienu laikā Skandināvijas valstis ir uzsākušas intensīvu dialogu ar Latviju par iespēju iesaistīties finanšu atbalsta sniegšanā kopā ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu. "Ir iespējams, ka Zviedrija būs Ziemeļvalstu finanšu atbalsta koordinators," teica A. Slakteris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija Eiropas Komisijai (EK) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) valsts ekonomikas atbalstam, iespējams, prasīs 3 miljardus eiro lielu aizdevumu. Tā intervijā Bloombergnorādījis Finanšu ministrs Atis Slakteris.Slakteris: Latvija varētu prasīt 3 miljardus eiro

Agrāk no SEB bankas izskanēja prognoze, ka šis cipars varētu būt 2.1 miljards eiro, taču šī summa tomēr varot būt par mazu, intervijā sacījis A. Slakteris.

Latvijai būs iespēja prasīt nedaudz vairāk... 2 miljardus, 2.5 miljardus līdz pat 3 miljardiem eiro," teicis A. Slakteris, piebilstot, ka nauda, kura valstij nebūs nepieciešama uzreiz tiks izmantota, lai "liktu ekonomikai attīstīties".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demisionējušās valdības finanšu ministrs Atis Slakteris atkal kļuvis par 9. Saeimas deputātu – šodien viņam atjaunots parlamenta deputāta mandāts.

A.Slakteris, kurš iemantoja visai divdomīgu popularitāti pēc pērnā gada nogalēs sniegtās intervijas televīzijas kanālam Bloomberg, 9. Saeimā ievēlēts no Tautas partijas saraksta.

Savulaik A. Slakteris bija viens no vadošajiem Tautas partijas politiķiem un vairākus gadus pat ieņēma partijas priekšsēdētāja amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 1. ceturksnī valsts budžetā ir izveidojies pārpalikums, tomēr valsts pamatbudžeta ieņēmumu pieaugums ievērojami atpaliek no pērnā gada rādītājiem.

Db (13.03.2008.) jau vēstīja, ka pēc tam, kad būs zināms, kā pildījies valsts budžets 2008. gada 1. ceturksnī, valdība varētu lemt par soļiem, kas veicami, lai novērstu pārlieku strauju ekonomikas "piezemēšanos". Pašlaik kā viens no tuvākajā laikā pieņemamajiem lēmumiem tiek minēta iecere atcelt prasību par obligātu 10 % pirmo iemaksu kredītņēmējiem, kas, saskaņā ar premjera Ivara Godmaņa un finanšu ministra Ata Slaktera iepriekš pausto, varētu atdzīvināt mājokļu tirgu un mazināt būvniecības tempu samazināšanos. Jau iepriekš vēstīts, ka tas varētu palīdzēt uzlabot arī automašīnu tirdzniecības rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slakteris: Valdība nav pieņēmusi kļūdainus lēmumus

Atis Rozentāls, Db,19.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmējvara un izpildvara līdz šim ir strādājušas pareizi un valdība nav pieņēmusi kļūdainus lēmumus, intervijā Latvijas radio paziņoja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Viņš gan atzina, ka valstī ekonomikas lejupslīde turpinās, jo gada pirmajās divās nedēļās nodokļu ieņēmumi pamatbudžetā ir 87 miljoni latu, kas ir par 14% mazāk nekā 2008. gadā šajā periodā. Valsts speciālajā budžetā kritums ir vēl lielāks, ieņēmumi ir par 38% mazāki, salīdzinot ar pērno gadu, bet izdevumi ir pieauguši par 18 miljoniem latu. Tādējādi radies 45 miljonu latu finansiālais deficīts. A.Slakteris arī pavēstīja, ka krītas pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Par baumām ministrs nosauca informāciju, ka Valsts kasē trūktu naudas algu izmaksai valsts sektorā strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada maija beigās pieprasījums pēc skujkoku koksnes normalizējās un skujkoka zāģbaļķa cenas piedzīvoja nelielu kritumu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tikmēr enerģētiskās koksnes cenas sasniedz maijam netipiskus augstumus, tāpat arī aug pieprasījums pēc visu veidu cirsmām Latvijā. Gaidāmās sankcionēto reģionu – Krievijas un Baltkrievijas – pilnīgas iziešanas no Eiropas tirgus dēļ, kā arī loģistikas problēmu un kopumā neskaidrās situācijas dēļ, zāģbaļķu tirgus būs grūti prognozējams.

Karš Ukrainā ir izraisījis transporta traucējumus gan kuģiem, gan kravas automašīnām, līdz ar to novērojams loģistikas izmaksu pieaugums kopumā. Pieprasījums pēc skujkoku koksnes maijā ir samazinājies, un koksne ir pieejama. Pārstrādātāju noliktavās ir izveidojušies lieli uzkrājumi, jo gala pircējs neiepērk liekus koksnes apjomus, bet gan tikai tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam šobrīd. Problēmas būvniecības apjomu palielināšanā rada metāla, izolācijas un citu saistīto materiālu pieejamība, loģistikas problēmu dēļ, tas apgrūtina būvniecības projektu savlaicīgu realizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Atis Slakteris ir nolēmis doties atvaļinājumā brīdī, kad Saeimas deputāti komisijās sāk apspriest nākamā gada valsts budžetu, ziņo Diena.

Jāatzīmē, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē otrdien valsts budžetu aizstāvējis nevis viņš, bet gan ierēdņi.

Premjera Ivara Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis laikrakstam atzina, ka A.Slakterim ir apstiprināts atvaļinājums, taču uz valsts budžeta izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā ministrs nākamajā nedēļā atgriezīšoties.

Mareks Segliņš norādīja, ka A. Slakteris esot ieguldījis ļoti lielu darbu budžeta likuma sagatavošanā pēdējos divos mēnešos. "Atis Slakteris mani ir informējis, kāpēc viņam ir nepieciešams atvaļinājums, bet viņš nav mani pilnvarojis par to stāstīt," sacīja M.Segliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība un sociālie partneri konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu

LETA,09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ļoti nopietni apsvēru iespēju ļaut Parex bankai bankrotēt. Taču, apsverot visus par un pret, pieņēmām lēmumu pārņemt banku, lai nosargātu Latvijas finanšu asinsriti,» intervijā žurnālam Klubs atklāja bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris.

A. Slakteris: «Man tas joprojām šķiet pareizs lēmums. Ja bankai ļautu bankrotēt, visticamāk, jūs no tā brīža līdz pat šodienai būtu iztikuši bez algas. Jo vēlāk arī SVF eksperti teica, ka Parex bankrots varēja paraut līdzi citas bankas. Šajā brīdī banku krīze jau būtu aizmirsts stāsts.»

Komentāri

Pievienot komentāru