A. Slakteris norāda, ka grozījumi šā gada budžetā pirmoreiz ir ar tik daudzām mīnus zīmēm – ar lielāko samazinājumu atjaunotās neatkarības gados: „Inflācija, IKP kritums, globālā energoresursu un pārtikas cenu sadārdzināšanās – tie visi ir savstarpēji ietekmējoši un ne lineārās ķēdēs saistīti faktori. Mēs beidzot esam brīva kapitālistiska tirgus dalībnieki un piedzīvojam to, kas šim tirgum ir raksturīgi. Manis pieminētās lielās problēmas ir skārušas praktiski ikvienu valsti, kura izvēlējusies šādu attīstības ceļu.”
Finanšu ministrs akcentē, ka šādos apstākļos samazinājumu var pieprasīt visam, bet tikai tā, lai tas saudzē pensijas un pabalstus, lai tas ir reālistiski pret veselības darbinieku un skolotāju algām. Tāpat A. Slakteris norāda, ka grozījumu ietvaros sociālā budžeta palielinājums ir plānots 86.9 miljonu latu apmērā, teju 51 miljonu latu atvēlot vecuma pensiju palielinājumam un papildus nepilnus 6 miljonus invaliditātes pensiju nodrošināšanai.
Papildu līdzekļi ir paredzēti arī vecāku pabalstiem (26.4 miljoni), maternitātes pabalstiem (2.5 miljoni), slimības pabalstiem (5.3 miljoni) un bezdarbnieku pabalstiem (6 miljoni). Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem pieaug par 10 miljoniem latu. Akcīzes nodokļa par izlietoto dīzeļdegvielu atmaksāšanai zemniekiem - vairāk par pusotru miljonu, procentu maksājumiem studiju un studējošo kreditēšanai palielināti par aptuveni 800 000 latiem.
„Es nekādi nevaru piekrist tukšajiem vārdiem, ka šie grozījumi esot pret valsts attīstību. Ja atbildīgs dārznieks izzāģē nokaltušus ābeles zarus, viņš nav pret ābeles attīstību, kur nu vēl – ražu!” norādīja finanšu ministrs. Nerealizēto un neakceptēto Eiropas fondu projektu valsts līdzfinansējuma atlikšana un izņemšana ir neattīstīto, iekavēto ideju izzāģēšana. Bet simtiem citi labi un izcili projekti tiek turpināti. To realizēšana dod galveno ražu, kas vajadzīga mūsu ekonomikai – pievienoto vērtību. Te nav izsvītrots neviens cipars,” tā A. Slakteris.
Budžeta tēriņu samazināšanas kontekstā A. Slakteris norāda uz nepieciešamību efektivizēt valsts pārvaldes institūciju darbu. „Aicinājums samazināt vakantās štata vietas ir ticis uzklausīts visās ministrijās un to padotības iestādēs. Tādā veidā mēs esam raduši iespēju samazināt valsts pārvaldes aparātu par 493 vakantajām štata vietām. Kopā ar administratīvajiem un citiem izdevumiem tas dod 58 miljonus latu,” skaidro finanšu ministrs. „Tomēr esmu pārliecināts, ka, plānojot arī 2009. gada budžetu, mums būs jāatgriežas pie šī jautājuma, pārskatot ierēdņu un darbinieku skaitu, viņu slodzes un funkciju atbilstību paveicamajiem uzdevumiem. Bet atkal gribu uzsvērt – zāģēsim nokaltušos zarus, nevis ražojošos. Štata vietu skaitlisks samazinājums nav pašmērķis. Ir jāapzinās, ka tās nav likvidējamas bez valsts pārvaldes attiecīgo funkciju pārskatīšanas. Šādā veidā būtu veicināma ne tikai efektīvāka valsts pārvaldes darbība, bet arī efektīvāka finanšu līdzekļu izlietojuma kontrole un paveiktā darba novērtējums.”
A. Slakteris arī piebilst: „Valstij attīstoties un tostarp paplašinot savu dalību dažādās starptautiskās organizācijās, iepriekšējos gados ir palielinājies daudzu valsts iestāžu ierēdņu un darbinieku skaits. Uzskatu, ka būtu maldīgi neievērot valsts pārvaldes aparāta palielinājuma negatīvās tendences – piemēram, paškritikas trūkumu un darba produktivitātes mehānisku, nevis kvalitatīvu pieaugumu.
Šis ir īstais brīdis domāt par inovācijām gan valsts, gan privātajā sektorā, par jaunu tehnoloģiju ieviešanu un būtisku darba ražīguma celšanu. Šis ir attīstības budžets. Grozījumi nerada izmaiņas Latvijas ārējo saistību izpildei, ne attiecībā pret starptautiskajām organizācijām, ne pret līdzfinansējumu Eiropas Savienības projektos un Latvijas iemaksu Eiropas Savienības budžetā,” tā otrdien, 15. jūlijā, Saeima ārkārtas plenārsēdē pirmajā lasījumā Finanšu ministrs Atis Slakteris Saeimas deputātiem skaidroja šā gada budžeta likumā paredzētās izmaiņas.
