Parex Bankas pārņemšanas procesā nekādas būtiskas kļūdas nav pieļautas. Šādu viedokli LNT raidījumam 900 sekundes paudis bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris, skaidrojot, ka valsts, ieguldot naudu Parex bankā, patiesībā varot pat nopelnīt.

«Mēs neesam pieļāvuši nevienu kļūdu!» vairākkārt uzsvēra bijušais ministrs. Viss noticis godīgi un skaisti, pašaizliedzīgi strādājot kopā valdībai un Latvijas Bankai. «Ja kādam ir pierādījumi, lai liek galdā. Ja nav – lai cieš klusu!» odiozi izsaucās A. Slakteris.

A. Slakteris skaidro, ka nauda, kas ieguldīta Parex pārņemšanā nekur nepazudīšot, jo tā tikusi aizdota, nevis iedota, turklāt uz lielākiem procentiem nekā šo pašu naudu Latvijai aizdevuši starptautiskie aizdevēji. «Valstij nav nodarīti nekādi zaudējumi,» uzsvēra A. Slakteris, piebilstot, ka procentu maksājumos valsts jau esot saņēmusi desmitiem miljonu.

“Es liktenim varu būt pateicīgs, jo tik smagā brīdī nemaz nebūs tik daudz kandidātu, kas vēlētos stāties manā vietā. Es tomēr esmu mazliet kā tāds kamikadze, bet arī tik daudz izdarīt, kā es šajā brīdī, reti kuram ir lemts,” atbildot uz jautājumu, vai ministrs paliks amatā arī pēc 2009. gada budžeta pieņemšanas Saeimā, intervijā Latvijas Radio norādīja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Viņš sacīja, ka ministrijas tiks aicinātas vēl vairāk samazināt savus izdevumus. “Tā būs katra nozares ministra izšķiršanās, samazināt cilvēku skaitu vai algu. Atalgojumiem naudu tiks piedāvāts samazināt ne mazāk kā par 5% līdz pat 10%. Jāatzīmē, ka 5% algu samazinājums dotu 45 miljonu latu ietaupījumu,” uzsvēra A.Slakteris.

"Situācija ir ļoti nopietna, jo ir pilnīgi skaidrs, ka starp lasījumiem būs jāmaina IKP pieauguma novērtējums, tas vairs nebūs pozitīvs, labākajā gadījumā tas būs mīnuss viens nākamajā gadā, ko nosaka starptautiskie finanšu tirgi,” sacīja ministrs.

Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs problēmu risināšanā vieglu un patīkamu risinājumu nevar būt, intervijā Nozare.lv atzina kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Slaktera ieskatā, varētu būt apsverams variants, ka, atpērkot no pašreizējiem Liepājas metalurga īpašniekiem akcijas par vienu latu, no Liepājas metalurga aiziet esošie akcionāri un kreditori meklē citus investorus.

Tomēr bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka nevar vilkt paralēles starp Liepājas metalurgu un Parex banku, ko valsts 2008.gadā par diviem latiem pārņēma no akcionāriem.

Savulaik neviens neglāba Parex banku, bet tika glābta finanšu sistēma. Parex bankas pārņemšana bija instruments, lai nesabruktu finanšu sistēma Latvijā, atšķirības skaidroja Slakteris un atzīmēja, ka Liepājas metalurga gadījumā situācija ir pilnīgi otrāda - sistēma netiek glābta, runa ir par vienu uzņēmumu un tā lielo, nozīmīgo lomu valstī un sevišķi Liepājā.

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri atbalstījuši Eiropas Komisijas aicinājumu piešķirt Latvijai vidējā termiņa aizdevumu 3.1 miljarda eiro apmērā. ES pārstāvji tā nolēmuši otrdien, balsojot Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē.

A. Slakteris augsti novērtēja sadarbību ar Eiropas Komisiju Latvijas ekonomikas atveseļošanas programmas tapšanas laikā. Viņš arī uzsvēra, ka demokrātisko procesu attīstību valstī nevar uzskatīt par šķērsli aizdevuma apstiprināšanai. Latviju ECOFIN sanāksmē pārstāv finanšu ministrs A. Slakteris, viņa padomniece Ingūna Gulbe, kā arī citi Finanšu ministrijas pārstāvji.

Iepriekš intervijā Latvijas Radio A. Slakteris sacīja, ka Latvija no savas puses ir izpildījusi visus mājas darbus, lai saņemtu aizdevumu. "Kamēr mēs pildīsim programmu - spēsim mazināt budžetu, izdevumus, nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, programma nav apdraudēta. Programma var kļūt apdraudēta, ja lēmuma pieņēmēji nespēj pieņemt lēmumus. Kaut gan, protams, parādās tādas runas, kas dara mani piesardzīgu, bet uz šo brīdi es domāju, ka tas nebūs tik smagi, lai mums nepiešķirtu šo aizdevumu," klāstīja A.Slakteris.

Latvija Eiropas Komisijai (EK) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) valsts ekonomikas atbalstam, iespējams, prasīs 3 miljardus eiro lielu aizdevumu. Tā intervijā Bloombergnorādījis Finanšu ministrs Atis Slakteris.Slakteris: Latvija varētu prasīt 3 miljardus eiro

Agrāk no SEB bankas izskanēja prognoze, ka šis cipars varētu būt 2.1 miljards eiro, taču šī summa tomēr varot būt par mazu, intervijā sacījis A. Slakteris.

Latvijai būs iespēja prasīt nedaudz vairāk... 2 miljardus, 2.5 miljardus līdz pat 3 miljardiem eiro," teicis A. Slakteris, piebilstot, ka nauda, kura valstij nebūs nepieciešama uzreiz tiks izmantota, lai "liktu ekonomikai attīstīties".

Tautsaimniecības stimulēšanai būtu jāiepludina vismaz miljards latu, lai Latvija varētu atmaksāt 7.5 miljardu eiro aizdevumu.

Neskaidras iespējas

Lai arī finanšu ministrs Atis Slakteris lika noprast, ka tautsaimniecības atbalstīšana un veicināšana ir viens no svarīgiem uzdevumiem, tomēr valsts atbalsts būs atkarīgs no situācijas budžetā un politiķu lēmumiem. Proti, pagaidām nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem varētu segt, piemēram, Ekonomikas ministrijas iecerēto 100 milj. Ls valsts galvojumu Latvijas Garantiju aģentūras sniegtajām garantijām šogad, bez kurām kredītus uzņēmumiem šobrīd ir grūti dabūt. Turklāt, saskaņā ar politiķu izteikumiem, šobrīd nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā par teju 20 %. Vienlaikus ekonomists Andris Strazds atgādina, ka vislielākais atbalsts tautsaimniecībai jau tiek sniegts, stabilizējot finanšu sistēmu un novēršot valsts bankrotu.

Pēdējo piecu gadu laikā nevienlīdzīgo atbalsta maksājumu dēļ Zemgale pārvērsta par vietējo zemnieku geto, atzīst ekspolitiķis Atis Slakteris, kurš ir līdzīpašnieks vienā no ienesīgākajām Latvijas saimniecībām, nodarbojas ar graudu audzēšanu un sniega šķūrēšanu un, ja vien tiktu aicināts, labprāt atgrieztos zemkopības ministra krēslā.

«Tas, kā pēdējos piecos gados lauksaimniecībā izrīkojušies pret Zemgali un centrālo Latviju, ir bezkaunības kalngals un novada zemnieku diskriminācija. Zemgale patlaban pārvērsta par geto, jo lielākais atbalsts modernizācijai ir Vidzemē, Latgalē un Kurzemē. Kā ministrs savulaik nekad nepieļāvu, ka tik mazā valstī kā Latvija novadi tiek grupēti un diskriminēti,» sacīja Slakteris.

Viņš norādīja, ka Zemgalē vēsturiski vienmēr bijis vairāk sekmīgu saimnieku, tādēļ citiem reģioniem varētu iedalīt lielāku īpatsvaru no kopējā atbalsta naudas pīrāga, tomēr «atbalsta līmenis jātur visiem vienāds».

«Tā vietā jau vairākus gadus Zemgales zemniekiem atbalsta līmenis ir par 10% mazāks. Turklāt lielai daļai Latvijas novadu, taču ne Zemgalei, ir piemaksa par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos. Nevajadzētu cīnīties par vienlīdzību tiešmaksājumos Eiropā, kamēr pašiem uz vietas plaukst un zeļ diskriminācija,» norādīja Slakteris.

Lai gan šobrīd tiek lēsts, ka nākamā gada ekonomikas pieaugums varētu samazināties par 1%, ir iespējami arī negatīvāki scenāriji. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Atis Slakteris. Viņš arī atzīst, ka Latvijā ir savairojies pārāk daudz dažādu kontrolējošo institūciju.

Jūs esat paudis, ka nākamā gada valsts budžeta deficītam ir jābūt 1,5 % līmenī. Cik tas ir reāli?

Tas ir rādītājs, uz kuru acīmredzot vajadzētu tiekties. Ekonomikas teorijas paredz, ka dad, kad ir labie gadi, būtu jāveido budžets ar pārpalikumu, bet gados, kad ekonomika dziest, ir pieļaujams budžeta deficīts. Visā pasau;ē ir finanšu krīze, un neviens naudu tā īsti negrib aizdot, tajā skaitā valstīm. Lai finansētu budžeta deficītu, ir nepieciešami līdzekļi. Tā kā finanšu satricinājums pasaulē ir tik milzīgs, ka neviens aizdot naudu negrib, nevar aizņemties tādā apmērā, kā varētu vēlēties un nosegt budžeta deficītu. Tāpēc realitātē būtu jācenšas samazināt šis deficīts vēl vairāk. Jautājums ir par to, vai mēs to varam. Tas, kas ir noticis dažu pēdējo mēnešu un pat nedēļu laikā, tāds ekonomiskais satricinājums, kā uzskata eksperti nav bijis pedējos 80 gadus, kopš lielās depresijas laikiem ASV. Neviens nezina ar ko tas beigsies. Ir svarīgi strādāt tā, lai pēc iespējas ilgāku laiku mēs varētu iztikt bez nopietnas aizņemšanās ārējos tirgos. Nav iespējams dabūt aizdevumus tāpēc, lai kādam varētu izmaksāt algas.

Finanšu ministrs Atis Slakteris ir iepazinies ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotajiem projektiem ceļu infrastruktūras uzlabošanai un kultūras mantojuma saglabāšanai. Pārņemot turpmāk savā pārziņa Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumus, finanšu ministrs Atis Slakteris norāda: "Eiropas Savienības fondu apguve ir šīs valdības prioritāte. Var atlikt tikai dažas programmas."

Centrālās finanšu un līguma aģentūras speciālisti ministru informēja, ka 2004.–2006. gada plānošanas periodā īstenoti 99 ERAF projekti Latvijas ceļu infrastruktūras uzlabošanai par kopējo summu vairāk nekā 100 miljonu lati, no kuriem ERAF līdzfinansējums bijis 60 miljoni lati. Fonda līdzekļi novirzīti pirmās kategorijas autoceļu tīkla atjaunošanai, lai nodrošinātu galveno ekonomiskās attīstības centru savstarpējo savienojamību un pievienošanu TENT-T tīklam (Trans Eiropas tīkls). Ar ERAF līdzfinansējumu veikti pasākumi pilsētu transporta sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, lai izveidotu efektīvu sabiedriskā transporta modeli, uzlabotu satiksmes plānošanu un vadību, kā arī paaugstinātu atbilstību vides standartiem.

Pieņemts uzskatīt, ka valsts dots galvojums būtiski samazina aizdevēja riskus, ļaujot aizņēmējam salīdzinoši vieglāk un lētāk saņemt aizdevumu.

Tātad aizņēmējs, par kura saistībām galvojusi valsts, iegūst priekšrocības salīdzinājumā ar saviem konkurentiem, un ir pamats runāt par valsts atbalsta piešķiršanu šādam aizņēmējam. Taču ir gadījumi, kad valsts galvojums var tikt uzskatīts par valsts atbalstu arī aizdevējam, kurš šādos gadījumos var nonākt sarežģītā situācijā.

Ja tiktu konstatēts, ka ekonomisku labumu no valsts dota galvojuma gūst ne vien aizņēmējs, bet arī kreditors, un galvojuma došana nav saskaņota ar Eiropas Komisiju (EK), tad tiesa galvojuma līgumu starp valsti un aizdevēju varētu atzīt par spēkā neesošu. Civillikuma 1415. pants nosaka, ka pretēji likumam noslēgts darījums nav spēkā. Ja valsts ir galvojusi par kāda uzņēmuma saistībām, nesaskaņojot to ar EK, tad ir pārkāpts likums – Eiropas Savienības tiesībās noteiktais valsts atbalsta piešķiršanas aizliegums.

«Es kā valsts amatpersona rūpējos, lai šī sērga, šī krīze neienāktu Latvijā. Ja gadījumā mēs nebūtu to darījuši (pārņēmuši Parex banku – red.), lai stutētu asinsriti, ekonomika šobrīd būtu sabrukusi daudz sāpīgāk,» LTV1 pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes uzsvēris bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Ticamākais, kā norādījis A. Slakteris, šobrīd «liela daļa nesaņemtu algas ne privātajā, ne publiskajā sektorā, ja banku krīze būtu ienākusi. Mēs pie Latvijas robežas to noštopējām un tikām galā».

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane Naudas Zīmēs uzsvērusi, ka Parex pārņemšana bijis pareizs solis: «Pārņemot Parex banku, valsts nav pieļāvusi vadošas kredītiestādes maksātnespēju, tādējādi stabilizējot visu finanšu sistēmu un apliecinot noguldītājiem, ka valsts ir gatava sniegt palīdzību tiem».

Bijušais finanšu ministrs arī atzīmējis, ka viņam bija viegli pieņemt lēmumus, jo pašam nekad mūžā nav bijis neviens konts Parex bankā. «Man nav bijis neviens kredīts, neviens lats nav glabājies Parex bankā,» teicis A. Slakteris.

Finanšu ministrs Atis Slakteris atzīst, ka valstij nav svarīgāka uzdevuma par uzņēmējdarbības aktivizēšanu, taču arī turpmāk valstij būs jāpieņem skaudri lēmumi.

Ministrs norādīja, ka šobrīd valstij un LDDK nav svarīgāka uzdevuma par uzņēmējdarbības aktivizēšanu, lai nodrošinātu gan darba vietas iedzīvotājiem, gan ieņēmumus uzņēmējiem. Tajā pašā laikā ministrs klātesošos uzņēmējus aicināja izprast sarežģīto situāciju, norādot, ka ne vienmēr ir iespējams īstenot visu sabiedrības grupu intereses.

«Nevienam politiķim un valdībai nepatīk celt nodokļus un samazināt izdevumus. Aiz katra izdevumos samazinātā lata stāv cilvēki ar ienākumu samazinājumu, iespējamu biznesa plānu neīstenošanos un varbūt pat cerību vai sapņu sabrukumu. Bet ir situācijas, kad citādi rīkoties nav bijis iespējams,» teica finanšu ministrs.

«Latvija atbalsta operatīvi tapušo ES rīcības plānu ekonomikas stabilizēšanai,» uzsver finanšu ministrs Atis Slakteris, kas šodien piedalījies Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Briselē.

Sanāksmē galvenā uzmanība pievērsta rīcības plānam ekonomiskās situācijas stabilizēšanai Eiropas Savienībā (ES) un ekonomiskas lejupslīdes novēršanai. Pirms dažām dienām publicētais ziņojums paredz īstermiņa pasākumus impulsa sniegšanai ekonomikai 200 miljardu eiro apmērā.

«Pašreizējā situācijā dot impulsu 1.2% apmērā no IKP ir sarežģīti. Veids, kā ES jaunās dalībvalstis, tostarp Latvija, var sniegt nozīmīgu devumu tautsaimniecībai, ir sekmīgi izmantot piešķirto ES fondu finansējumu un nodrošināt tiem nacionālo līdzfinansējumu. Tāpēc ir nepieciešams rast individuālu pieeju katrai dalībvalstij,» skaidro A. Slakteris.

Finanšu ministrs Atis Slakteris ir nolēmis doties atvaļinājumā brīdī, kad Saeimas deputāti komisijās sāk apspriest nākamā gada valsts budžetu, ziņo Diena.

Jāatzīmē, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē otrdien valsts budžetu aizstāvējis nevis viņš, bet gan ierēdņi.

Premjera Ivara Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis laikrakstam atzina, ka A.Slakterim ir apstiprināts atvaļinājums, taču uz valsts budžeta izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā ministrs nākamajā nedēļā atgriezīšoties.

Mareks Segliņš norādīja, ka A. Slakteris esot ieguldījis ļoti lielu darbu budžeta likuma sagatavošanā pēdējos divos mēnešos. "Atis Slakteris mani ir informējis, kāpēc viņam ir nepieciešams atvaļinājums, bet viņš nav mani pilnvarojis par to stāstīt," sacīja M.Segliņš.

Lēmējvara un izpildvara līdz šim ir strādājušas pareizi un valdība nav pieņēmusi kļūdainus lēmumus, intervijā Latvijas radio paziņoja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Viņš gan atzina, ka valstī ekonomikas lejupslīde turpinās, jo gada pirmajās divās nedēļās nodokļu ieņēmumi pamatbudžetā ir 87 miljoni latu, kas ir par 14% mazāk nekā 2008. gadā šajā periodā. Valsts speciālajā budžetā kritums ir vēl lielāks, ieņēmumi ir par 38% mazāki, salīdzinot ar pērno gadu, bet izdevumi ir pieauguši par 18 miljoniem latu. Tādējādi radies 45 miljonu latu finansiālais deficīts. A.Slakteris arī pavēstīja, ka krītas pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Par baumām ministrs nosauca informāciju, ka Valsts kasē trūktu naudas algu izmaksai valsts sektorā strādājošajiem.

Lielākā daļa - ap 3.412 miljardiem Ls, no 7.5 miljardu eiro starptautiskā aizdevuma 2009. - 2011. gadā tiks izmantoti budžeta deficīta segšanai un valsts parāda finansēšanai.

Latvijas solījumi SVF vēl nepretendē uz «absolūtu patiesību», apgalvo finanšu ministrs Atis Slakteris.To liecina Finanšu ministrijas (FM) publiskotā informācija par iecerēto Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK), Pasaules Bankas (PB) un vairāku valstu sniegtā finanšu atbalsta izlietojumu valsts budžeta vajadzībām 2009. - 2011. gadā. 2009. gadā Latvija saņems 1.2 miljardus eiro no SVF (šajā summā gan ieskaitīti jau saņemtie 590 milj. eiro), 2.9 miljardus eiro no EK, 200 milj. eiro no PB un kopumā 200 milj. eiro no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Igaunijas, Čehijas un Polijas.

Lai 2009. gada valsts budžeta deficīts nepārsniegtu 4.7 % no iekšzemes kopprodukta, valsts budžeta likuma grozījumu kopējai vērtībai jāsasniedz 712 milj. Ls, liecina Finanšu ministrijas aprēķini.

Demisionējušās valdības vadītājs Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) un finanšu ministrs Atis Slakteris (Tautas partija) preses konferencē, iepazīstinot ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par 2009. gada valsts budžeta grozījumiem, skaidroja, ka, ņemot vērā, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās šogad varētu samazināties par 12 %, paredzams, ka budžeta nodokļu ieņēmumi samazināsies par aptuveni 432 milj. Ls. IKP samazināšanās nozīmē, ka jāsamazina arī valsts budžeta deficīts, kas laikā, kad Latvijai vēl tika prognozēta 5 % liela IKP samazināšanās, tika plānots 4.7 % no IKP jeb 739 milj. Ls apmērā. Db aplēses liecina, ka tad, ja Latvijas IKP šogad samazinās par 12 %, budžeta deficīta apmērs nedrīkst pārsniegt aptuveni 662 milj. Ls.

Latvijai no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) galu galā nepieciešami 5 miljardi eiro. To intervijā aģentūrai Reuters atklājis Latvijas finanšu ministrs Atis Slakteris.

"Šis, manuprāt, ir reālistisks cipars. Aptuveni 3 miljardi [eiro] ekonomikas atbalstam un aptuveni 2 miljardi tiktu ieguldīti budžeta deficīta problēmas risināšanai un valdības tiešo izdevumu segšanai," sacījis A. Slakteris.

Finanšu ministrijas eksperti uzskata šo summu par attiecīgu ekonomiskās krīzes radīto problēmu risināšanai, un vērsīsies ar šo projektu valdībā un vēlāk SVF un ES, intervijā norāda A. Slakteris.

Viņš arī skaidro, ka valdībai ir jārīkojas, lai samazinātu tēriņus, citādāk 2009. gada budžeta deficīts varētu sasniegt pat 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Uzņēmējs un ēdināšanas uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons ir pārliecināts, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos.

Ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības procesā esošo ēdināšanas uzņēmumu Lido, kura vienīgais īpašnieks ir Ķirsons, plānots izsolīt par 7,9 miljoniem latu. Taču uzņēmuma īpašnieks cer, ka izsole nenotiks.

«Tautai ļoti interesē - kas tur būs? Mēs kārtojam, lai nekas nebūtu, - nekādas izsoles. Tā iespējamība ir vismaz 80%. 24 gadus strādāt, lai pēc tam pasludinātu... Izsoles plāns, kas ir uztaisīts, bija jātaisa pēc juridiskajām prasībām. Patlaban, domāju, nekā no tā nebūs,» norādīja Ķirsons.

«Bieži vien aizdevējs redz citādāk nekā aizņēmējs. Aizņēmējs aizņemas un tērē svešu naudu, bet atdod savu naudu, aizdevējs aizdod un saņem savu naudu. Aizdevējs to grib saņemt savā termiņā. Aizdevējs neatrod savu vainu, mēs - savējo, un rodas konflikts. Lai konfliktu risinātu, lūdzām ārpustiesas tiesisko aizsardzību,» skaidroja uzņēmuma īpašnieks.