Bijušai Skrundas radiolokācijas pilsētiņā jaunais investors varētu izveidot cūku kompleksu ar 120 tūkstošiem dzīvnieku.

Par to, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, raksta Telegraf. Db.lv jau rakstīja, ka 5. februārī Skrundas bijušo radiolokācijas stacijas pilsētiņu par 1,6 milj. Ls iegādājās Krievijas uzņēmums Aļeksejevskoje-Serviss. Par 120 tūkstošu lielā cūku kompleksa izveidi 5. februāra pēcpusdienā izteicies kāds no Krievijas investora pārstāvjiem, taču sīkāka informācija par šo projektu pagaidām nav zināma.

Laikraksts izpētījis, ka firma Aļeksejevskoje-Serviss reģistrēta Samāras apkaimē Kineļas rajona Kineļas ciemā, vienīgais, kas to saista ar Latviju ir reģistrācijas vieta - Baltijas šķērsiela 6. Kā firmas nodarbošanās veidi norādīti visdažādākie, sākot no darījumiem ar nekustamo īpašumu un beidzot ar cūkkopību un kombinētās lopbarības ražošanu.

Skrundas novada pašvaldība izsludinājusi vairāk nekā 1,82 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par ielu rekonstrukciju Skrundā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Skrundā paredzēts atjaunot Ventas un Liepājas ielu, un šo darbu veicējs tiks izvēlēts, vērtējot iesniegtā piedāvājuma saimniecisko izdevīgumu.

Ielu atjaunošanas darbi tiks veikti ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

Šis ir Skrundas novada pašvaldības lielākais šogad izsludinātais vai noslēgtais iepirkumu konkurss. Viens no 2013. gada lielākajiem pašvaldības iepirkumiem bija aprīļa beigās noslēgtais 70 tūkst. Ls apjomīgais konkurss par autoceļu uzturēšanas darbu veikšanu novadā, kurā uzvarēja SIA Skrundas komunālā saimniecība un SIA Taku meistars. Tāpat aprīļa beigās tika noslēgts 115,9 tūkst. Ls apjomīgs konkurss par Klusās ielas, ceļa Skrunda-Berģi posmu rekonstrukciju un ielas apgaismojuma izbūvi, kurā uzvarēja SIA Saldus ceļinieks.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Saldus uzņēmuma Cannelle Bakery ražotnē, kur top saldēti kulinārijas izstrādājumi.

Uzņēmuma pirmsākumi rodami 1993.gadā, kad uzņēmuma īpašnieki bija Pakuļu ģimene, kuri biznesu attīstīja no nulles. Viņi sākotnēji Skrundā cepa maizi un pēc tam blakus ceptuvei atvēra veikalu. Ar laiku uzņēmums attīstījās un uzbūvēja ražotni, kur cepa arī maizi, taču aizvien lielāku lomu ieņēma tieši konditorejas izstrādājumi, stāsta SIA Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis.

2004.gadā Pakuļu ģimene iegādājās ražotni Saldū, kur iepriekš atradās maizes kombināts. Kopš tā laika Skrundā ražoja cepumus un konditorejas izstrādājumus, bet Saldū – maizi un barankas.

«Mēs uzņēmumu iegādājāmies 2012.gadā, un jau kopš sākuma bija doma apvienot abas ražotnes, jo labāk investēt vienā vietā, nevis divās. Vērtējām situāciju, kā paplašināt ražotni, Skrundā nebija šādu iespēju, jo cehs bija daudz mazāks nekā ēka Saldū, līdz ar to tika nolemts visu ražošanu koncentrēt Saldū. Pērnais gads tika aizvadīts, uzlabojot un remontējot šīs ražotnes telpas,» stāsta vadītājs.

Uzņēmēju vidū pieaug interese iegādāties “Virši” franšīzi - decembrī Skrundā plānots atklāt jau ceturto pilna servisa “Virši” franšīzes staciju.

Degvielas uzpildes stacija “Skrunda” kopumā būs jau 63. “Virši” degvielas uzpildes stacija Latvijā. Tā atrodas autovadītājiem nozīmīgā ceļa posmā un tajā tiks realizēts “Virši” atjaunotais interjera dizaina koncepts, kuru izstrādāja pašmāju dizaina birojs “H2E”.

“Mēs franšīzes ņēmējam nododam lietošanā ne tikai atpazīstamu zīmolu, bet jau gatavu biznesa modeli ar izstrādātu konceptu un spēcīgiem produktiem. Franšīzes ņēmējam ir tiesības strādāt ar “Virši” degvielas uzpildes stacijās pieejamo produktu sortimentu. Papildus tam, koncepta prasības ietver attiecīgu vizuālo noformējumu, tehnisko nodrošinājumu un klientu apkalpošanas standartus. Būtisks aspekts, kuru ievērojam – klients nedrīkstētu novērot atšķirības starp “Virši” stacijām un franšīzes ņēmēja pakalpojumiem,” uzsver “Virši” izpilddirektors Jānis Vība.

«Sakopt vidi, savu tuvāko apkārtni latviešiem ir goda lieta. Tā ir laba, jau vēsturiski izveidojusies tradīcija – līdzīgi kā sacensties par sakoptākās lauku sētas vai pagasta titulu. Taču vides sakopšana ir arī dzīves nepieciešamība, un tās pašvaldības, kas vēlas ieguldīt šajā jomā, to arī dara,» apliecina Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

Citviet Latvijā lapu grābšanas sezona jau rit pilnā sparā, turpretim Skrundā koki tikai sāk krāsoties. Ko darīt ar nobirušajām lapām – katrā vietējā saimniecībā ir savs atšķirīgs viedoklis. Viesojoties Igaunijā, Skrundas novada domes vadītāja novērojusi, ka kaimiņzemē rudens lapām piebiris parks šķiet dabisks process, kurā iejaukties nav obligāti. «Latvieši savukārt gatavi sagrābt katru lapiņu. Esam izveidojuši speciālu lapu laukumu,» stāsta L. Robežniece. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām lapu laukums jāierīko pēc līdzīgiem tehniskajiem noteikumiem kā šķirotajiem atkritumiem – teritorijai jābūt nožogotai, ar cieto segumu. «Vides pārvalde pašvaldībām iesaka veidot šādus laukumus, un mēs bijām radoši – atradām piemērotu vietu ražošanas teritorijā, sadarbībā ar Skrundas komunālo saimniecību startējām Vides investīciju fonda projektu konkursā, saņēmām atbalstu un laukumu izveidojām uz vecā angāra pamatiem,» stāsta Skrundas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Zane Eglīte. Projekta realizācija gan prasījusi kārtot daudz formalitāšu. Z. Eglīte norāda: «Mazām pašvaldībām lapu laukumu ierīkošanai nevajadzētu piemērot tādas pašas prasības kā lielajiem šķiroto atkritumu poligoniem. Vajadzētu vērtēt pēc situācijas.»

«Ažiotāžas dēļ» astoņi bulgāru strādnieki ir pārcelti no Gaismas pils būvlaukuma uz citu objektu, apstiprina RBSSKALS īpašnieks Māris Saukāns. Tie ir astoņi strādnieki iepretim mūsu nodarbinātajiem 620, viņš uzsver. Uzņēmējs uzskata, ka savu lomu nospēlējis priekšvēlēšanu laiks, kas politiķiem «ir laba platforma, lai par to runātu».

«Kas vada Citadeli, kas vada airBaltic, kā tika meklēts Latvenergo vadītājs?» vaicā M.Saukāns, uzskatot, ka pret visiem nav vienāda attieksme. Viņaprāt, nav pareizi, ka tagad caur vienu atsevišķu pozīciju – dažiem strādniekiem –tiek skatīts viss Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekts kopumā.

«Šoreiz astoņi strādnieki ir izrādījušies svarīgāki par 620 vietējiem celtniekiem. Tas nozīmē, ka Latvijā ir jāaizliedz darboties darbaspēka rekrutēšanas firmām, jo tās tieši ar to nodarbojas,» pēc politiķu un sabiedrības reakcijas secinājis uzņēmējs.

M.Saukāns stāsta, ka nesen bijis Skrundā, kur ielās redzējis, bērnus, vecus cilvēkus un sievietes, kas vada mirkoautobusus. Ar to uzņēmējs grib pateikt, ka, neskatoties uz augsto bezdarba līmeni, strādniekus atrast neesot viegli. Skrundā varējuši piedāvāt divus cilvēkus, kas būtu gatavi strādāt, taču uzņēmējam tas ir par maz.

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Ieguldot vairāk nekā 3,03 miljonus eiro, Skrundā tiks rekonstruēta Ventas un Liepājas iela, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Atklātā konkursā, kurā kopumā pieteicās seši uzņēmumi, par uzvarētāju tika atzīts Saldus ceļinieks. Kā galvenais uzvarētāja izvēles kritērijs tika noteikts saimnieciskais izdevīgums.

Ielas Skrundā tiks labotas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

SIA Saldus ceļinieks galvenais darbības veids ir ceļu un maģistrāļu būve. Uzņēmums ir reģistrēts 2004. gadā, un 2012. gadā tā apgrozījums veidoja 18,23 milj. Ls, bet peļņa bija 1,38 miljoni Ls. Vidēji uzņēmumā strādāja 133 darbinieki. Kompānijas vadības groži ir Valda Karola rokās, savukārt valdes locekļa amata pienākumi uzticēti Gintam Karolam.

Līdz ar bijušā Skrundas lokatora pilsētiņas nodošanu valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas (AM) personā tā pārtaps Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzē. Tas nozīmē, ka iepriekš tūristiem pieejamajā pilsētiņā iekļūšana būs liegta.

AM Preses nodaļā skaidroja, ka nekustamajā īpašumā tiks izveidota pastāvīga NBS bāze un apmācību vieta kaujai apbūvētā teritorijā. Pēc īpašuma pārņemšanas valdījumā ministrija plāno veikt infrastruktūras uzlabošanas darbus, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai.

Tūristu apmeklējumus arī šajā objektā, tāpat kā citās militārajās bāzēs un apmācību vietās, drošības nolūkos nav plānots atbalstīt. «Tūristiem iekļūšana būs liegta ne tikai ikdienā, bet vispār. Jāņem vērā, ka ilgtermiņā īpašums mainīsies, līdz ar to zaudēs arī savu pievilcību tūristu vidū. Protams, arī Skrundā, kad tā tiks atjaunota kā NBS objekts, notiks atvērto durvju dienas, kad tā būs pieejama galvenokārt skolēniem un vietējiem iedzīvotājiem, tāpat kā citi bruņoto spēku objekti,» skaidroja AM.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Piektdien izsolē par trīs miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia manta, tostarp arī Ķemeru sanatorija, informēja maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics.

Izsolē piedalījās viens pretendents, kurš arī iegādājās sanatoriju. Tā ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, taču pagaidām neko vairāk administrators neatklāja, norādot, ka izsoles uzvarētājam mēneša laikā jānorēķinās par pirkumu un tad tiks atklāta visa informācija.

«Patlaban izsoles uzvarētājs jau ir iemaksājis drošības naudu 503 000 eiro apmērā, līdz ar to tam atliek samaksāt aptuveni 2,5 miljonus eiro,» sacīja Kreics.

Pēc kārtas trešajā izsolē lietu kopības sastāvā tika izsolīti uzņēmumam Ominasis Latvia piederošie pieci nekustamie īpašumi Jūrmalā un kustamā manta, kas sastāv no gandrīz 15 000 pozīciju, kā arī grāmatām. Nekustamā īpašuma un kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 2,9 miljoni eiro.

Skrundas novada domē nav oficiālas informācijas par kompāniju Aļeksejevo - serviss, un pašvaldību māc bažas, vai pārāk «mīkstie» izsoles noteikumi nenovedīs pie tālākas šīs teritorijas degradācijas.

Pašvaldība cer saņemt detalizētu informāciju no Privatizācijas aģentūras par bijušās militārās pilsētiņas pircēju, kā arī cer beidzot saņemt zemes nodokli, kas par šo teritoriju ir aptuveni 4000 latu gadā, Db informēja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga.

Pašu spēkiem meklējot informāciju par Aļeksejevo - serviss, Skrundas novada entuziasti vien atraduši divas publikācijas Krievijas presē - vienā ir stāsts par neveiksmīgu mēģinājumu attīstīt cūkkopības biznesu Krievijā, bet otrajā uzņēmums minēts saistībā ar nodokļu nomaksas problēmām un prokuratūru, Db pastāstīja pašvaldībā. Neoficiāla informācija liecina, ka aiz Krievijas komersanta stāvot kāda lielāka Urālu kompānija ar ievērojamiem finanšu resursiem, tomēr arī tas esot tikai minējums, atzina N. Kleinberga. Neziņā esot arī Skrundas pilsētiņas apsargi, kuri nezina, cik ilgi vēl būs nodrošināti ar darbu. Tā kā uz izsoli pieteikušies vairāki pircēji un izsole bijusi ļoti aktīva, pašvaldības vadītāja uzskata, ka izsoles noteikumi, ka pirkuma summa jānomaksā tikai desmit gadu laikā, varēja būt daudz stingrāki. Šajā gadījumā pastāvot bažas, ka noticis tikai spekulatīva darījuma mēģinājums un pircēja neveiksmes gadījumā Skrunda 1 teritorija turpinās degradēties.

Ar pozitīviem rezultātiem noslēgušās divas VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīkotās nekustamo īpašumu izsoles.

Nosolīta Ērgļu arodvidusskolas ēka un zemesgabali Rīgas Eksportostā - Uriekstes ielā 9a un Rankas ielā 9. Kopējā nosolītā summa - 1134800 eiro, ziņo VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Atkārtotā izsolē nosolīti zemes īpašumi rūpnieciskās apbūves teritorijā R6, Rīgā, Ziemeļu rajonā, Vējzaķsalā, blakus Rīgas Eksportostai, konkrēti - Uriekstes ielā un Rankas ielā. Kopējā nekustamā īpašuma platība nedaudz pārsniedz 11 hektārus. Uriekstes ielas zemesgabala platība ir 1,4581 hektārs, bet Rankas ielas zemesgabala platība - 9,5427 hektāri. Šī teritorija ir paredzēta rūpniecības un ostas darbībā iesaistītiem uzņēmumiem, nodrošinot piemērotu infrastruktūru un attīstības iespējas. Netālu no izsolē pārdotajiem zemesgabaliem atrodas noliktavas, ražošanas un biroju ēkas.

Latvijas Krājbankas īpašumu izsolē lēti – par 29,9 tūkstošiem latu - 90 kvadrātmetru dzīvokli Rīgā, Nometņu ielā 1 iegādājusies Centrālās statistikas pārvaldes darbiniece Edīte Miezīte, kuras meita Evija Miezīte ir Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics darījumu un pārstrukturēšanas pakalpojumu asociētā direktore.

Edītes Miezītes amatpersonas deklarācija uzkrājumus izsolē noteiktās dzīvokļa cenas apmērā neuzrāda, un sievietes gada ienākumi ir aptuveni 3,5 reizes mazāki par minēto summu, vēsta portāls Pietiek.com.

Kad 8. novembrī Latvijas Krājbankas administratora SIA KPMG Baltics pārstāvis paziņoja, ka todien notikušajās izsolēs pārdoti seši likvidējamajai bankai piederoši dzīvokļi par kopējo summu, kas pārsniedz 103 700 latus, izrādījās, ka dzīvokļus iegādājusies «raiba kompānija», raksta Pietiek.com.

Nosacīti dārgākais no pārdotajiem dzīvokļiem bija par 29,9 tūkstošiem latu izsolītais 90 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Rīgā, Nometņu ielā 1, kuru iegādājās Edīte Miezīte.

SIA "FeLM" izsolē piedāvās iegādāties maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" bijušo elektrotēraudkausēšanas kompleksu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Kustamās mantas kā lietu kopības izsoles sākumcena ir noteikta 4,3 miljoni eiro. Izsoles solis ir 200 000 eiro.

Lietu kopībā ietilpst kustamā manta, kuru veido 413 vienības, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, kas atrodas nekustamajos īpašumos Brīvības ielā 94, Liepājā, un Brīvības ielā 92A, Liepājā.

Kustamās mantas izsoles cena tiks aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsole sāksies ceturtdien, 5.novembrī, plkst.13, bet noslēgsies 2020.gada 7.decembrī plkst.13.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 25.novembrim (ieskaitot) jāiemaksā "FeLM" norēķinu kontā nodrošinājuma summa 430 000 eiro apmērā un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums "FeLM" valdei par autorizāciju izsolei.

SIA Iniciatīva Europa, kas izsolē iegādājās bijušo Skrundas militāro pilsētiņu, sola septembra beigās informēt sabiedrību par iegādātā objekta attīstības plāniem.

Krievijas kapitāla SIA Iniciatīva Europa, tiekoties ar Skrundas novada pašvaldību, solījusi rīkot septembrī preses konferenci Skrundā, lai informētu par iemesliem, kāpēc iegādājušies bijušo militāro pilsētiņu, kā arī pastāstītu par attīstības plāniem, Db.lv pastāstīja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. Līdz tam pircēji neko par saviem plāniem nestāsta, apgalvoja N. Kleinberga.

Db.lv jau rakstīja, ka izsoles uzvarētājs SIA Iniciatīva Europa kā pirkuma maksu šobrīd ir samaksājis 48 tūkst. Ls, bet pārējo summu tam jāsamaksā 10 gadu laikā. Nosolītā objekta cena ir 170 tūkst Ls. Papildus nosolītajai summai Iniciatīva Europa ir nomaksājis 53,3 tūkst Ls, kas atbilst PA izdevumiem par objekta uzturēšanu no pārņemšanas brīža līdz šā gada aprīlim. Tie vēl tiks precizēti, ņemot vērā pēdējos PA saņemtos rēķinus. Jāatgādina, ka šā gada 9.jūlijā PA ar Iniciatīva Europa noslēdza pirkuma līgumu un tika parakstīts objekta nodošanas – pieņemšanas akts.

Piektdien izsolē paredzēts pārdot četras likvidējamajai a/s Latvijas Krājbanka piederošas demontētas minibankas, liecina paziņojums par izsoli.

Pēc kārtas pirmajā izsolē paredzēts pārdot kustamās mantas kopību - četras demontētas minibankas. Kustamās mantas lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 7320 lati. Augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsole notiks plkst.11 Jāņa Daliņa ielā 15, Rīgā likvidējamās Latvijas Krājbankas telpās.

Tāpat piektdien paredzēts izsolīt Latvijas Krājbankai piederošos telpaugus. Izsolē paredzēts pārdot 16 telpaugus, kas atrodas bankas telpās Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15. Augu novērtējums un izsoles sākumcena ir 390 lati. Augstākā izsolē nosolītā cena būs apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole notiks bankas telpās.

SIA Sporta centrs «Mežaparks» valdes vadītāja vietnieks Ģirts Piternieks izsolē pretendentu klātbūtnē nav vēlējies atvērt aploksnes ar pieteikumiem un pievienotajiem dokumentiem, radot pretendentiem iespaidu, ka uzvarētājs bija zināms jau pirms pašas izsoles izsludināšanas, pauda uzņēmējs Gundars Ūdris.

Rakstiska izsole par SIA Sporta centrs «Mežaparks» 270 m2 liela biroju telpu kompleksa nomu notika šā gada 4. februārī. Sporta centrs Mežaparks atrodas Rīgā, R. Feldmaņa ielā 11. Sludinājumā norādītais maksimālais nomas termiņš ir pieci gadi jeb līdz 2019. gada 1. februārim.

«Jau ilgāku laiku es gan kā fiziska persona, gan arī kā juridiskas personas pārstāvis esmu piedalījies VAS Valsts nekustamie īpašumi organizētajās izsolēs un regulāri sekoju mājas lapā ievietotajiem izsoļu sludinājumiem. Piedaloties šajās izsolēs, jau vairakkārt esmu novērojis aizdomīgas situācijas, kuras radīja šaubas par šo izsoļu norises atbilstību normatīvo aktu prasībām,» pauda G. Ūdris.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" (ASLANLI), kas ietilpst "Epas Group", iesniedzis piedāvājumu SIA "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "Liepājas Metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu.

Plānotais investīciju apjoms tuvākajos 3 - 5 gados paredzēts 200 miljonu eiro apmērā. Sākotnēji uzņēmuma darbības uzsākšanai būtu nepieciešami 400 līdz 450 darbinieki, bet, aktivizējot darbību, strādājošo skaits vidēji sasniegtu 700 līdz 1000 strādājošo. Uzņēmuma apgrozījums plānots 500 līdz 600 miljonu eiro apmērā, strādājot ar pilnu jaudu.

Ostu apjomu uzņēmums plāno palielināt sākotnēji līdz 300 000-600 000 tonnu pirmajā gadā un turpmāk vidēji 1,4 līdz 1,8 miljoni tonnu gadā.

ASLANLI ir gatavi sadarbībai ar Liepājas pašvaldību un Liepājas Speciālo ekonomisko zonu, sadarboties ar Liepājas industriālā parkā strādājošiem uzņēmumiem un sniegt ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

SIA "FeLM" noslēdzis līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam "Liepāja Steel", kas pieder Turcijas kompānjias "Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S." ("Aslanli Metalürji") īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu, informē "FeLM" pārstāvji.

Pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu un līdz ar to netiek izpausti.

Tā kā "FeLM" aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, nav devusi gaidīto rezultātu, ņemot vērā "FeLM" aktīvu specifiku, 2020.gada decembrī tika veiktas izmaiņas pārdošanas stratēģijā, organizējot konkursu.

Konkursā piedalījās vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas. Izvērtējot potenciālo pircēju iesniegtos saistošos piedāvājumus, par konkursā piedāvātās kustamās un nekustamās mantas ieguvēju izvēlēts pircējs, kas piedāvāja visaugstāko cenu, tas ir, "Aslanli Metalurji".

Pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pirkuma summas samaksas pilnā apmērā un pie nosacījuma, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde neizmanto pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļautiem nekustamiem īpašumiem.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) dzīvokļu izsolēs ir palielinājies dalībnieku skaits, kā rezultātā pieaugušas izsolē pārdoto dzīvokļu cenas.

Kā informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš, pēdējās četrās dzīvokļu izsolēs katrā vidēji piedalījās pieci dalībnieki un izsoles sākumcena pircēju konkurences rezultātā vidēji pieauga vairāk nekā divas reizes.

PA Dzīvojamo māju un dzīvokļu dienesta vadītāja Darja Ivanova stāsta, ka aģentūra izsolēs piedāvā iegādāties dažādus nekustamos īpašumus gan Rīgā un Jūrmalā, gan arī citur Latvijā. Interese lielāka ir par lētākajiem dzīvokļiem, un šajā segmentā vērojama arī lielāka pircēju konkurence.

Dzīvokļa Kartupeļu ielā 6, Rīgā izsolē piedalījās seši izsoles dalībnieki. Dzīvoklis, kura izsoles sākumcena bija 3000 latu, tika nosolīts par 4920 latiem. Dzīvokļa Rāceņu ielā 4, Rīgā izsolē piedalījās poeci izsoles dalībnieki. Pie izsoles sākumcenas 2800 lati, nosolītā augstākā cena sasniedza 5040 latus. Arī dzīvokļa Sila ielā 2, Rīgā izsolē piedalījās pieci izsoles dalībnieki. Dzīvokļa pārdošanas cena izsolē pieauga vairāk nekā trīs reizes, sākumcenai izsolē no 2100 latiem pieaugot līdz 7280 latiem. Savukārt dzīvokļa Saulkrastu ielā 2, Rīgā izsolē piedalījās četri izsoles dalībnieki. Dzīvokļa pārdošanas sākumcena no 2100 latiem izsolē pieauga līdz 4460 latiem.

Par kukuļošanu apsūdzētajam savulaik no Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amata atstādinātajam Jānim Vaivodam Rīgas pašvaldībā pēc tiesas sprieduma noteikta dīkstāve bez darba samaksas.

Kā informēja galvaspilsētas izpilddirektors Jānis Lange, izdots rīkojums par dīkstāves noteikšanu Vaivodam, neizmaksājot viņam darba samaksu.

Šāds rīkojums izdots, jo Vaivods atteicies noslēgt darba līgumu.

Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" Vaivods norādīja, ka viņš nevarējis piekrist darba līguma atjaunošanai, jo pašvaldības piedāvātie nosacījumi bijuši sliktāki, salīdzinot ar sākotnējo darba līgumu.

Savukārt Rīgas pašvaldība raidījumam apstiprināja, ka tā meklēs Vaivoda kompetencēm atbilstošu amatu.

Kā ziņots, Latgales rajona tiesa likusi Rīgas domei atjaunot amatā par kukuļa piedāvāšanu apsūdzēto bijušo Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktoru Vaivodu.

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.