Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Miljonu latu trūkstošo apgrozāmo līdzekļu problēmu Latvijas Pasts plāno novērst, no bankām aizņemoties 36 miljonus eiro.

Zaudējumi, līdzekļu trūkums, nedienas ar preses piegādēm šā gada sākumā novedis ne vien pie vadošo darbinieku atkāpšanās, bet arī nepieciešamības pēc jaunas uzņēmuma attīstības koncepcijas, kas LP jāiesniedz līdz šodienai Satiksmes ministrijā. G. Škodovs atzina, ka piedāvātā attīstības koncepcija būs Zelta vidusceļš.

Lēš grūtības

Laika stars vecākais konsultants Jānis Pinnis, kurš iepazinās ar LP iepriekšējo gadu pārskatiem, secinājis, ka LP zaudējumi bijuši izmaksu pieauguma dēļ, ko tas nevarēja kompensēt, paceļot pakalpojumu cenas bez atbilstošiem ieguldījumiem pasta infrastruktūrā, kas ļautu celt pievienoto vērtību. J. Pinnis secinājis, ka 2006. gada laikā būtisks kreditoru pieaugums liecina, ka zaudējumi tiek segti no īstermiņa piesaistītā kapitāla, ko veido klientu uzdevumā izmaksājamās summas un pasta norēķinu sistēmas kontos esošie klientu finanšu līdzekļi.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Tieši tāpat kā pagājušajā gadā būs kompensācijas, jo šādu pienākumu mums uzliek patērētāju tiesību aizsardzības likums, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs.

Uz jautājumu: "Ko darīt cilvēkam, kurš jau mēnesi nesaņem to, par ko viņš ir samaksājis?", G. Škodovs atbildēja:

"Viņam pilnīgi noteikti jāzvana uz mūsu bezmaksas numuru, viņa problēmas tiek reģistrētas un mēs katru dienu ejam cauri visiem šiem numuriem, skatamies, kas ir noticis konkrētā gadījumā un novēršam kļūdas."

Atbildot uz jautājumu: "Vai tas nozīmē, ka šie cilvēki saņems kompensācijas par nesaņemto pastu?", G. Škodovs sacīja:

"Es domāju, ka pilnīgi noteikti - tieši tāpat kā pagājušajā gadā būs kompensācijas, jo to mums uzliek patērētāju tiesību aizsardzības likums. Vienīgais lūgums ir cilvēkiem nezvanīt divreiz, trīsreiz uz bezmaksas numuru, jo, ja vienreiz esat piezvanījis un reģistrējies, tad mēs jau strādājam ar jūsu problēmu."

Neiegūtā summa Latvijas Pasta nesaimnieciskās rīcības rezultātā, iznomājot SIA Attīstībasaģentūra īpašumu Rīgā, Stacijas laukumā 1, ir vēl lielāka - 6.2 milj. Ls.

Tā atkārtotā izmaksu/ieguvumu analīzē secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aprēķinus veikusi, piemērojot Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto inflācijas prognozi un veicot aprēķinus saskaņā ar SM izmantoto naudas plūsmas metodi. Db rīcībā esošais VK atzinums liecina, ka Latvijas Pasta (LP) noslēgtais līgums ar Skonto būves līdzīpašniekam Guntim Rāvim piederošo 2004. gadā dibināto SIA Attīstības aģentūra ir par 6.22 milj. Ls neizdevīgāks nekā priekšlikumu konkursā iesniegtais Attīstības aģentūras sākotnējais piedāvājums. Proti, VK izrēķinājusi, ka LP nākotnes ieņēmumi (pēc naudas plūsmas metodes) saskaņā ar noslēgto līgumu ar Attīstības aģentūru būs 25.47 milj. Ls pretēji ieņēmumiem - 31.7 milj. Ls, ko paredzēja Attīstības aģentūras piedāvājums priekšlikumu konkursā. Tādējādi VK atkārtoti vērš uzmanību uz LP noslēgtā darījuma nesaimnieciskumu. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers Db norādīja, ka nevar komentēt VK paziņojumu, kamēr SM speciālisti nav iepazinušies ar revīziju, tomēr jau šobrīd esot skaidrs, ka «VK aprēķinus veikusi tīri hipotētiski, neiedziļinoties būtībā.» Iepriekš VK aprēķini pierādīja, ka LP noslēgtais līgums bijis par 2.6 milj. Ls neizdevīgāks. Pēc šiem secinājumiem SM nāca klajā ar pārmetumu VK par neprecīziem aprēķiniem. Proti, VK, aprēķinot nomas maksu 49 gadu laika posmam, sareizinājusi 15 tūkst. Ls ar gada mēnešu skaitu un 49 gadiem, kas ir kļūdaini, jo netiek ņemts vērā inflācijas koeficients, bet saskaņā ar līgumu vienu reizi gadā ikmēneša nomas maksa tiek koriģēta atbilstoši patēriņa cenu pārmaiņu indeksam. Iepriekš A. Šlesers norādīja, ka LP ieņēmumi, iznomājot nekustamo īpašumu, ir 22.474 milj. Ls, kas esot par 13.5 milj. Ls vairāk nekā VK veiktajos aprēķinos. Pēc VK un SM «vārdu apmaiņas» lietas izmeklēšanā tika iesaistīta gan prokuratūra, gan KNAB, kas šo lietu izmeklē arvien.

Saldumu ražotājs Laima nav savlaicīgi pieprasījis B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju, kas arī novedis komersantu pie paaugstināta dabas resursu nodokļa nomaksas.

To DB pauž Valsts Vides dienesta Juridiskā departamenta direktore Laura Rozenberga. Viņa informē, ka a/s Laima pērn 16.novembrī izbeidzās B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja un tā vietā, lai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā - 30 dienas (ja nemainās tehnoloģijas) vai 60 dienas (ja mainās tehnoloģijas) pirms atļaujas derīguma termiņa - vērstos ar lūgumu Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē ar iesniegumu, Laima to izdarījusi 5 dienas pēc atļaujas derīguma termiņa izbeigšanās. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde nesaskatīja iespēju īslaicīgi pagarināt jau spēkā neesošu atļauju, par ko informēja Laimu divu dienu laikā.

Latvijas Institūts (LI) aizsākto sociālu kustību #GribuTeviAtpakaļ, aicinot Latvijas iedzīvotājus ar personīgu un emocionālu vēstījumu uzrunāt emigrējušos tuviniekus un draugus, uzskata par izdevušos.

Kā sacīja LI direktore Aiva Rozenberga, kustība relatīvi īsā laika posmā kļuvusi ļoti atpazīstama. «Man ir prieks, ka mums ir atgriezusies arī humora izjūta. Katrā ziņā es redzu ļoti lielu atsaucību sociālajai kustībai, kaut tā ir ļoti sāpīga tēma. Mums ir jābūt gataviem, ka no sabiedrības puses būs dažādas atsauksmes,» viņa sacīja.

LI direktore arī norādīja, ka runāts ar dažādām nevalstiskajām organizācijām (NVO), kā arī uzņēmumiem, kuriem trūkst darba roku. Tāpat bijusi saruna ar diasporas skolotājiem, kuri ar lielu atsaucību uztvēruši minēto ideju.

«Viņi jūt, ka ar šo kustību cilvēkus, kuri ir aizbraukuši, mēs uztveram kā līdzvērtīgus. Ir svarīgi ar šiem cilvēkiem sarunāties, uzturēt šo emocionālo saikni, kas ir pats svarīgākais šīs kustības mērķis,» sacīja Rozenberga.

Vispārizglītojošo skolu pulciņš, kuru centīgākos skolēnos atalgo ar stipendiju, šajā mācību gadā palielināsies. No septembra stipendiju sekmīgākajiem vidusskolēniem nolēmusi maksāt arī Babītes vidusskola.

Skolas direktore Ilze Rozenberga stāsta, ka skola tādējādi mēģinās vairot motivāciju, kā arī pieturēt skolēnus, kuri pēc pamatskolas izvēlas arodskolu tikai stipendijas dēļ. Šos divus iemeslus galvenokārt min arī citu skolu pārstāvji, kuri piekopj šādu sistēmu, vēsta laikraksts Diena.

Tādā veidā skolas iet pretējā virzienā izglītības ministra Roberta Ķīļa definētajai valsts politikai, kas nosaka, ka pēc pamatskolas 50% beidzēju izvēlētos arodizglītību, otra puse - vidusskolu. Šobrīd šī proporcija ir aptuveni 35 pret 65 par labu vidusskolām, lai gan pēdējos gados arodskolu izvēle ir augusi. Skolām ir svarīgs skolēnu skaits, jo no tā atkarīgs, kādu finansējumu no valsts saņems pašvaldība, kurā skola atrodas.

Visticamāk, Latvijas pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs atstās amatu, atsaucoties uz aģentūru LETA, šodien, 14.februārī, ziņo laikraksts Diena. Šādu informāciju vakar vakarā izplatīja arī raidījums Panorāma.

Oficiāli to ne Satiksmes ministrija (SM), ne Latvijas pasts pagaidām neapstiprina, taču arī nenoliedz.

Škodovs aģentūrai LETA ne apstiprinājis, ne noliedzis, ka ceturtdien varētu paziņot par savu atkāpšanos. "Rīt notiks preses konference, kurā runāsim par pasta problēmām," sacījis Škodovs. "Ar ko tas beigsies - tad jau redzēs."

Kā informēja Panorāma arī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) vairs neesot apmierināts ar G. Škodova darbu.

Viens no dārzeņu ražošanas uzņēmumiem SIA Spāre, kas modernizācijā ieguldījis 319.2 tūkstošu Ls ES finansējuma, nolēmis pārdot dārzniecību.

Kā Db informēja SIA Spāre valdes priekšsēdētāja Aina Rozenberga, uzņēmums nonācis grūtībās un pēc ilgstošākiem sadarbības partnera vai investora meklējumiem tomēr nolemts dārzniecību pārdot ar visām kredītsaistībām. Bankas izsniegtā kredīta apjoms šobrīd ir ap 300 tūkstoši Ls, bet kopējie parādi sasnieguši 450 tūkstošus Ls.

A. Rozenberga skaidro, ka kompānija ar dārzeņu audzēšanu nodarbojusies gadu un tad konstatēts, ka pieļautas vairākas kļūdas, kas bija par pamatu šai situācijai. Patlaban izveidojies parāds par gāzi, arī citi parādi un Spāres valdes priekšēdētāja atzīst, ka viena netiks galā, jo vajadzīgi prāvi finanšu līdzekļi. Iekams parādi nav atdoti, uzņēmēja nav gatava uzsākt jauno sīpolloku audzēšanas sezonu, kas strauji tuvojas. A. Rozenberga sīpolloku audzēšanas biznesu uzskata par perspektīvu, jo Spāres produkcijai noiets ir, turklāt pieprasījums pēc lociņiem ziemas sezonā joprojām netiekot nodrošināts. Kā liecina Lursoft dati, Spāre pērno gadu beigusi ar 93 tūkstošu Ls apgrozījumu, kas ir teju trīs reižu lielāks nekā 2006. gadā. Savukārt ražošanas izmaksas augušas straujāk – no 35 tūkstošiem aizpērn līdz 144.9 tūkstošiem pagājušajā gadā.

Latvijas Institūts (LI) par akciju #GribuTeviAtpakaļ saņēmis atbalstu no uzņēmēju aprindām, jo viņus interesē jaunu veidu meklēšana, kā piesaistīt darbā jauniešus, stāstīja LI direktore Aiva Rozenberga.

Rozenberga sacīja, ka septembra sākumā par šo jautājumu LI notikusi saruna ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. «Mēs visi labi zinām pašlaik pastāvošo paradoksu - ir darba vietas, arī ļoti labi apmaksātas, taču trūkst darbinieku,» izteicās LI vadītāja.

Pēc Rozenbergas vārdiem, ar LI sazinājušies arī atsevišķi ieinteresēti darba devēji no informāciju tehnoloģiju (IT) un pakalpojumu sektora, norādot, ka viņiem viss jau ir - darbavietas, augsts atalgojums, laba attieksme, eiropeiska pieeja, bet grūti atrast darbiniekus.

«Esam lasījuši, ka darbinieku trūkst arī citās nozarēs, piemēram, celtniecībā. Ļoti aktīvs ir tieši nevalstiskais sektors, kas meklē dažādas sadarbības iespējas,» sacīja LI direktore, piebilstot, ka LI notiek tikšanās ar dažāda veida ekspertiem, tostarp komunikācijas un psiholoģijas.

Latvijas tēlu nevar veidot ar pretrunīgiem saukļiem, kas rada nepareizu priekšstatu, šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols.

Ozols pauda viedokli, ka laba pieeja būtu rast plašāku pielietojumu LIAA jau izmantotajai starptautiskai saprotamai domai «Magnetic Latvia». Ozols norādīja, ka labā prakse būtu nepieļaut tēla veidošanai atvēlēto līdzekļu tērēšanu pretrunīgām darbībām. Amatpersona norādīja, ka Latvija pēdējos gadus ir uz laba ceļa, lai gan ir bijušas kļūdas.

Ozols uzsvēra, ka saukļi nestrādā. Kā piemēru viņš minēja saukli «Zeme, kas dzied», jo tas nerada pārliecību par vēstījuma precizitāti. Viņš norādīja, ka, skaidrojot šo saukli ārvalstu pārstāvjiem, nākas paust, ka Dziesmu svētki ir pasākums reizi piecos gados, kuru ierobežoto vietu skaita dēļ gan īsti apmeklēt nevar. Līdz ar to it kā tiek reklamēts stāsts, kas nav domāts ārvalstu iedzīvotājiem, bet gan mums pašiem, skaidroja LIAA vadītājs.

Latvijas Institūts rīkoja diskusiju redaktoriem un komentētājiem par plašu rezonansi izraisījušo sociālo kustību #GribuTeviAtpakaļ, kuras laikā tika pārrunāta kustības stratēģija, mērķi un turpmākie soļi.

Tajā piedalījās LI direktore Aiva Rozenberga, divi nesen no ārzemēm atgriezušies jaunie profesionāļi - Liene Pērkone un Ņikita Kazakevičš, kā arī mediju pārstāvji no Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas, Latvijas Neatkarīgās Televīzijas, ziņu aģentūras BNS, laikrakstiem Latvijas Avīze, Diena, Dienas Bizness un Bauskas Dzīve.

Diskusijā Ņ.Kazakevičs uzsvēra, ka jauniem cilvēkiem galvenā motivācija atgriezties Latvijā ne vienmēr ir finanses, bet vērtības un iespējas. Problēma nav algas apjomā, bet gan attieksmē pret jaunajiem profesionāļiem un jaunu priekšlikumu uzklausīšanā. Viņam piekrīt arī L.Pērkone, un saka, ka salīdzinājumā ar Londonu vai Parīzi, strādājot Latvijā, rodas sajūta, ka profesionālajai attīstībai ir «griesti», kuriem cauri izsisties ir neiespējami. Jaunie profesionāļi arī minēja, ka viņus Latvijā motivē atgriezties dzīves kvalitāte, daba un tīrā vide, kā arī start-up potenciāls.

Latvijas tekstilmākslinieki atkārtoti guvuši starptautisku atzinību pasaulē – Antras Augustinovičas un Egila Rozenberga darbi iekļauti Klīvlendas Mākslas muzeja (Cleveland Museum of Art; ASV) kolekcijā.

Tas ir gan augsts mākslinieku daiļrades, gan arī Latvijas mākslas novērtējums pasaulē, uzsver Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta krājuma darba vadītāja Velta Raudzepa.

Pagājušā gada vasarā izstāžu zālē Arsenāls bija skatāma 4. Rīgas starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle Globālā intriga II. Tās viesu vidū bija arī ārvalstu tekstilmākslas speciālisti un muzeju darbinieki, kas augstu novērtēja šāda starptautiska mēroga pasākuma – regulāru triennāļu sarīkošanas tradīciju Rīgā. Līdztekus lielajai skatei Rīgā notikušas vairāku mākslinieku personālizstādes, stāsta muzeja pārstāve.

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Pat pēc 15 % obligātās algu samazināšanas vairākiem Liepājas pašvaldības uzņēmumu vadītājiem algas ir valsts vadītāju līmenī, izpētījis laikraksts Kurzemes Vārds.

Vislielāko algu 2009. gadā saņem pērn 115 tūkstošu latu lielus zaudējumus piedzīvojušās pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus - 2.04 tūkstošus latu. Viņš arī salīdzinoši daudz zaudējis no algas, jo pērn viņa alga vidēji bijusi 3.024 tūkstoši latu, raksta Kurzemes Vārds.

Liepājas reģionālā slimnīca pērn cietusi gandrīz 379 tūkstošus latu zaudējumus, valdes priekssēdētājs Juris Bārzdiņš saņem 1.97 tūkstošus latu algā, bet viņa vietnieks ārstniecības jautājumos, patologs Edvīns Striks - 1.78 tūkstošus latu, valdes locekle Liene Busele - 1.42 tūkstošus latu.

Atkritumu poligona apsaimniekotāja Liepājas RAS, kas pērn nopelnījusi 120 tūkstošus latu, valdes priekšsēdētājs Normunds Niedols saņem 1.62 tūkstošu latu algu. Viņam ir arī 1.2 tūkstošus latu liela amatalga PSIA Vecliepāja. Komunālās pārvaldes vadītājs Ģirts Reinbergs - 1.5 tūkstošus latu, Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins - 1.5 tūkstošus latu. Arī domes izpilddirektors Edgars Rāts saņem algu arī PSIA Komunālā pārvalde - 1.35 tūkstošus latu.

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Otrdien, 16.decembrī, Ministru prezidente Laimdota Straujuma Serbijas galvaspilsētā Belgradā tikās ar Ķīnas premjerministru Li Kecjanu (Li Keqiang), uzsverot aktīvo sadarbības dialogu starp abām valstīm, informēja Ministru prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Sarunā Ķīnas premjerministrs apstiprinājis - Latvijas piena un gaļas ražotājiem durvis uz Ķīnas tirgu ir vaļā, un Ķīnu interesē augstvērtīga un droša pārtikas produkcija. L.Straujuma izteica gandarījumu, ka Ķīna ir sertificējusi Latvijas piena un gaļas produkciju un ka ir izdarīts viss nepieciešamais, lai Latvijas ražotāji varētu ieiet Ķīnas tirgū.

Tāpat Latviju interesē Zīda ceļa ziemeļu ekonomiskais atzars, atzīmēja L.Straujuma. Pēc viņas sacītā, Latvija ir atvērta gan divpusējai, gan plašākai reģionālai sadarbībai ar Ķīnu gan transporta un tā infrastruktūras, gan loģistikas jomā. Papildu nozīmi šai sadarbībai piešķir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā un ES - Ķīnas augsta līmeņa sanāksme 2015.gada pirmajā pusgadā Briselē.

Rīdzinieki Pierīgas novadus izmanto atpūtai, brauc peldēties, sēņot, sportot, un viņiem tas viss ir pieejams bez maksas, tāpēc varbūt Pierīgas novadiem būtu jāievieš sēņu nodokļi pilsētniekiem, ironizē Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Bružuks (LZP), komentējot Rīgas ieceri palielināt sabiedriskā transporta biļetes cenu nerīdziniekiem.

Sēņu nodoklis «mums dotu iespēju ar pabalstiem kompensēt mūsu iedzīvotājiem radītās izmaksas, ko šobrīd pieņēmusi Rīga», piebilda Bružuks.

Bružuks norāda, ka Garkalnes novada izglītības iestādes gan saviem, gan Rīgas bērniem nodrošina brīvpusdienas līdz 6.klasei, mazie rīdzinieki tāpat bez maksas apmeklē mūzikas un mākslas skolas, deju un vokālos ansambļus.

«Pieļauju, ka šādi Rīgas soļi [biļešu cenas celšanā] varētu mums likt aizdomāties par mūsu, iespējams, nelietderīgo dāsnumu,» atzina novada vicemērs.

Garkalnes novads ar saviem mežiem tiek uzskatīts par Rīgas plaušām, tāpēc ar lēmumu noteikt ārpus Rīgas deklarētajiem iedzīvotājiem divreiz augstāku sabiedriskā transporta biļešu cenu Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) «spļauj akā, no kuras pašam būs jādzer», uzskata novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

Ziņas par Krievijas plāniem apturēt ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu nav apstiprinājušās, pastāstīja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Šādu informāciju premjerministrei sniegusi Ārlietu ministrija, skaidroja Rozenberga.

Šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks (GKR) pastāstīja, ka vakar pēcpusdienā ir saņemta neoficiāla informācija, ka Krievija varētu pārtraukt ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu.

Viņš atzina, ka gadījumā, ja šī informācija apstiprināsies, tas ļoti negatīvi ietekmēs Rīgas ostas darbu un Latvijas ekonomiku kopumā, jo Krievijas ogļu kravas veido vairāk nekā trešdaļu no visām Rīgas ostā apkalpotajām kravām.

Arī Satiksmes ministrijas rīcībā bija neoficiāla informācija par minētajiem plāniem, apstiprināja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

SIA Melga Plus, kas nodarbojas ar autoservisa pakalpojumiem un automašīnu rezerves daļu un piederumu mazumtirdzniecību, dalībniekos notikušas izmaiņas, liecina informācija Lursoft.

Līdz šīm uzņēmuma vienīgais īpašnieks bija Lietuvā reģistrētais uzņēmums Melga. Taču kopš šīs nedēļas sākumā veiktajām izmaiņām Melga Plus ir trīs īpašnieki: Inga Rozenberga, kurai pieder 34% uzņēmuma kapitāldaļu, Kaspars Lācis (33%) un Juris Vucāns (33%). J. Vucāns ir arī SIA Riepu montāžas serviss īpašnieks, savukārt I. Rozenberga darbojas uzņēmuma valdes locekļa amatā kopš 2008. gada jūnija.

Pērn gadu uzņēmums noslēdza ar 23,9 tūkst. Ls zaudējumiem, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājušies par 73%.

SIA Melga Plus pērn ir palielinājusi apgrozījumu par 41%, sasniedzot 294,5 tūkst. Ls. Uzņēmuma vadība norāda, ka tas panākts, piesaistot jaunus klientus un uzlabojot sadarbības nosacījumus ar jau esošajiem klientiem.

Latvijas Preses izdevēju asociācija cer uz valdības atbalstu, lai rastu risinājumu jautājumā par preses piegādes iespējām visos Latvijas reģionos, aģentūrai LETA ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu atzina asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis.

Viņš uzsvēra, ka tikšanās laikā prezidents uzklausīja problēmu, kā arī pauda izpratni par preses lomu Latvijas attīstībā. Tikšanās laikā pārrunātas ne tikai VAS «Latvijas pasts» piegādes kompensāciju problēmas, bet arī spriests par preses lomu, sabiedriskajiem medijiem, mediju politiku un turpmāko attīstību.

Jautāts, kā vērtē Satiksmes ministrijas (SM) apsvērto iespēju preses piegāžu finansējumam novirzīt līdzekļus, kuri iepriekš valsts budžetā bija paredzēti jauno elektrovilcienu iegādei, Kļavinskis norādīja, ka priecātos, ja valdība atbalstītu preses izdevējus un problēmai rastu risinājumu.

«Laika ir palicis maz. Konkrētie risinājumi ir valdības kompetencē un mēs priecāsimies, ja to atrisinātu. Patlaban nepieciešamā summa «Latvijas pastam» par preses piegāžu nodrošināšanu reģionos un, lai saglabātu esošās abonēšanas cenas jau esošajiem diviem miljoniem, ir nedaudz virs trim miljoniem eiro,» skaidroja Kļavinskis.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) samaksās 50 eiro naudas sodu saistībā ar izteikumiem Saeimas vēlēšanu dienā par partiju Saskaņa, aģentūrai BNS pastāstīja premjeres preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Premjere paliekot pie sacītā, tomēr atzīst, ka bijis neuzmanīgi šādi izteikties vēlēšanu dienā, norādīja Rozenberga.

Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa pirmdien Ministru prezidentei par aģitācijas kārtības pārkāpšanu piespriedusi 50 eiro naudas sodu.

Tiesa 16.decembrī skatīja administratīvā pārkāpuma lietu pret Straujumu saistībā ar aģitācijas kārtības pārkāpšanu. Policija viņai bija noformējusi administratīvā pārkāpuma protokolu.

«Uzskatu, ka partijas Saskaņa sadarbība ar Vladimira Putina partiju Vienotā Krievija pašreizējos apstākļos ir nepieņemama. Vienotā Krievija un Vladimirs Putins ir atbildīgi par situāciju Ukrainā, par agresīvajām darbībām pret savu kaimiņvalsti un brāļu tautu. Latvija un Eiropas Savienība stingri iestājas par Ukrainas neatkarību un kategoriski nosoda Krievijas agresīvās darbības pret Ukrainu. Arī turpmāk vērsīšos pret aktivitātēm, kas var vājināt Latviju un apdraudēt mūsu sabiedrotos,» iepriekš teica Straujuma.

Uz populārākajiem Dziesmu svētku koncertiem daudzi biļetes varētu arī nedabūt, jo tie ir ļoti pieprasīti, turklāt daļu sēdvietu aizņems paši dalībnieki, atzīst Dziesmu un deju svētku biroja preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Sākot tirgot biļetes uz Dziesmu un deju svētkiem, pirmajās piecās stundās pārdots 36 000 biļešu, turklāt ažiotāža par Dziesmu un dejas svētku biļetēm izrādījusies tik liela, ka Biļešu paradīzes kasēs vakar veidojās garas rindas, bet biļešu tirgotāja mājas lapa faktiski visu laiku bija slēgta un paziņojums liecināja, kā tā ir pārslogota.

«Uzsākot tirgot biļetes, ņēmām vērā, ka cilvēku interese par Dziesmu svētku koncertiem būs lielāka nekā parasti, tāpēc īpaši gatavojāmies. Tomēr izrādījās, ka cilvēku interese ir tik liela, ka mūsu mājas lapa tika pārslogota,» skaidroja Biļešu servisa pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms. Zīmīgi, ka pirmās tika pārdotas teju pašas dārgākās biļetes uz koncertiem, kas maksāja 25Ls, atstājot 5 un 3 latus vērtās biļetes.