Miljonu latu trūkstošo apgrozāmo līdzekļu problēmu Latvijas Pasts plāno novērst, no bankām aizņemoties 36 miljonus eiro.

Zaudējumi, līdzekļu trūkums, nedienas ar preses piegādēm šā gada sākumā novedis ne vien pie vadošo darbinieku atkāpšanās, bet arī nepieciešamības pēc jaunas uzņēmuma attīstības koncepcijas, kas LP jāiesniedz līdz šodienai Satiksmes ministrijā. G. Škodovs atzina, ka piedāvātā attīstības koncepcija būs Zelta vidusceļš.

Lēš grūtības

Laika stars vecākais konsultants Jānis Pinnis, kurš iepazinās ar LP iepriekšējo gadu pārskatiem, secinājis, ka LP zaudējumi bijuši izmaksu pieauguma dēļ, ko tas nevarēja kompensēt, paceļot pakalpojumu cenas bez atbilstošiem ieguldījumiem pasta infrastruktūrā, kas ļautu celt pievienoto vērtību. J. Pinnis secinājis, ka 2006. gada laikā būtisks kreditoru pieaugums liecina, ka zaudējumi tiek segti no īstermiņa piesaistītā kapitāla, ko veido klientu uzdevumā izmaksājamās summas un pasta norēķinu sistēmas kontos esošie klientu finanšu līdzekļi.

Tieši tāpat kā pagājušajā gadā būs kompensācijas, jo šādu pienākumu mums uzliek patērētāju tiesību aizsardzības likums, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs.

Uz jautājumu: "Ko darīt cilvēkam, kurš jau mēnesi nesaņem to, par ko viņš ir samaksājis?", G. Škodovs atbildēja:

"Viņam pilnīgi noteikti jāzvana uz mūsu bezmaksas numuru, viņa problēmas tiek reģistrētas un mēs katru dienu ejam cauri visiem šiem numuriem, skatamies, kas ir noticis konkrētā gadījumā un novēršam kļūdas."

Atbildot uz jautājumu: "Vai tas nozīmē, ka šie cilvēki saņems kompensācijas par nesaņemto pastu?", G. Škodovs sacīja:

"Es domāju, ka pilnīgi noteikti - tieši tāpat kā pagājušajā gadā būs kompensācijas, jo to mums uzliek patērētāju tiesību aizsardzības likums. Vienīgais lūgums ir cilvēkiem nezvanīt divreiz, trīsreiz uz bezmaksas numuru, jo, ja vienreiz esat piezvanījis un reģistrējies, tad mēs jau strādājam ar jūsu problēmu."

Neiegūtā summa Latvijas Pasta nesaimnieciskās rīcības rezultātā, iznomājot SIA Attīstībasaģentūra īpašumu Rīgā, Stacijas laukumā 1, ir vēl lielāka - 6.2 milj. Ls.

Tā atkārtotā izmaksu/ieguvumu analīzē secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aprēķinus veikusi, piemērojot Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto inflācijas prognozi un veicot aprēķinus saskaņā ar SM izmantoto naudas plūsmas metodi. Db rīcībā esošais VK atzinums liecina, ka Latvijas Pasta (LP) noslēgtais līgums ar Skonto būves līdzīpašniekam Guntim Rāvim piederošo 2004. gadā dibināto SIA Attīstības aģentūra ir par 6.22 milj. Ls neizdevīgāks nekā priekšlikumu konkursā iesniegtais Attīstības aģentūras sākotnējais piedāvājums. Proti, VK izrēķinājusi, ka LP nākotnes ieņēmumi (pēc naudas plūsmas metodes) saskaņā ar noslēgto līgumu ar Attīstības aģentūru būs 25.47 milj. Ls pretēji ieņēmumiem - 31.7 milj. Ls, ko paredzēja Attīstības aģentūras piedāvājums priekšlikumu konkursā. Tādējādi VK atkārtoti vērš uzmanību uz LP noslēgtā darījuma nesaimnieciskumu. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers Db norādīja, ka nevar komentēt VK paziņojumu, kamēr SM speciālisti nav iepazinušies ar revīziju, tomēr jau šobrīd esot skaidrs, ka «VK aprēķinus veikusi tīri hipotētiski, neiedziļinoties būtībā.» Iepriekš VK aprēķini pierādīja, ka LP noslēgtais līgums bijis par 2.6 milj. Ls neizdevīgāks. Pēc šiem secinājumiem SM nāca klajā ar pārmetumu VK par neprecīziem aprēķiniem. Proti, VK, aprēķinot nomas maksu 49 gadu laika posmam, sareizinājusi 15 tūkst. Ls ar gada mēnešu skaitu un 49 gadiem, kas ir kļūdaini, jo netiek ņemts vērā inflācijas koeficients, bet saskaņā ar līgumu vienu reizi gadā ikmēneša nomas maksa tiek koriģēta atbilstoši patēriņa cenu pārmaiņu indeksam. Iepriekš A. Šlesers norādīja, ka LP ieņēmumi, iznomājot nekustamo īpašumu, ir 22.474 milj. Ls, kas esot par 13.5 milj. Ls vairāk nekā VK veiktajos aprēķinos. Pēc VK un SM «vārdu apmaiņas» lietas izmeklēšanā tika iesaistīta gan prokuratūra, gan KNAB, kas šo lietu izmeklē arvien.

Finanšu krīzē nonākušā Latvijas Pasta bijušais vadītājs Gints Škodovs un bijusī izpilddirektore Ieva Rozenberga pirms amatu atstāšanas šā gada februārī algā vidēji mēnesī saņēmuši krietni vairāk nekā pērn, liecina viņu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam, šodien, 14.aprīlī, vēsta laikraksts Diena.

G.Škodovs Dienai noliedzis, ka būtu saņēmis kompensāciju par aiziešanu — pametot amatu viņam izmaksāta nauda par "divus gadus neizmantoto atvaļinājumu". G.Škodovs neesot arī parakstījis rīkojumu par kompensāciju I.Rozenbergai un domā, ka viņa tādu nav saņēmusi.

G.Škodovs 2007.gadā no Latvijas Pasta vidēji mēnesī algā saņēma aptuveni 5700 latus, savukārt divos šogad nostrādātajos mēnešos līdz aiziešanai — vidēji aptuveni 8500 latus. I.Rozenbergai šī atšķirība ir krietni izteiktāka — aptuveni 4500 lati vidēji mēnesī pērn un teju 17 300 lati vidēji mēnesī par šogad nostrādāto nedaudz vairāk par pusotru mēnesi, informē Diena.

Ziņa par Latvijas premjera Valda Dombrovska atkāpšanos no amata nonākusi arī starp pasaules lielāko mediju «karstajām» ziņām.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata saistībā ar lielveikala jumta sabrukšanu,» virsrakstā ziņo USA TODAY.

«Pēc traģēdijas atkāpjas Latvijas premjers,» - tā Washington Post.

«Latvijas premjers Dombrovskis atkāpjas pēc jumta nāvējošās sabrukšanas,» - Bloomberg.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata pēc Rīgas lielveikala katastrofas,» - Reuters.

Visticamāk, Latvijas pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs atstās amatu, atsaucoties uz aģentūru LETA, šodien, 14.februārī, ziņo laikraksts Diena. Šādu informāciju vakar vakarā izplatīja arī raidījums Panorāma.

Oficiāli to ne Satiksmes ministrija (SM), ne Latvijas pasts pagaidām neapstiprina, taču arī nenoliedz.

Škodovs aģentūrai LETA ne apstiprinājis, ne noliedzis, ka ceturtdien varētu paziņot par savu atkāpšanos. "Rīt notiks preses konference, kurā runāsim par pasta problēmām," sacījis Škodovs. "Ar ko tas beigsies - tad jau redzēs."

Kā informēja Panorāma arī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) vairs neesot apmierināts ar G. Škodova darbu.

Kultūras ministre Helēna Demakova tomēr pieņēmusi lēmumu atkāpties, Db apstiprināja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Šodien Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC) tiek nogādāts kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) iesniegums par atkāpšanos no ministra amata. Savus pienākumus H. Demakova beidz pildīt sākot ar 12.janvāri.Demakova atkāpjas

Viņa uzskata, ka piemērots pēctecis viņas amtā būtu viens no Tautas partijas dibinātājiem, aktieris, Cēsu pilsētas domnieks un jau vairākus mēnešus Helēnas Demakovas padomnieks Juris Žagars. Vienlaikus kļuvis zināms, ka Helēna Demakova arī neatjaunos Saeimas deputāta mandātu un nekandidēs ne pašvaldību, ne Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Maxima Latvija vadītāja Gintara Jasinska paustais, ka «atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi» radījuši šoku Latvijā un apdraud abu valstu attiecības, raksta Lietuvas medijs Lrytas.lt.

«Atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi,» atbildot uz jautājumu, vai Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) piemēram, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, nebūtu jāseko arī kādam no veikala vadības, šodien preses konferencē pavēstīja Maxima Latvija vadītājs Gintars Jasinsks.

Lrytas.lt norāda, ka G. Jasinskis konferences laikā nav sniedzis atbildes uz vairākiem ar traģēdiju saistītiem notikumiem, sakot, ka sniegs tās rakstiski.

Savukārt portālu Lrytas.lt, Delfi.lt un citu ziņu portālu komentāros tiek pausts atbalsts Latvijai un latviešiem tāpat interneta vietnēs Lietuvā izteiktas līdzjūtības cietušajiem, un izskanējušas komentētāju atvainošanās par tautieša G. Jasinska vārdiem.

Rīgā visi nedēļas laikraksta The Baltic Times darbinieki nolēmuši atkāpties no saviem amatiem, jo jau četrus mēnešus viņi neesot saņēmuši algu. Tā liecina elektroniskā vēstule, kas izsūtīta dažādām personām Latvijā un ārvalstīs, ziņo BBN.

Elektroniskajā vēstulē norādīts, ka The Baltic Times darbinieki jau četrus mēnešus neesot saņēmuši algu. Atkārtoti mēģinājumi iegūt informāciju par turpmāku maksājumu plānu no izdevuma vadības iegūt arī neesot izdevies, teikts vēstulē.

Par spīti tam laikraksta vadītājs Sergejs Aleksejevs norādījis, ka The Baltic Times turpinās iznākt.

Elektroniskais pasts no redakcijas personāla bija datēts ar 24. jūliju un tika nosūtīts no darbinieces Keitas Makintošas konta, taču to parakstījusi laikraksta «ziņu komanda».

Viens no Dānijas tūrisma nozares vadītājiem atkāpies no amata pēc kņadas ap reklāmas video, kura mērķis bija piesaistīt tūristus, taču galu galā tas radīja vienīgi lielu jucekli, ziņo AFP.

Tūrisma aģentūras VisitDenmark viens no vadītājiem Dorte Kīlerihs, kurš arī ir atbildīgs par minēto videoklipu, atkāpies no amata pēc tam, kad video izraisījis plašas politiskas diskusijas.

Īsfilmā, kas tika publicēta internetā, bija redzama blondīne no Dānijas ar bērnu uz rokām. Viņa meklē bērna tēvu, kurš, pēc viņas teiktā, ieradies Dānijā atpūsties. Bērna, kura vārds ir Augusts, tēvs ar Dānijas blondīni iepazinies un pavadījis vētrainu nakti.

Pēc tam, kad blondīne videoklipā atcerējās kā satikusi šo vīrieti, viņa sacīja: «Es neatceros, no kurienes tu esi... Es pat neatceros tavu vārdu.»

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pasūtītājam būs tiesības diskvalificēt pretendentu no dalības iepirkumu konkursā, ja tas nebūs pildījis iepriekš noslēgto līgumu.

Šādu normu, pat neraugoties uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) būtiskiem iebildumiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja Publisko iepirkumu likuma (PIL) grozījumos.

Tiesa, pagaidām šādus nosacītais melnais saraksts būs tikai paša pasūtītāja rīcībā, jo, piemēram, ja pretendents būs atteicies no līguma pildīšanas, kas noslēgta ar vienu pašvaldību, tad cita pašvaldība šo pretendentu adekvātā iepirkumu konkursā automātiski nevarēs diskvalificēt. Ir arī viedoklis, ka tas ir pirmais solis, lai varētu visaptveroši apzināt līgumu nepildītājus un atbilstošā kvalitātē nestrādājošas kompānijas, ar kurām tiek lauzti noslēgtie līgumi – publisko iepirkumu konkursu uzvarētāju melnais saraksts. Tiesa, par PIL grozījumu akceptēšanu vēl jābalso Saeimai otrajā lasījumā, un tad vēl būs vajadzīgs trešais lasījums, lai izmaiņas stātos spēkā jau ar 2013. gada 1.jūliju.

Maxima Latvija vadītājs Gintars Jasinsks ceturtdienas vakarā atbrīvots no amata, pateicoties saviem izteikumiem preses konferencē, kurā viņš paziņoja, ka Zolitūdes traģēdijas sakarā jūtoties «atbildīgs, bet ne vainīgs», vēsta portāls Lrytas.lt.

«Ar akcionāru lēmumu no amata tiek atbrīvots Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Gintars Jasinsks par nepieņemami paustu viedokli šajā Latvijas tautai sāpīgajā un sarežģītajā laikā,» paziņojumā presei norāda Maxima Group direktors Mindaugs Bagdonavičs.

Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris aģentūru LETA informēja, ka turpmākā informācija sekos tuvākajā laikā, neprecizējot, kad tas varētu būt.

Jau ziņots, ka Jasinsks uz jautājumu, vai arī kādam no veikala vadības nebūtu jāseko Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) piemēram, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, izteicās, ka «atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi», bet viņš varot cilvēkiem skatīties acīs.

Kirovs Lipmans atkāpjas no padomes locekļa amata, lai apturētu padomes apstiprināšanu Uzņēmumu reģistrā. Viņa pārstāvji pieļauj arī Tiesiskās aizsardzības plāna likumības apstrīdēšanu.

K.Lipmans ir parakstījis iesniegumu, adresētu a/s Liepājas metalurgs un Uzņēmumu reģistram, kurā atkāpjas no Liepājas metalurga padomes locekļa amata, db.lv apstiprināja viņa pārstāvis Mārtiņš Krieķis. Līdz ar to, saskaņā ar Komerclikumu, nevar tikt reģistrēta šodien ievēlētā uzņēmuma padome, tāpat nevar stāties spēkā padomes izdarītās izmaiņas a/s Liepājas metalurgs valdē.

Uzņēmuma līdzšinējai valdei nāksies atkārtoti sasaukt akcionāru sapulci, lai no jauna vēlētu padomi, skaidroja M.Krieķis. To iespējams izdarīt trīs mēnešu laikā. Jautāts, vai tādā gadījumā K.Lipmans neriskē zaudēt savu vietu padomē, viņa pārstāvis norādīja, ka akciju skaits Lipmanam vienu vietu padomē nodrošina. Turklāt, ja pieskaita akcijas, par kurām K.Lipmanam ir strīds ar S.Zaharjinu, tad viņš varot iegūt pat divas vietas padomē.

Pagarināts pieteikumu iesniegšanas termiņš uz vakantajām AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāja/ izpilddirektora, kā arī valdes locekļa/ attīstības direktora amata vietām, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Iepriekš izsludinātajos konkursos pieteikšanās beigu datums bija 4. decembris, taču tas pagarināts līdz mēneša vidum - 15. decembrim.

«Sadales tīkla» akcionāra AS «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere jautāta, kas tam ir par iemeslu, norāda: «Līdz 15. decembrim atbilstošiem pretendentiem ir iespēja pieteikties konkursā uz AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Pretendentu atlases procesā ir iesaistīta personāla atlases kompānija «Amrop», kas, paralēli pašu pretendentu iniciatīvai un pieteikumiem konkursā ar dokumentu iesniegšanu AS «Latvenergo», nodrošināja tirgus izpēti, aicinājumus pieteikties konkursā un arī pieteikumu saņemšanu, kā arī veic saņemto pieteikumu apstrādi līdz 15. decembrim,».

Maxima pārstāvji Lietuvā, līdzīgi kā viņu kolēģi Latvijā, nekomentē to, vai veikalos izjūt iedzīvotāju boikotu. Arī kaimiņvalstī Lietuvā izskanējusi šāda ideja, tomēr realitāte rāda, ka Maxima veikali Lietuvā nav kļuvuši ievērojami tukšāki, Lietuvas televīzijas LNK žurnāliste Egle Račukauskaite pauda telefonsarunā LNT 900 sekundēs.

Viņa stāstīja, ka arī Lietuvā iedzīvotāji noliek svecītes un ziedus pie Maxima veikaliem, pieminot Zolitūdes traģēdijā bojā gājušos. Savukārt Maxima Latvija vadītāja Gintara Jasinska izteikumi ceturtdien preses konferencē radījuši iedzīvotāju šasutumu un arī neizpratni. E. Račukauskaite stāstīja, ka daudzi lietuvieši piekrīt, ka G. Jasinskam vairs neesot vietas biznesā. Viņa komunikācijā ir pieļauta kļūda, un tā neesot pirmā, noskaņojumu Lietuvā skaidroja LNK žurnāliste.

Tikmēr pats G. Jasinskis, bijušais Maxima Latvija vadītājs, kuru no amata par ciniskajiem izteikumiem atlaida ceturtdienas vakarā, medijam lrytas.lt pauda, ka viņa teikto nepareizi esot interpretējuši Latvijas žurnālisti un viņš esot pārprasts.

Uzņemoties līdzatbildību par komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, uzņēmēja Baiba Rubesa atkāpjas no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas, teikts paziņojumā medijiem.

«Atvainojos visiem, kas man uzticējās, un visiem, kurus neviļus pievīlu. No visas sirds apliecinu dziļu cieņu tiem daudziem simtiem pašaizliedzīgajiem darba veicējiem, kas vēl līdz pat šai dienai turpina palīdzēt cietušajiem un sērojošajiem,» norāda Rubesa.

Kā ziņots, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš nolēmis atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata, jo ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Kažociņš nosūtījis atlūguma vēstuli Ministru prezidentam.

Daļa vainas par traģēdiju Zolitūdē ir jāuzņemas uzņēmumam Maxima - tas ir jādara saistībā ar uzņēmuma pārstāvju reakciju uz notikušo, šodien Baltijas Padomes preses konferencē Saeimā sacīja Baltijas Asamblejas viceprezidente, Lietuvas parlamentāriete Ģiedre Purvaneckiene.

Piemēram, aktuāls ir jautājums, kāpēc Maxima laicīgi nenoreaģēja uz pirmo signalizāciju, norādīja Lietuvas parlamenta deputāte.

Viņa norādīja, ka Lietuvas parlaments kopā ar valdību vērtēs šo situāciju un nebūs tā, ka viņi centīsies aizstāvēt Maxima. Būs jāskatās, vai uz Maxima vadību būs jāizdara spiediens.

Gan Purvaneckiene, gan Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Neris Germans šodien kā ļoti nesaprotamus nodēvēja uzņēmuma Maxima Latvija bijušā vadītāja Gintara Jasinska izteikumus par atbildību Zolitūdes traģēdijā. Lietuvas ārlietu ministra vietniekam šie izteikumi cilvēciski nav saprotami.

«Man ir grūti atrast vārdus, kā nosaukt to ķezu, kurā nokļuvuši «Sadales tīkla» darbinieki un vadītāji,» trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Sadales tīkla» māteskompānijas - Latvijas energokompānijas «Latvenergo» - valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Pēc elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandāla no amata atkāpies «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, kā arī valdes loceklis un attīstības direktors Rolands Lūsveris, savukārt uzņēmums atstādinājis vēl četrus darbiniekus.

Ā. Žīgurs konferencē informēja, ka tuvākajās dienās plānots izsludināt atklātu konkursu uz vakantajiem valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jaunajai uzņēmuma vadībai būs ļoti liels izaicinājums īstenot kompānijas efektivizācijas programmu, kas izstrādāta, līdzdarbojoties iepriekšējai vadībai, kas paredz efektivizēt kompānijas darbību, līdztekus ievērojami samazinot darbinieku skaitu.

Pēc akcionāru lēmuma iecelta jauna SIA Maxima Latvija valdes priekšsēdētāja - šos pienākumus pildīs Jeļena Kondrašova no Latvijas, informēja Jānis Beseris, Maxima Latvija komunikācijas vadītājs

J.Kondrašova līdz šim uzņēmumā Maxima Group strādājusi tīkla MAXIMA XX vadības centra vadītājas amatā. J.Kondrašova strādā uzņēmumā no 2000.gada.

«Jeļena ir prasīga un atbildīga, bet tajā pašā laikā ļoti cilvēciska vadītāja. Es esmu pārliecināts, ka Jeļena pieņems drosmīgus un pārliecinošus lēmumus, kas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumam tik sarežģītajā laikā,» paziņojis MAXIMA Grupė UAB ģenerāldirektors Mindaugas Bagdonavičius.

J.Kondrašova sāks pildīt savus pienākumus jaunajā amatā no šīs nedēļas.

Jānorāda, ka pašlaik Uzņēmumu reģistru apkalpojošā uzņēmuma Lursoft interneta vietnē izmaiņas vēl nav fiksētas.

"Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins paziņojuši, ka atkāpjas no galvenajām pozīcijām tiešsaistes giganta mātesuzņēmumā, ziņo BBC.

Viņi pametīs savus "Alphabet" vadītāja un prezidenta amatus, bet paliks valdē. "Google" vadītājs Sundars Pičai kļūs arī par "Alphabet" vadītāju.

"Alphabet" tika izveidota 2015. gadā kā daļa no "Google" korporatīvās pārstrukturēšanas. Jāatgādina, ka L. Peidžs un S. Brins "Google" izveidoja 1998. gadā Kalifornijas garāžā.

Veidojot mātes uzņēmumu, tika paredzēts, ka tas padarīs tehnoloģiju giganta darbības "tīrākas un saprotamākas", tam paplašinoties no interneta meklēšanas uz citām jomām, piemēram, pašbraucošajām automašīnām.

L. Peidžs un S. Brins no "Google" pārgāja uz "Alphabet", sakot, ka koncentrēsies uz jaunu iniciatīvu uzsākšanu.

Taču tagad L. Peidžs un S. Brins, kuriem abiem ir 46 gadi, pavēstījuši, ka atkāpjas no ikdienas vadības. Viņi arī turpmāk aktīvi iesaistīsies kā valdes locekļi, akcionāri un līdzdibinātāji, bet šis esot īstais laiks vadības struktūras vienkāršošanai.

«Es domāju, ka agrāk bija gļēvi politiķi, kas baidījās pateikt: «Jā, mēs liekam savējo, lai mēs panāktu savu ietekmi»,» saka bijušais Rīgas brīvostas valdes loceklis Viesturs Silenieks (ZZS).

«Ja mēs skatāmies Amerikas piemēru, tajā brīdī, kad mainījās prezidents, visi vēstnieki atkāpjas – vispār nav jautājumu, tā tas ir. Nevis viņus atceļ, bet viņi paši atkāpjas, jo nāk jauna politiskā vara ar jauniem uzstādījumiem, un, lai varētu šo varu realizēt, vajag savus cilvēkus, kuriem tu uzticies. Tas ir normāli,» savu nostāju skaidro Silenieks.

Viņš skaidro, ka politiskā vara uzņēmumā dažkārt «ir ļoti laba, jo tev ir tiešais kontakts ar ministru, ar ministriju, ar ministrijas darbiniekiem».

Viņš arī norāda, ka nevienam nav pārmetis, ka politisku apsvērumu dēļ viņš pats atcelts no Rīgas brīvostā valdes locekļa amata. «Bet tajā brīdī, kad [politiķi] atsaucas uz dažādiem citiem argumentiem, lai tikai nepateiktu, ka mēs politiski ieliekam savējo... tā teikt vāji politiķi kautrējās pateikt, ko dara,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Silenieks.

Lai nodrošinātu uzņēmuma vadības nepārtrauktību krīzes apstākļos, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" padome uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā ir iecēlusi līdzšinējo padomes locekli Lailu Odiņu.

L.Odiņa vadīs lidostu "Rīga" līdz brīdim, kad konkursa kārtībā tiks izvēlēts jauns lidostas valdes priekšsēdētājs.

No amata atkāpjas lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce pēc gandrīz 10 gadu darba...

"Šajā ārkārtas situācijā lidosta nevar palikt bez vadītāja – ir nepieciešams enerģisks, zinošs un pieredzējis cilvēks, kura galvenais uzdevums būs izvest uzņēmumu no krīzes. Lidosta vairs nekad nebūs tāda, kā bijusi un uzņēmuma atjaunošana būs jāsāk no paša sākuma. Esmu pārliecināts, ka Laila Odiņa ir piemērotākais kandidāts šim amatam līdz brīdim, kad tiks izvēlēts jaunais lidostas vadītājs," norāda lidostas Padomes priekšsēdētājs Juris Kanels.

L.Odiņai ir ilgstoša pieredzi nozarē, tostarp arī starptautiskos uzņēmumos. Lidostas padomē viņa strādā kopš 2018.gada aprīļa. Pirms tam L.Odiņa bijusi nacionālās aviokompānijas "airBaltic" operatīvās vadības direktore, strādājusi "UTAir Airlines JSC" operatīvās vadības direktores un "Azerbaijan Airlines JSC" izpilddirektores amatā. L.Odina ir arī Transporta un sakaru institūta valdes locekle.

Jau vēstīts, ka līdzšinējā lidostas "Rīga" vadītāja Ilona Līce ir paziņojusi par atkāpšanos no amata veselības iemeslu dēļ.

ASV investors The Blackstone Group ir nosūtījis vēstuli Ministru Kabinetam norādot, ka bez Nila Melngaiļa atrašanās Lattelecom vadītāja amatā, darījums pērkot TeliaSonera piederošās 49% uzņēmuma daļas nevar notikt, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, raksta Nozare.lv.

Tādējādi The Blackstone Group faktiski paziņo par atkāpšanos no darījuma.

Nozare.lv raksta, ka starptautiski pieredzējuša vadītāja izēšanai no amata seko investora aiziešana no investīciju vides. Jaunam Lattelecom vadītājam būs jāveic citu vadītāju un darbinieku pārliecināšana, ka uzņēmums attīstīsies stabili un prognozējami.

Par iespējamo kandidātu Nila Melngaiļa vietā tiek minēts Lattelecom finanšu direktors Juris Gulbis.

AS Sadales tīkls izsludinājis konkursus uz vakantajām valdes priekšsēdētāja/ izpilddirektora, kā arī valdes locekļa/ attīstības direktora amata vietām, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Starp galvenajiem pienākumiem ir minēts efektīvi un laicīgi nodrošināt «Sadales tīkla» sekmīgu darbību un attīstību, tās īstenošanas ietvaros pievēršot īpašu uzmanību ilgtspējai, rentabilitātei, likviditātei, konkurētspējai un drošībai; atbilstoši apstiprinātajai stratēģijai attīstīt «Sadales tīkla» saimniecisko, tehnisko, ekonomisko un sociālo darbību.

Valdes priekšsēdētājam būs jāatbild par «Sadales tīkla» valdes izvirzīto mērķu sasniegšanu, valdes uzdevumu izpildi uzņēmumā; jāvada, jāplāno un jākoordinē uzņēmuma darbs kopumā. Savukārt valdes loceklim jāatbild par stratēģisko aktīvu pārvaldību, tīkla attīstību, kapitālieguldījumu projektiem.