Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Rūjienas saldējums gatavojas uzsākt eksportu uz ASV tirgu, un patlaban pāri okeānam ir aizceļojis pirmais Latvijā ražotā Rūjienas saldējuma konteiners, Db.lv atklāja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Pirmais konteiners, kas aizceļojis uz ASV, ir ar Rūjienas saldējuma preču zīmi, tomēr nākotnē, realizējot lielākus apjomus, plānots izstrādāt citu zīmolu, ar ko Rūjienas saldējuma ražojumi tiktu pārdoti ASV tirgū. Patlaban amerikāņiem tiks piedāvāti plombīra, šokolādes un kļavu sīrupa saldējumi vafeļu glāzītēs.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs neatklāj, par cik varētu tikt palielināts uzņēmuma apgrozījums un cik lieli apjomi varētu tikt realizēti ASV tirgū. Tāpat pagaidām komercnoslēpums ir SIA Rūjienas saldējums ASV sadarbības partneris.

«Sadarbības partnera pamatnosacījums ir, lai saldējums būtu dabīgs produkts un tā sastāvā būtu piens un krējums,» norādīja I. Miezis. ASV tirgū Rūjienas saldējums būs tā saucamajā mainstream segmentā, cenšoties piedāvāt to par līdzīgu cenu, kā citi saldējuma ražotāji. Šobrīd premium segmentā nereti tiek pozicionēti nevis tie produkti, kas to patiesi pelnījuši, bet tie, kas iegulda lielus līdzekļus mārketingā un reklāmās, uzskata I. Miezis. «Tie, kas «nozombē» patērētāju ar reklāmām, arī tiek pie labākā kumosa, parasti tie ir lieli spēlētāji,» uzskata SIA Rūjienas saldējums vadītājs. Patlaban liela daļa tirgotāju cenšas darīt visu, lai samazinātu cenu, tomēr esam centušies nesekot šai tendencei, neizmantojot lētākās augu tauku izejvielas. Jau iepriekš I. Miezis DB pauda, ka pirms diviem gadiem sāktā Rūjienas saldējuma cīņa par īsta piena un krējuma saldējuma ražošanu ir vainagojusies rezultātiem un arī citi rūpnieki sākuši ražot auksto saldumu no dabīgām izejvielām.

Saldējuma ražotājs «Rūjienas saldējums» šogad ir paplašinājis zīmola «Rūjienas saldējums» produktu eksportu uz Bulgāriju un plāno sākt realizēt biezpiena desertus Polijā, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Uzņēmums šogad ir paplašinājis savu standarta produktu - saldējuma vafeļu glāzītēs - eksportu uz Bulgāriju, kur piesaistījis vēl vienu jaunu klientu. Tāpat tuvāko divu mēnešu laikā plānots sākt realizēt «Rūjienas saldējums» ražotos biezpiena desertus Polijā. «Pagājušajā gada nogalē sākām ražot biezpiena masu saldējuma vafeļu konusā. Patlaban produkts ir pieejams »Rimi« veikalā, bet tuvāko divu mēnešu laikā uzsāksim tā eksportu uz Poliju,» sacīja Miezis.

Viņš piebilda, ka «Rūjienas saldējums» pērn noslēdza sadarbību ar ASV kompāniju «Minimelts Co» par saldējuma bumbiņu «Mini Melts» ražošanu un izplatīšanu Eiropā, un līdz šim uzņēmums Polijā realizēja tikai «Mini Melts» saldējuma bumbiņas, bet zīmola «Rūjienas saldējums» produkcija tur nebija pieejama. Zīmola «Rūjienas saldējums» produkti līdz šim pieejami tādos ārvalstu tirgos kā Igaunija, Bulgārija un ASV.

Saldējuma ražotāja SIA "Rūjienas saldējuma" kopējās investīcijas šogad un nākamgad sasniegs aptuveni divus miljonus eiro, pastāstīja "Rūjienas saldējuma" valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Igors Miezis.

Viņš teica, ka prognozētās investīcijas ir aptuvenas, jo iekārtu iepirkumi vēl nav noslēgušies, un uzņēmums vēlas atrast pēc iespējas kvalitatīvāku, bet ne dārgu piedāvājumu. Uzņēmums turpmāk plāno investēt jaunās iekārtās, kuras "Rūjienas saldējums" sācis ražot un veidot sadarbībā ar dažādiem uzņēmumiem, kā arī plānota iekārtu nomaiņa un telpu izbūve Rūjienā.

Uzņēmums katru gadu investē dažādos projektos, tostarp procesos, kas saistīti ar uzņēmuma ilgtspējību un nedod uzreiz acīmredzamus rezultātus, bet sadārdzina ražošanas procesu, piemēram, uzņēmums pirms dažiem gadiem izvietoja ūdens attīrīšanas iekārtas, lai attīrītu ūdeni pirms tā laišanas pilsētas kanalizācijā, kas palielināja izdevumus, skaidroja Miezis.

Saldējuma ražotājs SIA «Rūjienas saldējums» par 50 000 eiro vienu no vecajām saldētavām plāno pārbūvēt par noliktavu un izbūvēt jaunu, mūsdienu standartiem atbilstošu zibensaizsardzības sistēmu, pastāstīja kompānijas īpašnieks Igors Miezis.

Viņš teica, ka «Rūjienas saldējuma» ražotnei šogad ir uzlikts jauns jumts un tagad ir nepieciešams uzstādīt jaunu zibensnovedēju. Vienlaikus vienu no «Rūjienas saldējums» vecajām saldētavām plāno pārveidot par noliktavu, lai sakārtotu preču plūsmas.

Miezis piebilda, ka ražotnes jumta nomaiņa bija starp uzņēmuma šā gada lielākajiem investīciju projektiem. «Rūjienas saldējums» ražotnei nesen nomainīti arī logi un durvis, ievērojami paaugstinot siltumefektivitāti. Kopējās šajā projektā ieguldītās investīcijas viņš pagaidām nevarēja nosaukt.

Pēc kompānijas īpašnieka paustā, uzņēmums nākamgad plāno uzbūvēt jaunu noliktavu tieši blakus ražotnei. Šāds projekts saistīts ar saldējuma bumbiņu «Mini Melts» realizācijas paplašināšanos, kuras kompānija patlaban realizē jau 27 valstīs. «»Mini Melts« saldējuma bumbiņām ir atšķirīga uzglabāšanas temperatūra, Tāpēc mēs būvēsim jaunu noliktavu Rūjienā, kurā būs iespējams uzglabāt gan mūsu zīmola saldējumu -20 grādu temperatūrā, gan »Mini Melts« saldējumu, kam nepieciešama -35 grādu temperatūra,» viņš teica.

Pandēmijas laikā Edijam Masaļskim izdevies attīstīt saldējumu biznesu un radīt zīmolu "Molberts".

Ideja par premium kvalitātes saldējumu ražošanu E.Masaļskim radās jau pirms vairākiem gadiem, tomēr līdz šim visa enerģija tika veltīta pamatbiznesa attīstībai - picērijai Vecrīgā. Saldējumu ražošanai viņš pievērsās Covid-19 krīzes iespaidā, kas ļoti skāra pamatbiznesu un nācās meklēt papildus iespējas, kā palielināt apgrozījumu. Telpas bija, atlika iegādāties iekārtas un sākt gatavot.

Saldējums "Molberts" top Rīgas centrā, picērijas "Mozzo pizza" telpās, kur iekārtota neliela ražošanas telpa. E.Masaļskis pastāsta, ka saldējuma gatavošana ir roku darbs, jo paši gatavo visu no "nulles", sākot ar saldējuma bāzi, kam tiek izmantots saldais krējums, piens, olas, cukurs, līdz beidzot ar dažādām piedevām, ko pievieno gatavajam saldējumam - pašu ceptiem šokolādes braunijiem, cepumiem, sāļo karameli, Latvijas ābolu un ķirbju biezeņiem u.c. Ražotājs nav aizmirsis arī par vegāniem un gatavo vegāniskos saldējumus no pašu gatavota Indijas riekstu piena un citām augu valsts izejvielām.

Tendence pievērsties dabīgam saldējumam ir laba, bet tomēr patērētājiem jābūt uzmanīgiem.

Tā notiekošo saldējuma tirgū vērtē SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs Igors Miezis. Viņš pauž gandarījumu, ka pirms diviem gadiem sāktā Rūjienas saldējuma cīņa par īsta piena un krējuma saldējuma ražošanu ir vainagojusies rezultātiem un arī citi rūpnieki sākuši ražot auksto saldumu no dabīgām izejvielām. I. Miezis atgādina, ka līdz šim lielie ārvalstu koncerni mazos ražotājus esot smacējuši nost ar reklāmām un mārketinga aktivitātēm par īstu saldējumu, lai gan to ražošanā izmantojuši augu tauki, kas ļauj samazināt ražošanas izmaksas. Tas, ka ražošanā tiks izmantots piens un krējums, izmaksas tikai palielinās.

Pašmāju saldējuma ražotājs SIA “Rūjienas saldējums”, realizējot Lauku atbalsta dienesta modernizācijas projektu, sadarbībā ar Swedbank iegulda ap 1,5 miljoniem eiro jaunas “Mini Melt BIG Ball” ražošanas iekārtas iegādē.

“Kopš 2009. gada, kad sāku strādāt Rūjienas saldējumā, visa enerģija un finanšu resursi tikuši investēti rūpnīcas atdzimšanā jaunā kvalitātē. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka, bez nopietnas eksporta pārdošanas bāzes, nekas jaudīgs izdoties nevar, bet, lai izdotos iecerētais, ir jāatrod kaut kas īpašs, kas atšķiras un ir gana sarežģīts. Esam pietiekami veiksmīgi spēruši pirmos soļus, tā teikt, pamatskola pabeigta – jāturpina mācīties un strādāt tālāk,” uzsver uzņēmuma vadītājs Igors Miezis.

SIA "Rūjienas saldējums" regulāri veic ieguldījumus uzņēmuma attīstībā ar mērķi palielināt jaudas, paplašināt sortimentu un eksporta iespējas - uzbūvēta jauna saldētava un iegādātas saldējuma ražošanas iekārtas. Uzņēmums ir uzstādījis jaunas attīrīšanas iekārtas un plāno nomainīt apkures sistēmu, lai veicinātu ilgtspējīga uzņēmuma darbības attīstību un kļūtu videi draudzīgāki. 2016. gadā sortimentā tika ieviests produkts “Mini Melts”, kas ievērojami palielināja eksportu un nodrošināja jaunu klientu piesaisti. Aizvadītajā gadā, līdzās līdzšinējiem eksporta tirgiem uz 29 valstīm (piemēram, Poliju, Vāciju, Ukrainu, Īriju, u.c.), sākta produkcijas piegāde uz Kataru, Izraēlu un Maurīciju.

Saldējuma ražotājs «Rūjienas saldējums» šogad plāno piesaistīt kopumā sešus jaunus realizācijas tirgus, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

«Šobrīd mums ir 14 eksporta valstis, bet plānojam to skaitu palielināt līdz 20,» teica «Rūjienas saldējuma» valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka uzņēmums šogad iecerējis sākt realizēt produkciju NVS un Eiropas valstīs, kur iepriekš «Rūjienas saldējums» produkti nebija pieejami. Tā kā līgumi vēl nav noslēgti, konkrētus tirgus viņš pagaidām neatklāja.

Miezis piebilda, ka jaunajos tirgos uzņēmums plāno izplatīt saldējuma bumbiņas «Mini Melts», kā arī realizēt zīmola «Rūjienas saldējums» pamata produkciju. Jaunajos ārvalstu tirgos būs pieejami tādi paši produkti, kādus uzņēmums realizē arī vietējā tirgū. «Īpaši nepielāgojam produktus konkrētiem tirgiem. Pielāgojam vienīgi iepakojumus, bet speciāli produktus konkrētiem tirgiem neražojam. Nav arī bijis pieprasījums kaut ko specifisku ražot,» teica Miezis.

Saldējuma ražotājs SIA «Rūjienas saldējums» 2018. gadā kāpinājis apgrozījumu līdz 2,322 miljoniem eiro un atsācis pelnīt, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 2017. gadu, pērn palielinājies par 78,3%. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa bija 402,5 tūkstoši eiro.

SIA «Rūjienas saldējums» izdevies būtiski palielināt apgrozījumu un peļņu, pateicoties 2016.gadā uzsāktā «Mini Melts» saldējuma bumbiņu ražošanai. Uzņēmums «Mini Melts» saldējumu eksportē uz Eiropas Savienības valstīm, kā arī Ukrainu, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

SIA «Rūjienas saldējums» ienākumi no saldējuma pārdošanas Latvijā 2018. gadā bija 1,170 miljoni eiro, kas bija pieaugums par 45% salīdzinājumā ar 2017. gadu, savukārt ienākumi no eksporta bija 1,152 miljoni eiro, kas bija 2,3 reizes vairāk nekā 2017. gadā. 2018. gada beigās uzņēmumam bija noslēgti sadarbības līgumi par produkcijas eksportu 2019.gadā uz 24 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" pagājušajā gadā strādāja ar 3,554 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 34% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga 2,6 reizes un bija 782 886 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka pērn "Rūjienas saldējumam" turpināja saldējuma ražošanu, iegādājās pamatlīdzekļus, turpināja jaunās noliktavas celtniecību un nodeva ekspluatācijā jaunu priekšattīrīšanas iekārtu.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka "Rūjienas saldējums" 2021.gadu noslēdza ar peļņu, pateicoties veiksmīgai "Mini Melts" saldējuma realizācijai Latvijā, citās Eiropas Savienības valstīs, Ukrainā un Gvatemalā, kura pārdošanas apmēri palielinājās par 25% saistībā ar jaunu klientu piesaisti un sekmīgu e-veikala darbību.

Vadības ziņojumā arī minēts, ka "Rūjienas saldējums" šā gada sākumā veica preču piegādi uz Ukrainu 38 548 eiro apmērā, par ko samaksu nav saņēmusi un, iespējams, ka arī nesaņems.

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" īstenojis ilgi lolotu projektu un uzsācis lielo saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanu.

Produkta ražošana uzsākta sadarbībā ar uzņēmuma partneriem ASV un Dienvidkorejā.

Kā Dienas Biznesam pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Igors Miezis, tad saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanas iekārtu iegādē investēti aptuveni 200 000 eiro, kā arī nenovērtējams uzņēmuma tehnologu, tehnisko darbinieku un citu iesaistīto darbs.

Šobrīd "Minimelts BIG" sorberta saldējums pieejams ar trīs garšām - mango, ķiršu un kivi. Šie saldējumi ir vegāniski, bez laktozes un glutēna.

VIDEO: Saldējums nav politiska prece 

SIA "Rūjienas saldējums" šogad piedzīvojusi divus sitienus – pandēmijas dēļ bija apstādināts...

Pašlaik saražotas saldējuma pirmās partijas un tas pagaidām tiek piedāvāts 2,4 kilogramu lielā iepakojumā, taču uzņēmums izstrādā iepakojumu, lai "Minimelts BIG" varētu piedāvāt arī mazumtirdzniecībā.

Vaicāts, kā "Minimelts BIG" atšķiras no "Rūjienas saldējuma" ražotā "Mini Melts" bumbiņsaldējuma, I.Miezis norādīja, ka šo produktu var uzglabāt tādās pašās saldētavās, -18 grādu temperatūrā kā standarta saldējumu un tam nav nepieciešamas speciālas iekārtas kā ierastajam "Mini Melts".

I.Miezis cer, ka tuvāko mēnešu laikā "Minimelts BIG" būs pieejams mazumtirdzniecībā Latvijā, kā arī šo produktu plānots arī eksportēt.

"Rūjienas saldējums" mazās saldējuma bumbiņas pēc ASV kompānijas "Minimelts Co" pasūtījuma ražo kopš 2016. gada. Saldējuma ražošanā tiek izmantotas dabiskās izejvielas un iekārtās un ar speciālu tehnoloģiju, izmantojot slāpekli.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka "Rūjienas saldējums" apgrozījums trīs gadu laikā dubultojies. Liela loma tajā ir bumbiņsaldējumam "Mini Melts", kas tiek eksportēts uz 22 valstīm pasaulē – visu Eiropu, kā arī Ukrainu –, Latvijā atstājot vien aptuveni 5% šī garduma.

Saldējumu ražotājam SIA Rūjienas Saldējums pagājušais gads bija jau trešais gads pēc kārtas, ko uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā zaudējumi bija mērojami ar 8,583 tūkstošiem eiro, savukārt 2013. gadā tie sasniedza 54,016 tūkstošus eiro. Rūjienas Saldējuma neto apgrozījums 2014. gadā saruka līdz 1,418 miljonam eiro, rāda Lursoft rīcībā esošie dati.

2014. gadā Rūjienas Saldējums aizvadīja savu piekto darbības periodu, kura laikā uzņēmums iegādājās pamatlīdzekļus, jaunas vitrīnas, iepakošanas iekārtu, veica telpu remontus un avansa maksājumus jaunu saldējuma nogatavināšanas vannu iegādei, kā arī turpināja saldējumu ražošanu. Jāpiebilst, ka pērn uzņēmums uzsāka privātās preču zīmes Narvesen un Laima saldējuma ražošanu.

Lai paplašinātu produktu portfeli un sniegtu iespēju attīstīties vietējam uzņēmumam, saldumu ražotāja AS Laima tuvākajā laikā plāno pārcelt saldējuma ražošanu no Igaunijas uzņēmuma Premia Foods, kas atrodas Tallinā, uz SIA Rūjienas saldējums, informēja uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova.

«Izveidots kopdarbības projekts, kas nozīmē, ka turpmāk Laimas saldējumu ražošana vietējam un eksporta tirgum tiek pārcelta uz Rūjienu. Tur tiks ražoti jau esošie zīmoli, kā arī veidotas jaunas saldējuma šķirnes. Tas ļaus attīstīt gan vietējo uzņēmumu, gan arī ar zemāku pašizmaksu ražot vietējo saldējumu no vietējā piena un krējuma,» sacīja Voronkova, gan neprecizējot plānotos ražošanas apjomus un izmaksas.

Viņa arī norādīja, ka Laimas mātesuzņēmums NP Foods turpmāk izplatīs gan Laimas saldējumus, gan arī Rūjienas saldējuma produkciju.

2011.gadā maija sākumā Igaunijas saldējuma, zivju un saldētu pārtikas produktu koncerns Premia Foods pēc Laimas pasūtījuma sāka ražot trīs veidu saldējumus ar Laimas zīmolu, projektā investējot 40 000 latu.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

SIA Rūjienas saldējums koncerna NP Foods paspārnē sāk eksportu uz Ameriku, kā arī nemet plinti Krievijas krūmos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad rūjienieši laidīs tautās jauna tipa produktu, cerot radīt apvērsumu vietējā saldējuma tirgū.

«Tas ir ļoti jutīgs jautājums – kā sist zem jostasvietas bokserim,» Rūjienas saldējuma vadītājs un līdzīpašnieks Igors Miezis stāsta par sekošanu laikapstākļu prognozēm. «Mēģinu no laika ziņām emocionāli distancēties. Paļauties uz prognozēm un uz to pamata veidot finanšu plūsmas vasarai nav reāli, lai arī pārdošana atšķiras pat reizes piecas aukstā un karstā vasarā,» atklāj uzņēmuma vadītājs.

Spītīga stratēģija

Aptuveni katrs piecpadsmitais Latvijā apēstais saldējums tapis Rūjienā. Pārdošanas rezultāti atkarīgi no tā, cik labvēlīga vienošanās panākta ar tirgū dominējošiem mazumtirdzniecības tīkliem, skaidro I. Miezis. «Optimālā tirgus daļa būtu ap 10%, bet augstāk lēkt nepretendējam, jo strādājam atšķirīgi – esam vienīgā industriālā ražotne Latvijā, kas saldējumu ražo patiešām tikai no piena un krējuma – bez piena tauku aizvietotājiem,» uzsver I. Miezis. Pēdējo desmitgažu tendences liek piena produktos aizstāt piena taukus ar lētākiem – visbiežāk ar vislētāko risinājumu un pārstrādei pateicīgāko – palmu eļļu. «Mums šajā jautājumā nav kompromisu kā citiem ražotājiem,» saka I. Miezis. «Var to uzskatīt par mūsu spītību,» viņš piebilst. Pašizmaksa, produktam pievienojot palmu eļļu, samazinoties divtik.

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs Liepkalni nākamā gada sākumā atklās ražotni, veikalu un kafejnīcu Igaunijā, netālu no Pērnavas, uzņēmums informē savā Facebook kontā.

Papildināta visa ziņa!

Uzņēmums arī informē, ka «līdz ar atsevišķu valsts iestāžu totālu neieklausīšanos Liepkalnu, kā vietējo Latvijas uzņēmēju viedoklī, un līdz ar atsevišķu valsts institūciju pastāvīgu uzņēmuma darbības apgrūtināšanu - daļu savas darbības pārcelsim uz Igaunijas republiku».

Maiznīcas Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja, ka līdz ar ražotnes atvēršanu Igaunijā, uz kaimiņvalsti vairs nebūs nepieciešamība eksportēt konditorejas izstrādājumus no Rūjienas ražotnes un maizi, ko cep Valmierā. Rūjienas ražotnē pašlaik strādā 60 cilvēki, kas būtībā ražojot produkciju Igaunijas tirgum un nedaudz pierobežai – Rūjienai, Naukšēniem un apkārtējo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" pagājušajā gadā strādāja ar 5,451 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 53,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmuma peļņa saruka par 20,3% un bija 624 318 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Tostarp "Rūjienas saldējums" pērn no produkcijas pārdošanas vietējā tirgū guva ieņēmumus 1,459 miljonu eiro apmērā, kamēr kompānijas ieņēmumi eksporta tirgos veidoja 3,598 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2021.gadu, kompānijas ieņēmumi vietējā tirgū samazinājušies par 3,2%, kamēr eksportā realizētās produkcijas vērtība kāpusi par 75,8%.

Pērn par 33,7% pieaugušas "Rūjienas saldējuma" pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, sasniedzot 3,227 miljonus eiro. Vienlaikus 2,3 reizes pieaugušas arī pārdošanas izmaksas, veidojot 1,597 miljonus eiro.

2021.gadā "Rūjienas saldējums" strādāja ar 3,554 miljonu eiro apgrozījumu un 782 886 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 751 389 eiro. "Rūjienas saldējuma" vienīgais īpašnieks ir Igors Miezis.

Saldējuma ražotājs SIA «Rūjienas saldējums», kas pēdējos gados strādājis ar zaudējumiem, palielinājis pamatkapitālu līdz 751 389 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma pamatkapitāls līdz šim bija 507 431 eiro, bet tagad tas palielināts par 243 958 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 4.aprīlī.

«Lursoft» multi atskaite liecina, ka pēdējie darbības gadi (dati par 2017.gadu vēl nav pieejami) SIA «Rūjienas saldējums» nav bijuši veiksmīgākie. Tā apgrozījums samazinājies vairāk nekā uz pusi no 2,716 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 1,161 miljonam eiro 2016.gadā. Šajā periodā arī uzņēmums strādājis ar zaudējumiem un 2016.gadā tie sasniedza rekordapjomu - 240 tūkstošus eiro. Neskatoties uz zaudējumiem, SIA «Rūjienas saldējums» pašu kapitāls 2016.gada beigās gan bija pozitīvs 314 645 eiro apmērā.

Saldējuma ražotāja pamatkapitālu palielinājis tā vienīgais īpašnieks Igors Miezis ar mantisko ieguldījumu - savu prasījuma summu pret SIA «Rūjienas saldējums».

Ģimenes uzņēmums SIA Rozīne, kurš ir izveidots 2006. gadā, gatavo mājas saldējumu ar nosaukumu «Skrīveru mājas saldējums», izmantojot pašu izaudzētos augļus un ogas. Uzņēmums ražo ne tikai klasiskos – krējuma, jogurta - saldējumus un sorbertus, bet arī mūsdienu modernās virtuves versijas – ogļu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu ar tomātu mērci.

Aizvadītajos gados pircējiem gadatirgos un nu jau arī restorānos, kafejnīcās ir piedāvātas vairāk nekā 80 pašu saimnieku izveidotas saldējuma receptes ar visdažādākajiem nosaukumiem - «Pacilājošs biezpiena saldējums ar fantastiskām avenēm», «Burvīgs šokolādes saldējums ar zilo sieru», «Kartupeļu (Laura) saldējums ar karstu tomātu mērci un sīpolu saullēktu» un citi. To dēļ daudzi uzņēmumi pasūta Sotnieku ģimenes saldējumu viesizrādes savos pasākumos. Patstāvīgas ir 20 – 25 saldējumu receptes.

Jaunu saldējumu idejas tiek gūtas, lasot, mācoties un, klausoties tieši no patērētājiem, taču arī sadarbība ar kafejnīcām un restorāniem rada idejas. Gala produktu testēšana notiek, atkal un atkal garšojot un analizējot. «Sezonalitāte ir jūtama. Mēs jau vēlētos, lai saldējums būtu aktuāls cauru gadu, taču tā diemžēl nav,» akcentē Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem.

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

"Man vienmēr ir bijusi vēlme dot iespēju arī Latvijā pagaršot, kāds ir svaigi gatavots itāļu "gelato". Nolēmu izveidot sezonālu tirdzniecības koncepciju, iegādājoties "Ape Piaggio" mašīnīti, kurā mēs veicam tirdzniecību vasaras mēnešos dažādos "street food" un privātos pasākumos," stāsta I.Motivāne. Šobrīd katru dienu "M:I Gelato" pastāvīgā atrašanās vieta ir Tallinas ielas kvartāla "Street Food Angārs".

Atšķirībā no Latvijā zināmā saldējuma, "gelato" ir mazāk gaisa un taukvielu, bet vairāk piena. Tas netiek turēts saldētavas temperatūrā, bet gan augstākā, kas to padara krēmīgāku un mīkstāku nekā saldējumu, kas glabājas saldētavā. "Latvijā "gelato" pazīst cilvēki, kuri ir ceļojuši. Pārējie lielākoties par to neko nezina. Ir gadījies, ka, padzirdot, ka tas ir itāļu "gelato", cilvēks nosaka: "Nē, paldies - esmu par Latvijas preci!" Tad mēs stāstām, ka mūsu saldējums ir tapis tepat Mārupē un viss ir roku darbs," viņa teic.

Pārņemot Honkongas saldo ēdienu tradīcijas, Santa Belte ar draugu Norbertu Zalpēteru izveidojuši SIA Tatti, kuras meistarstiķis ir burbuļvafeles.

SIA Tatti piedāvā burbuļvafeles, ko cep no pašu gatavotas mīklas, pilda ar saldējumu, papildina ar dažādām mērcēm, sezonas ogām un citiem labumiem, ko ikviens pats var izvēlēties. Uzņēmums savas vafeles piedāvā izbraukumos, tikko atvērtajā kafejnīcā Bauskā, bet nākotnē ir plānots piedalīties ielu ēdiena jeb street food pasākumos kaimiņvalstīs.

Šādas vafeles nāk no Honkongas, kur tas ir tradicionāls ielu ēdiens. «Mēs ar Norbertu kādu laiku dzīvojām Itālijā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Tatti. Tas bija brīnišķīgs laiks, ļoti šarmanta vieta, tāpēc, domājot par uzņēmuma nosaukumu, ilgi galva nebija jālauza, uzreiz zinājām, ka nosaukums būs Tatti. Burbuļvafeļu ideja nav mūsu unikāls izgudrojums. Vēsturiski šīs vafeles nāk no Honkongas, bet jau vairākus gadus to gatavošana ir pasaules trends. Tā arī mēs ceļojot noskatījām burbuļvafeles kā kaut ko interesantu,» stāsta S. Belte. Abi 2017. gadā nopirka pirmo burbuļvafeļu pannu, tad arī tika izmēģinātas neskaitāmas receptes, līdz nonāca līdz īstajai. Apņēmības pilni, bez īpašām cerībām, tikai ar domu pamēģināt pirmo reizi piedāvājuši vafeles klientiem.

SIA "Tērvete food", kas ietilpst "Agrolats Grupas" uzņēmumu saimē, 2023.gadā turpina ieviest arvien jaunus saldējumu veidus un garšas, kā arī atver veikalu Rīgā, informē uzņēmums.

Šīs sezonas lielākais pārsteigums ir jauni saldējumi mini eskimo grupā. "Domājot par mūsu jaunāko auditoriju, līdzās "TUTAS BIO" saldējumiem vēlējāmies izveidot arī ko košāku un pārsteigumiem pilnu - kā jau bērniem tas patīk -, tāpēc tapa Zemeņu cukurvates saldējums ar sprakšķiem un Zili brīnumi ar sprakšķiem, kuru radīšanā izmantotas augstākās kvalitātes izejvielas, to skaitā, spirulīna ir tā, kas nodrošina Zilo brīnumu skaisti zilgano krāsu," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus.

Rūpējoties par to, lai arī klasiski iecienītās garšas tiktu pasniegtas pavisam jaunā veidā, šogad radīti arī jauni saldējumi pašu ceptā vafeļu glāzītē - "divi vienā", proti, vienā saldējuma vafelītē tiek pildīti divi dažādu garšu saldējumi. Citronu sorbets tiek apvienots vienā saldējumā ar vaniļas plombīru, radot "Vasaras" saldējumu, bet Pandas saldējumu līniju papildinās divi "divi vienā" saldējumi - Vaniļas-šokolādes PANDA vafeļu glāzītē un Vaniļas-zemeņu PANDA vafeļu glāzītē. Tāpat kā citu Druvas saldējumu vafeles, arī PANDAS līnijas vafeles tiek ceptas uz vietas Druvas saldējuma ražotnē. Jauno produktu izveidē investēti aptuveni 40 000 eiro.

SIA "Rūjienas saldējums" šogad piedzīvojusi divus sitienus – pandēmijas dēļ bija apstādināts uzņēmuma eksports, bet upeņu saldējuma nosaukums "Melnītis" jeb "Blacky" izraisījis ažiotāžu sabiedrībā. Abi šie notikumi ļāvuši uzņēmumam uzaudzēt vēl stiprākas bruņas un turpināt izaugsmi.

Trīs gadu laikā, kopš "Dienas Bizness" iepriekš viesojās uzņēmumā "Rūjienas saldējums", tas krietni audzis, dubultojot apgrozījumu. Un, kā atzīst uzņēmuma īpašnieks Igors Miezis, mācības ir bijušas dažādas – gan priecīgas, gan ne tik ļoti.

Kopumā "Rūjienas saldējums" ražo 25 dažādus saldējumu veidus. "Cenšamies nepārsātināt ar jaunumiem. Varam saražot daudz, jo ideju mums ir bez gala, bet jautājums, vai varam tos izvietot lielveikalos," komentē I. Miezis. Pieprasītākais no "Rūjienas saldējumiem" ir dzērveņu konuss. Taču saceltās ažiotāžas ziņā šīs vasaras populārākais produkts noteikti ir upeņu saldējums "Blacky".

SIA Rūjienas saldējums šogad koncentrēsies uz eksporta apjomu palielināšanu

Pagājušajā gadā Rūjienas saldējums strādāja ar 1,16 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn eksportu uzņēmumam izdevās kāpināt 3,8 reizes, liecina kompānijas vadības ziņojums. Tieši pagājušajā gadā uzņēmums sāka ražot jauna veida saldējumu Mini Melts jeb tā saucamo bumbiņsaldējumu un nodrošināja tā eksportu uz ES valstīm. Pateicoties jaunajam saldējumam, eksports ir audzis.

Rūjienas saldējuma īpašnieks Igors Miezis sarunā ar Db sacīja, ka eksports palielinājies galvenokārt uz jaunā produkta rēķina, bet vairāk eksportēts saldējums arī ar Rūjienas saldējuma zīmolu. Pašlaik eksports veido 40 – 50 % no kopējā pārdošanas apjoma. Galvenās eksporta valstis ir Bulgārija, Polija, Ungārija, Lielbritānija un ASV. Šogad eksporta apjomu paredzēts palielināt par 100 %.