Saldējuma ražotājs «Rūjienas saldējums» šogad ir paplašinājis zīmola «Rūjienas saldējums» produktu eksportu uz Bulgāriju un plāno sākt realizēt biezpiena desertus Polijā, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Uzņēmums šogad ir paplašinājis savu standarta produktu - saldējuma vafeļu glāzītēs - eksportu uz Bulgāriju, kur piesaistījis vēl vienu jaunu klientu. Tāpat tuvāko divu mēnešu laikā plānots sākt realizēt «Rūjienas saldējums» ražotos biezpiena desertus Polijā. «Pagājušajā gada nogalē sākām ražot biezpiena masu saldējuma vafeļu konusā. Patlaban produkts ir pieejams »Rimi« veikalā, bet tuvāko divu mēnešu laikā uzsāksim tā eksportu uz Poliju,» sacīja Miezis.

Viņš piebilda, ka «Rūjienas saldējums» pērn noslēdza sadarbību ar ASV kompāniju «Minimelts Co» par saldējuma bumbiņu «Mini Melts» ražošanu un izplatīšanu Eiropā, un līdz šim uzņēmums Polijā realizēja tikai «Mini Melts» saldējuma bumbiņas, bet zīmola «Rūjienas saldējums» produkcija tur nebija pieejama. Zīmola «Rūjienas saldējums» produkti līdz šim pieejami tādos ārvalstu tirgos kā Igaunija, Bulgārija un ASV.

Saldējuma ražotāja SIA "Rūjienas saldējuma" kopējās investīcijas šogad un nākamgad sasniegs aptuveni divus miljonus eiro, pastāstīja "Rūjienas saldējuma" valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Igors Miezis.

Viņš teica, ka prognozētās investīcijas ir aptuvenas, jo iekārtu iepirkumi vēl nav noslēgušies, un uzņēmums vēlas atrast pēc iespējas kvalitatīvāku, bet ne dārgu piedāvājumu. Uzņēmums turpmāk plāno investēt jaunās iekārtās, kuras "Rūjienas saldējums" sācis ražot un veidot sadarbībā ar dažādiem uzņēmumiem, kā arī plānota iekārtu nomaiņa un telpu izbūve Rūjienā.

Uzņēmums katru gadu investē dažādos projektos, tostarp procesos, kas saistīti ar uzņēmuma ilgtspējību un nedod uzreiz acīmredzamus rezultātus, bet sadārdzina ražošanas procesu, piemēram, uzņēmums pirms dažiem gadiem izvietoja ūdens attīrīšanas iekārtas, lai attīrītu ūdeni pirms tā laišanas pilsētas kanalizācijā, kas palielināja izdevumus, skaidroja Miezis.

Pašmāju saldējuma ražotājs SIA “Rūjienas saldējums”, realizējot Lauku atbalsta dienesta modernizācijas projektu, sadarbībā ar Swedbank iegulda ap 1,5 miljoniem eiro jaunas “Mini Melt BIG Ball” ražošanas iekārtas iegādē.

“Kopš 2009. gada, kad sāku strādāt Rūjienas saldējumā, visa enerģija un finanšu resursi tikuši investēti rūpnīcas atdzimšanā jaunā kvalitātē. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka, bez nopietnas eksporta pārdošanas bāzes, nekas jaudīgs izdoties nevar, bet, lai izdotos iecerētais, ir jāatrod kaut kas īpašs, kas atšķiras un ir gana sarežģīts. Esam pietiekami veiksmīgi spēruši pirmos soļus, tā teikt, pamatskola pabeigta – jāturpina mācīties un strādāt tālāk,” uzsver uzņēmuma vadītājs Igors Miezis.

SIA "Rūjienas saldējums" regulāri veic ieguldījumus uzņēmuma attīstībā ar mērķi palielināt jaudas, paplašināt sortimentu un eksporta iespējas - uzbūvēta jauna saldētava un iegādātas saldējuma ražošanas iekārtas. Uzņēmums ir uzstādījis jaunas attīrīšanas iekārtas un plāno nomainīt apkures sistēmu, lai veicinātu ilgtspējīga uzņēmuma darbības attīstību un kļūtu videi draudzīgāki. 2016. gadā sortimentā tika ieviests produkts “Mini Melts”, kas ievērojami palielināja eksportu un nodrošināja jaunu klientu piesaisti. Aizvadītajā gadā, līdzās līdzšinējiem eksporta tirgiem uz 29 valstīm (piemēram, Poliju, Vāciju, Ukrainu, Īriju, u.c.), sākta produkcijas piegāde uz Kataru, Izraēlu un Maurīciju.

Saldējuma ražotājs SIA «Rūjienas saldējums» par 50 000 eiro vienu no vecajām saldētavām plāno pārbūvēt par noliktavu un izbūvēt jaunu, mūsdienu standartiem atbilstošu zibensaizsardzības sistēmu, pastāstīja kompānijas īpašnieks Igors Miezis.

Viņš teica, ka «Rūjienas saldējuma» ražotnei šogad ir uzlikts jauns jumts un tagad ir nepieciešams uzstādīt jaunu zibensnovedēju. Vienlaikus vienu no «Rūjienas saldējums» vecajām saldētavām plāno pārveidot par noliktavu, lai sakārtotu preču plūsmas.

Miezis piebilda, ka ražotnes jumta nomaiņa bija starp uzņēmuma šā gada lielākajiem investīciju projektiem. «Rūjienas saldējums» ražotnei nesen nomainīti arī logi un durvis, ievērojami paaugstinot siltumefektivitāti. Kopējās šajā projektā ieguldītās investīcijas viņš pagaidām nevarēja nosaukt.

Pēc kompānijas īpašnieka paustā, uzņēmums nākamgad plāno uzbūvēt jaunu noliktavu tieši blakus ražotnei. Šāds projekts saistīts ar saldējuma bumbiņu «Mini Melts» realizācijas paplašināšanos, kuras kompānija patlaban realizē jau 27 valstīs. «»Mini Melts« saldējuma bumbiņām ir atšķirīga uzglabāšanas temperatūra, Tāpēc mēs būvēsim jaunu noliktavu Rūjienā, kurā būs iespējams uzglabāt gan mūsu zīmola saldējumu -20 grādu temperatūrā, gan »Mini Melts« saldējumu, kam nepieciešama -35 grādu temperatūra,» viņš teica.

Saldējuma ražotājs SIA «Rūjienas saldējums» 2018. gadā kāpinājis apgrozījumu līdz 2,322 miljoniem eiro un atsācis pelnīt, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 2017. gadu, pērn palielinājies par 78,3%. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa bija 402,5 tūkstoši eiro.

SIA «Rūjienas saldējums» izdevies būtiski palielināt apgrozījumu un peļņu, pateicoties 2016.gadā uzsāktā «Mini Melts» saldējuma bumbiņu ražošanai. Uzņēmums «Mini Melts» saldējumu eksportē uz Eiropas Savienības valstīm, kā arī Ukrainu, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

SIA «Rūjienas saldējums» ienākumi no saldējuma pārdošanas Latvijā 2018. gadā bija 1,170 miljoni eiro, kas bija pieaugums par 45% salīdzinājumā ar 2017. gadu, savukārt ienākumi no eksporta bija 1,152 miljoni eiro, kas bija 2,3 reizes vairāk nekā 2017. gadā. 2018. gada beigās uzņēmumam bija noslēgti sadarbības līgumi par produkcijas eksportu 2019.gadā uz 24 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" pagājušajā gadā strādāja ar 3,554 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 34% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga 2,6 reizes un bija 782 886 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka pērn "Rūjienas saldējumam" turpināja saldējuma ražošanu, iegādājās pamatlīdzekļus, turpināja jaunās noliktavas celtniecību un nodeva ekspluatācijā jaunu priekšattīrīšanas iekārtu.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka "Rūjienas saldējums" 2021.gadu noslēdza ar peļņu, pateicoties veiksmīgai "Mini Melts" saldējuma realizācijai Latvijā, citās Eiropas Savienības valstīs, Ukrainā un Gvatemalā, kura pārdošanas apmēri palielinājās par 25% saistībā ar jaunu klientu piesaisti un sekmīgu e-veikala darbību.

Vadības ziņojumā arī minēts, ka "Rūjienas saldējums" šā gada sākumā veica preču piegādi uz Ukrainu 38 548 eiro apmērā, par ko samaksu nav saņēmusi un, iespējams, ka arī nesaņems.

Saldējuma ražotājs SIA «Rūjienas saldējums», kas pēdējos gados strādājis ar zaudējumiem, palielinājis pamatkapitālu līdz 751 389 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma pamatkapitāls līdz šim bija 507 431 eiro, bet tagad tas palielināts par 243 958 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 4.aprīlī.

«Lursoft» multi atskaite liecina, ka pēdējie darbības gadi (dati par 2017.gadu vēl nav pieejami) SIA «Rūjienas saldējums» nav bijuši veiksmīgākie. Tā apgrozījums samazinājies vairāk nekā uz pusi no 2,716 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 1,161 miljonam eiro 2016.gadā. Šajā periodā arī uzņēmums strādājis ar zaudējumiem un 2016.gadā tie sasniedza rekordapjomu - 240 tūkstošus eiro. Neskatoties uz zaudējumiem, SIA «Rūjienas saldējums» pašu kapitāls 2016.gada beigās gan bija pozitīvs 314 645 eiro apmērā.

Saldējuma ražotāja pamatkapitālu palielinājis tā vienīgais īpašnieks Igors Miezis ar mantisko ieguldījumu - savu prasījuma summu pret SIA «Rūjienas saldējums».

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" īstenojis ilgi lolotu projektu un uzsācis lielo saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanu.

Produkta ražošana uzsākta sadarbībā ar uzņēmuma partneriem ASV un Dienvidkorejā.

Kā Dienas Biznesam pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Igors Miezis, tad saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanas iekārtu iegādē investēti aptuveni 200 000 eiro, kā arī nenovērtējams uzņēmuma tehnologu, tehnisko darbinieku un citu iesaistīto darbs.

Šobrīd "Minimelts BIG" sorberta saldējums pieejams ar trīs garšām - mango, ķiršu un kivi. Šie saldējumi ir vegāniski, bez laktozes un glutēna.

VIDEO: Saldējums nav politiska prece 

SIA "Rūjienas saldējums" šogad piedzīvojusi divus sitienus – pandēmijas dēļ bija apstādināts...

Pašlaik saražotas saldējuma pirmās partijas un tas pagaidām tiek piedāvāts 2,4 kilogramu lielā iepakojumā, taču uzņēmums izstrādā iepakojumu, lai "Minimelts BIG" varētu piedāvāt arī mazumtirdzniecībā.

Vaicāts, kā "Minimelts BIG" atšķiras no "Rūjienas saldējuma" ražotā "Mini Melts" bumbiņsaldējuma, I.Miezis norādīja, ka šo produktu var uzglabāt tādās pašās saldētavās, -18 grādu temperatūrā kā standarta saldējumu un tam nav nepieciešamas speciālas iekārtas kā ierastajam "Mini Melts".

I.Miezis cer, ka tuvāko mēnešu laikā "Minimelts BIG" būs pieejams mazumtirdzniecībā Latvijā, kā arī šo produktu plānots arī eksportēt.

"Rūjienas saldējums" mazās saldējuma bumbiņas pēc ASV kompānijas "Minimelts Co" pasūtījuma ražo kopš 2016. gada. Saldējuma ražošanā tiek izmantotas dabiskās izejvielas un iekārtās un ar speciālu tehnoloģiju, izmantojot slāpekli.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka "Rūjienas saldējums" apgrozījums trīs gadu laikā dubultojies. Liela loma tajā ir bumbiņsaldējumam "Mini Melts", kas tiek eksportēts uz 22 valstīm pasaulē – visu Eiropu, kā arī Ukrainu –, Latvijā atstājot vien aptuveni 5% šī garduma.

SIA Rūjienas saldējums pilotprojekta ietvaros pagājušajā gadā Rīgā uzstādīja vairākus bumbiņsaldējuma MiniMelts pašapkalpošanās tirdzniecības automātus. Eksperiments izrādījies veiksmīgs.

MiniMelts automāti drīzumā tiks atjaunoti un uzlaboti - rītdien tie ceļos uz Poliju, kur tiks uzstādīta modernāka tehnika, uzzināja biznesa portāls db.lv.

Pircējiem tika piedāvāts MiniMelts saldējums ar četrām garšām, un automāti tika izvietoti iepirkšanās centros Olimpia, Domina Shopping, Galerija Azur, T/C Apelsīns, T/C Liiba.

Rūjienā ražoto MiniMelts saldējuma bumbiņu lielākais realizācijas tirgus pašlaik ir Polija, kurā ir 25 tirdzniecības automāti, divi uzstādīti arī Igaunijā un drīzumā tādi būs arī Holandē.

Rūjienas saldējums mazās saldējuma bumbiņas pēc ASV kompānijas Minimelts Co pasūtījuma ražo kopš pagājušā gada.

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" pagājušajā gadā strādāja ar 5,451 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 53,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmuma peļņa saruka par 20,3% un bija 624 318 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Tostarp "Rūjienas saldējums" pērn no produkcijas pārdošanas vietējā tirgū guva ieņēmumus 1,459 miljonu eiro apmērā, kamēr kompānijas ieņēmumi eksporta tirgos veidoja 3,598 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2021.gadu, kompānijas ieņēmumi vietējā tirgū samazinājušies par 3,2%, kamēr eksportā realizētās produkcijas vērtība kāpusi par 75,8%.

Pērn par 33,7% pieaugušas "Rūjienas saldējuma" pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, sasniedzot 3,227 miljonus eiro. Vienlaikus 2,3 reizes pieaugušas arī pārdošanas izmaksas, veidojot 1,597 miljonus eiro.

2021.gadā "Rūjienas saldējums" strādāja ar 3,554 miljonu eiro apgrozījumu un 782 886 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 751 389 eiro. "Rūjienas saldējuma" vienīgais īpašnieks ir Igors Miezis.

SIA "Rūjienas saldējums" šogad piedzīvojusi divus sitienus – pandēmijas dēļ bija apstādināts uzņēmuma eksports, bet upeņu saldējuma nosaukums "Melnītis" jeb "Blacky" izraisījis ažiotāžu sabiedrībā. Abi šie notikumi ļāvuši uzņēmumam uzaudzēt vēl stiprākas bruņas un turpināt izaugsmi.

Trīs gadu laikā, kopš "Dienas Bizness" iepriekš viesojās uzņēmumā "Rūjienas saldējums", tas krietni audzis, dubultojot apgrozījumu. Un, kā atzīst uzņēmuma īpašnieks Igors Miezis, mācības ir bijušas dažādas – gan priecīgas, gan ne tik ļoti.

Kopumā "Rūjienas saldējums" ražo 25 dažādus saldējumu veidus. "Cenšamies nepārsātināt ar jaunumiem. Varam saražot daudz, jo ideju mums ir bez gala, bet jautājums, vai varam tos izvietot lielveikalos," komentē I. Miezis. Pieprasītākais no "Rūjienas saldējumiem" ir dzērveņu konuss. Taču saceltās ažiotāžas ziņā šīs vasaras populārākais produkts noteikti ir upeņu saldējums "Blacky".

Pasaulē, kurā vienmēr kāds apvainosies un, šķiet, neizbēgami tiks aizskartas kādas arvien marginālāko grupu jūtas, uzņēmējiem jāstaigā pa plānu ledu. Turklāt izskatās, ka veselu kampaņu pret jebkuru uzņēmumu gluži vai jebkurā mirklī var vērst politiskie ideologi un to līdzskrējēji.

Uzņēmuma "Rūjienas saldējums" "Melnītis" jeb "Blacky" izraisīja ažiotāžu sabiedrībā. Saldējuma ražotājs tika kaunināts par tik "rasistiski izdomātu nosaukumu".

Kopš ažiotāžas ir pagājis nedaudz vairāk nekā mēnesis, un uzņēmums nolēmis nākamo šī saldējuma partiju ražot ar nosaukumu "Black".

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 21. jūlija numurā:

Līdzšinējā, daudziem cilvēkiem pierastā sociāli ekonomiskā sistēma – visu lēti saražo Ķīnā, un tiek noturēta salīdzinoši zema inflācija – atrodas beigu fāzē. ASV un ES konfrontācija ar Ķīnu pieaugs, bet Latvijai jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo investīciju klimats pie mums ir ievērojami sliktāks nekā kaimiņvalstīs, un nav pārsteigums, ka mūs jau ir apsteigusi Lietuva, bet Igaunija atrodas tālu priekšā, un, neko nedarot, Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm tikai pieaugs. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 29.jūnija numurā:

Igora Mieža profesionālā pieredze ir gana raiba. Vairāk nekā 25 gadus viņš strādājis vadošos amatos tādos zināmos Latvijas pārtikas un cita veida uzņēmumos kā Tabakas fabrika, Kraft Jacobs, Ādažu čipsi, Latvijas balzams, Rīgas piena kombināts, Laima un citi. Un viņš joprojām ar interesi seko līdzi visu šo uzņēmumu darbībai.

"Latvijas pārtikas uzņēmumu vidē vadošo darbinieku rotācija vispār ir ļoti interesanta, jo liela daļa no man zināmiem, vadīt spējīgiem speciālistiem veic savu karjeras goda apli, iekļaujot pieminētos un citus uzņēmumus. Mēs tomēr esam ļoti mazs tirgus," stāsta I. Miezis. Savā pieredzē viņš lielākoties visur bijis atbildīgs par pārdošanas un mārketinga sektoriem.

"Protams, katra darbavieta ir devusi savu pienesumu profesionālo iemaņu izveidē. Domājot par bijušajām darbavietām, pret visām izjūtu dziļu cieņu un pateicību kolēģiem. No agras bērnības nevaru iedomāties savu dzīvi bez sporta. Kādreiz tie bija daudzi gadi austrumu cīņās, esmu noskrējis sešus maratonus, bet pēdējos gados izbaudu motokrosa braukšanu. Uzskatu, ka sports kādreiz ir reāli palīdzējis sakārtot sevi un tumšākos dzīves brīžos ļāvis kā Minhauzenam izvilkt sevi aiz matiem laukā," atklāj SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs.

SIA “Valmiermuižas alus” ir viens no uzņēmumiem, kas iesaistīts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajā izmēģinājuma aktivitātē un izmantoja speciālista – inovāciju projektu vadītāja atbalstu jauna produkta attīstīšanai, laižot tirgū pirmo Latvijā īpaši sportistiem radītu izotonisku bezalkoholisko alu.

Ceļš līdz jauna produkta izstrādei no idejas līdz virzīšanai tirgū nereti ir sarežģīts un prasa ne tikai pieredzi inovāciju projektu vadībā, pietiekamus finanšu un laika resursus, bet arī sistemātiskas “soli pa solim” pieejas uzturēšanu idejas realizēšanā. Tieši iespēja piesaistīt pieredzējušu projektu vadītāju inovāciju projektam, kas ļautu paātrināt jaunas garšas ieviešanu tirgū, deva pamudinājumu alus darītavas SIA “Valmiermuižas alus” vadītājam Aigaram Ruņģim iesaistīties izmēģinājuma aktivitātē “Inovāciju projektu vadītājs – pārbaudi pirms ievies”.

Lai nodrošinātu sistēmisku procesa vadību jaunu produktu izstrādē, inovāciju projektu vadītājs procesus sadala un īsteno vairākos posmos. Sākotnēji tas paredz produkta idejas analīzi, tāpat inovācijas komerciālā potenciāla izvērtēšanu, inovācijas koncepta izstrādi, konkurentu izvērtējumu, prototipa izstrādi, tā nonākot līdz reāla tirgū virzāma produkta ražošanai, tā virzīšanai tirgū, kā arī ne mazāk būtiski – novērtējumu.

Iesaistoties Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā izmēģinājuma aktivitātē uzņēmumiem, kas paredz speciālista – inovāciju projekta vadītāja atbalstu jaunu produktu attīstīšanai, pārtikas ražotājs SIA “Felici” mazāk nekā gada laikā izstrādājis receptūru diviem jauniem produktiem un šobrīd gatavojas to virzīšanai tirgū.

Iesaistoties aktivitātē, uzņēmuma SIA “Felici” (zīmols “Graci) mērķis bija aizvietot esošās ātri pagatavojamās maltītes – pilngraudu putras ar cukuru, izstrādājot veselīgāku produktu bez pievienota cukura, saglabājot patērētājam svarīgās garšas īpašības. Šobrīd darbs pie receptūras ir pabeigts un notiek gatavošanās produkta virzīšanai tirgū.

Valmiermuižas alus tirgū ievieš īpaši sportistiem radītu alu 

SIA “Valmiermuižas alus” ir viens no uzņēmumiem, kas iesaistīts Vidzemes plānošanas reģiona...

Inovāciju projektu vadītāja galvenais uzdevums ir palīdzēt sistematizēt jauna produkta, pakalpojuma vai procesa attīstību, praktiski iedziļinoties esošajās uzņēmuma vajadzībās, lai tālāk nonāktu līdz detalizētam plānam. Tas paredz produkta idejas analīzi, komerciālā potenciāla izvērtēšanu, inovācijas koncepta izstrādi, konkurentu izvērtējumu, prototipa izstrādi, tā nonākot līdz reāla produkta ražošanai, tā virzīšanai tirgū, kā arī ne mazāk būtiski – novērtējumu.

“Tā kā uzņēmums strauji attīstās, grūtākais ir izstrādāt piemērotāko inovāciju vadības stratēģiju, lai tā spētu funkcionēt atbilstoši pieejamajiem resursiem un izaugsmes tempam. Projektu vadītājs ar savām zināšanām un pieredzi spēj kritiski palūkoties uz šī brīža inovāciju vadības procesiem uzņēmumā un piedāvāt savu redzējumu par iespējamajiem uzlabojumiem, kas palīdzētu būt efektīvākiem. Kopīgi strādājām pie tā, lai jaunie produkti būtu konkurētspējīgi ar augstu pievienoto vērtību un skaidri pozicionēti konkrētajam mērķa tirgum, kur noder speciālistam pieejamie tirgus dati un spēja tos attiecīgi interpretēt,” uzsver SIA “Felici” produktu attīstības vadītāja Anna Marija Zīdere-Laizāne.

Viņa norāda, ka šāda speciālista atbalsts būtu lietderīgs citiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir strauji attīstīties un iekarot dažādus tirgus segmentus ar jauniem un inovatīviem produktiem, kuru izstrāde ir uz tirgus datiem balstīta. Arī iepriekš diskusijās ar uzņēmējiem norādīts, ka nereti uzņēmumos trūkst laika inovāciju vadībai vai zināšanu, kā izmantot, piemēram, pētnieku atbalstu jauna produkta radīšanai.

Vienlaikus arī secināts – ja uzņēmējam būtu iespēja piesaistīt nozares profesionāli, kurš ar dažādām inovāciju vadības metodēm mērķtiecīgi veicinātu produktu prototipu izstrādi un tālāku virzību tirgū, projektu ieviešana notiktu efektīvāk. Šī izmēģinājuma aktivitāte ir viena no tā saucamajām labajām praksēm, ko Vidzemes plānošanas reģions ir identificējis starptautisku pieredzes apmaiņu rezultātā, un, kas ļauj stiprināt uzņēmējdarbības un pētniecības sadarbību jaunu pakalpojumu attīstīšanā.

Kopumā izmēģinājuma aktivitātē iesaistījās pieci uzņēmumi – SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “Felici”, SIA “Madonas Uguns siers”, SIA “SK LAW”.

Izmēģinājuma aktivitāte ir daļa no rīcības plāna Vidzemes plānošanas reģiona ieviestā Interreg Europe programmas projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Aizvadīts eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” organizētais Eksporta izcilības forums, kura laikā, valsts augstākajām amatpersonām klātesot, jau ceturto reizi tika paziņoti pašmāju daudzsološākie jaunie eksportētāji.

Šogad svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma PLEIF ietvaros, kura mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un inovāciju, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē. Kā galvenā foruma tēma šogad tika izvirzīta Latvijas stratēģiskā komunikācija un radošo talantu potenciāls.

No visiem titulam “The Red Jackets” un “Rising Stars” izvirzītajiem pretendentiem žūrijas komisija rūpīgā atlasē izvēlējās 10 Latvijas vadošos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes, kas pievienojas līdzšinējiem 100 pašmāju eksporta izcilniekiem.

Ekonomikas izaugsme cieši saistīta ar investīcijām, taču tās mēdz būt dažādas. Ir investīcijas, kuras radīsies jebkurā vietā, kur būs atbilstoša iedzīvotāju pirktspēja.

Visvērtīgākās investīcijas rada ne tikai tiešās darba vietas, par tām ir konkurence. Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness ir publicētas 100 lielākās ārvalstu investīcijas Latvijā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 10. novembra numurā: