SIA Rūjienas saldējums koncerna NP Foods paspārnē sāk eksportu uz Ameriku, kā arī nemet plinti Krievijas krūmos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Šogad rūjienieši laidīs tautās jauna tipa produktu, cerot radīt apvērsumu vietējā saldējuma tirgū.
«Tas ir ļoti jutīgs jautājums – kā sist zem jostasvietas bokserim,» Rūjienas saldējuma vadītājs un līdzīpašnieks Igors Miezis stāsta par sekošanu laikapstākļu prognozēm. «Mēģinu no laika ziņām emocionāli distancēties. Paļauties uz prognozēm un uz to pamata veidot finanšu plūsmas vasarai nav reāli, lai arī pārdošana atšķiras pat reizes piecas aukstā un karstā vasarā,» atklāj uzņēmuma vadītājs.
Spītīga stratēģija
Aptuveni katrs piecpadsmitais Latvijā apēstais saldējums tapis Rūjienā. Pārdošanas rezultāti atkarīgi no tā, cik labvēlīga vienošanās panākta ar tirgū dominējošiem mazumtirdzniecības tīkliem, skaidro I. Miezis. «Optimālā tirgus daļa būtu ap 10%, bet augstāk lēkt nepretendējam, jo strādājam atšķirīgi – esam vienīgā industriālā ražotne Latvijā, kas saldējumu ražo patiešām tikai no piena un krējuma – bez piena tauku aizvietotājiem,» uzsver I. Miezis. Pēdējo desmitgažu tendences liek piena produktos aizstāt piena taukus ar lētākiem – visbiežāk ar vislētāko risinājumu un pārstrādei pateicīgāko – palmu eļļu. «Mums šajā jautājumā nav kompromisu kā citiem ražotājiem,» saka I. Miezis. «Var to uzskatīt par mūsu spītību,» viņš piebilst. Pašizmaksa, produktam pievienojot palmu eļļu, samazinoties divtik.
Rūjiena ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, un arī piena pārstrādes tradīcijas tur ir mūžvecas – Rūjienas pienotava izveidota 1911. gadā, kura vēlāk kļuva par vienu no lielākajām jaunās valsts Latvijas sviesta eksportētājām uz Rietumeiropu. Par saldējuma ražošanas sākumu precīzu datu nav, par to liecina vien pirmās brīvvalsts laika fotogrāfijas, kurās iemūžināts laiks, kad saldējumu tirgošanai ielās izveda koka kastēs uz riteņiem, bet aukstu to uzturēja ziemā izzāģētie Rūjas upes ledus kluči, kas, apklāti ar kūdru, pagrabos neizkusa pat vasarā. Pēc okupācijas izraisītās garās pauzes saldējumu Ziemeļvidzemes mazpilsētā atsāka ražot tikai 1980. gadu vidū, jo padomju valsts nolēma, ka rūjieniešiem jāspecializējas šī kāruma ražošanā. Pamazām pienotava «atkratījusies» no jogurta, kļūstot par vietējo saldējuma meku.
Visu rakstu Cinītis, kas disciplinē vezumu lasiet 16. februāra laikrakstā Dienas Bizness.