Pārtika

Biznesa maratonists: Cinītis, kas disciplinē vezumu

Raivis Bahšteins,16.02.2015

Jaunākais izdevums

SIA Rūjienas saldējums koncerna NP Foods paspārnē sāk eksportu uz Ameriku, kā arī nemet plinti Krievijas krūmos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad rūjienieši laidīs tautās jauna tipa produktu, cerot radīt apvērsumu vietējā saldējuma tirgū.

«Tas ir ļoti jutīgs jautājums – kā sist zem jostasvietas bokserim,» Rūjienas saldējuma vadītājs un līdzīpašnieks Igors Miezis stāsta par sekošanu laikapstākļu prognozēm. «Mēģinu no laika ziņām emocionāli distancēties. Paļauties uz prognozēm un uz to pamata veidot finanšu plūsmas vasarai nav reāli, lai arī pārdošana atšķiras pat reizes piecas aukstā un karstā vasarā,» atklāj uzņēmuma vadītājs.

Spītīga stratēģija

Aptuveni katrs piecpadsmitais Latvijā apēstais saldējums tapis Rūjienā. Pārdošanas rezultāti atkarīgi no tā, cik labvēlīga vienošanās panākta ar tirgū dominējošiem mazumtirdzniecības tīkliem, skaidro I. Miezis. «Optimālā tirgus daļa būtu ap 10%, bet augstāk lēkt nepretendējam, jo strādājam atšķirīgi – esam vienīgā industriālā ražotne Latvijā, kas saldējumu ražo patiešām tikai no piena un krējuma – bez piena tauku aizvietotājiem,» uzsver I. Miezis. Pēdējo desmitgažu tendences liek piena produktos aizstāt piena taukus ar lētākiem – visbiežāk ar vislētāko risinājumu un pārstrādei pateicīgāko – palmu eļļu. «Mums šajā jautājumā nav kompromisu kā citiem ražotājiem,» saka I. Miezis. «Var to uzskatīt par mūsu spītību,» viņš piebilst. Pašizmaksa, produktam pievienojot palmu eļļu, samazinoties divtik.

Rūjiena ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, un arī piena pārstrādes tradīcijas tur ir mūžvecas – Rūjienas pienotava izveidota 1911. gadā, kura vēlāk kļuva par vienu no lielākajām jaunās valsts Latvijas sviesta eksportētājām uz Rietumeiropu. Par saldējuma ražošanas sākumu precīzu datu nav, par to liecina vien pirmās brīvvalsts laika fotogrāfijas, kurās iemūžināts laiks, kad saldējumu tirgošanai ielās izveda koka kastēs uz riteņiem, bet aukstu to uzturēja ziemā izzāģētie Rūjas upes ledus kluči, kas, apklāti ar kūdru, pagrabos neizkusa pat vasarā. Pēc okupācijas izraisītās garās pauzes saldējumu Ziemeļvidzemes mazpilsētā atsāka ražot tikai 1980. gadu vidū, jo padomju valsts nolēma, ka rūjieniešiem jāspecializējas šī kāruma ražošanā. Pamazām pienotava «atkratījusies» no jogurta, kļūstot par vietējo saldējuma meku.

Visu rakstu Cinītis, kas disciplinē vezumu lasiet 16. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Horvātijas pilsēta Rijeka ir torpēdas dzimtene.

Raksta galerijā skatāmajās fotogrāfijās redzama torpēdu rūpnīca, kas darbu sāka 1853. gadā. Tā ir pierādījums tā laika tehniskajiem izgudrojumiem un svarīgs pasaules rūpnieciskais mantojums.

Šajā rūpnīcā tika izgudrota «metāla zivs» - torpēda. Prototips tika pārbaudīts 1866. gadā.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Kā ražo New Balance zīmola sporta un brīvā laika apavus

Kā top?: Virši-A svaigi grauzdētā kafija

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Brētliņām iemantot haizivs draudzību

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela ir pierādījums gan vecajai patiesībai, ka mazs cinītis gāž lielu vezumu, gan apliecinājums karavānas ceļa turpinājumam, neskatoties uz suņu rejām.

Karavela ver Lidl durvis

Proti, mūsu zivju pārstrādes uzņēmums ir veiksmīgi pabeidzis auditu, lai sāktu pirmās piegādes starptautiskajam veikalu tīklam Lidl (plašāk 06.09. DB). Tīklam, par kura ienākšanu Latvijā vieni fano, otri «vārās», citu pretargumentu vidū minot arī to, ka Lidl plauktos Latvijas preču noteikti nebūs. Galvenokārt – nepieciešamo piegādes apjomu dēļ. Kā spilgti raksturo Karavela līdzīpašnieks Jānis Endele, visu laiku no tribīnes tiek potēts, ka nekas tāds nav iespējams. Tomēr Karavela, atverot Lidl durvis, ir pierādījums precedentam, ka «brētliņa» var iemantot «haizivs» draudzību. Protams, tas nenozīmē, ka šis precedents ievadīs secīgu notikumu lavīnu un Lidl plaukti būs stāvgrūdām pilni ar Latvijā ražotiem produktiem. Un tomēr Karavelas uzņēmība un arī pieredze, jau darbojoties arī Aldi tīklā, dod zināmu pamatu cerībām, ka caur adatas aci izlīst var. Tāpat kā var paziņot, ka tas nav iespējams principā. Protams, «ķīmiskā formula» tam, kā Lidl nodrošina kvalitatīvu preci par cenu, ar kuru palīst zem konkurentu cenas, nav viegli atkožama. Lielās zemo cenu veikalu ķēdes šādu triku pieprot. Citiem tirgus dalībniekiem nākas ar to rēķināties, gribi vai negribi. Protams, Lidl ienākšana Latvijas tirgū atstās ietekmi uz pārtikas mazumtirdzniecības nozari. Tomēr, kā zināms, līdakas ielaišanai karpu dīķī ir arī savs labums – arī pārējās zivis, lai netiktu apēstas, spiestas kustēties ātrāk un, zaudējot taukus, to vietā iegūst muskuļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Aguz pieteikusi sevi Latvijas tirgū ar dažādu riekstu sviestiem, kurus pagaidām ražo mazā apjomā, nemērķējot uz lielveikalu plauktiem

Esot bērna kopšanas atvaļinājumā ar trešo mazuli, Evita Roze sapratusi, ka vairs nevēlas atgriezties darbā birojā, kur iepriekš viņa pildījusi tirdzniecības vadītājas pienākumus. «Pārtikas tirdzniecības jomā strādāju 15 gadus, bet tikai tagad man radās vēlme veidot savu uzņēmumu. Man tas bija liels solis, taču palīdzēja gadu gaitā uzkrātā pieredze, kā arī iegūtie kontakti. Nodibināju kopuzņēmumu ar Ģiedri Janču (Giedrius Jančius) no Lietuvas. Viņš savā uzņēmumā UAB Nutvila divus gadus ražo dažādu riekstu sviestus,» stāsta SIA Aguz tirdzniecības direktore, prokūriste Evita Roze. Idejas par produktu garšu tiek ģenerētas ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā. Reizi mēnesī abu valstu uzņēmumu vadības komanda sapulcējas, lai domātu par jaunu produktu ražošanu, garšu kombinācijām, kuras izmēģināt. Taujāta, kādēļ tika izvēlēts zīmola nosaukums Aguz, viņa teic, ka šis vārds ebreju valodā nozīmē «rieksts».

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ar ambīciju mainīt tirgu

Elīza Grīnberga, speciāli DB,21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No jūrniecības pie nekustamajiem īpašumiem

Latvijas nekustamā īpašuma jomai ir jāmainās, uzskata starptautiskās nekustamo īpašumu kompānijas RE/MAX reģionālais īpašnieks Rinalds Tērs. Viņaprāt, Latvijā ir vieta vēl vismaz 30 kompānijas birojiem.

Mainīja jomas

Pirmo RE/MAX biroju Latvijā R. Tērs atvēra pagājušā gada 1. janvārī, un šobrīd RE/MAX Latvijā darbojas jau vairāki biroji.

R. Tērs ar nekustamā īpašuma nozari iepriekš nav bijis cieši saistīts, un liela pieredze viņam darījumu veikšanā ar nekustamajiem īpašumiem nav bijusi, ja neņem vērā dažus darījumus ar sev piederošiem īpašumiem, turklāt lielāko daļu karjeras viņš aizvadījis jūrniecības nozarē. Tomēr kādā brīdī dzīve mainījusies: «Kādu dienu braucu uz darbu ar vilcienu no Siguldas uz Rīgu un lasīju Džeka Kenfīlda grāmatu Panākumu principi, kurā aprakstīti dažādi pasaules veiksmes stāsti, sākot ar mūziku, sportu, politiku līdz pat uzņēmējdarbībai. Grāmatā tās lasītājam bija jāizpilda uzdevums, definējot, kāds ir dzīves mērķis, ko viņš vēlas sasniegt. Toreiz piefiksēju mērķi: radīt veiksmīgus, pelnošus uzņēmumus, kuros ikviens, kas iesaistās, attīsta sevi kā profesionāli un iedvesmo citus. Uz kādu laiku par šo mērķi aizmirsu, taču lasīju grāmatu tālāk un manā prātā palika vieta, kur bija nedaudz aprakstīts par RE/MAX dibinātāju Deivu Linegeru un to, kā viņš nonāca līdz savam veiksmes stāstam,» atminas R. Tērs. Tajā brīdī viņš nolēmis sazināties ar RE/MAX, ko arī izdarījis. Sekojušas vairākas sarunas, tikšanās, kuru rezultātā iegūts līgums un viņš kļuvis par kompānijas reģionālo īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padarot spēļu datoru ROG Strix Scar II vizuāli neuzkrītošāku, Asus radījuši iespēju to nekaunoties lietot arī darba vajadzībām

Datorspēļu cienītājiem savienot patīkamo ar lietderīgo ir ārkārtīgi grūti, jo biroja vajadzībām paredzētie datori īsti nespēj tikt galā ar aizvien prasīgākajām spēlēm, bet spēļu ierīces ir pārāk izaicinošas, lai tās paņemtu uz biznesa tikšanos. Taču aizvien vairāk saules staru iespīd arī «geimeru» ielā, un savu artavu tajā ielikuši Asus pārstāvji, laižot tirdzniecībā ierīci ar garu nosaukumu ROG Strix Scar II GL704G.

Oficiāli tas tiek pieteikts kā spēļu dators, un arī uz kastes greznojas uzraksts Republic Of Gamers, taču šoreiz taivānieši centušies to padarīt neuzkrītošāku, biznesa nolūkiem noderīgāku.

Dizains

Testa modelis DB rīcībā nonāk čemodāna izmēra iepakojumā, un datora kaste tajā neaizņem pat pusi. Komplektā ir arī lielas austiņas ar pievienojamu mikrofonu un kvalitatīva mugursoma Strix Scar II izmērā. Nepārprotams mājiens, ka ar datoru var doties paspēlēties arī ārpus mājas. Nav gan teikts, ka visos veikalos būs tieši tāda komplektācija, tādēļ koncentrējamies uz pašu datoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Inbox.lv īpašnieks neslēpj, cik daudz naudas «nokurinājis» neveiksmīgos projektos

Kristīne Stepiņa,28.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nav nekādas veiksmes, visa pamatā ir tikai un vienīgi darbs, risku analīze, iepriekšējā pozitīvā un negatīvā pieredze, kas ir ārkārtīgi svarīga, bet par kuru neviens negrib runāt,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness, vaicāts, cik liela nozīme biznesā ir veiksmei, stāsta Inbox.lv īpašnieks Andris Griķis.

Fragments no intervijas:

«Neviens žurnālists jau nenāk un nesaka – pastāstiet par visām savām neveiksmēm. Taču ikvienam tādas ir bijušas, un tās ir mācījušas, ko un kā darīt nevajag. Es, piemēram, esmu nokurinājis ne tikai savu naudu vien, meklējot jaunās tehnoloģijas Novosibirskā. Tur pēc trīs gadu darba iznāca čiks.»

Cik daudz naudas jūs esat nokurinājis neveiksmīgos projektos?

«Daudz.»

Cik tieši?

«Nu, būs kāds miljons eiro. Parādiet man tādu pavāru, kurš nekad nav piededzinājis kotletes. (Smejas.) Vai tādu zemnieku, kuram nekad nekas nav sapuvis uz lauka. Piemēram, Dienas Biznesā varētu būt tāda rubrika – kā mācīties no uzņēmēju neveiksmēm? Kā zināms, Laurim Libertam no neveiksmes radās veiksme, viņš izveidoja portālu draugiem.lv, jo Latvijā apdrukātos kreklus vairs neviens nepirka. Tad, kad draugiem.lv negāja tik labi, izrādījās, ka apdrukātos kreklus, sienas dekorus un krūzes amerikāņi pērk kā aptrakuši. Neveiksme var izvērsties par veiksmi un vice versa, jo viss plūst un mainās.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Andris Griķis atklāj, kāda būtu inbox.lv šī brīža tirgus cena

Kristīne Stepiņa,24.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inbox.lv vērtība 15 gados ir pieaugusi vairāk nekā 100 reizes, lēš tā īpašnieks Andris Griķis

Ar viņu tiekamies Ķīpsalā, Ostas skatos, kur pēdējos stāvos mājīgi iekārtots uzņēmuma birojs.

Fragments no intervijas:

Par cik jūs nopirkāt inbox.lv?

Par 50 tūkstošiem ASV dolāru. Tolaik visi teica, ka esmu galīgi izkūkojis prātu. Pirkuma brīdī bija atvērti 100 tūkstoši kontu un bija 50–60 tūkstoši aktīvu lietotāju. Tajā laikā internetu lietoja tikai 5–6% Latvijas iedzīvotāju. Un tad 2001. gadā sākās tas maratons, kas turpinās vēl šo baltu dienu. Inbox ir daudz senāks par Gmail, par kādiem deviņiem gadiem, tāpēc varam droši lietot apzīmējumu «ārvalstu analogs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rada salokāmu elektrisku kravas velosipēdu

Db.lv,18.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmos Latvijā radītos salokāmos elektriskos kravas velosipēdus “Vezums” plānots piedāvāt tirgū jau 2025. gadā.

“Vezums” mērķis ir eksportēt gan salokāmos mehāniskos, gan salokāmos elektriskos kravas velosipēdus, kā pirmās izvēloties riteņbraucējiem un velotransportam draudzīgākās valstis – Nīderlandi, Dāniju, Vāciju, Lielbritāniju u.c.

Ar ideju par salokāmiem kravas velosipēdiem, kas būtiski atvieglotu ikdienu kopienās, kam īpaši rūp pilsētvide, “Vezums” komanda – Jēkabs Ozols, Oskars Kotello un Emīls Krišjānis – startēja konkursā “Ideju kauss 2023”. Konkursā iegūtais atbalsts deva papildu stimulu ķerties pie darba, lai šādi velosipēdi nonāktu Latvijas un pasaules tirgū.

“Pašreiz daudzviet Eiropā kravas velosipēdi kļuvuši ļoti populāri, piemēram, Londonā, to iekļaušana pilsētvidē, tādējādi, atslogojot satiksmi, tiek pat īpaši atbalstīta. Kravas velosipēdi ir dažādu meistaru, kā santehniķu, elektriķu u.tml. braucamais, jo viņi kravas kastē var ievietot instrumentus un doties pie klienta. Tāpat vecāki bieži vien šādi pārvietojas pilsētā kopā ar saviem mazajiem bērniem. Mums bija skaidrs, ka kravas velosipēdu loma pilsētvidē pieaugs ne tikai siltajā gadalaikā, bet arī ziemā, turklāt tie spēj paveikt gandrīz tikpat daudz kā vieglā automašīna, vienlaikus esot videi un veselībai draudzīgāki,” stāsta J. Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv,31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu septiņus gadus iekonservētās ieceres, Rīgas būvvaldē gaida tehnisko projektu Akropoles tirdzniecības un izklaides centra virszemes daļai , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Apjomīgais projekts iekustējies – būvlaukumā Maskavas ielā 257 palaikam manāmi būvnieki. Tomēr pašlaik topošā ēka daudzfunkcionālā centra Akropole būvniecībai atbrīvotajā laukumā Rīgas porcelāna rūpnīcas graustu vietā ir tikai elektroenerģijas apakšstacija, kas tiek būvēta, sadarbojoties ar AS Sadales tīkli.

Tomēr, kā DB skaidroja Lietuvas iepirkšanās centru attīstītāja Akropolis Group meitasuzņēmuma Akropolis LV valdes loceklis Kaspars Cinītis, darbu intensitāti plānots palielināt jau tuvākajā laikā. Kad tieši, to noteiks saskaņojumu saņemšana no Rīgas pašvaldības iestādēm, viņš apgalvoja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā veidot praktisku ilgtspējas stratēģiju?

Diāna Krišjāne, EY Partnere Baltijas valstīs,23.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējas dienaskārtība attiecas uz mums visiem. Proti, jau šobrīd un nākotnē ilgtspējīgas ekonomikas un pārvaldības principi un izaicinājumi būs tas, kas noteiks mūsu ikdienas paradumu maiņu, uzņēmējdarbības izaugsmi un valsts politiku.

Taču kā veidot ilgtspējīga biznesa stratēģiju ar konkurences priekšrocību un pāriet no vārdiem pie darbiem? Vēlos piedāvāt piecu soļu pieeju, kas palīdzēs uzņēmējiem un institūciju vadītājiem izveidot pašiem savu ilgtspējas ceļa karti un radīt ilgtermiņa vērtību.

Jāsāk ar iesaistīto pušu ilgtspējas gaidām un mērķiem

Ilgtspējas stratēģiju ir vērts sākt ar detalizētu izpratni par visu uzņēmuma ieinteresēto pušu gaidām, proti, kādu darbību un rezultātus ilgtspējas jomā no mums sagaida mūsu klienti, uzņēmuma akcionāri, mūsu darbinieki, vadības komandas, partneri un sabiedrības grupas, kuras kaut mazākajā mērā ietekmē mūsu uzņēmuma vai institūcijas darbība. Svarīgi šeit novērtēt arī šo gaidu dinamiku – ko mēs varam sagaidīt tuvāko gadu laikā? Šis “izpratnes” veidošanas solis uzņēmumam ļaus novērtēt ilgtspējas vērtības mērogu, ko uzņēmums varētu radīt ar savu rīcību un ieskicēs arī darbības galvenos virzienus, piemēram, vai mums sākt ar darbības principiem, ražošanas procesu, loģistiku vai produktu izstrādi? Kas mūsu cilvēkiem ir svarīgi šobrīd un, kas būs svarīgi rīt? Kādu produktu cilvēki gribētu redzēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nevar atļauties nīkulīgu un vāju kreditēšanu vēl 10 gadus, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka kreditēšanas apmēri pret Latvijas ekonomiku pēdējo padsmit gadu laikā ir turpinājuši sarukt. Piemēram, 2008.gadā rezidentiem - uzņēmumiem un mājsaimniecībām - izsniegto kredītu apmērs pret ekonomiku bija aptuveni 100%, kamēr pagājušā gada beigās vien 28%.

"Jā, pēdējos gados kreditēšana nedaudz ir pacēlusi galvu virs ūdens, un, ja skatāmies gadu pret gadu, tad kredītportfelis ir audzis. Tā ir labā ziņa. Bet ekonomika ir augusi krietni straujāk un tādēļ kredītu apjoms pret ekonomiku ir turpinājis sarukt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir bijis vājš. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi vājāka, nekā varēja būt, un arī nākotnes izaugsme nebūs pietiekami jaudīga, ja netiks veiktas investīcijas," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs,26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu ilgušais Lattelecom aktivitātēs balstītā viedā biroja eksperiments apstiprinājis, ka atteikšanās no personīgās darba vietas uzlabo informācijas apriti un samazina izmaksas

Oktobrī aprit gads, kopš komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom darbinieki izbauda aktivitātēs balstītā viedā biroja Mettropole sniegtās priekšrocības. Šobrīd tajā strādā gandrīz 350 cilvēki, un katra jauna nedēļa apliecina – ideja par atteikšanos no fiksētas darba vietas katram darbiniekam izrādījusies pareiza. Telpu apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas uz vienu darbinieku sarukušas par 40%, darbinieki vairāk apmainās ar informāciju klātienē un ir apmierināti ar jauno kārtību.

Aktivitātēs balstīts birojs no ierastā atšķiras ar to, ka tajā katram darbiniekam nav savas personīgās darba vietas. Ierodoties birojā, var izvēlēties jebkuru brīvo galdu, ieslēgt uzņēmuma piešķirto klēpjdatoru un ķerties pie darba. Darbinieku rīcībā ir sapulču zāles, klusās un projektu zonas, kā arī tējošanas vieta. Šāda darba vide palīdz labāk koncentrēties uz veicamo darbu, uzlabo tā produktivitāti un veicina informācijas apriti, kolēģu sadarbību un dalīšanos profesionālajā pieredzē, jo gan vadītāji, gan padotie strādā vienkopus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne,02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais modelis obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai atstās destruktīvas sekas uz Latvijas tautsaimniecību, samazinot iekšzemes kopproduktu (IKP) par vairāk nekā 1%, uzskata eksperti

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus, kam valsts atbalsts ir attaisnojams, no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Nozares eksperti EM centienus reformēt pastāvošo sistēmu sauc par bumbu ar laika degli, jo izstrādātais scenārijs, kas drīzumā tiks skatīts Ministru kabinetā (MK), var atstāt graujošas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Positive Foods ir apvienojušies divi līdz šim nesaistīti veselīgo saldumu zīmoli Kalnup un Abra, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Abu zīmolu «laulības» notikušas pagājušā gada februārī. SIA Positive foods īpašnieces ir Ilva Kavicka un Līga Kleina, katra sniedz savu artavu jaunajam uzņēmumam. «Visu laiku bija nemiers iekšā, ka vajag izvērst darbību plašāk un atrast partneri. Ar Ilvu esam pazīstamas vairāk nekā 15 gadus, kopš studiju laikiem. Izlēmām, ka kopā varēsim paveikt vairāk ne tikai Latvijā, bet arī eksportā,» atklāj L. Kleina.

L. Kleinai septiņus gadus piederēja latvisko lietu veikals Abra, kas šogad savu darbību beidzis. Nelielais veikaliņš, kas atradās Rīgā centrā, iepretim Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, bija viens no pirmajiem, kur plauktos bija atrodamas tikai un vienīgi Latvijā darinātas lietas – dizaina priekšmeti, rotas, kosmētika, trauki, vīni u.c. «Meklēju veikalam dažādas izdzīvošanas iespējas. Beigās pat īsu brīdi apvienojos ar veikalu tīklu Lats. Neizdevās. Tomēr otra mana papildu nodarbošanās pēdējos četrus gadus bija želejas konfekšu veidošana no dabīgām sulām un ogām. Dažas šķirnes ir papildinātas ar riekstiem un cepumiem. Tāpat ar zīmolu Abra ražoju arī sēklu cepumus, kuriem nav pievienots cukurs un glutēns,» stāsta L. Kleina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Amerikāņu džinsus izgudroja latvietis

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*; Sagatavoja Didzis Meļķis,26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā izgudrotājam man līdzšinējos 68 dzīves gados ir savs «eirēka!» mirkļu krājums – tā milisekunde, kad prātā iešaujas lieliska ideja, kas vēlāk kļūst par patentu un galu galā nonāk lielveikalu plauktos.

Sava mūža labākos gadus esmu bijis izgudrotājs ASV, dzimis un audzis Ņujorkā, kādu laiku pavadījis Dienvidfloridā, bet tagad – Rīgā. Man patīk domāt lielas domas, sapņot ar vērienu un pārvērst savas idejas īstenībā.

Šeit, Latvijā, es beidzot arī sāku sekot savai mūža vēlmei – mācīt. Mācīt, iedvesmot un dalīties savās pieredzēs ar citiem. Vienmēr esmu teicis, ka no citu cilvēku veiksmes stāstiem var daudz ko mācīties, tomēr vēl jo vairāk – no viņu neveiksmēm. Es tās nesaucu par sarūgtinājumiem, nedz arī par izgāšanos, jo vienīgā izgāšanās ir tad, kad padodies. Un vispirms jau tādā gadījumā, ja tu nemaz nepamēģini.

Līmlapiņu izgudrotājs: Esmu vēstures daļa

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai izdevies stabilizēt parādu vezumu; tas gan joprojām ir ļoti liels

Eiropā daudzu valdību parādi ir uzblīduši līdz gigantiskiem apmēriem. Tiesa gan, reģiona parāda mērījumi, vismaz salīdzinot ar IKP, kļūst iepriecinošāki. Proti, eirozonas kopējais parāda pret IKP rādītājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī atradies pie 85,1% atzīmes, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada beigās, liecina Eurostat apkopotie dati. Tāpat līdz 80% pret IKP sarucis visas Eiropas Savienības (ES) parāds pret ekonomiku (vēl pirms gada ES tie bija 81,7% pret IKP).

Ar zemāko parādu pret IKP Vecajā kontinentā var lepoties Igaunija, Luksemburga, Bulgārija un Čehija. Savukārt augstākā parādu nasta jānes Grieķijai, Itālijai, Portugālei, Kiprai, Beļģijai, Francijai un Spānijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labam vadītājam ir jāsaprot tie cilvēki, kas pie viņa strādā un jāstrādā ar viņiem kopā, domā Juris Lazdiņš, zemnieku saimniecības (ZS) Lazdiņi saimnieks.

Ja vadītājs tikai izrīko darbiniekus, viņš var arī nepamanīt, kā viņi jūtas, un tad var gadīties, ka darbinieki nogurst un kļūst neapmierināti, atzīmē ZS Lazdiņi saimnieks, kurš vienlaikus ir arī Baltijā lielākā lauksaimnieku kooperatīva Latraps padomes loceklis un lauksaimnieku organizācijas Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs. Viņš ir pārliecināts - vadītājam jābūt līderim, nevis bosam! Turklāt līdzās pieredzei un zināšanām, līderim jābūt apveltītam arī ar intuīciju, norāda J.Lazdiņš.

Attīsta saimniecību

Ne bērnībā, ne jaunībā man nebija skaidrs, par ko es kļūšu, tāpēc ļāvos dzīves plūdumam, stāsta J.Lazdiņš. “Septiņdesmitajos gados katru vasaru pavadīju laukos pie vecvecākiem, kuriem saimniecība bija Barkavā. Tolaik lielākā daļa bērnu gan piespiedu, gan brīvprātīgā kārtā vasaras brīvlaiku aizvadīja laukos. Izņēmums nebiju arī es. Mani audzināja saprast zemi, iepazīstinot ar lauku darbiem. Kad paaugos, tad ļāva arī darboties arī ar tehniku, kas man, kā puikam, bija ļoti interesanti. Patieso lauku realitāti iepazinu diezgan agri. Atceros kā sešu gadu vecumā pirmo reizi mani uzsēdināja uz siena vezuma. Biju nobijies un nezināju, kā varēšu lielo vezumu un zirgu novadīt, bet zirgs jau pats toreiz zināja, kur tam jāiet,” ar smaidu atceras J.Lazdiņš, piebilstot, ka vecvecāki turēja arī cūkas, nūtrijas un citus dzīvniekus, kuriem paši audzēja barību, kā arī dārzā izaudzēto veda tirgot uz Centrāltirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nekļūs par viedvalsti, IT kompānijām rādot spožu sniegumu, bet publiskajam sektoram velkot vezumu atpakaļ un turpinot demonstrēt ierēdniecisku attieksmi pret atbildību, vēršot to par kopēju bezatbildību

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru