Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais modelis obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai atstās destruktīvas sekas uz Latvijas tautsaimniecību, samazinot iekšzemes kopproduktu (IKP) par vairāk nekā 1%, uzskata eksperti
Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus, kam valsts atbalsts ir attaisnojams, no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Nozares eksperti EM centienus reformēt pastāvošo sistēmu sauc par bumbu ar laika degli, jo izstrādātais scenārijs, kas drīzumā tiks skatīts Ministru kabinetā (MK), var atstāt graujošas sekas.
Scenārijs nepilnīgs
Pašlaik izveidotā OI sistēma nav uzskatāma tikai par valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), jo tai ir ievērojami plašāks tvērums, teikts LZA pētījumā. Tā autore, ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte skaidro, ka OI sistēmas galvenā problēma ir nepieciešamais kopējā finansējuma apjoms, ko iespējams būtiski samazināt, izslēdzot no sistēmas tādu staciju atbalstu, kas elektroenerģiju iegūst, izmantojot dabasgāzi un jaudas maksājumus, kas būtu jāfinansē no citiem līdzekļiem. Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs uzskata, ka dabasgāzes koģenerācijas staciju izslēgšana no valsts atbalsta sistēmas un jaudas maksājumu finansēšana no citiem avotiem nodrošinātu to, ka lietas beidzot tiktu sauktas īstajos vārdos. «Līdz šim AER nozare tika izmantota kā zirgs, kas ar savu vārdu un progresīvo ideju vilka arī lielo termoelektrostaciju (TEC) finansējuma vezumu un atbalstu ražotājiem, kas izmanto fosilos resursus,» stāsta K.Stepanovs. Šobrīd dabasgāzi elektroenerģijas iegūšanai izmanto aptuveni 23% subsidēto staciju, un pētījumā veiktie aprēķini liecina, ka, atsakoties no dabasgāzes staciju finansēšanas, OI sistēmas izmaksas varētu samazināt pat par divām trešdaļām. EM mājaslapā pieejamā informācija uzskatāmi parāda, ka šie aprēķini varētu būt visai reāli, jo laika posmā no 2011. līdz 2017. gadam izmaksājamā summa pirms subsidētā enerģijas nodokļa (SEN) ieturēšanas dabasgāzes stacijām sasniedza 1,4 miljardus eiro, kas ir aptuveni 64% no kopējā izmaksu apjoma.
Jau ziņots, ka augustā EM nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa izstrādājusi scenāriju OIK maksājumu atcelšanai, piedāvājot vairāku pasākumu kompleksu, kas pakāpeniski un vienoti īstenojams, sākot no 2019.gada. OIK likvidēšanas scenārijs paredz atjaunot SEN, noteikt minimālo atkritumu piejaukumu biogāzes stacijām, veikt jaudas maksājumu reformu un noteikt ierobežotas peļņas normas, savukārt Latvijas valsts atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai tiek piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem – ieviest zaļos sertifikātus vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.
Maldina sabiedrību
EM norāda, ka izstrādātais scenārijs paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts zaļajai enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no IKP līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs. Enerģētikas eksperts Edgars Vīgants šo apgalvojumu gan uzskata par maldinošu, jo minēto 1% no IKP neveido tikai atbalsts AER. «Atbalsts zaļajai enerģijai veido vien 0,13% no IKP, 0,42% šajā gadījumā attiecas uz jaudas maksājumiem, savukārt 0,45% - uz dabasgāzes koģenerācijas stacijām,» skaidro E.Vīgants. Jāpiebilst, ka šobrīd EM izstrādātais scenārijs dabasgāzes staciju izslēgšanu no valsts atbalsta sistēmas neparedz. Bažas par EM piedāvāto risinājumu jau izteikuši ne vien darba grupas locekļi un nozares eksperti, bet arī Ministru prezidents Māris Kučinskis.
Visu rakstu OIK reforma - bumba ar laika degli lasiet 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness.
Pētījums lasāms: http://oik.db.lv/