Ekonomikas ministrijas (EM) plāni nākotnē atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) vienlaikus aktualizē arī jautājumu par zaļās enerģijas konkurētspēju un gatavību darboties tirgus apstākļos.
Lai gan ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norādījis, ka, likvidējot OIK, tiks meklēts mehānisms, kādā veidā turpināt attīstīt zaļās enerģijas un atjaunojamo energoresursu (AER) ražošanu, īstas skaidrības par to, kā tas notiks, nav. Nozares pārstāvji un eksperti atzīst, ka atteikšanās no OIK gan nebūtu lielākais drauds AER, jo vējš, saule un hidroelektrostacijas (HES) pēc investīciju atmaksāšanās perioda noteikti spēj darboties brīvajā tirgū arī bez papildu finansiālā atbalsta, tomēr, lai tas notiktu, Latvijā nepieciešams mazināt šobrīd pastāvošos administratīvos šķēršļus.
Lai gan jau šobrīd AER īpatsvars enerģijas gala patēriņā Latvijā ir salīdzinoši augsts, nevajadzētu aizmirst, ka liela daļa Latvijas zaļās enerģijas vēl aizvien tiek ražota HES. Tajā pašā laikā saules un vēja enerģijas attīstība rit gausi, jo uzstādītās jaudas ziņā krietni atpaliekam ne tikai no lielajām Eiropas valstīm, bet arī no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem.
DB jau vēstīja, ka līdz ar tehnoloģisko izmaksu samazināšanos, interesi par iespējām attīstīt saules un vēja ģenerāciju izrādījuši arī vietējie uzņēmēji. Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs gan uzskata, ka, nemainot regulējumu, vismaz vēja enerģijas izmantošanu Latvijā attīstīt nevarēs, tāpēc administratīvo šķēršļu mazināšana būtu īpaši svarīga un ļautu nākotnē palielināt konkurenci elektroenerģijas tirgū, kā arī mazinātu komersantu vajadzību pēc valsts īpaša atbalsta vai piemaksām. Tādā veidā saruktu arī elektroenerģijas patērētāju gala izmaksas.
Vējš, saule un HES pēc investīciju atmaksāšanās perioda noteikti spēj darboties brīvajā tirgū arī bez papildu finansiālā atbalsta, tomēr, lai tas notiktu, nepieciešams mazināt administratīvos šķēršļus.
OIK kopējā sloga un elektroenerģijas patērētāju gala izmaksu mazināšanas virzienā raugās arī EM. Kā zināms, Ministru kabineta komiteja ir atbalstījusi EM sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar obligātā iepirkuma atļaujām, bet šodien valdība lems par ekonomikas ministra ierosinājumu veidot darba grupu, kurai būs jāizstrādā rīcības plāns OIK atcelšanai. Tāpat paredzēts veikt plašu OIK saņēmēju auditu, kā arī pētījumu, kurā paredzēts noskaidrot, kāda ir OIK ietekme uz tautsaimniecību. Atsevišķi nozares pārstāvji EM iesaisti sasāpējušā jautājuma risināšanā gan uzskata par novēlotu un saista to ar vēlēšanu tuvošanos.
Ministru prezidents Māris Kučinskis jau medijos paudis, ka to, vai OIK reforma patiešām ir priekšvēlēšanu populisms, varēs redzēt, kad darba grupa sagatavos ziņojumu par iespējām likvidēt OIK. Atliek vien cerēt, ka šoreiz EM tiešām spēs atrast risinājumu un, pateicoties nozares pārstāvju un profesionāļu iesaistei, OIK skandālam beidzot varēs pielikt treknu punktu. Tajā pašā laikā jācer, ka lēmuma pieņēmēji neaizmirsīs arī par solīto mehānismu zaļās enerģijas attīstīstīšanai, lai, bēgot no pašu radītā OIK bubuļa, zaļās enerģijas kontekstā nesanāktu palikt Eiropai nopakaļ.