Latvijas laikraksta «Ekonomists» 1931. gada 15. janvāra numurā lasāms J. Bokaldera pārskats par 1930. gadu, kas pasaulē un Latvijā aizritēja Lielās depresijas zīmē. Izrādās, ka jēdziens «krīze» tagad skan tik pat spēcīgi un satraucoši kā tolaik.

«Pagājušajā 1930. gadā iepriekšējo plūdu un neražas gadu sekas pilnā mērā jau bija pārvarētas. Lauksaimniecības ražošana vispār strauji attīstījās, un arī pārējās tautas saimniecības nozarēs gada sākumā novērojama zināma rosība. Un tomēr visa saimnieciskā dzīve arī Latvijā, it īpaši gada otrā pusē, attīstījās zem visas pasaules saimnieciskās krīzes ļaunās ietekmes. Jo sāpīgi vispārējās krīzes sekas sajuta galvenā un svarīgākā mūsu tautas saimniecības nozare – lauksaimniecība.

Pasaules saimniecības krīzes pazīmes varēja novērot jau 1929. g., un tās izpaudās dažu preču cenu krišanā un Ziemeļamerikas fondu biržu panikā šī gada vēlā rudenī. Tad vēl labības un jēlvielu cenu krišanos, kā arī biržu vērtspapīru pārāk strauju krišanu uzlūkoja par nejaušu un pārejošu parādību. Cerēja, ka ar laiku zemās preču cenas atkal celsies un kā akciju un vērtspapīru kursi atkal izlīdzināsies, ka depresijas

Viens no valsts attīstībai izšķiroši svarīgiem jautājumiem, par kuru domāt vēlētājiem, izvēloties, kam atdot savu balsi, ir jautājums par reģionālo attīstību.

Tas sevī ietver vispirms jau pašvaldību skaita pārskatīšanu, jo pašlaik teju pusē novadu iedzīvotāju skaits neatbilst likumā noteiktajam. Tālāk jau loģiski izrietoša ir ceļu tīkla, izglītības iestāžu un veselības aprūpes iestāžu optimizēšana, šo infrastruktūru piemērojot jaunizveidotajiem lielākajiem novadiem. Tiesa, pašlaik vairums partiju iestājas par status quo saglabāšanu un negrasās stingri pateikt, ka iestājas par pašvaldību skaita samazināšanu. To atklāti ir atbalstījuši vien pāris politisko spēku.

Līdztekus tam politiķiem būtu jāspēj savam elektorātam pateikt, kādu tad viņi redz lauku attīstību. Proti, kam tur būtu jānotiek, kāda veida ekonomiskajām darbībām jāattīstās un kas ir lemts neveiksmei. Taču, kā norāda ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, «uz vēlēšanām liela daļa partiju turpina uzturēt mītu, ka varēs naturālās saimniecībās piekopt tradicionālo dzīves veidu». Un tas, lūk, jau ir bezatbildīgi un bīstami. Ja palūkojas uz statistiku, tad Latvijā lauksaimniecībā ir būtiski lielāks nodarbināto īpatsvars nekā vidēji Eiropas Savienībā, tostarp arī būtiski augstāks nekā, piemēram, Igaunijā. Turklāt tas ir nevis tādēļ, ka Latvijas lauki varētu lepoties ar daudzām spēcīgām saimniecībām.

Ministrijas rosina diskutēt par stingrākām prasībām pret Covid-19 nevakcinētajiem, izriet no Veselības ministrijas (VM) apkopotajiem ministriju priekšlikumiem vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai.

Otrdien valdība skatīs VM apkoptos ministriju priekšlikumus, ko iekļaut plānā par vakcinācijas pret Covid-19 aptveres palielināšanu. Plānā ietvertie pasākumi lielākoties paredz informatīvu kampaņu īstenošanu.

Vienlaikus VM apkopojusi arī ministriju priekšlikumus, kas tiks skatīti ārpus sagatavotā plāna un tie būtībā paredz stingrākas prasības pret Covid-19 nevakcinētajiem.

Aizsardzības ministrija (AM) rosina noteikt vakcināciju kā nepieciešamu darba pienākumu veikšanai atsevišķām nozarēm, kurās ir augsts epidemioloģiskās drošības risks. Tāpat ministrija rosina noteikt stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus nevakcinētajiem, apmeklējot sabiedriskas vietas, lai mazinātu kopējos sabiedrības riskus.

Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.

Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.

"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs uzsākusi lauku tūrisma mārketinga projektu, kurā veidos un popularizēs lauku tūrisma produktus, kas balstīti uz lauku resursiem un tradicionālajām vērtībām: vietējo un reģionālo ēdienu, kultūru un lauku amatniecību, lauku produkcijas ražotājiem.

Šobrīd norit darbs pie Lauku labumu saimniecību apkopošanas un apskates. Tās ir saimniecības, kas atvērtas apmeklētājiem un piedāvā ekskursiju pa saimniecību, piemēram, nogaršot vai iegādāties saražotos lauku labumus, izmēģināt amatu prasmes.

Ražojošas lauku saimniecības, arī naturālās saimniecības, amatniekus un citus, kuri vēlas iekļauties Lauku labumu piedāvājumā aicina pieteikties Lauku ceļotājā, sūtot e-pastu: [email protected] ar saimniecības nosaukumu, saimnieku vārdu, kontaktiem (e-pasta, pasta adresi, tālruni) un informāciju par saimniecības nodarbošanās veidu.

Lauku ceļotājs aicina arī uz pirmajām info dienām, lai informētu par aktivitātēm projektā un iespējām iesaistīties tajā uzņēmējiem:

Pēdējos piecos gados govju fermu modernizācija Latvijā sit augstu vilni.

Laikā no 2007. līdz 2013.gadam lauksaimnieki ir bijuši aktīvi un īstenojuši projektus pasākumos «Lauku saimniecību modernizācija» un «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem», informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Šie arī ir divi vispopulārākie Lauku attīstības programmas pasākumi – lauksaimnieki vēlas strādāt efektīvi mūsdienīgā vidē ar atbilstošu tehniku.

Piena fermu modernizācijai šajā periodā kopumā izmaksāti 76,5 miljoni eiro. Lauksaimnieki ir gan modernizējuši esošās fermas, gan arī cēluši jaunas un jebkurš ieguldītais eiro fermu modernizācijā ir nozīmīgs, uzsver LAD pārstāve Kristīne Ilgaža.

Katrs otrais jeb 50% aptaujāto šobrīd nespēj atlicināt kaut minimālu summu uzkrājumiem un atzīst, ka visu nopelnīto iztērē ikdienas vajadzībām, liecina Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Finanšu «drošības spilvens» jeb naudas līdzekļu uzkrājumi ir tikai 30% Latvijas iedzīvotāju, bet 61% to nav vispār.

Vienlaikus katrs desmitais jeb 11% aptaujāto norāda, ka dzīvo šodienai un par nākotni nedomā, liecina aptauja.

Par savu finanšu «drošības spilvenu» šobrīd ir parūpējušies vairāk nekā trešdaļa jeb 36% Latvijas vīriešu un ceturtā daļa jeb 25% sieviešu, tostarp 35% lauku iedzīvotāju un 29% rīdzinieku. Finanšu drošības spilvena esamība cieši saistīta ar iedzīvotāju izglītības un ienākumu līmeni – attiecīgi uzkrājumus sevis nodrošināšanai vairāk veido iedzīvotāji ar augstāko izglītību (35%) un augstiem ienākumiem (52%).

Lai gan šobrīd biežāk minētās izdevumu pozīcijas, kurām Latvijas iedzīvotāji no saviem ikmēneša ienākumiem tērē visvairāk, ir pārtikas un mājsaimniecības preču iegāde (90%), maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem (75%), ar transportu saistīti izdevumi (56%), kā arī aizņēmumu apmaksa (37%), domājot par vecumdienām, cilvēki vēlētos, lai viņiem būtu līdzekļi veselības stiprināšanai (54%), ceļojumiem (52%), bērniem un mazbērniem (40%), kā arī kultūras un atpūtas pasākumu apmeklēšanai (33%) un hobijiem (21%).

Tā rāda jaunākā Swedbank pētījuma dati par iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem un plāniem pensijas gados.

Domājot par iztiku vecumdienās, 70% iedzīvotāju joprojām paļaujas uz valsts nodrošināto vecuma pensiju. Katrs trešais (29%) paļaujas uz darba algu, jo plāno turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Savukārt katrs ceturtais respondents (25%) norādījis, ka, sasniedzot pensijas vecumu, plāno paļauties uz bērnu vai citu tuvinieku finansiālu atbalstu. 24% iedzīvotāju norādījuši, ka vecumdienās paļausies uz izmaksām no privātās (3.pensiju līmeņa) pensijas uzkrājumiem. Savukārt 20% norādījuši, ka plāno piedzīvot pārtikušas vecumdienas, iztiekot no cita veida finanšu uzkrājumiem. 12% paļaujas uz sociālo pabalstu nodrošinājumu. Savukārt 6% respondentu plāno iztikt no ienākumiem, kas gūti pēc kāda nekustamā īpašuma pārdošanas. 5% iedzīvotāju plāno piedzīvot pārtikušas vecumdienas, iztiekot no ienākumiem, kas gūti no darījumiem ar vērtspapīriem un akcijām. 11% aptaujāto norādījuši, ka nedomā, no kādiem līdzekļiem dzīvos, sasnieguši pensijas vecumu.

Pašreizējā situācijā maksāt sociālo nodokli nozīmē izķēzīt naudu - ir iracionāli maksāt sociālo nodokli, zinot, ka pensiju nebūs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņa ieskatā, patlaban ir racionāli nemaksāt sociālo nodokli, zinot, ka bezatbildīgi politikāņi pieņems populistiskus politiskus lēmumus un šī nauda tiks iztērēta šodienas vajadzībām, nevis tiks nākotnes pensionāriem. Šādu viedokli šodien aģentūras LETA, SEB bankas un Labklājības ministrijas rīkotajā diskusijā par pensijām pauda Ģ. Rungainis.

Rungainis uzskata, ka pašreizējā pensiju sistēma ir jāmaina pēc būtības. «Šī sistēma bremzē ekonomisko aktivitāti. Izbeidzam šo cirku, pārvietojam šos nodokļus uz pamatbudžetu, pasakām cilvēkiem - strādājiet paši sev, krājiet paši sev, laidiet pasaulē bērnus,» aicināja Rungainis, uzsverot, ka demogrāfiskās situācijas dēļ pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina noteikt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā viesmīlības nozarei vismaz uz diviem gadiem, kā arī vairākus citus atbalsta pasākumus.

Tā liecina saskaņošanai ministrijās iesniegtais EM informatīvais ziņojums "Par atbalsta sniegšanu tūrisma nozarei".

EM rosina sagatavot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, paredzot noteikt 5% likmi no 2022.gada 1.jūlija uz diviem gadiem Covid-19 vistiešāk skarto nozaru pakalpojumiem - izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, ēdināšanas pakalpojumiem.

Pēc EM aprēķiniem, PVN likmes samazināšana izmitināšanas, ēdināšanas un sporta nodarbību, izklaides un atpūtas pakalpojumiem no 21% vai 12% līdz 5% uz diviem gadiem valsts budžetam papildu prasīs 152 miljonus eiro.

EM informatīvajā ziņojumā norāda, ka PVN samazinātās likmes noteikšana var atstāt pozitīvu ietekmi uz ēnu ekonomikas rādītājiem, vienlaikus paredzams, ka ar šo lēmumu patērētājiem kļūs pieejamāki viesmīlības nozaru pakalpojumi. Attiecīgi PVN samazinātās likmes 5% apmērā mērķis ir veicināt uzņēmēju motivāciju atgriezties ekonomiskajā apritē un nodrošināt preču un pakalpojumu pieejamību, mazināt ēnu ekonomikas riska faktoru, tādējādi sekmējot uzņēmumu izaugsmi tautsaimniecības rādītājos kopumā.

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Lietuvā, Kauņas Žalgiris arēnā, 12. jūnijā ar vienīgo koncertu Baltijā uzstāsies šokrokeris Merilins Mensons (Marilyn Manson).

Biļetes uz Mensona koncertu tagad iespējams iegādāties ticketpro.lv, un stāvbiļetes cena ir Ls 28, bet sēdvieta maksā Ls 34.

Kā informē koncerta organizatori, šobrīd M. Mensons ir aizņemts kā vēl nekad - viņš sadarbojas ar tādām zvaigznēm kā Džonijs Deps un Vācijas industriāla roka smagsvariem Rammstein. Savukārt jau aprīļa beigās tiks izdots Mensona jaunākais studijas albums Born Villain. Koncertā Kauņā klātesošajiem būšot iespēja dzirdēt arī materiālu no jaunā albuma.

Nesen tika paziņots, ka Born Villain iekļauta arī ekskluzīva amerikāņu dziedātājas Kārlijas Saimonas (Carly Simon) dziesmas You’re So Vain versija, kurā bungu un ģitāras partijas izpilda slavenais aktieris un mūziķis Džonijs Deps.

Gada pirmie mēneši ir laiks, kad graudkopji arvien aktīvāk plāno jaunās sezonas darbus. Lielākā daļa pērnās ražas noteikti jau ir realizēta un nu jau ir skaidrs, vai apgrozāmie līdzekļi būs nepieciešami, lai apsētu un apkoptu visus savus laukus šogad, bet varbūt būs nepieciešams kredīts graudkopjiem. Ja būs nepieciešams piesaistīt ārējo finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem, iesakām ieskatīties Lande.lv, kur aizdevumu iespējams saņemt ātri un ērti dažādām saimniecības vajadzībām.

Situācija graudkopībā

Pirms sezonas izteikt prognozes par gaidāmajām ražām vai citiem rādītājiem ir pilnīgi neiespējami, taču ir dažas lietas, ko jau šobrīd var redzēt skaidri. Neviens vairs nešaubās, ka pārtiku Latvijā un pasaulē vajag un vajadzēs tikai vairāk – neviens izaudzētais grauds īsti pāri nepaliek – eksperti prognozē, ka līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 70%, jo iedzīvotāju skaits pasaulē aug.

Tāpat arī ir redzams, ka pandēmijas laiks cilvēkus ir atkal atgriezis pie dabas, viņi vairāk pievēršas lauksaimniecībai, viņiem ir nepieciešama tehnika, jāiegādājas zeme, paralēli notiek arī paaudžu maiņa esošajās saimniecībās – tas viss prasa gan finanšu, gan citus resursus, lai gudri attīstītu saimniecības ilgtermiņā. Šis iespēju laiks katram maksimāli efektīvi ir jāizmanto savā labā.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Ieviešot precīzās lauksaimniecības metodes, z/s Vilciņi 1 izdodas ieekonomēt 5–10% no izmaksām.

Tieši Jelgavas novadā saimniekojošā z/s Vilciņi 1 un tās saimnieks Arnis Burmistris kļuvis par konkursa Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2013 finālistu Latvijā.

Z/s Vilciņi 1 apsaimnieko vairāk nekā 2000 ha un saimniecībā izmanto precīzās lauksaimniecības tehniku un īpašu saimniecības pārvaldības datorprogrammu, tādējādi efektīvi izmantojot mēslojumu un samazinot barības vielu noplūdi ūdens vidē, norāda Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis. Izmantojot precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, ir palielinājusies kontrole saimniecībā, tiek taupīti līdzekļi, strādājot precīzi, turklāt netiek radīts augiem stress un tiek samazināti barības vielu noplūdes riski. Saimniecībā lielākā daļa tehnikas ir aprīkota ar GPS iekārtām. Mēslošana tiek veikta ar GPS diferencētām mēslošanas kartēm un īpašu sensoru palīdzību. Pielietojot šādu tehnoloģiju lielās platībās, iespējams būtiski samazināt barības vielu noplūdes riskus plašā teritorijā.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Vismaz 17% iedzīvotāju uzskata, ka uzkrājumiem ir jābūt, tomēr nav atraduši pagaidām šim solim pietiekamu motivāciju, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja.

Kopumā daļu no saviem ienākumiem jau uzkrāj 31% respondentu. 32% atzīst, ka ienākumi nav pietiekami, lai to darītu, 26% aptaujāto pieļauj, ka varētu uzkrāt, taču tikai no daudz kā atsakoties, 6% aptaujas dalībnieku atzīst, ka viņu ienākumi ir pietiekami lieli un uzkrāt varētu, ja vien vēlētos, bet 4% ir grūti pateikt, vai viņi varētu uzkrāt.

Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka 48% iedzīvotāju dzīvo ar pārliecību, ka uzkrājumi vienmēr jāveido, cerot uz labāko, bet gatavojoties sliktākajam.

Pētījums rāda, ka 20% ir pesimistiski noskaņota auditorijas daļa, kas domā, ka uzkrāt nav vērts, jo Latvijā nevienai paaudzei nav izdevies baudīt savu uzkrājumu augļus, un 15% uzskata, ka pastāv iespēja uzkrāto zaudēt, jo finanšu jomas nākotne ir neparedzama. Šāda attieksme, visticamāk, veidojusies kā negatīvas vēsturiskās pieredzes sekas, kad seni notikumi tek projicēti arī uz nākotnes situācijām, skaidro FKTK.

Šogad elektrības mājražotājiem ir būtisku pārmaiņu periods, kas jau šī gada pirmajos mēnešos liek izskanēt skaļām pārdomām par saules paneļu izdevīgumu, nevienlīdzīgu norēķinu sistēmu un vai vispār ir vērts ieguldīt zaļajā enerģijā.

Jā, no maija jaunā neto norēķinu sistēma neļaus virtuāli uzkrāt enerģijas pārpalikumu izmantošanai vēlāk, bet tas būs jāpārdod tūlīt un tagad. Tomēr tas nav saules enerģijas gals – tā ir evolūcija, kas Latvijas mājsaimniecības no ierobežotiem patērētājiem padara par brīviem tirgus dalībniekiem.

Elektrībai ir viena nepatīkama īpašība – to ir sarežģīti uzglabāt, tāpēc izdevīgākais risinājums ir to patērēt uzreiz. Šobrīd aktuālā neto uzskaites sistēma faktiski darbojas kā virtuālā baterija, kur mājsaimniecības saules paneļu saražotais pārpalikums tiek ievadīts tīklā un uzskaitīts, lai atdotu to atpakaļ brīžos, kad saule nespīd. Skan pēc vienkāršas un izdevīgas spēles – galvenais uzdevums ir pavasara un vasaras mēnešos saražot pēc iespējas lielāku enerģijas pārpalikumu ziemas sezonai. Par to arī galvenie saules paneļu lietotāju iebildumi, jo jaunā neto norēķinu sistēma paredz papildus pašpatēriņam saražoto elektrību pārdot atvērtajā tirgū un nopelnīto naudu uzreiz izmantot rēķinu segšanai.

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Desmit gadu laikā visvairāk slaucamo govju skaits sarucis mazajās piena lopkopības saimniecībās.

Kā secina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātniskā pētījuma Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam pētnieki, slaucamo govju skaits Latvijā 2015. gadā bija 162,4 tūkstoši, kas ir par 12% mazāk nekā 2005. gadā. Īpaši straujš slaucamo govju skaita samazinājums vērojams laika posmos no 2008. līdz 2009. gadam un 2014. gadā. Abos gadījumos galvenais samazinājuma iemesls bija tirgus situācijas izmaiņas un piena cenas samazināšanās.

Visstraujāk – par 75 % - slaucamo govju skaits samazinājies saimniecību lieluma grupā ar 1-2 slaucamajām govīm - no 60,3 tūkst. 2005. gadā uz 15,2 tūkst. 2015. gadā. Līdzīga situācija ir vērojama arī nākamajās saimniecību lieluma grupās (3-5 un 6-19 govis) - arī šajās grupās slaucamo govju skaits samazinās, tikai samazinājums ir mazāk izteikts. Abās pēc dzīvnieku skaita mazākajās saimniecību grupās nav novērojama sasaiste ar piena cenas izmaiņām, tāpēc var secināt, ka govju skaita samazināšanos vairāk ietekmējuši citi ekonomiskie un sociālie faktori. Savukārt visās saimniecībās ar govju skaitu 20 un vairāk dzīvnieki, govju skaits ir palielinājies. Visstraujāk slaucamo govju skaits ir pieaudzis saimniecībās ar 100-199 govīm.

Mores pagasta zemnieku saimniecībai Zemzari ir aizdomas, ka divi ārvalstu kapitāla uzņēmumi - Dobeles dzirnavnieks un Rīgas dzirnavnieks - ar sagrozītu informāciju mēģina iznīcināt vietējo uzņēmumu Zemzari, kas nodarbojas ar graudu, miltu izstrādājumu un lopbarības ražošanu, ar mērķi iegūt laiku kreditoru saistību nokārtošanai sastādīja un iesniedza tiesā ārpus tiesiskās tiesiskās aizsardzības plānu (ĀTAP), kas ar tiesas lēmumu arī tika apstiprināts.

Dobeles dzirnavnieks un Rīgas dzirnavnieks savtīgu apsvērumu dēļ, ignorējot ĀTAP plānā noteikto kreditoru prasījumu pakāpenisku dzēšanas kārtību, Cēsu rajona tiesā ir iesnieguši un prettiesiski panākuši zemnieku saimniecības Zemzari un ar tās īpašnieku saistīto uzņēmumu aktīvu arestu, kas pilnībā izslēdz iespēju minētā ĀTAP plāna izpildi, jo bez saimniecības aktīvas saimnieciskās darbības un papildus līdzfinansējuma piesaistes tas nav iespējams.

Šobrīd Cēsu rajona tiesas lēmumi ir pārsūdzēti, taču to izskatīšana prasa zināmu laiku.

Dēļ minēto aktīvu aresta ĀTAP pildīšana vairs nav iespējama un piespiedu kārtā ir panākta saimniecības pasludināšana par maksātnespējīgu, kas var novest pie uzņēmuma likvidācijas, kas varbūt arī ir divu Latvijas graudu biznesa lielāko monopolistu interesēs.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) izplatījusi aicinājumu Pērc vietējo un cīnies pret klimata pārmaiņām pasaulē! Aicinājums pretnostata mazās piena saimniecības lielajām.

«Klimata pārmaiņu rezultātā aizvien biežāk tiek uzsvērts klimata jautājums piena lopkopības nozarē, kā vienu no lielākajiem piesārņotājiem minot lopkopjus, piena lopkopību, jo CO2 ir galvenais dzinējs pasaules klimata pārmaiņām globālajā sasilšanā,» teikts paziņojumā presei, bet, kā izrādās, tas vismaz daļēji ir nezinošu pilsētnieku radīts mīts.

«Pēc IFCN Piena nozares ziņojuma 2018 (IFCN Dairy Report 2018) datiem, kur informāciju par Latvijas situāciju sniedz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), redzam, ka, salīdzinot ģimenes saimniecības, kurās ir 28 un 209 slaucamo govju ganāmpulks, ir būtiska CO2 radīto emisiju starpība. 209 govju ferma rada gandrīz uz pusi mazāku CO2 piesārņojumu vidē nekā 28 govju ferma,» teikts LOSP paziņojumā.