Lai gan šobrīd biežāk minētās izdevumu pozīcijas, kurām Latvijas iedzīvotāji no saviem ikmēneša ienākumiem tērē visvairāk, ir pārtikas un mājsaimniecības preču iegāde (90%), maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem (75%), ar transportu saistīti izdevumi (56%), kā arī aizņēmumu apmaksa (37%), domājot par vecumdienām, cilvēki vēlētos, lai viņiem būtu līdzekļi veselības stiprināšanai (54%), ceļojumiem (52%), bērniem un mazbērniem (40%), kā arī kultūras un atpūtas pasākumu apmeklēšanai (33%) un hobijiem (21%).
Tā rāda jaunākā Swedbank pētījuma dati par iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem un plāniem pensijas gados.
Domājot par iztiku vecumdienās, 70% iedzīvotāju joprojām paļaujas uz valsts nodrošināto vecuma pensiju. Katrs trešais (29%) paļaujas uz darba algu, jo plāno turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Savukārt katrs ceturtais respondents (25%) norādījis, ka, sasniedzot pensijas vecumu, plāno paļauties uz bērnu vai citu tuvinieku finansiālu atbalstu. 24% iedzīvotāju norādījuši, ka vecumdienās paļausies uz izmaksām no privātās (3.pensiju līmeņa) pensijas uzkrājumiem. Savukārt 20% norādījuši, ka plāno piedzīvot pārtikušas vecumdienas, iztiekot no cita veida finanšu uzkrājumiem. 12% paļaujas uz sociālo pabalstu nodrošinājumu. Savukārt 6% respondentu plāno iztikt no ienākumiem, kas gūti pēc kāda nekustamā īpašuma pārdošanas. 5% iedzīvotāju plāno piedzīvot pārtikušas vecumdienas, iztiekot no ienākumiem, kas gūti no darījumiem ar vērtspapīriem un akcijām. 11% aptaujāto norādījuši, ka nedomā, no kādiem līdzekļiem dzīvos, sasnieguši pensijas vecumu.
«Lai gan domājot par savām ideālajām vecumdienām gribētu ne vien nodrošināt sevi, bet arī palīdzēt bērniem un arī mazbērniem, vērtējot jau reālās dimensijās, bieži nākas secināt, ka palīdzība var būt nepieciešama pašiem. Tas redzams arī pētījumā. Tā kā valsts nodrošinātā vecuma pensija sedz tikai vidēji pusi no ierastajiem ienākumiem, sapni par pārtikušām vecumdienām ir iespēja piepildīt katram pašam - rīkojoties aktīvi un veidojot uzkrājumus pensiju 2. un 3. līmenī. Protams, noslēdzot aktīvās darba gaitas, samazinās arī daļa no vajadzībām, taču vērts atcerēties, ka visi esam tikai cilvēki un dzīvojam ieradumu un pieradumu vadīti. Tāpēc, kultivējot labu ieradumu un ik mēnesi novirzot daļu no ienākumiem privātajam pensijas uzkrājumam, sasniedzot pensijas vecumu, var tiešām īstenot sen atliktas ieceres un aktivitātes un vadīt dienas pilnvērtīgi, nevis radikāli mainīt dzīvesveidu un kļūt atkarīgam no tuvinieku labvēlības vai sociālās palīdzības,» uzsver Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs.
Lai piedzīvotu pārtikušas vecumdienas, katrs otrais respondents (50%) norādījis, ka būtu jāuzkrāj daudz vairāk nekā līdz šim, novirzot minētajam mērķim daļu no saviem ikmēneša ienākumiem. 18% aptaujāto norādījuši, ka pārtikušām vecumdienām būtu nepieciešams uzkrāt vien nedaudz vairāk nekā līdz šim. Savukārt 16% uzskata, ka viņu esošā uzkrājumu veidošanas stratēģija spēs nodrošināt cienīgas vecumdienas.
Novērtējot savu šī brīža uzkrājumu apjomu, katrs trešais (27%) norāda, ka tas ir zems. 17% aptaujāto iedzīvotāju savu uzkrājumu apjomu vecumdienām vērtē kā drīzāk zemu. Tikai katrs desmitais respondents norādījis, ka savus uzkrājumus vecumdienām vērtē kā normas robežās esošus. Savukārt katrs simtais respondents (1%) savus uzkrājumus vecumdienām vērtē kā drīzāk lielus. 45% iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem uzkrājumu vecumdienām nav, taču jāuzsver, ka šo respondentu īpatsvars ievērojami sarucis – vēl 2011. gadā atbildi par uzkrājumu vecumdienām neesamību norādīja 62% aptaujāto.