Latvijas nodokļu sistēma un administrēšanas kārtība ir eksportējams produkts, taču, pašiem vairāk runājot par to, kas nav izdevies, nevis uzsverot labākos sasniegumus, dzēšam savas iespējas
Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO Law un BDO Latvia rīkotās konferences Nodokļi 2019 - Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam diskusija. Vienlaikus daudzi jautājumi bija, ir un būs atkarīgi no parlamenta pieņemtajiem lēmumiem un to ieviešanai atvēlētā laika. Vienlaikus ir jautājumi par Brexit, par kuru atbilžu pašlaik nav nevienam.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis uzskata, ka nodokļu sistēma ir eksportējama un tāpēc ir jāatbild uz tādu jautājumu - kāpēc cilvēki laužas investēt, piemēram, ASV vai Vācijā, kurā ir briesmīgi nodokļi, bet tajā pašā laikā potenciālo investoru rindas par iespējām ieguldīt Latvijā nemana? «Diemžēl atbildes nav saistītas ne ar nodokļu sistēmu, ne ar nodokļu administrāciju, un vēl jo vairāk - Latvijai nav 100 miljonu patērētāju, bet jautājums ir, ko īsti darīt Latvijai,» turpina J. Zelmenis. Viņaprāt, tas nozīmē, ka Latvijai kaut kas ir jāmaina. «Sapņoju par to, ka varētu «eksportēt» Latvijas nodokļu administrācijas pakalpojumus, bet vienlaikus prasītos uzsvērt, ar ko tie atšķiras no nodokļu administrācijas, piemēram, Polijā, Baltkrievijā vai citur, un vēl jo vairāk, ja VID darbinieki komunicētu vismaz trijās valodās un būtu speciāla nodaļa investoru apkalpošanai, kas palīdzētu šajā investoru piesaistes procesā,» savu pozīciju skaidro J. Zelmenis. Protams, viņaprāt, atsevišķas diskusijas vērts jautājums ir par to, vai jaunā nodokļu reforma ir radījusi labāku nodokļu jurisdikciju par to, kas bija iepriekš. «Diemžēl investori to nenovērtēja,» tā J. Zelmenis.
Grāmatvedības pakalpojumu SIA Kamelota valdes locekle Sigita Keiša atzīst, ka par nodokļu administrāciju var sacīt tikai to labāko. «Ikdienas saskarsme liecina, ka VID ir sapratuši, ka tikai sadarbībā starp uzņēmējiem un nodokļu administrācijas darbinieku rodas mijiedarbība, tāpat ir jūtama principa Vispirms konsultē darbība, it īpaši tematisko pārbaužu laikā,» savu pieredzi rāda S. Keiša. Viņa pauž, ka situācijā, kad nodokļu inspektori vēlas tikties ar uzņēmējiem, tiek panākta vienošanās par konkrētiem termiņiem, lai ne tikai velti netērētu laiku, bet arī novērstu iespējamos pārpratumus.
Jaunuzņēmuma SIA Alina līdzīpašniece Solvita Kostjukova norādīja, ka būtībā ir sistēmas izmēģinātāja uz savas ādas. «Manuprāt, ir labi un kļūst arvien labāk, ko rāda arī triju gadu darba pieredze saskarsmē ar nodokļu administrāciju. Mums ir investīcijas, un jāsniedz skaidrojumi par PVN pārmaksām, un ir atšķirība, kā to darījām pirms diviem gadiem un kā tagad,» savu pieredzi stāsta S. Kostjukova. «Ir laba ekosistēma jaunuzņēmumu attīstībai Latvijā, kaut arī uzņēmējiem bez pieredzes ir grūti kvalificēties un pieteikties, lai varētu izmantot pienākošos atvieglojumus,» tā S. Kostjukova. Viņa norādīja, ka arī SIA Alina izpētījusi šos jaunuzņēmumu atbalsta nosacījumus un secinājusi, ka uzņēmuma administratīvais resurss būs lielāks nekā iegūtais atvieglojums. «Saņemot aicinājumus pārcelt uzņēmumu uz Vāciju, Nīderlandi vai Dāniju, nav runa par nodokļu politiku, bet gan par un ap servisu,» norādīja S. Kostjukova.
«Nevajag skatīties uz deviņdesmito gadu sākumu, uz 2010. un arī uz 2015. gadu, bet gan jāskatās uz 2019. gadu,» aicināja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Viņasprāt, svarīgi ir tas, ko VID paveicis 2018. gadā, kā nodrošina pakalpojumus ne tikai ārvalstu, bet arī Latvijas uzņēmumiem, kas izdarīts administratīvā sloga atvieglošanā, kādas jaunas lietas ieviestas, piemēram, izstrādājot uzņēmumu reitingu sistēmu, kas paveikts konsultāciju pieejamībā, kas ir izdarīts ar padziļinātās sadarbības programmu.
Visu rakstu Sistēma biznesa noturēšanai lasiet 21. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
