Rīgas brīvostas pārvalde uzsākusi jauna pilotprojekta testēšanu, kas paredz digitalizēt dokumentu apriti autokravu pārvadāšanai uz ostas termināļiem, kā arī automatizēt autotransporta apkalpošanu ostas teritorijā.

Projekts top sadarbībā ar Latvijas Autotransporta direkciju, VID Muitas pārvaldi, SIA "Rīgas Universālais termināls" un lielāko enerģētikas beramkravu eksportētāju Baltijas valstīs.

Testa rezultāti liecina - ieviestā sistēma ļauj līdz pat 4 reizēm samazināt vienas kravas automašīnas apkalpošanas ātrumu, minimizējot papīra dokumentu plūsmu un fizisko kontaktu, kā arī mazinot sastrēgumus pilsētā. Tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā pastāvīgi augošo autotransporta kravu plūsmu Rīgas ostā.

Projekta pamatā ir vienotas tiešsaistes sistēmas ieviešana, kur kravas nosūtītāja ievadītos datus var izmantot visas loģistikas ķēdē iesaistītās puses. Mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana ostas kontrolposteņos un ostas uzņēmumā savukārt ļauj kravas piegādes procesu pilnībā automatizēt, sākot ar automašīnas atpazīšanu, ielaišanu ostas teritorijā, beidzot ar procesiem ostas terminālī - vārtu atvēršanu, kravas svēršanu, kravas datu apstrādi, automašīnas aizvadīšanu līdz vajadzīgajai noliktavai.

Lielākais Rīgas brīvostā strādājošais stividoruzņēmums “Rīgas Universālais termināls” (RUT) jaunā tehnikā, kravas laukumu izbūvē un tehnoloģiskajos risinājumos plāno investēt vismaz 4 miljonus eiro.

Vienlaikus uzņēmums plāno arī par 5% kāpināt apkalpotu kravu apjomus, kā arī piesaistīt papildus kravas saldēto pārtikas produktu un lauksaimniecības produktu segmentā. Kopš 2014. gada, kad uzņēmumu iegādājās japāņu koncerna “Mitsui” meitasuzņēmums Singapūras ostu operators “Portek International”, tajā ir investēti jau vismaz 60 milj. eiro.

RUT šā gada pirmajos 10 mēnešos ir pārkrāvis jau vairāk nekā 3 miljonus tonnu dažādu kravu, kas ir aptuveni 18% no kopējā kravu apgrozījuma Rīgas ostā. Lielāko apjomu no RUT pārkrautajām kravām veidoja mežsaimniecības produktu un konteineru kravas.

“Rīgas Universālais termināls ir viens no straujāk augošajiem uzņēmumiem Rīgas brīvostā. Turklāt, pateicoties tā izvēlētajai stratēģijai – vienlīdz nopietni fokusēties gan uz tranzīta kravām, gan Baltijas reģiona kravām – tas ar savu efektīvo loģistikas risinājumu klāstu sniedz mūsu pašu uzņēmējiem iespējas sasniegt citu valstu tirgus. Uzņēmums attīstās, audzē apjomus, investē infrastruktūrā un tehnoloģijās, kas ir labs signāls un ļauj mums ar optimismu skatīties nākotnē,” norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, Rīgas ostā par 12 % palielinājusies ar autotransportu transportēto kravu plūsma, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

Ja 2019. gada 1. ceturksnī ostā apkalpotas 119 295 kravas automašīnas, tad 2020. gada 1. ceturksnī apkalpoto kravas automašīnu skaits pieaudzis par 15,7 tūkstošiem, sasniedzot 134 985 automašīnu vienības.

Pēdējos gados ar sauszemes autotransportu uz un no Rīgas ostas pārvadāts vairāk nekā 13 miljonu tonnu kravu gadā jeb 40% no visām ostā pārkrautajām kravām. Turklāt pirmā ceturkšņa rādītāji liecina, ka, ja situācija krasi nemainīsies, pērnā gada autokravu aprites rādītāji šogad varētu arī tikt pārsniegti.

Pērn caur ostas caurlaižu kontroles posteņiem izbrauca vairāk nekā 500 000 kravas automašīnu vienību, vienlaikus lielākā daļa (~77%) no visām autotransporta kravām apstrādātas termināļos, kas izvietoti Daugavas labajā krastā, tai skaitā, Rīnūžos.

Rīgas brīvostā 21.janvārī atklātas divas atjaunotas ZO-1 un ZO-2 piestātnes, kuru rekonstrukcijā Rīgas universālais termināls ieguldīja piecus miljonus eiro.

Rekonstruētās piestātnes atrodas Vecmīlgrāvī, Birztalu ielā 15, kas ģeogrāfiski ir vēsturiskā Zīda ceļa – tilta starp Tālos austrumiem un Rietumu pasauli – tālākais ziemeļu punkts. Piestātnes ekspluatācijā nodotas 20.decembrī. Būvniecības darbus veica AS «BMGS,» kas ir viens no pieredzējušākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs hidrotehniskās celtniecības jomā, ar vairākiem īstenotiem projektiem Rīgas ostā.

Projekta gaitā tika pagarinātas abas piestātnes. Pie piestātnes ZO-1 papildus tika izbūvēti divi tauvošanās pāļi un ierīkots apgaismojums. Savukārt piestātnē ZO-2 papildus pagarināšanai tika veikta jauna zemūdens rievsienu izbūve un veikta padziļināšana līdz 12 m dziļuma atzīmei. Piestātnes jaunās platības vajadzībām tika veikti aizbēršanas darbi 3 710 m2 platībā, kā arī akvatorija padziļināšanas darbus aptuveni 7 746 m2 platībā. Tāpat tika izbūvēta arī lietus kanalizācijas izbūve ar lokālām attīrīšanas iekārtām un izvadu akvatorijā.

Rīgas Universālais termināls iegulda noliktavās, kravu laukumos, tehnikā un piestātnēs; atrod jaunas kravas

Trīs gadu laikā, kopš par termināļa īpašniekiem kļuvis singapūriešu ostu operators Portek un caur to arī japāņu daudznozaru korporācija Mitsui, būtiski mainījušies kompānijas darbības principi, kas saistīti ar normatīviem, iekšējām un starptautiskām procedūrām, DB norāda SIA Rīgas Universālais termināls (RUT) izpilddirektora vientieks Jānis Kasalis. Tā kā Mitsui ir biržas uzņēmums, tad visas Tokijas Fondu biržas prasības tiek pārnestas arī uz RUT. Runa ir par darba drošību, attiecībām ar personālu, klientu apkalpošanu, tostarp darbības pārskatāmības ziņā.

Runājot par biznesu un investīcijām, redzams, ka biznesa apjoms reģionā kopumā krīt. Vaicāts par to, vai, iegādājoties RUT, japāņi rēķināja iespējamos riskus (Krievijas un rietumvalstu attiecības, Brexit un tamlīdzīgi notikumi), viņš atzīmē, ka mūsu kaimiņvalsts iespējamā uzvedība tikusi ņemta vērā, bet ne Brexit. Proti, risks, ka Krievija maina politiku, vienmēr pastāvējis, līdz ar to arī jautājumi, kas notiek tad, ja, piemēram, tiek traucēta kāda preču plūsma. Tajā pašā laikā Mitsui darbojas arī Krievijā. Taču ar kaimiņvalsti saistītie faktori ne pirms trim gadiem, ne šobrīd RUT darbību ļoti būtiski neietekmē.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Neraugoties uz pandēmijas laika satricinājumiem, globālo konteinerkrīzi, kā arī nestabilo ģeopolitisko situāciju kaimiņvalstīs, pirmais pusgads Rīgas ostā noslēdzies ar stabiliem kravu pārkraušanas rādītājiem, Rīgas ostas stividorkompānijām kopumā pārkraujot 10,15 miljonu tonnu dažādu kravu.

Bez fosilajiem energoresursiem (ogles un naftas produkti), kravu apgrozījuma rādītāji 2021. gada sešos mēnešos ir palielinājušies par +1.3% jeb 112 tūkst.t, šobrīd sasniedzot 8,88 milj. t. jeb 88% no visām kravām.

Lielākais kravu segments Rīgas ostas kravu portfelī šobrīd ir mežsaimniecības kravas, to kopējais kravu apgrozījums šī gada pirmajā pusē ir 3.2 milj.t. (+8,2%), no tiem jūnijā pārkrauts 0,6 milj.t. dažādu kokmateriālu, kas Rīgas ostas pastāvēšanas vēsturē ir augstākais mēneša rādītājs. Nozīmīgu lomu (38%) ostas mežsaimniecības kravu grupā ieņem granulu pārkraušana, kam jūnijs bija rekordu mēnesis.

Konteinerkravu segments joprojām saskaras ar pandēmijas radītās krīzes sekām – globāli ieilgušo tukšo konteineru deficītu, kā arī pārvadājumu izmaksu kāpumu. Šī situācija atspoguļojas arī kravu aprites rādītājos Rīgas ostā – pirmajā pusgadā ostā pārkrauti 2,06 milj.t konteinerkravu, kas ir par 8,4% mazāk nekā pērn.

Šonedēļ Rīgas ostā uzņēmumā “Rīgas Universālais Termināls” (RUT) saņemts un izkrauts pirmais testa vilciena sastāvs ar Ukrainas labības produktiem, ko līdz Rīgas brīvostai nogādāja VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA “LDZ CARGO”.

1423 tonnas rapša no Ukrainas tika atvesti 54 konteineros. Konteineri no Ukrainas Rīgas ostā ieradās caur Kauņas intermodālo dzelzceļa termināli, kur tie tika uzkrauti uz SIA “LDZ CARGO” platformām, lai turpinātu ceļu uz Rīgu. Pašreiz Ukrainas rapsis tiek izkrauts un uzglabāts RUT noliktavās.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens norāda: “Mums ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu Ukrainas ātrāku uzvaru. Esmu ļoti gandarīts par Latvijas dzelzceļa, Rīgas ostas un Rīgas Universālā Termināļa veiksmīgo sadarbību, nodrošinot pirmo Ukrainas graudu kravu piegādi pa dzelzceļu un pārkraušanu ostā. Arī nākotnē Latvija būs kritisks Ukrainas sabiedrotais, tuvinot un integrējot Ukrainu Eiropas transporta tīklā.”

Provizoriskie šī gada pirmā ceturkšņa dati par konteinerkravu apgrozījumu Rīgas ostā rāda, ka, neraugoties uz ekonomiski smago situāciju pasaulē, kopējo konteinerpārvadājumu apjomu izdevies noturēt gandrīz pērnā gada pirmā ceturkšņa līmenī.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas ostā pārkrauts 119,2 tūkst. TEU konteineru vienību, kas ir par 3% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019.gadā.

Rīgas ostā strādājošie konteineru termināli bija vieni no pirmajiem, kas jau šā gada sākumā, kad vīrusa epidēmija visspēcīgāk uzliesmoja Ķīnā, saskārās ar Covid 19 radītās globālās ekonomiskās krīzes ietekmi, jo lielākā daļa konteineru plūsmas Rīgas ostā, tāpat kā citur Eiropā, ir saistīta tieši ar šī reģiona kravām.

"Konteineru plūsmas samazinājumu terminālī sākām izjust marta otrajā nedēļā. Tas bija saistīts ar konteineru importa samazinājumu no Ķīnas, ko savukārt izraisīja ražošanas jaudu dramatiskais kritums Ķīnā februāra mēnesī. Kā ķēdes reakcija sekoja tukšo konteineru trūkums un konteinerpārvadājumu frakta likmes kāpums, kas vēl samazināja konteinerpārvadājumu apjomu," stāsta Rīgas ostas lielākā konteinertermināla SIA "Baltic Container Terminal" valdes loceklis Dmitrijs Kiseļevs.

Ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro, Rīgas ostā strādājošais uzņēmums SIA “Baltic Container Terminal” (BCT) ir izbūvējis jaunu saules paneļu elektrostaciju, kas turpmāk ar zaļo enerģiju aizvietos daļu no uzņēmuma darbībai nepieciešamā elektroenerģijas apjoma.

1974 saules paneļi ir izvietoti uz uzņēmuma teritorijā esošās noliktavas jumta 11 600 m² platībā. Elektrostacijas invertoru kopējā jauda 0,875 MW un šāda elektrostacija ar saražoto enerģiju spēj nodrošināt 250 vidēju Latvijas mājsaimniecību patēriņu.

Jaunais saules paneļu parks atklāts 6. septembrī, klātesot BCT akcionāriem no Maltas holdinga “Mariner” un Rīgas brīvostas vadībai. Zaļās elektroenerģijas projekta ietvaros uzņēmumā BCT ir izbūvēta un uzsākusi darbu arī jauna transformatoru apakšstacija. Tajā pagaidām ir viens 1000 kVA transformators, taču paredzēta vieta arī otram transformatoram, jo uzņēmuma attīstības plānos paredzēta vēl viena saules paneļu parka izbūve.

Rīgas brīvostas valdes sēdē skatīts jautājums par SIA Rīgas universālais termināls (RUT) ieceri uzsākt divu piestātņu rekonstrukcijas projekta realizāciju par provizorisko summu 5 miljonu eiro vērtībā.

Pamatojoties uz to, ka starp RBP un RUT ir noslēgts ilgtermiņa nomas līgums par konkrētajām piestātnēm, kā arī ņemot vērā, ka šāda projekta realizācija nodrošinātu ostas piestātņu infrastruktūras attīstību, kas ilgtermiņā palielinātu apkalpoto kravu apjomu, RB valde nolēma atbalstīt piestātņu rekonstrukcijas projekta realizāciju, informē brīvostas pārvalde.

Privāto uzņēmumu investīcijas Rīgas brīvostā, pirmkārt, liecina par konkurenci, kas valda ostas uzņēmumu starpā un tādejādi virza to attīstību, otrkārt, šādi kapitālieguldījumi kalpo par indikāciju tam, cik labvēlīgs kopumā ir investīciju klimats Rīgas brīvostā. Pieredze rāda, ka RBP nodrošinātā publiskā infrastruktūra ir efektīva, konkurētspējīga un saistoša gan vietējiem, gan starptautiskiem uzņēmumiem. Spilgtāko piemēru starpā var minēt gan RUT, kas 2013.gadā piesaistīja Mitsui & Co meitaskompānijas Portek International investīcijas, gan 2013.gadā ekspluatācijā nodoto Riga Fertilizer Terminal, kas ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta un Uralhim meitas uzņēmuma Uralchem Freight Limited kopuzņēmums, uzsver brīvostas pārstāvji.

Eksbaņķieris Arnolds Laksa Pārdaugavā ir ierīkojis brīvdabas atpūtas teritoriju 64 hektāru platībā Esena Pārdaugavas dārzi, kas tiks atklāta jūnija sākumā

Tur tiek gaidīti visi tie, kas vēlas relaksēties pie dabas krūts, svaigā gaisā nodarboties ar sportiskām aktivitātēm vai no darba birojā uz kādu brīdi pārcelties uz zaļu pļavu. Teritorijā ietilpstošajos Klusajos dārzos izīrēšanai vasaras sezonas garumā tiks piedāvātas dārza mājiņas ar zemes pleķīti, kurā pilsētnieki varēs rušināties, stādot puķes un dārzeņus.

A. Laksa cer, ka Esena Pārdaugavas dārzi pāris gados kļūs par rentablu projektu, un vēlas, lai ar to nodarbojas viņa bērni. Brīvdabas atpūtas teritorijas vadīšanu viņš ir uzticējis savai meitai Dinnijai.

Daļā teritorijas ir iespējama apbūve, visticamāk, nākotnē tur varētu tapt nelielas ēkas.

A/s Latvijas valsts meži noslēgusi vairāk nekā 2,12 miljonu latu iepirkumu konkursu par ostas piestātnes operatoru (stividoru) pakalpojumu sniegšanu Rietumrīgā un Skultē, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā noskaidrojies, ka stividoru pakalpojumus 2013. - 2014. gadā sniegs SIA EMU Skulte un SIA Freja, kuru piedāvājumi atzīti par saimnieciski izdevīgākajiem. Skultes iepirkumu daļā uzvarēja SIA EMU Skulte, kas stividoru pakalpojumus nodrošinās par 1,163 miljoniem latu, bet Rīgas iepirkumu daļā – SIA Freja, ar kuru paredzēts slēgt līgumu par 963 tūkst. Ls.

Pērnā gada decembra sākumā a/s Latvijas Valsts meži noslēdza vairāk nekā 4,49 miljonu latu apjomīgu iepirkumu konkursu par ostas piestātnes operatoru pakalpojumu sniegšanu 2013. - 2014. gadā. Konkursā tika noskaidrots, ka Austrumrīgā šos pakalpojumus par vairāk nekā 1,4 milj. Ls nodrošinās uzņēmums SIA Rīgas universālais termināls, Mērsragā – par 692 tūkst. Ls SIA Fineks MT, Ventspilī – par 1,25 milj. Ls SIA Ventplac, Liepājā – par vienu milj. Ls šo pakalpojumu nodrošinās SIA LSEZ Laskana.

Speciālo ekonomisko zonu un brīvostu nodokļu atlaides saruks jau nākamgad. Argumentu investīciju piesaistei būs mazāk.

Likums šobrīd paredz, ka uzņēmums, kurš noslēdzis līgumu par brīvzonas (BZ) statusa iegūšanu, nodokļu atlaižu veidā var atgūt līdz 50% no veiktajiem ieguldījumiem. Līdz ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu uz vienu iedzīvotāju atbalsta intensitāte saruks. Latvijai piedāvātie 35% varētu pieaugt maksimāli līdz 40%, pieļauj Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta konsultante Daiga Lagzdiņa. Eiropas Komisija jaunās reģionālās atbalsta pamatnostādnes 2014.-2020.gadam plāno apstiprināt maija beigās. Tiesa, nodokļu atlaides ir tikai viens no argumentiem investīciju piesaistei, taču pietiekami skaļš un dažkārt pat izšķirošs, atzīst brīvzonu eksperti.

Kravu piesaistei no/uz Baltkrieviju nepieciešama pievilcīgāka konteinervilciena «Zubr» cena.

To Dienas Biznesam norāda Baltkrievijas transporta nedēļu Minskā apmeklējušie Latvijas komersanti, atsaucoties arī uz Baltkrievijas komersantu teikto. Izstādē «Transports un loģistika» Latviju pārstāvēja vairāk nekā 30 dalībnieku. Atsevišķi Latvijas uzņēmumu pārstāvji uzteica Satiksmes ministrijas organizētos pasākumus, uzsverot, ka šoreiz bijusi iespēja ne vien piedalīties izstādē, bet arī auglīgās apaļā galda sarunās ar Baltkrievijas uzņēmējiem.

Diskusijas bija ne tikai par tradicionālo kravu, piemēram, naftas produktu pārvadājumiem, bet arī par Latvijas tranzīta koridora uzņēmumu plašāku sadarbību ar dažādiem baltkrievu ražotājiem, norāda satiksmes ministra ārštata padomnieks Kaspars Briškens.

Krievija paziņo par tranzīta pārtraukšanu; komerckravas vietā nenāk

Krievijas valdība nule kā lēmusi, ka tiek atcelts starptautiskajiem spēkiem Afganistānā domātā bruņojuma, militārās tehnikas un militāro preču tranzīts caur Krieviju. Tas gan nav nekāds pārsteigums iesaistītajām pusēm.

Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF)/NATO kravu tranzīts caur Krievijas teritoriju tika veikts, pamatojoties uz 2008. gada vienošanos par nemilitāro kravu tranzītu caur Krieviju, kas 2012. gadā tika papildināta ar papildu transportēšanas procedūru vienkāršošanas nosacījumiem, norāda Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis. Tā kā ISAF operācija pabeigta 2014. gada beigās, arī kravu tranzīts šobrīd noslēdzies. Jau 2014. gada nogalē beidzās NATO un Krievijas noslēgtais līgums par kravu tranzītu, norāda Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītāja Daina Ozoliņa. «Afganistānas teritorijā esošā Resolute Support misija, kas šī gada janvārī nomainīja ISAF operāciju, faktiski netiek apgādāta, izmantojot tranzītā Krievijas teritoriju,» skaidro I. Lasis.

Japāņu korporācijas Mitsui&Co meitasuzņēumums Singapūrā bāzētais ostu operators Portek International Pte Ltd iegādājies SIA Rīgas universālais termināls (RUT) 80% kapitāldaļu. Tas noticis, īstenojot Japānas valdības uzstādījumu nostiprināties Ziemeļeiropas un Baltijas valstu tranzīta koridorā izejai uz Krieviju un NVS valstīm, pēc tikšanās ar diviem Japānas vēstniekiem norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš.

Viņš ir pārliecināts, ka šis ir tikai pirmais solis, kuram neizbēgami sekos nākamie. Runa nav tikai par ostu termināliem, bet jebkāda veida investīciju projektiem. Tagad bumba ir Latvijas pusē, jo japāņi, kuri ir kravu īpašnieki un kuriem ir kravu plūsma uz Krieviju, paši nebūs tie, kas nodrošinās kravu plūsmu uz Krieviju. Proti, mums šīs kravas netiks pasniegtas uz paplātes. Tādēļ Latvijai jānāk klajā ar vienotu, kompleksu risinājumu (nosaucot vienu cenu) preču piegādei sākotnēji uz Sanktpēterburgu un Maskavu.

Somija un Baltijas valstis tiek uzlūkotas kā vienots un vienīgais kravu tranzīta koridors virzienā no Japānas un japāņu ražotnēm Ķīnā uz Krieviju. Viens no iemesliem, kas ir šādas japāņu stratēģijas pamatā, ir neapmierinātība ar Transsibīrijas maģistrāles piedāvātajiem pakalpojumiem, tostarp piegādes kvalitāte un darījumu veikšanas stils.

Japāņu korporācijai Mitsui piederošā ostu operatora Portek veiktās investīcijas, iegādājoties 80% kapitāldaļu SIA Rīgas universālais termināls (RUT), liecina arī par Latvijas ekonomiskās attīstības potenciālu, jo japāņu uzņēmēji esot piesardzīgi un ļoti rūpīgi izvērtējot potenciālo investīciju vietas.

To iepazīšanās vizītē pie ekonomikas ministra Daniela Pavļuta norādīja Japānas vēstnieks Latvijā Tošijuki Taga, pārrunājot sadarbības iespējas loģistikas jomā, piemēram, kontekstā ar Latvijas ostu piedāvājumu, kā arī enerģētikā. DB jau rakstīja, ka pēc aptuveni divus gadus ilgušām sarunām noslēdzies darījums, kura rezultātā RUT piesaistījis stratēģisko investoru – singapūriešu Portek International Pte Ltd. Tas noticis, īstenojot Japānas valdības uzstādījumu nostiprināties Ziemeļeiropas un Baltijas valstu tranzīta koridorā izejai uz Krieviju un NVS valstīm. Portek plāno koncentrēties uz kravām ar augstāku pievienoto vērtību.

Vairāki ārvalstu, tajā skaitā Skandināvijas investori šobrīd izvērtē, vai turpināt darbību Latvijā. Uz šādu jaunu tendenci Db.lv norādīja Superia partneris Mārtiņš Krūtainis, kurš vienlaikus atklāja arī citas aktualitātes investoru piesaistes ziņā.

Diskusijās ar investoriem ir redzams, ka Latviju arvien vairāk sāk uzskatīt jau par nobriedušu tirgu, kur 10% izaugsme, kā tas bija 2000 – 2006. gados, ir daudz retāk sastopama, norādīja M.Krūtainis. Pēc viņa teiktā, starptautiskie investori pastāvīgi meklē izaugsmes iespējas un šobrīd šajā ziņā interesantāki ir tirgi Āzijā, Latīņamerikā un Āfrikā. Attiecīgi vairāki investori apsver iespēju fokusēt savu biznesu tieši uz šiem tirgiem, ja nepieciešams, pārdodot savu līdzdalību mazākos, lēnāk augošos tirgos, piemēram, Latvijā.

Tomēr vienlaikus jau aptuveni gadu vai divus novērots, ka šobrīd investori, kuriem savukārt interesē investēt Latvijā, kļuvuši «kvalitatīvāki».

Iespējamā preču kustība abos virzienos kļūst aizvien reālāka, norāda ne tikai valsts pārstāvji, bet arī komersanti

Eirāzijas sauszemes transporta koridora attīstības iespējas ir viens no Ķīnas galvenajiem intereses objektiem šobrīd, tā būs arī viena no galvenajām transporta prioritātēm Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē 2015. gada pirmajā pusē, DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš sepembra sākumā vadīja Latvijas transporta un loģistikas nozares pārstāvju delegāciju biznesa misijā uz Ķīnu.

Latvijas pārstāvji, kā ierasts, aicinājuši Ķīnu izmantot mūsu valsts transporta un loģistikas koridoru preču distribūcijai Baltijas jūras reģionā, kā arī veikt investīcijas transporta infrastruktūrā. Ministrija saglabāšot galveno koordinējošo lomu, lai nodrošinātu Latvijas valsts un privātā sektora pārstāvju sadarbību, veidojot integrētus piedāvājumus Ķīnas partneriem. Pagaidām Ķīna ir tikai 13. nozīmīgākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris.