Speciālo ekonomisko zonu un brīvostu nodokļu atlaides saruks jau nākamgad. Argumentu investīciju piesaistei būs mazāk.
Likums šobrīd paredz, ka uzņēmums, kurš noslēdzis līgumu par brīvzonas (BZ) statusa iegūšanu, nodokļu atlaižu veidā var atgūt līdz 50% no veiktajiem ieguldījumiem. Līdz ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu uz vienu iedzīvotāju atbalsta intensitāte saruks. Latvijai piedāvātie 35% varētu pieaugt maksimāli līdz 40%, pieļauj Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta konsultante Daiga Lagzdiņa. Eiropas Komisija jaunās reģionālās atbalsta pamatnostādnes 2014.-2020.gadam plāno apstiprināt maija beigās. Tiesa, nodokļu atlaides ir tikai viens no argumentiem investīciju piesaistei, taču pietiekami skaļš un dažkārt pat izšķirošs, atzīst brīvzonu eksperti.
«Saskaņā ar makroekonomikas teoriju viens ekonomisko izaugsmi veicinošajiem instrumentiem ir ārvalstu tiešo investīciju piesaiste. Un speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) ir arguments, kāpēc lai investors izvēlētos Latviju,» norāda Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs. Likuma par SEZ un brīvostām darbības termiņa pagarināšana liecina par likumdošanas stabilitāti un iespēju attīstīties ilgtermiņā. «Tas ir signāls, ka esam investīcijām un jauniem uzņēmumiem atvērti,» uzsver Liepājas SEZ Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš. Savukārt atbalsta intensitātes samazināšana šo argumentu vājina. Oponenti uzskata, ka valsts budžets BZ dēļ zaudē daļu nodokļu.
«Kas ir labāk – ja ienāk investors, iegulda, nodrošina darbavietas un maksā nedaudz mazākus nodokļus, vai arī – ja viņš to pašu dara Lietuvā, Rumānijā vai Igaunijā, un Latvijā viņa nav vispār?» uzsver I.Udodovs. «Igaunija bieži tiek minēta kā labs piemērs investīciju piesaistē un ekonomiskajā attīstībā. Taču Igaunijā visus neatkarības gadus modernizācijā investētā peļņa vispār netika aplikta ar nodokli, turklāt ne tikai kādā speciālā zonā, bet visā valstī, kas arī ir stimuls ekonomiskajai attīstībai,» norāda I.Udodovs. Atbalsts rosina arī vietējos uzņēmējus, kuri saimniecisko darbību organizē BZ teritorijā, ieguldīt modernizācijā un infrastruktūras pilnveidošanā. Ventspils brīvostā kopš 2001.gada privāto investīciju apjoms pārsniedzis 346 miljonus latu. Rīgas brīvostā – 145,8 milj.Ls, Liepājā tās pārsniedz 100 milj.Ls, vairākos desmitos miljonu tās rēķināmas Rēzeknē. BZ strādājošie uzņēmumi gan nebalsta savu biznesu uz nodokļu atlaidēm, taču BZ priekšrocības izmanto. «Nodokļu atlaides izmantojam tikai gadu,» saka SIA Naftimpeks valdes loceklis Armands Sadauskis, jo līdz šim saņemtā LIAA atbalsta dēļ to nav varēts darīt. Bez šaubām, ka BZ priekšrocības izmantosim pilnībā arī nākotnē, norāda SIA Rīgas Universālais termināls valdes loceklis Jānis Kasalis.
2002.gadā, kas tika pieņemts likums par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, Ventspils ostā bija 12 komersanti – lielākoties termināļu apkalpotāji. Likuma ietekmē strauji auga brīvzonā licencēto uzņēmumu skaits. 2011.gadā tas bija jau 31, bet šobrīd licences izsniegtas jau 33 komersantiem. Aug darbavietu skaits un vidējā alga. Līdzīga dinamika ir arī citās BZ. Nākamgad, sarūkot atbalsta intensitātei, šī pozitīvā tendence var sabremzēties.
