Vairāk nekā 100 gadu krātās Bulduru dārzkopības vidusskolas tradīcijas un zināšanas sāk aiziet nebūtībā. Lielas cerības neievieš arī Izglītības un zinātnes ministrijas «glābšanas plāns», vēsta izdevums SestDiena.
Latvijas vienīgajā dārzkopju skolā - Bulduru dārzkopības vidusskolā - aizvadītajā mācību gadā šo profesiju apguvuši 39 audzēkņi. Uz citu gadu fona niecīgais rādītājs esot labs, jo nokomplektēt dārzkopju mācību grupas katru gadu nemaz neizdodas. Krietni lielāka interese jauniešiem esot par viesmīlību un ēdināšanas pakalpojumiem. To Bulduros savulaik sāka mācīt tikai tāpēc, lai 1000 audzēkņiem paredzētā skola, kurai piešķirtais valsts kapitālsabiedrības statuss liek pelnīt līdzekļus sevis uzturēšanai, spētu savilkt galus. Savukārt dārzkopības nozare tikmēr sūdzas par jauno speciālistu trūkumu. Savas 105.jubilejas priekšvakarā tradīcijām bagātā Bulduru skola balansējot uz iznīkšanas robežas.
Kā raksta Sestdiena, gadu desmitiem Bulduru diploms bija droša kvalitātes zīme, taču tagad par tur iegūstamās izglītības vērtību nozares spēlētājiem sāk raksties šaubas. Pēdējos gados skolai ir grūtības piesaistīt ne tikai skolēnus, bet arī labus skolotājus. Tāpat Bulduriem neveicas ar saimniekošanu - pagājušo gadu tā noslēdza ar apmēram 60 000 eiro parādu.
Bulduru finansiālās likstas ministrijai ir likušas meklēt citus nākotnes attīstības scenārijus, jo līdzšinējais modelis nav darboties spējīgs. Divi iespējamie varianti tuvākajā laikā tiks nodoti izskatīšanai valdībā. Viens no tiem paredz mācību iestādi atstāt ministrijas pārziņā, atņemot valsts kapitālsabiedrības statusu un pārveidojot to par tiešās pārvaldības iestādi (skolai vairs nebūs jāpelna līdzekļi sevis uzturēšanai un mācību procesa nodrošināšanai), otrs - nodot skolu Jūrmalas pašvaldības paspārnē.
Pēdējais no ministrijas piedāvātajiem variantiem dārzkopības nozarē raisot bažas, ka vērtīgie skolas īpašumi pēc nonākšanas Jūrmalas domes rokās tiks izsaimniekoti. «Kā var valsts īpašumu tik vienkārši atdot pašvaldībai? Pašvaldība var vieglu roku to notirgot, jo zemes tajās vietās ir diezgan iekārojamas. Nomainīsies pašvaldība, ienāks cita, un viss notiks,» nobažījusies ir Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Jūrmalas domes lēmums par iespējamo Bulduru pārņemšanu šīs bažas tikai pastiprinot. Lai gan šāds solis tiek pamatots ar cēlu mērķi saglabāt tradīcijām bagāto skolu, tomēr pašvaldība esot gatava to spert tikai ar nosacījumu, ka tiks atcelts šobrīd noteiktais ierobežojums atsavināt vai privatizēt skolas kapitāldaļas. Tas nozīmē, ka pašreizējās skolas telpas varētu pārdot vai izmantot citiem mērķiem, savukārt Bulduru skolēnus izmitināt, piemēram, kādā citas Jūrmalas skolas ēkā. Sestdienai Jūrmalas dome sacījusi, ka šādām spekulācijām gan neesot pamata, taču tā arī neņemas apliecināt, ka skolu tāds liktenis nepiemeklēs. «Jūrmalas dome nevar apgalvot, ka pēc skolas pārņemšanas nekas nemainīsies. Gluži pretēji - tiks darīts viss iespējamais, lai skolas darbību attīstītu un padarītu rentablu, kas neizslēdz īpašumu optimizēšanas iespējas,» norādījusi pašvaldības pārstāve Ieva Aile.
Skolas direktors Aivars Griķis, kas šo skolu vadījis pēdējos desmit gadus, uzskatot, ka Jūrmalas pašvaldība nav sliktākais variants, kura paspārnē nonākt. Taču arī viņš neizslēdz bažas, ka Jūrmalas domes paustie labvēlīgie nodomi par skolas saglabāšanu realitātē var arī neīstenoties.