Bulduru Dārzkopības vidusskolas dalībnieku sapulcē otrdien nolemts atsaukt Bulduru Dārzkopības vidusskolas valdi. Secināts, ka valde pašreizējā sastāvā nav spējusi īstenot kapitālsabiedrības interešu nodrošināšanu un svarīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp iepirkumu realizāciju, apdraudot Bulduru Dārzkopības vidusskolas turpmāko darbību, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja vietniece Edīte Olupe.

Bulduru Dārzkopības vidusskolas darbībā konstatēti pārkāpumi, organizējot būvdarbu iepirkumu un izvērtējot atklāta konkursa piedāvājumus, tādejādi apdraudot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projekta Katlu mājas rekonstrukcija siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Bulduru Dārzkopības vidusskolā īstenošanu. Pārkāpumi iepirkuma procedūrā rada risku, ka visas projekta izmaksas var tik atzītas par neattiecināmiem izdevumiem, un to summa var sasniegt līdz 757 964 eiro.

Ņemot vērā minēto neattiecināmo izmaksu rašanās risku, IZM uzdeva Bulduru Dārzkopības vidusskolas valdei veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu neattiecināmo izmaksu rašanās risku, nodrošinātu tiesisku atklāta konkursa norisi, un uzdeva valdei piedāvāt risinājumus tālākai rīcībai. Laikā no 2014.gada 20.novembra līdz 2014.gada 9.decembrim - VSIA Bulduru Dārzkopības vidusskola dalībnieku sapulces norises laikam - Bulduru Dārzkopības vidusskola valde nav veikusi nekādas darbības IZM doto uzdevumu izpildē, nespējot vienoties par iespējamo tālāko rīcību.

Bulduru Dārzkopības vidusskolu ar 2017.gada 1.janvāri plānots pārveidot par atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrību, kurā visas kapitāla daļas pieder Latvijas Lauksaimniecības universitātei – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais likumprojekts Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību Bulduru Dārzkopības vidusskola, informē SIA.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Bulduru Dārzkopības vidusskola ir izglītības iestāde, kuras uzdevums ir nodrošināt dārzkopības profesionālās izglītības programmu īstenošanu Latvijā. Vidusskolā tiek īstenotas vairākas profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības programmu grupā Dārzkopība, Floristikas pakalpojumi un Viesnīcu un restorānu pakalpojumi. Plašs izglītības programmu piedāvājums šajās nozarēs tiek nodrošināts arī pieaugušajiem.

Daudzu gadu garumā vidusskolas darbībā bija izveidojušās pārvaldīšanas problēmas, kuras konstatējuši gan IZM, gan neatkarīgi eksperti un uz kurām savā revīzijas ziņojumā norādījusi arī Valsts kontrole. Izvērtējot situāciju, IZM secināja, ka pašreizējā statusā kā valsts kapitālsabiedrība Bulduru Dārzkopības vidusskola pastāvēt nevar, tāpēc ministrija sāka risināt jautājumu par turpmāku efektīvāku skolas pārvaldīšanas un darbības modeli, racionāli izmantojot vidusskolas izglītības un materiāltehniskos resursus.

Bulduru uzņēmēji sagaida mierīgāku vasaru, nekā ierasts līdz šim. Apgrozījuma mazināšanās Krievijas tūristu sarukuma dēļ ir neizbēgama.

Jūrmalā Bulduru un Vienības prospekta krustojuma tuvumā mājvietu atraduši vairāki restorāni, viena zobārstniecības privātprakse, Latvijas dizainu lietu veikaliņš, kā arī divi skaistumkopšanas saloni. DB uzrunātie uzņēmēji teic, ka šis krustojums Bulduros ir centrālais, jo no tā ceļš ved uz pludmali, kas atrodas vien aptuveni 100 metru attālumā. Bulduros atšķirībā no rosīgās Jomas ielas Majoros visbiežāk apgrozoties tie, kas šeit dzīvo, kā arī ārvalstu pilsoņi, visvairāk no Krievijas, kuri iegādājušies īpašumus. Klasisko atpūtnieki no Rīgas vai citām tuvējām pilsētām Bulduros esot mazāk nekā citviet Jūrmalā. Iespējams, tādēļ, ka Bulduru prospektā ielu malās ir samērā maz vietu, kur novietot automašīnu.

Vēl šonedēļ klātienē var vērot Bulduru Koka darbnīcas pirmo starptautisko Kopienas projektu, kad 27 namdara amata meistari un brīvprātīgie no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Francijas un Rumānijas ierodas Bulduros, lai 10 dienu laikā radītu apjomīgu stāvbūves konstrukciju, kas vēlāk kļūs par plašu ārtelpas mācību klasi un jauniešu brīvā laika pavadīšanas vietu, kā arī tiks papildināta ar zaļo jumtu.

Iepriekšējie gadi parādīja, cik svarīga ir iespēja mācīties ārtelpā. Diemžēl valsts finansējums ārtelpas “zaļās klases” izveidei uz doto brīdi nav paredzēts. Tādēļ Bulduru Koka darbnīcas Namdara amata meistari un namdari kaimiņvalstīs nolēma nākt talkā un uzcelt ārtelpas mācību klasi jauniešiem, kas Bulduru Tehnikumā mācās.

Šis ir izaicinošs projekts Bulduru Koka darbnīcai un visai namdaru kopienai Latvijā, jo pirmo reizi 10 dienu laikā ir plānots radīt tik apjomīgu, gandrīz 100m2 lielu stāvbūves konstrukciju. Tas ir liels izaicinājums arī no organizatoriskā viedokļa, tā kā liela daļa no meistariem un brīvprātīgajiem, kas ierodas no dažādām valstīm un katrs savā laikā, iepriekš nav tikušies un kopā strādājuši. Esam gandarīti, ka mums pievienojušās arī 2 nevalstiskās organizācijas no Rumānijas, kas specializējas koka baznīcu un kultūrvēsturisku celtņu saglabāšanā, un Ziemeļvalstu namdaru meistaru ģilde.

Lai ainavu dārzniecībā ieviestu digitālās tehnoloģijas, veiktu zinātniskos pētījumus un paaugstinātu audzēkņu konkurētspēju, Bulduru Dārzkopības vidusskola ar bankas Citadele finansējumu ierīko pirmo viedo dārzu Latvijā un izstrādā jaunu starptautiskas sadarbības tālmācības programmu.

Abu projektu īstenošanā izmantota bankas Citadele izsniegtā kredītlīnija 200 tūkstošu eiro apmērā un valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM galvojums.

Viedais dārzs ir unikāls projekts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, un pie tā strādā Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem. Projekta mērķis ir izstrādāt un praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringu un kopšanu, kā arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.

Dārzā ir izveidots laikmetīgs celiņu tīkls, iestādītas vairāk nekā 250 augu šķirnes, izkārtojot un grupējot tās pēc prasībām, lai būtu iespējami zinātniski pētījumi. Dārzu var aplaistīt, nospiežot vienu podziņu mobilajā telefonā. Viedā dārza tehnoloģija ir saslēgta ar lidostas meteoroloģisko staciju, un pēc nepieciešamības ieslēdzas dārza laistīšana. Savukārt ziemas periodā norit intensīvs darbs pie robota izstrādes, lai jau pavasarī tas varētu uzsākt darbu dārzā. Tā uzdevums būs pārvietoties starp stādījumiem un ievākt informāciju par augu, tā identificējot pārmaiņas augu attīstībā, slimību un kaitēkļu parādīšanos vēl pirms cilvēka acs ir pamanījusi bojājumus.

Par vairāk nekā 2 miljoniem eiro rekonstruēts Bulduru tirgus Jūrmalā, Meža prospektā 36, informē projekta attīstītāji SIA "Sport IN".

Atjaunotā tirgus atklāšana notiks 22.jūlijā.

Bulduru tirgus tika dibināts 1908.gadā, bet tirdzniecības centra un tirgus paviljona ēkas būvētas pagājušā gadsimta 80.gados. Kaut gan āra tirdzniecība vēl noritēja, tomēr ēkas jau daudzus gadus bija degradētā stāvoklī. Tādēļ 2022.gadā tika uzsākta ēkas un piegulošās teritorijas rekonstrukcija.

Pēc tās tirgū izbūvēta terase, izmaiņas piedzīvojis tirgus interjers. Ēka kļuvusi energoefektīvāka - nomainītas jumta konstrukcijas, nodrošinot siltinātu jumtu, fasādes apdarei mainīts apšuvums. Visa ēka ir siltināta un ierīkoti moderni gaisa kondicionētāji.

Bulduru tirgus ēkai piešķirts tirgus statuss. Pašlaik teritorijā izveidotas vairākas tirdzniecības vietas un autostāvvietas, tajā skaitā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un divi elektroauto uzlādes punkti. Nākotnē tirgū plānots pievienot vairāk zīmolu - kafejnīcu un kādu ātro uzkodu vietu.

Jau trešo gadu Jūrmalas pašvaldība pasniegs vēsturiskās arhitektūras balvas iepriekšējā gadā viskvalitatīvāk atjaunoto, restaurēto un pārbūvēto Jūrmalas vēsturisko ēku īpašniekiem, informē Jūrmalas dome.

Šis gads izceļas ar īpaši kvalitatīviem un vērtīgiem projektiem.

Jūrmalas pilsētas vēsturiskajā apbūvē dominē mazstāvu sezonas mītnes, ko raksturo kokamatniecības tradīcijas un izpildījuma kvalitāte. Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību šim arhitektūras mantojumam, kas ir nozīmīgs ne vien Jūrmalas pilsētas, bet arī Latvijas mērogā.

No 2023. gadā Jūrmalas pilsētas būvvaldē ekspluatācijā nodotajām ēkām šogad tika izvirzīti 15 viskvalitatīvāk restaurētie un rekonstruētie uz vēsturisko apbūvi attiecināmie objekti, kas nodoti žūrijas vērtējumam.

Starp apbalvojumam izvirzītajiem projektiem ir gan 19. un 20. gadsimta mijas, gan pagājušā gadsimta sākuma kultūrvēsturiski vērtīgas būves, vēsturiskā fona apbūves ēkas, vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi, kultūrvēsturiski vērtīgas, saglabājamas būves, vietējas un valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Pamatojoties uz Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēto administratīvo līgumu, tiesa šodien, 15.decembrī apturējusi 28.novembrī izsniegto būvatļauju vēsturiskās zeķu fabrikas Aurora ēku nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā, informē Rīgas Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Par nojaukšanas darbu apturēšanu veikts arī attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā.

Ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Rīgas pilsētas būvvaldes un īpašuma attīstītāja (īpašnieka) noslēgtā administratīvā līguma atcelšanu vērsies zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Viņš tiesā vērsies kā privātpersona un sarunā ar Db.lv norāda, ka lai gan dzīvo kaimiņos vēsturiskajai fabrikai, tās nojaukšanu viņš apstrīd kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas un aizsardzības interešu vadīts.

Viņaprāt, pasūtītāja iecerētā un faktiski jau uzsāktā būvniecība Cieceres ielā ir materiāltiesiski prettiesiska un iznīcina kultūrvēsturiski vērtīgu ēku.

S.Bērtaitis arī šā gada 9.novembrī vērsies Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) ar priekšlikumu vēsturiskās fabrikas ēku iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 5.decembrī viņš saņēmis atbildi, ka objekta atbilstība šim statusam vēl aizvien tiek vērtēta.

Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem šobrīd aktīvi strādā pie digitālā dārza izveides, informē šī SIA Bulduru Dārzkopības vidusskolas projekta vadītāja Anta Sparinska.

Projekta "i-Dārzs" mērķis ir izstrādāt un praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringa un kopšanas funkciju, kā arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.

Nupat ir noslēgusies šī projekta pirmā kārta - autonomas digitālas laistīšanas sistēmas ierīkošana. Sistēma paredz, ka augu laistīšanu varēs vadīt un kontrolēt no jebkuras pasaules malas. Pie tam sistēma sekos līdzi meteoroloģiskajām prognozēm un atbilstoši tām regulēs nepieciešamo ūdens daudzumu.

Kolekcijas parauglaukumu izveide ir kopdarbs, kurā darbojas Bulduru Dārzkopības vidusskola, LU Botāniskais dārzs, RTU, LLU Vides un būvniecības fakultāte un dārzkopības nozares vadošie uzņēmumi SIA "Blīdenes stādaudzētava", SIA "Galantus" un Stādu audzētāju biedrība.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 11.augustā valsts SIA Bulduru Dārzkopības vidusskola prasības lietā pret akciju sabiedrības PrivatBank par parāda piedziņu apstiprināja pušu starpā noslēgto izlīgumu, informē AT.

Līdz ar to tiesa tiesvedību lietā izbeidza.

Lieta AT Civillietu tiesu palātā bija nonākusi ar AS PrivatBank apelācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru par labu Bulduru Dārzkopības vidusskolai no PrivatBank tika piedzīti 216 336,02 eiro zaudējumi un 4629,61 eiro tiesāšanās izdevumi.

Vidusskola ar prasību tiesā pret AS PrivatBank vērsās 2013.gada vasarā par parāda piedziņu, norādot, ka prasītāja rīkoja atklātu konkursu Par Bulduru Dārzkopības vidusskolas renovāciju un energoefektivitātes paaugstināšanu un pieteikumu dalībai iepirkuma procedūrā iesniedza SIA Info Būve, pieteikumam pievienojot AS PrivatBank apliecinājumus, tostarp garantiju, ka gadījumā, ja būvnieks neizpilda savas saistības, banka garantē, ka apmaksās vajadzīgo summu.

Bulduru Dārzkopības vidusskola ir vienīgā dārzkopības skola Latvijā, tomēr tās nākotne patlaban ir miglā tīta. Skolai iekrājušies parādi, un, lai gan tikko piešķirti 418,2 tūkstoši eiro daļēju iestādes īstermiņa maksājumu saistību segšanai, tas joprojām nenodrošina pozitīvu finanšu plūsmu. Turklāt nav skaidrības arī par skolas turpmākajiem īpašniekiem - patlaban tiek domāts, vai to nenodot pašvaldības pārziņā, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

61 687 eiro lielie zaudējumi, ar kuriem pērn gadu noslēgusi Bulduru Dārzkopības vidusskola, ir apliecinājums Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) teiktajam, ka skolā finanšu situācija ir kritiska. Ar pašu ieņēmumiem un valsts dotācijām vidusskola nespēj segt izdevumus, kas saistīti ar izglītības programmu īstenošanu, komunālo maksājumu segšanu un nekustamo īpašumu uzturēšanu.

Problēmas rada arī ieilgušās tiesvedības, kurās vidusskolas labā paredzēts no AS Privatbank un SIA Īpašumu attīstības projektu grupa piedzīt 270 179 eiro. Neatrisināto tiesvedību dēļ skola nespēj atdot aizdevumu Valsts kasei. Pēc IZM aprēķiniem, tā visa rezultātā paredzamais saimnieciskās darbības naudas iztrūkums gada beigās būs aptuveni 100 000 eiro.

#«Tas būs interesants izaicinājums Bulduriem, Jūrmalai un visai Latvijai.»

Bulduru Dārzkopības vidusskola saņēmusi piedāvājumu rīkot starptautisko Pasaules Dārzkopības izstādi.

Par to Latvijas Dārzkopības konferencē pavēstīja Bulduru Dārzkopības vidusskolas valdes priekšsēdētājs Rafaels Joffe.

Tas būs interesants izaicinājums Bulduriem, Jūrmalai un visai Latvijai, viņš teica.

Šobrīd notiek sarunas ar Jūrmalas domi par šāda pasākuma rīkošanu.

Drīzumā paredzēts pirmais starptautiskais audits, vai šo pasākumu iespējams rīkot Bulduros, teica Joffe. Pēc pirmā audita sekos vēl viens audits un tikai pēc abiem auditiem tiks pieņemts izšķirošais lēmums. Tas mums būtu liels izaicinājums, uzsvēra Bulduru Dārzkopības skolas valdes priekšsēdētājs.

«Mūsu lauksaimnieki jau vairāku gadu garumā ir neapmierināti par līdzšinējo lauksaimniecības speciālistu sagatavošanu Latvijas vidējās speciālajās mācību iestādēs - mums trūkst dažādu lauksaimniecības profesiju speciālistu un diemžēl arī iegūtā kvalifikācija nereti ir nepietiekama. Un nu vēl ir apdraudēta dārzkopju sagatavošana Bulduros,» paziņojis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Pašlaik tiek spriests, vai Bulduru Dārzkopības vidusskolu (BDV) nodot Jūrmalas pašvaldības pārziņā. Ministrs norādīja, ka Latvijas dārzkopības uzņēmumi un organizācijas viņam pauduši bažas, ka Jūrmalas pašvaldība nebūs ieinteresēta saglabāt lauksaimniecībai būtisko jauno dārzkopju sagatavošanu Bulduru Dārzkopības vidusskolā.

«Kaut arī Bulduru dārzkopības vidusskolā tiek apgūtas arī ar lauksaimniecības nozari saistītas specialitātes, par iespējamām plānotajām pārmaiņām, kas varētu ietekmēt turpmāko dārzkopības nozares attīstību, diemžēl neesmu informēts ne es kā ministrs, ne mani Zemkopības ministrijas kolēģi, tas raisa neizpratni,» atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tādēļ tiek paredzēta ministra tikšanās ar BDV direktoru Aivaru Griķi, Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni, kā arī dārzkopības nozares sabiedrisko organizāciju pārstāvjus.

Jēkabpilī vadošie maizes un gaļas ražotāji ir vietējo īpašnieku rokās, tie neizceļas ar būtisku apgrozījuma pieaugumu; uzņēmumi cenšas izpatikt patērētājiem, kopjot garšas tradīcijas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Maizes, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražotājs SIA Dona un gaļas izstrādājumu ražotājs, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs un mazumtirgotājs SIA Margret ieņem stabilas pozīcijas savā tirgus nišā. Pārtikas ražotāji norāda, ka pēdējā laikā palielinās gan iedzīvotāju maksātspēja, gan arī viņu prasības pēc augstas kvalitātes izstrādājumiem.

Nišas produkti

Latvija ir viena no nedaudzām pasaules valstīm, kur ir tik liela maizes daudzveidība un senas maizes cepšanas tradīcijas. Tirgū dominē trīs lieli industriālie ražotāji, un veiksmīgi darbojas mazās reģionālās maizes ceptuves. SIA Dona strādā jau vairāk nekā 20 gadu, pamatā uzņēmums ražo maizi, 15–20% no kopējās produkcijas veido konditorejas izstrādājumi. «SIA Dona ir saglabājusi maizes cepšanas tradīcijas, tas ir roku darbs, tāpēc mūsu ražotie tā dēvētie nišas produkti – rudzu maize un saldskābmaize – atšķiras no citu ražotāju produkcijas,» stāsta SIA Dona valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs. Viņš norāda, ka maize ir reģionāls produkts, ko ir ļoti grūti eksportēt, jo katrā valstī ir atšķirīgas garšas īpašības. SIA Dona pavisam nelielu maizes izstrādājumu apjomu eksportē uz ASV, kur galvenie pircēji ir ASV dzīvojošie latvieši.

Līdz ar oficiālās peldsezonas sākšanos, Jūrmalas pašvaldība ir labiekārtojusi 12 oficiālās peldvietas, papildinot pludmales ar nepieciešamo atpūtas aprīkojumu. Pilsētā šogad plīvos 5 Zilie karogi – Jaunķemeros, Dubultos, Dzintaros, Majoros, Bulduros. Kauguru peldvietai piešķirts Nacionālais peldvietu kvalitātes sertifikāts.

Kūrortpilsētā ir 11 oficiālas pilsētas piekrastes peldvietas jūras krastā, viena Lielupes krastā.

Līdz ar aktīvās peldsezonas sākšanos - no 15.maija līdz 15.septembrim, 26 kilometru garajā Jūrmalas pludmalē izvietotas 160 pārģērbšanās kabīnes, 165 atkritumu konteineri,16 konteinertipa sabiedriskās tualetes, kā arī atpūtniekiem pieejami 149 pastāvīgie soliņi. Piecās peldvietās - Bulduru, Dzintaru, Majoru, Asaru un Kauguru pludmalēs - ir izvietotas publiski pieejamas dušas un kāju skalotāji. 54 pludmales izejās uz jūru ir uzstādītas koka laipas. 10 pludmales izejas uz jūru ir nodrošinātas ar betona plāksnēm, pa kurām var nobraukt pludmalē operatīvais transports. Šogad pludmalē atpūtniekiem būs pieejamas 26 kafejnīcas.

Būtiska Līgatnes novada teritorija atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, kas ir svarīgs zīmols Latvijas tūrisma un dabas aizsardzības jomā, bet vienlaikus sniedz lielas iespējas teritorijas un tās objektu apsaimniekošanā, kā arī uzliek pienākumus iedzīvotājiem un pašvaldībai. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) uzskata, ka valstī trūkst vienotas ilgtermiņa stratēģijas, kā izmantot dabas vērtības tūrisma attīstībā un ienākumu gūšanā, pirmdien raksta laikraksts Diena.

A. Šteins uzskata, ka dabas retumu un ainaviskas vides resursus var izmantot sabiedrības labā, turklāt ne tikai tādiem īstermiņa mērķiem kā, piemēram, māju būvniecība, bet arī ilgtermiņā un kontekstā ar dabas aizsardzības aktualitātēm pasaules mērogā. «Faktiski uzņēmējdarbībai Līgatnē nav nekādu ierobežojumu, vienkārši katrai lietai ir sava vieta. Līgatnes novadā kopumā ir gan īpaši saudzējamās un kultūrvēsturiskās teritorijas, gan arī industriālā Augšlīgatne, kur ir pievedceļi un dzelzceļš. Ir arī lauksaimnieciskās teritorijas. Rūpniecību neattīstīsim tur, kur tai nav jābūt, – Līgatnes pilsētā –, bet Augšlīgatnē gan – laipni lūdzu. Vienmēr var atrast veidu, kā gan saglabāt dabas un vēsturiskās vērtības, gan arī pelnīt naudu,» apgalvo Līgatnes novada domes priekšsēdētājs.

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi, vēsta laikraksts Diena.

"Noteikts aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām," – šāds liegums ar Rīgas rajona tiesas lēmumu ir uzlikts bijušo Parex bankas īpašnieku ģimenei piederošajai slavenajai villai Marta un saistītajiem īpašumiem.

Iemesls – ASV pilsoņa vēršanās tiesā, pieprasot īpašuma pārdevējiem – odiozās Krasovicku ģimenes jaunajai paaudzei pildīt uzņemtās saistības.

Par 40 miljoniem nepārdeva, par 15 miljoniem arī ne

2009. gadā laikrakstā Dienas Bizness publicētajā Latvijas 25 visdārgāko privātmāju un dzīvokļu sarakstā Viktora Krasovicka ģimenei piederošā villa Marta ierindojās otrajā vietā - uzreiz aiz otra Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina toreiz turpat Jūrmalā svaigi uzbūvētās villas Adlera.

Latvijas dzelzceļš (LDz) 13.jūlijā sāks būvdarbus Bulduru pieturas punktā, turpinot vērienīgo Jūrmalas līnijas dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu, informē LDz.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, piektdien, 10.jūlijā Bulduru pieturā tiks mainīta vilciena apstāšanās vieta un pasažieru iekāpšana-izkāpšana. LDz aicina uzturēties tikai vietās, kur tas ir atļauts un sekot norādēm.

Lai paspētu pabeigt projektus laikā un mazāk traucētu vilcienu kustībai, darbi notiks gan brīvdienās, gan nakts stundās.

Tuvākajā laikā darbi tiks uzsākti arī pārējās Jūrmalas stacijās – Asaros, Dubultos, Lielupē, Majoros, Mellužos, Pumpuros, Slokā, Vaivaros, kā arī Zolitūdē un Imantā.

Modernizācijas darbu laikā maksimāli tiks saglabāts esošais vilcienu kustības grafiks, un tikai atsevišķos gadījumos iespējamas nelielas izmaiņas vilcienu kustībā, par ko pasažieri iepriekš tiks informēti - informācija par izmaiņām būs pieejama gan stacijās un vilcienos, gan ASPasažieru vilciens mājas lapā, kā arī pa dzelzceļa uzziņu tālruni.

Lai iepazīstinātu ar Jūrmalas un Jelgavas virzienu pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekta gaitu, VAS Latvijas Dzelzceļš trešdien, 2.decembrī rīkoja tehnisko izbraucienu uz Bulduru un Dzintaru stacijām, lai klātienē aplūkotu jaunās platformas.

Vairākās stacijās joprojām intensīvi turpinās būvdarbi, bet līdz gada beigām tos pabeigs visās stacijās. Pakāpeniski tiek gatavota būvobjektu nodošana ekspluatācijā. Kā pirmo būvobjektu pagaidu ekspluatācijā nodeva jaunās platformas Bulduru stacijā, ko jau izmanto pasažieri. Nākamie būs Asari, Melluži, Babīte, Dzintari, informē uzņēmumā.

Uz vairākām platformām jau ir uzstādīti displeji un skaļruņi pasažieru apziņošanai un videokameras, taču tos varēs pieslēgt sistēmai, kad darbi būs pabeigti visās stacijās.

Dzelzceļa staciju platformu projektētājs un būvdarbu veicējs ir pilnsabiedrība RBSSKALS būvsabiedrība un Leonhard Weiss RTE. Pasažieru apziņošanas sistēmu un videonovērošanu ierīko SIA Komerccentrs Dati grupa.

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Līgo svētki nav vien svinības – tie ir godi. Godājam senās tradīcijas, ieražas, rituālus – tiem ir īpaša nozīme. Tieši tāpēc jau vairākus gadus īstajos saulgriežos, 21. jūnijā, braucu uz kādu Latvijas pilskalnu, kur kopā ar folkloristiem godājam saulgriežus caur īpašajām Līgo dziesmām un rituāliem.

Līgo svētki man ir nozīmīgi tieši tāpēc, ka tie ir gada saulgrieži. Tas ir pagrieziena un arī atskaites punkts, kad pati daba piespiež iedziļināties, izvērtēt, saprast un caur dažādām praktiskām darbībām – vainagu vīšanu, sētas pušķošanu un citiem rituāliem – vēlreiz un vēlreiz atzīt latviešu dziļo saistību ar dabu. Ne velti mūsu senči spēja izmantot to milzīgo potenciālu, kas ir šajā laikā, gūstot spēku un enerģiju visam gadam. Uzskatu, ka šie svētki jāpadara nozīmīgi arī bērniem, jo tā ir iespēja caur skaistiem, praktiskiem rituāliem mācīt un parādīt jaunajai paaudzei saikni ar senčiem un tradīcijām. Jau vairākus gadus kopā ar ģimeni un draugiem Līgo svētkus sagaidām laukos, latviskā vidē, kur kopā pušķojam sētu, ejam uz pļavu lasīt jāņuzāles, pinam vainagus, gatavojam ugunskura vietu, un mums ir vienošanās, ka arī paši esam saposušies tautastērpos. Man ir lībiešu tautastērps, jo mana tēva senči nāk no lībiešu puses. Nemainīga vērtība ir pīrāgi un Jāņu siers, kas tieši šajos svētkos garšo vislabāk. Līgo vakarā ievērojam dažādas tradīcijas, piemēram, aplīgošanu, tā pārbaudot savu un citu asprātību un spēju uzreiz, uz vietas radīt jaunas divrindes vai četrrindes. Svinības notiek līdz pat rītam. Visi kopā esam ap ugunskuru un dziedam – šāda kopā būšana rada lielu spēka un enerģijas koncentrāciju, kas palīdz arī vēlāk, dodoties katram savos ikdienas darbos.

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa autora vārdā.

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta uzņēmējs.

Latvijas uzņēmuma Evelatus miniatūro tālruni var paņemt līdzi, ja kabatā nepietiek vietas viedtelefonam

Pagājušās desmitgades pirmajā pusē mobilo telefonu evolūcija bija uzņēmusi kursu uz pēc iespējas mazāku izmēru. Jo mazāks tālrunis bija kabatā, jo respektablāks šķita tā nēsātājs. Ražotāji šajā «bruņošanās sacensībā» aizdzīvojās līdz diezgan absurdiem izmēriem – tik niecīgiem, ka dažos Nokia un Siemens modeļos ciparnīcas pogas varēja nospiest vien ar mazāko pirkstu vai pat bija jāņem talkā pildspalvas gals.

Nez, kur šī virzība būtu aizvedusi, ja vien lielāku lomu neiegūtu krāsains ekrāns, kas drīz vien kļuva skārienjutīgs, aizsākot pilnīgi pretēju tendenci. Kad jau šķita, ka sīkie telefoni ir zuduši nebūtībā uz mūžiem, vietējais mobilo telefonu izplatītājs Evelatus šoruden prezentēja savu jaunāko modeli Mini, kas modina atmiņā pusotru desmitgadi tālu pagātni. Tirgotājs to pozicionē kā lētu izvēli bērniem vai kā džinsu bikšu mazajā sānu kabatā ieliekamu rezerves ierīci viedtelefonu īpašniekiem. Taču vai tādam vispār ir vieta mūsdienu cilvēka ikdienā?

Nesen vides organizācijas pauda satraukumu, ka Zemkopības ministrija esot sagatavojusi jaunus noteikumu grozījumus, kas it kā pastiprinātu Latvijas mežu ciršanu, radot draudus meža ekosistēmai un mežu apsaimniekošanas ilgtspējai kopumā.

Aicinātu uz jautājumu paskatīties citādi – jau tagad pārspīlētu prasību dēļ katru gadu lielos apjomos iet bojā, precīzāk formulējot – tiek sapūdēti kvalitatīvi, izmantojami koksnes resursi. Situācija būtu jāmaina un Zemkopības ministrijas regulējuma izmaiņu piedāvājums ir pareizs – solis īstajā virzienā.

Viedoklis, ko vides organizācijas aktīvi pauž sabiedrībai, ka meža teritorijas Latvijā samazinās, ka meži tiek nepareizi apsaimniekoti, tiek izcirsti, tiek iznīcināta bioloģiskā daudzveidība utt. ir tendenciozs un populistisks. Jo nenoliedzami jebkurš normāls cilvēks, tajā skaitā arī jebkurš meža nozarē strādājošais ir par dabas vērtību un mežu saglabāšanu. Bet lai to realizētu meži, tāpat kā jebkurš cits resurss ir pareizi, ilgtspējīgi jāapsaimnieko. Un Latvijas mežkopjiem ir gan zināšanas, gan praktiskā pieredze un meži tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti. Ja vēl pirms Otrā pasaules kara 26% no Latvijas teritorijas bija meži, tad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 53%.

Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".

Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.

"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.