Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de Gascogne», un tās īpašnieks Roberts Bejelērs plāno paplašināties arī Pierīgā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis.

Aizvadītā gada decembrī franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» īpašnieki - francūži Roberts Bejelērs un Bernārs Laranē - sadalījuši uzņēmumu un turpina attīstīt katrs savu biznesu. «Tagad esam sadalījuši biznesu un sāksies attīstība uz priekšu. Pirms tam abiem īpašniekiem domas atšķīrās. Augsim uz priekšu, uz vietas nepaliksim, mainīsim, pievienosim un pamēģināsim kaut ko jaunu,» komentēja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis. Viņš norādīja, ka citās Latvijas pilsētās franču maiznīca, iespējams, tiks atvērta nākotnē.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā. Kā pastāstīja J.Dembickis, abi francūži atbrauca uz Latviju, atpūtās un iedomājās, ka vēlētos baudīt bageti, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama, tāpēc tika nolemts, ka jāatver franču maiznīca/kafejnīca, kurā būtu bagete, pastēte un citi gardumi no Francijas.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Lai pārbaudītu dekoratīvā apgaismojuma atbilstību vizuālajam projektam, trešdien, 15. augustā, pirmo reizi ieslēdza Rīgas Franču liceja atjaunotās vēsturiskās ēkas (Krišjāņa Valdemāra ielā 48) fasādes apgaismojumu.

Šobrīd ir paveikta lielākā daļa no visiem iecerētajiem ēkas atjaunošanas darbiem, kā arī no jauna ir izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums. Kopumā uz ēkas fasādes šobrīd ir uzstādīti 115 gaismekļi.

Kopumā ir atjaunota 5355 kvadrātmetru liela vēsturiskās ēkas platība, kurā tiks izveidota 31 mācību klase, garderobe 600 audzēkņiem, ēdamzāle ar 274 vietām, aktu zāle ar 209 sēdvietām, konferenču zāle, atsevišķas telpas sporta nodarbībām un skolas administrācijai. Visās telpās tiks uzstādīts skolai nepieciešamais aprīkojums un mēbeles.

Bijušā Franču liceja un Franču institūta ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 48 ir celta 1930. gadā pēc arhitekta I.Blankenburga projekta par Rīgas domes, Latvijas valdības un Francijas valdības līdzekļiem un līdz 30. gadu beigām bija Latviešu - franču tuvināšanās biedrības īpašums. Padomju laikā līdz 1951. gadam ēkā izvietojās Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskola, 70. gados - LVU Ģeogrāfijas fakultāte, vēlāk Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte.

Pazīstamā modes māksliniece Šeila Vanaga Rīgā atvērusi jau otro restorānu, kas paredzēts svaigēdājiem.

Nule kā atvērtā kafejnīca Nirvana atrodas Ģertrūdes ielā. Sarunā ar Db.lv viņa pastāstīja, ka svaigēšana ir bauda. «Tā ir visu lietu spilgtāka izgaršošana, izsmaržošana. Uzlabojas visas maņas, parādās rezerves enerģija. Vēl esmu sapratusi, ka nekad dzīvē neesmu jutusies labāk fiziski un emocionāli kā tas ir tagad. Un tas ir svaigēšanas nopelns,» tā māksliniece.

Jaunajā restorānā piejamas maltītes galvenokārt svaigēdājiem, taču piedāvājumā ir arī kafija tiem, kas grib justies mundri un priecīgi. Restorānā rosās arī pati saimniece, kurai ļoti patīk pagatavot dažādas maltītes. Kā izejvielas tiek izmantoti gan augstvērtīgi Latvijas produkti, gan tādi, ko pašu mājās neaudzē.

Populārākā Latvijas grupa «Prāta vētra» domā izmēģināt spēkus Ķīnas mūzikas tirgū, intervijā žurnālam «Sestdiena» pastāstījis grupas dziedātājs Renārs Kaupers.

«Ir doma paskatīties uz Ķīnas mūzikas tirgus pusi. Dzīvosim, redzēsim,» teicis Kaupers, «mūsu draugi Deivids Larsons un Povels Olsons, kas producēja mūsu albumu, ar savu grupu «The Royal Concept» septembrī dosies tūrē pa Ķīnu. Japānā viņi jau ir labi pazīstami.»

Kaupers atzīmējis, ka Ķīnā arvien vairāk patērē Eiropas mūziku. «Tās ir lielas teritorijas, daudz cilvēku, un, ja izdodas viņiem iepatikties, ir brīnišķīgi, paplašinās loks, kurā vari koncertēt.»

«Atskatoties uz mūsu internacionālajiem sasniegumiem, rietumpusē tie ir 2000.gadu sākumā - Eirovīzija, dziesma «My Star», labi panākumi Zviedrijā, Somijā, topos un radio,» rezumējis mūziķis.

«Prāta vētras» 30 gadu jubileju nākamgad grupai esot padomā atzīmēt ar koncertu Liepājā.

Rīgas Franču liceja skolēni, sākot ar jauno mācību gadu, atgriezīsies vēsturiskajā ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 48, kur tikko noslēgušies tās atjaunošanas darbi.

Ir pabeigta visu inženiertīklu izbūve un vēsturisko logu nomaiņa, notikusi apdares, fasādes atjaunošanas un jumta nomaiņas darbi, kā arī tika labiekārtota teritorija, izbūvēts lifts un atjaunots ieejas mezgls.

Jau iepriekš Db.lv ziņoja, ka kopumā tiks atjaunota 5355 kvadrātmetru liela platība, kurā tiks izveidota 31 mācību klase, garderobe 600 audzēkņiem, ēdamzāle ar 274 vietām, aktu zāle ar 209 sēdvietām, konferenču zāle, atsevišķas telpas sporta nodarbībām un skolas administrācijai. Visās telpās uzstādīs skolai nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles.

Bijušā Franču liceja un Franču institūta ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 48 ir celta 1930. gadā pēc arhitekta I.Blankenburga projekta par Rīgas domes, Latvijas valdības un Francijas valdības līdzekļiem un līdz 30. gadu beigām bija Latviešu - franču tuvināšanās biedrības īpašums. Padomju laikā līdz 1951. gadam ēkā izvietojās Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskola, sākot no 70. gadiem - LVU Ģeogrāfijas fakultāte, vēlāk LU Ķīmijas fakultāte.

Rīgas Franču licejs jaunajā mācību gadā atgriezīsies vēsturiskajā ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 48, kur pašlaik vēl turpinās vērienīgi rekonstrukcijas darbi, informē Rīgas domē.

Šobrīd ir paveikta apmēram puse no visiem iecerētajiem ēkas atjaunošanas darbiem. Praktiski ir pabeigta visu inženiertīklu izbūve un vēsturisko logu nomaiņa. Turpinās apdares, fasādes atjaunošanas un jumta nomaiņas darbi. Vasaras mēnešos tiks labiekārtota teritorija, izbūvēts lifts un atjaunots ieejas mezgls.

Kopumā tiks atjaunota 5355 kvadrātmetru liela platība, kurā tiks izveidota 31 mācību klase, garderobe 600 audzēkņiem, ēdamzāle ar 274 vietām, aktu zāle ar 209 sēdvietām, konferenču zāle, atsevišķas telpas sporta nodarbībām un skolas administrācijai. Visās telpās uzstādīs skolai nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles.

Bijušā Franču liceja un Franču institūta ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 48 ir celta 1930. gadā pēc arhitekta I.Blankenburga projekta par Rīgas domes, Latvijas valdības un Francijas valdības līdzekļiem un līdz 30. gadu beigām bija Latviešu - franču tuvināšanās biedrības īpašums. Padomju laikā līdz 1951. gadam ēkā izvietojās Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskola, sākot no 70. gadiem - LVU Ģeogrāfijas fakultāte, vēlāk LU Ķīmijas fakultāte.

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Mūziķis Igo atradis savu izpausmes veidu ne vien caur mūziku, bet arī dzeju un grafiku

Ar zīmolu Igo. Akcents Personībai pieejams plašs lietu klāsts – grafiskie mākslas darbi, glāzes, krūzes, šķīvji, galdauti, spilveni, kartītes, apģērbs, sveces. To idejas autors ir mūziķis un dzejnieks Igo, kurš atzīst, ka mākslas klātbūtne viņa ikdienā bijusi jau kopš bērnības, jo mamma ir grafiķe, kura viņu ņēma līdzi, kad devās ielās zīmēt un skicēt.

«Lai gan esmu pirms tam uzstādījis konkrētu plānu, tas nav vienīgais, ar ko ir jānodarbojas. Jauno dizainu veidošana ir cieši saistīta ar to, vai es varu sakārtot savu ikdienu un veltīt konkrētu laiku un enerģiju tam, lai domātu par jauniem zīmējumiem. Laika trūkums ir viens no klupšanas akmeņiem. Ja vien zinātu, kā izdarīt tā, lai laika ir vairāk un diena ir garāka, un tajā izdotos visu iecerēto realizēt,» spriež mākslinieks, kurš ikdienā strādā tandēmā ar dizaineri Gitu Straustiņu. Abi sagatavo dizaina darba uzdevumu, stilistisku un to, kā vēlētos to redzēt. Pēc tam darbi tiek novirzīti ārpakalpojuma sniedzējiem, kuru ir prāvs pulks, jo katrai detaļai ir nepieciešams savs meistars.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild pasažieru pārvadātāja Lux Express valdes locekle Signija Kalniņa. Lux Express nodrošina reisus starp Baltijas valstīm, uz Krieviju un vairākām Eiropas valstīm, tas pieteicis sevi arī divos iekšzemes tirgos – Igaunijā un Polijā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nav tā, ka tieši šo nozari esmu mērķtiecīgi izvēlējusies – drīzāk nonācu šeit nejauši, un tā ir sanācis, ka nepārtrauktu, jaunu izaicinājumu rezultātā vēl joprojām esmu šeit. Lux Express ir inovatīvs uzņēmums, kas nemitīgi attīstās un mainās, un rutīna šeit ir sveša – tas mani aizrauj un uzrunā visvairāk.

Iesaka Jānis Zvirbulis, restorāna Fish House Brasserie de Luxe šefpavārs

Vēderprieks

Vienmēr, kad dodos uz Franciju, apmeklēju restorānu Daniel & Denise Lionā, kur šefpavārs ir Jozefs Viola (Joseph Viola). Tur var nobaudīt īstu, klasisku Lionas virtuvi, kas ir fantastiska, sniedz patiesas un vērtīgas garšas. Katru reizi, apmeklējot šo restorānu, atklāju kaut ko jaunu un pārsteidzošu. Šī ir vieta, kuru iesaku ikvienam, kurš vēlas pamēģināt patiesu Francijas garšu. Lai gan man patīk ieturēties ārpus mājas, pēdējā laikā tas diemžēl nesanāk tik bieži, pārsvarā – laika trūkuma dēļ, bet, ja rodas iespēja, labprāt to daru. Turklāt parasti eju pie šefpavāra kā pie personības. Latvijā mani favorīti varētu būt divi trīs restorāni. Viens no tiem ir nesen durvis vērušais restorāns Barents, kurā saimnieko šefpavārs Ivans Šmigarevs. Labprāt dodos arī uz šefpavāra Valtera Zirdziņa restorānu. Pie viņiem es varu doties ar pārliecību, ka nobaudīšu labu ēdienu, un šos restorānus parasti iesaku arī saviem viesiem. Man ļoti patīk gatavot arī mājās, bieži aicinu ciemos draugus, brīvdienās gatavojot, kopā pavadām laiku. Gatavot tuviem cilvēkiem ir atpūta un vienlaicīgi arī enerģijas uzņemšana. Ikdienā visbiežāk mājās sanāk gatavot Ragu Bolognese, jo tas ir iemīļots ēdiens manai meitai Elizabetei, tāpēc nākas to taisīt ļoti bieži.

Vecrīgā, Kaļķu ielā jau dažus mēnešus darbojas jauna viesnīca Relais le Chevalier, kuras dizains veidots franču stilā, bet pirmajā stāvā ierīkots veikals.

Viesnīcas nosaukums tulkojumā nozīmē bruņinieku iebraucamā vieta, kas uzreiz rada zināmu noskaņojumu. Īpašo franču atmosfēru paspilgtina arī interjers: foajē ar spoguļu iekšpagalmu, augstas vītņu kāpnes, autentisks franču kalvadosa bārs, kas izbūvēts brokastu telpā zem paša jumta.

Viesnīcas Relais le Chevalier pārvaldnieks Jevgēņijs Nahmans teic, ka jau Napoleons sauca Rīgu par Mazo Ziemeļu Parīzi: «Viņam iebilst ir grūti: Rīgai patiešām raksturīgs īpašs Parīzes šarms, tāpēc viesnīcas dizains veidots franču stilā, kas uzsver divu pilsētu līdzību».

«Kad es sāku aizdomāties par iecerētās viesnīcas projektu, uzreiz atmetu 3-4-5-zvaigžņu klasifikācijas ideju. Projektēt vidi, kuras galvenais uzdevums – uzņemt viesus, man nesaistās ar «organizēt labu naktsmieru» skaistā vietā, » stāsta projekta galvenā arhitekte Elizabete da Štrobela.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Jūrmalā, Bulduros interesentiem durvis vēris pirmais pilnībā rekonstruētais nams topošajā tā sauktajā wellness rezidencē Muižas nami.

Jūrmalā, Bulduros, Muižas ielā 19 top dzīvojamais komplekss Muižas nami, kas sastāv no trim namiem, kur divas ēkas ir restaurēti koka arhitektūras pieminekļi, bet viena ēka - mūsdienīgas arhitektūras paraugs, kas sintēzē ar seno koka arhitektūru veido mūsdienīgu dzīves vidi.

Muižas namu rezidencēs tiek piedāvāti 20 apartamenti platībā no 57 līdz 126 kvadrātmetriem, cenā 3630 EUR/m².

Projektu realizē tā īpašnieks – uzņēmums Inbalans Group, kurš projektā investējis ap 4 miljoniem eiro, partnerībā ar ekskluzīvo īpašumu tirgotāju Baltic Sotheby`s International Realty.

Rezidenču būvuzņēmējs ir SIA Casa Construction. Plānots, ka Muižas nami projekts tiks pabeigts 2016.gada oktobrī - novembrī.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība aicina uzņēmējus pieteikties uz jūras pludmales nogabalu nomas tiesību izsoli uz pieciem gadiem ar mērķi – atpūtas iespēju nodrošināšanai, sezonas objektu, piemēram, kafejnīcu, izvietošanai.

Pieteikšanās izsolei – līdz 13. aprīlim, ar izsoles objektiem un noteikumiem var iepazīties Jūrmalas pilsētas tīmekļa vietnē jurmala.lv sadaļā Pašvaldība – Izsoles.

Izsolei tiks piedāvāti 11 pludmales nogabali Bulduros, Majoros, Dubultos, Mellužos, Vaivaros un Kauguros, kur uzņēmēji var izvietot kafejnīcas un sniegt atpūtas pakalpojumus jūrmalniekiem un kūrortpilsētas viesiem. Pludmales nogabaliem ir noteiktas to izmantošanas iespējas atkarībā no to atrašanās vietas. Pieci nogabali Bulduros un Majoros pieejami aktīvās atpūtas zonās, kas nozīmē, ka uzņēmēji tur var veidot sporta un aktīvās atpūtas piedāvājumus un kafejnīcas. Pieejami arī divi pludmales nogabali Majoros un Vaivaros mierīgās atpūtas zonā, kur ļauts izvietot kafejnīcas un piedāvāt atpūtas pakalpojumus, četri nogabali Majoros, Dubultos, Mellužos, Kauguros atrodas neitrālajā zonā, kur arī ļauts izvietot kafejnīcas un piedāvāt atpūtas pakalpojumus.

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

Pēc franču kompānijas "Smart Island Riviera" pasūtījuma uzņēmuma "Latitude Yachts" ražotnē Rīgas ostā šoruden top ekskluzīvs kuģa projekts – 1700 m2 plaša peldoša sala, kuru nākotnē viesu uzņemšanai plānots noenkurot Francijas Rivjērā netālu no Kannām, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Uz peldošās salas atradīsies pludmales klubs ar restorānu, bāru un peldbaseinu, un uz tā vienlaikus varēs uzņemt līdz pat 400 viesiem.

"Kuģis ir unikāls – pirmais tik liels šāda veida projekts pasaulē. Plānojam, ka peldošā sala galvenokārt tiks izmantota dažādu pasākumu organizēšanai, bet ikdienā uzņems viesus kā pludmales klubs. Mūsu kompānijai šis ir pirmais projekts, bet nākotnē plānojam uzbūvēt un atvērt vairākas šāda veida peldošas izklaides vietas visā pasaulē. Mūsu mērķis – radīt augsta līmeņa produktu, kurš būtu tehnoloģiski mūsdienīgs, bet vienlaikus klasiski ērts un patīkams mūsu viesiem," saka "Smart Island Riviera" prezidents Marks Odino (Marc Audineau).

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016.gadam Latvija ierindota 44.vietā starp 140 aplūkotajām pasaules ekonomikām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad Latvija bija pakāpusies no 52. un 42.pozīciju, šis Latvijai ir bijis kritums par divām vietām.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 36.vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 41.pozīcijas. Savukārt Igaunija, kura iepriekšējā gadā ieņēma augsto 29.vietu, šogad ierindojas 30.pozīcijā.

Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Vācija, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt 2014.-2015.gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Somija ir noslīdējusi uz 8.vietu. Pārējās vietas pirmajā desmitniekā ir sadalītas līdzīgi kā pērn, un tajā joprojām atrodas Holande, Japāna, Honkonga un Zviedrija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2015.-2016.gada desmitnieku noslēdz Apvienotā Karaliste.

Jūrmalas saldo garšu buķete jau piecus gadus nav iedomājama bez franču beķerejām un kafejnīcām Madam Brioš, pieprasījums pēc kūkām ir visnotaļ stabils, to tik ļoti neietekmē sezonalitāte.

Jūrmalā konditoreju netrūkst. Lielupē saldos našķus piedāvā Kalnakrastu raušu fabrika, Bulduros un Kauguros – Brown Sugar, bet Majoros – De Gusto. Jau piecus gadus jūrmalniekus un pilsētas viesus ar kūkām kārdina Madam Brioš konditorejas un kafejnīcas, tiesa gan, pēdējos gados to skaits ir krietni sarucis, turklāt mainījušies zīmola īpašnieki. Viņiem ir skaidra vīzija, kā kopt iecienītās garšas un attīstīties, turklāt ne tikai Jūrmalā, bet arī ārpus tās robežām.

Sirds lieta

Jau vairāk nekā gadu Madam Brioš saimnieko Dina un Anatolijs Pētersoni, kuru vadītais uzņēmums SIA Take Segunda preču zīmes izmantošanas tiesības uz franšīzes līguma pamata ir pārņēmis no Krievijas uzņēmējas Siranušas Giračevas. Preču zīme joprojām pieder uzņēmumam Noema Management. No savulaik plašās zīmola Madam Brioš našķu impērijas, kas bija izveidota Jūrmalā, pāri palikušas vien divas konditorejas un kafejnīcas – Mellužos un Majoros. Aizvērta arī Madam Brioš kafejnīca galvaspilsētā muzejā Rīgas biržā. Līdz franšīzes līguma noslēgšanai Anatolijs ir strādājis visos Madam Brioš zīmola uzņēmumos – bijis gan viesmīlis, gan pārvaldnieks, arī Dinai ir pieredze šo konditoreju un kafejnīcu darbā – viņa ir sākusi kā administratore un kādu laiku veikusi arī direktores pienākumus.