Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Reģionālo attīstības centru apvienība ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, paužot satraukumu par valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gadā, jo tas var pamudināt mazos uzņēmumus reģionos pārtraukt savu darbību.

«Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var novest šādu uzņēmumu līdz tā slēgšanai,»” vēstulē raksta biedrības Reģionālo attīstības centru apvienība” valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Attīstoties elektromobiļu nozarei, tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti elektromobiļi, un kļūst aktuāls jautājums – vai ir vērts iegādāties lietotu elektroauto un kas būtu jāņem vērā, lai pirkums būtu veiksmīgs.

Elektromobilis zaudē savu vērtību pēc apmēram desmit gadiem, bet, veicot samērā nelielas investīcijas (7 500 – 13 000 eiro apmērā) un aprīkojot to ar jaunu bateriju, ir iespējams automašīnas mūžu pagarināt un atkal celt tās vērtību, biznesa portālam db.lv skaidro SIA e-Mobility network vadītājs Dainis Tropiņš. Viņš gan piebilst, ka, pērkot lietotu elektromobili, ir jābūt piesardzīgiem, jo īpaši ar vecām un lētām automašīnām, jo tajās investēt nereti vairs nav vērts.

Uzņēmuma, kas Rīgā, bijušās VEF rūpnīcas teritorijā, ražo elektromobiļu uzlādes iekārtas, ieskaitot to programmatūru, kā arī attīsta uzlādes iekārtu tīklu, mērķis ir nākotnē piedāvāt konsultācijas pirms lietotu elektromobiļu iegādes, lai izglītotu un pasargātu cilvēkus no nepatīkamiem pirkumiem. Arī šobrīd klienti, kuriem tas bijis aktuāli, tiek konsultēti pirms auto iegādes, bet tas nav piedāvāts kā pakalpojums. Taču elektromobiļu nozare attīstās strauji, un tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti auto otrreizējā pārdošanā – gan ļoti labi, gan tādi, no kuriem labāk turēties pa gabalu. «Var būt situācijas, kad lietotai automašīnai akumulatora kapacitāte ir vairs tikai piecdesmit procenti un ar to arī pēc pilnas uzlādes varēs nobraukt vairs tikai piecdesmit līdz sešdesmit kilometrus,» stāsta D. Tropiņš. Viņš kā spilgtu piemēru stāsta gadījumu, kad kāds cilvēks iegādājies pavecu Nissan Leaf, pievienojis to ātrās uzlādes iekārtai, bet pusstundas laikā tas uzlādējies tikai četrdesmit līdz piedesmit kilometru braucienam. «Lēti viņš nopirka šo automašīnu, bet skaidrs, ka baterija vairs nefunkcionē,» skaidro D. Tropiņš. Viņš stāsta, ka ir ļoti daudz automašīnu, kuras var pirkt otrreizējā tirgū un uzlabot, bet vienlaikus ir arī tādas, kuras noteikti pirkt nevajadzētu, jo tajās vairs nav izdevīgi investēt. Un šis bijis tas gadījums.

Bez šaubām, ka elektroauto ir nākotne – Eiropas Savienībā jau no 2035. gada tirgū varēs laist tikai bezemisiju automašīnas. Tomēr daudzus no elektro auto iegādes attur nepatiesi mīti, ka elektroauto ir dārgāki un ar zemāku veiktspēju nekā benzīna un dīzeļauto. Ir gluži pretēji – elektroauto ilgtermiņā var izrādīties lētāka izvēle, un tādi elektroauto kā Tesla Model S Plaid ierindojas pasaulē ātrāko mašīnu vidū. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kādi ir populārākie elektroauto modeļi 2023. gadā!

Elektroautomobilis – labāka izvēle nekā benzīna un dīzeļauto?

Pirms apskatām populārākos elektroauto modeļus, aplūkosim dažas elektroauto priekšrocības pār klasiskajiem benzīna un dīzeļauto:

• Ņemot vērā ilgtermiņā izmaksas, elektroauto ir pat lētāka izvēle. Elektroauto mēdz būt dārgāki nekā līdzvērtīgi iekšdedzes dzinēju modeļi, tomēr ilgtermiņā elektroauto varētu būt pat izdevīgāka izvēle. Šobrīd ir iespējams saņemt valsts atbalstu elektroauto iegādei, kā arī par elektroauto nav jāmaksā ekspluatācijas nodoklis un reģistrācijas nodeva. Svarīgi pieminēt, ka ar elektroauto ietaupīsiet uz degvielas rēķina, kā arī elektroauto ir mazākas servisa izmaksas.

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Rīgas kapsētas saņēmušas piecus pašvaldības iegādātos elektromobiļus, kas palīdzēs padarīt kapsētu apsaimniekošanu ne tikai efektīvāku, bet arī videi draudzīgāku, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Projekta ietvaros iegādātos elektromobiļus plānots izmantot I un II Meža, Jaunciema, Pļavnieku un Bolderājas kapos. Tie tiks izmantoti kapsētu teritoriju apsekošanai; mazā inventāra pārvadāšanai pa teritoriju; kapsētu tīrības nodrošināšanai u.c.

Nākotnē to kapsētu tuvumā, kurās tiks izmantoti elektromobiļi, plānots uzstādīt uzlādes stacijas, kas būs pieejamas arī iedzīvotāju privātajiem elektromobiļiem.

«Šo elektromobiļu iegāde atvieglos Rīgas kapsētu darbu. Kapsētu teritoriju kopējā platība Rīgā divkārt pārsniedz dārzu un parku platību, sasniedzot 450 hektārus. Sanāk, ka uz katriem 90 kapsētu hektāriem ir viens elektromobilis. Turklāt jāņem vēra, ka kopējā kapsētu teritorija Rīgā katru gadu pieaug par aptuveni diviem hektāriem, tāpēc es ceru, ka šie elektromobiļi kļūs par pirmajiem, nevis vienīgajiem kapsētu elektromobiļiem,» - jaunā transporta prezentācijā pauda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Sešu gadu laikā Latvijas autoparkā ir nonākuši mazāk par 300 ar elektroenerģiju darbināmu automobiļu, informē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Šā gada vidū pielaide ceļu satiksmei bija 288 vieglajiem pasažieru un komercautomobiļiem. No tiem 174 tika iegādāti 2014. gadā, kad bija pieejams KPFI finansējums. Savukārt lielākā daļa no pārējiem nedaudz virs 100 Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem ir nonākuši šeit laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu ap 10 jauniem un apmēram 20 lietotiem spēkratiem.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju. Viņš norādīja, ka elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas projektā ir veikta izpēte par potenciālajām uzlādes staciju uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī šo uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu projektu izstrāde.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 2023. gada 1. aprīlī Latvijā uzskaitē bija 4495 elektromobiļi. Elektromobiļu skaita pieaugums no 2023. gada sākuma ir 14%.

Lauvas tiesa no uzskaitē esošajiem elektromobiļiem reģistrēti Rīgā (2260) un Pierīgas pilsētās un novados – 292 Jūrmalā, 92 – Ādažu novadā, 151 – Ķekavas novadā, 18 – Ogres novadā, kamēr Latvijas otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī – reģistrēti vien 36 elektroauto¹, kas mudina domāt par infrastruktūras un uzlādes tīkla gatavību.

Šobrīd Latvijā ir 167 ātrās uzlādes stacijas. Cilvēku vēlme iegādāties elektromobili varētu būt augstāka nekā šobrīd, ja būtu atbilstošas uzlādes iespējas. Lai klimatam un budžetam draudzīgi elektromobiļi kļūtu par ikdienu, jāattīstās gan valsts investīcijām, gan cilvēku gatavībai izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Eiropas Savienības (ES) kopējā transporta politika paredz jau tuvākajā nākotnē transportam patērēt tīrāku enerģiju, turklāt mazākā apjomā, izmantot modernu infrastruktūru un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi. ES Ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu ir noteikts mērķis – līdz 2050. gadam transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu samazināt par 60%, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Lai mazinātu Latvijas transporta sistēmas atkarību no naftas, uzlabotu transporta sistēmas efektivitāti un mobilitāti, kā arī veicinātu inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu transporta nozarē, pērn Latvijas valdība apstiprināja Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.–2016. gadam. Tajā noteikts, ka ilgtermiņā par vienu no transporta jomas sastāvdaļām jākļūst elektromobilitātei.

Salīdzinot ar 1990. gadu, Rīgā pēdējos gados kopējais oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoms samazinājies par 50% (no 4,2 līdz 2,3 miljoniem tonnu CO2) – tā secināts Elektromobilitātes attīstības plānā. Taču ir palielinājušies tieši transporta izmeši, sasniedzot 37% no kopējā izmešu apjoma un kļūstot par lielāko izmešu avotu (860 tūkstoši tonnu CO2).

Piektdien, 13. martā, SIA Skandi Motors Liepājas filiālē notika Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas elektromobiļu prezentācija, liecina vietnē liepaja.lv sniegtā informācija.

Jaunie Pašvaldības policijas elektroautomobiļi dosies patruļās no pirmdienas, 16. marta.

Iegādātie elektromobiļi ir pārbūvēti atbilstoši pašvaldības policijas vajadzībām, tajos izveidots aizturēto nodalījums, automašīnas ir trafarētas un tajās uzstādīta bākuguņu un video kontroles sistēma. Automašīnas arī aprīkotas ar datortehniku, kas dod iespēju pārbaudīt personas datus notikuma vietā (nesazinoties ar dežurantu).

«Visi trīs jaunie elektromobiļi ir ieguvuši operatīvo statusu un tiks izmantoti dežūrnodaļas ikdienas darbā, uzraugot sabiedrisko kārtību un patrulējot Liepājas ielās. Ņemot vērā to, ka ikdienā dežūrnodaļas darbinieki ar automašīnām veic samērā lielus attālumus, tad šādu elektromobiļu izmantošana spēs ietaupīt līdzekļus, kā arī būsim videi draudzīgāki,» skaidro Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Dīķis.

Pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas un šaubas par elektrisko automobiļu nākotni. Vai nākotne patiešām ir elektriska un vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai iegādātos elektroauto?

Šie un citi jautājumi tika aplūkoti Moller Baltic Import nesen rīkotajā vebinārā “Elektroauto uzlādes infrastruktūra Baltijas valstīs”.

Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem Baltijā uzņem apgriezienus, sekojot pasaules tendencēm ilgtspējīgas mobilitātes jomā. Tomēr, lai gan Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektrisko transportlīdzekļu skaits strauji pieaug, šo transportlīdzekļu atbalstam nepieciešamā infrastruktūra ir tikusi kritizēta, jo elektroauto skaits ir pieaudzis straujāk, nekā publiskā uzlādes infrastruktūra. Autoražotāju un uzlādes infrastruktūras attīstītāju aktīvais darbs šo plaisu ir ievērojami mazinājis, padarot patērētājiem vieglāku izvēli par labu elektroauto iegādei.

2018.gadā pie galvenajiem autoceļiem Latvijā ir plānots izveidot 70 uzlādes stacijas, bet līdz 2021.gadam – vēl 80, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Projektu kūrē VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), īstenojot Eiropas Savienības fonda projektu «Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana». Uzlādes staciju uzstādīšanas vietas un izvietojums tiek noteikts, ņemot vērā vairākus kritērijus – attālumu starp stacijām, publisko vietu tuvumu, pieejamās elektropieslēguma jaudas u.c. Šogad iecerēts uzstādīt 70 uzlādes stacijas uz TEN-T ceļiem vai tiešā to tuvumā un lielākajās apdzīvotajās vietās.

DB uzrunātie eksperti atzīst, ka šis ir nozīmīgs infrastruktūras attīstības solis, bet tas nav pietiekams. «Līdz ar šādu punktu izveidi ar elektroautomobiļiem varēs ērti pārvietoties pa Latviju. Protams, tehnoloģijām attīstoties, būs jāiet laikam līdzi, šī brīža 50kw lādēšanas stacijas jāmaina pret jaudīgākām, jo tehnoloģijas arī attīstās un spēj elektromobili arvien īsākā laikā uzlādēt,» spiež Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

#Eiropas tirgū šajā jomā ir liels potenciāls, un uzņēmums jau sācis īstenot pirmos pilotprojektus ārpus mūsu valsts robežām

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas uzņēmumā e-Mobility network, kas Rīgā, VEF Kvartālā, bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, ražo elektromobiļu uzlādes stacijas.

Uzņēmums ir dibināts 2014. gadā un kā savas darbības pamatmērķi definējis elektromobilitātes attīstību. Tas orientējas gan uz Latvijas, gan Eiropas tirgu. Uzņēmumam ir divi galvenie pamatdarbības virzieni. Pirmais ir elektromobiļu uzlādes staciju ražošana, otrs – programmatūras izstrāde. Uzņēmums nodrošina pilnu ražošanas ciklu, sākot no iekārtu dizaina izstrādes, komponenšu izstrādes un iegādes, beidzot ar šo iekārtu komplektēšanu, uzstādīšanu un servisa nodrošināšanu. Uzņēmums to akcentē kā savu priekšrocību - tas ne tikai iekārtas saražo, bet arī nodrošina servisu, kas saistīts ar šo iekārtu pārbaudi, garantijām, konsultēšanu par autoparka paplašināšanu. Tas darbojas kā ekspertu kopa. Pagaidām gan uzņēmuma komanda nav liela, bet tā strādā, izmantojot intelektuālo potenciālu un zināšanas.

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Jau kādu laiku novērojam aktīvu sabiedrības pāreju uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem. Elektromobiļus arvien vairāk izvēlas ne tikai mājsaimniecības, bet arī uzņēmumi sākuši veidot elektromobiļu parkus, liecina If Apdrošināšanas portfeļa analīze Baltijas valstīs.

Analīze atklāj, ka 2021. gadā vieglie pasažieru elektromobiļi Baltijas valstīs veidoja 1,6% no uzņēmumu autoparkiem, 2022. gadā šis rādītājs pieauga līdz 2,6%, 2023. gadā līdz 4,7% un šogad tas jau sasniedz 5,4%. Kā norāda If P&C Insurance AS valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs, uzņēmumu vadītāji, atjaunojot savus autoparkus, arvien biežāk pieņem lēmumu iegādāties tieši elektromobiļus.

“Redzam tendenci, ka elektromobiļu skaits uzņēmumu autoparkos ik gadu pieaug par aptuveni 1 procentpunktu. Pārskatot periodu no 2021. līdz 2024. gadam, secinām, ka Latvijā elektromobiļu skaits uzņēmumu autoparkos ir pieaudzis no 1,8% līdz 5,5%, Lietuvā no 0,9% līdz 6,7%, bet Igaunijā no 1,9% līdz 4,6%. No tā varam secināt, ka arvien vairāk uzņēmēju saskata nepieciešamību izmantot elektromobiļus, domājot gan par ilgtspējību, gan ilgtermiņa ietaupījumiem.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole" aicina iesaldēt pašvaldību iemaksas finanšu izlīdzināšanas fondā, informē apvienības komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa.

Rīgas apkārtnes pašvaldības nākamgad finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz 186 miljonus eiro, kas ir par 11,3 miljoniem eiro jeb 6,03% vairāk nekā šogad. Šīs pašvaldības ir faktiski vienīgās, kas veic iemaksas šajā fondā, bet pārējās pašvaldības ir naudas saņēmējas.

2025.gadā iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā plānotas gandrīz 186 miljonu eiro apmērā. Minētie līdzekļi tiks atņemti Rīgas un Pierīgas sekmīgai attīstībai, kritizē organizācija.

Rīgas vicemērs un "Rīgas metropoles" līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks (NA/LRA) aicina iesaldēt iemaksas šī gada apmērā līdz tiek mainīts pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis. "Galvaspilsētai fondā būs jāiemaksā par 5 miljoniem eiro vairāk, neskatoties, ka jau iepriekš norādījām uz to, ka pie šī brīža pašvaldību izmaksu sadārdzinājuma un jaunu funkciju deleģējuma būtu svarīgi neuzlikt papildu finanšu slogu pašvaldībām," skaidroja Ratnieks.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3311 jauni uzņēmumi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Tostarp 2023.gada aprīlī reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 13,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, taču mazākais mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad.

"Lursoft" dati arī liecina, lai gan aprīlī reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn attiecīgajā periodā, to kopējais pamatkapitāls bijis mazāks. Aprīlī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls bija 2,31 miljons eiro, kamēr 2022.gada aprīlī 650 jauno uzņēmumu pamatkapitāls bija 3,6 miljoni eiro.

Pagājušā gada aprīlī lielākā reģistrētā uzņēmumam pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro, bet šogad aprīlī lielākā uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 330 tūkstoši eiro.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), realizējot SIA Vides investīciju fonda administrēto un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansēto projektu Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā Rīgas Stradiņa universitātē, iegādājusies trīs Volkswagen e-Up! elektromobiļus, informē RSU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers.

Elektromobiļi iegādāti domājot par atjaunojamo energoresursu izmantošanu, SEG emisiju samazināšanu un augstskolas finanšu līdzekļu taupīšanu.

KPFI konkursā tika atbalstīta tikai ar elektrību darbināmu jaunu, rūpnieciski ražotu vieglo pasažieru transportlīdzekļu iegāde, ar kuru nobrauktais attālums var sasniegt līdz 160 kilometriem ar vienu uzlādi. E-up! spēj sasniegt 130 kilometri stundā maksimālo ātrumu, un no 0 līdz 100 kilometriem stundā ieskrienas 12,4 sekundēs.

RSU informē, ka elektromobiļu iegāde veikta, izmantojot KPFI līdzfinansējumu – 55 000 eiro. RSU nodrošinātais līdzfinansējums ir nedaudz lielāks par 23 800 eiro (nedaudz vairāk kā 30 %).

Veicot sūtījumu pakalpojumu sniedzēja Omniva autoparka nomaiņu, tas papildināts arī ar pirmo elektroauto – Nissan E-NV200. Ar tā palīdzību sākotnēji paredzēts nodrošināt piegādes Rīgā.

«Šāda elektroauto iegādes izmaksas ir, sākot no 36 tūkstošiiem eiro, t.sk.PVN. Taču šobrīd Omniva vēl nav pieņēmusi lēmuma par tā iegādi. Konkrētais elektroauto tiek testēts. Ja šis modelis spēs sevi pierādīt kā ilgtspējīgu un biznesa vajadzībām atbilstošu, Omniva apsvērs tā iegādi,» biznesa portālam db.lv paskaidroja uzņēmumā.

Ar pirmo elektroauto pamatā paredzēts veikt kurjerpiegādes Rīgas centrā. Tādējādi intensīvas satiksmes apstākļos visobjektīvāk varēs novērtēt iespējas uzņēmuma resursu efektivizēšanā – gan degvielas ekonomiju, gan bezmaksas autostāvvietas iespējas, gan arī kurjeriem nepieciešamo laiku piegāžu veikšanai, izmantojot sabiedriskā transporta joslu sastrēgumu laikā.

Šodien pie Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas ēkas Mazajā ceļā 3 notika jauno elektromobiļu prezentācija. Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādēm tiks piegādāti četri rūpnieciski ražoti Volkswagen Up! elektromobiļi. Trīs no tiem savu ikdienas darba pienākumu veikšanai izmantos pašvaldības policija, savukārt viens tiks nodots JPPI Pilsētsaimniecība rīcībā, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Policijas darbinieki elektromobiļus izmantos satiksmes uzraudzības nodrošināšanai, pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanas kontrolei un darbam ar nepilngadīgajiem. Savukārt JPPI Pilsētsaimniecība elektromobili izmantos iestādes pārziņā esošo būvniecības objektu un pilsētas infrastruktūras ikdienas apsekošanai.

Katra iegādātā elektromobiļa maksimālais nobraukums starp pilnas uzlādes reizēm ir 160 km, un elektromobiļa maksimālais ātrums ir 130 km/h, savukārt augstprieguma baterijas garantijas laiks ir 8 gadi vai 160000 km, bet ražotāja dotā virsbūves pretkorozijas garantija ir 12 gadi. Plānotais elektromobiļa vidējais nobraukums viena gada laikā ir 10000 km.

Turpinot uzsākto zaļo kursu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un SIA “Ignitis Latvija” atklājuši pirmo publisko elektrouzlādes staciju Čiekurkalnā, Talejas ielas 1, Rīgā, kur vienlaicīgi var veikt uzlādi četri elektromobīļi.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs pauda gandarījumu par veiksmīgo sadarbību ar SIA “Ignitis Latvija”: “Elektromobilitāte ir mūsu nākotne, un šī stacija ir tikai viens no soļiem virzībā uz tīrāku un zaļāku vidi. Mēs esam gandarīti par veiksmīgo sadarbību un iespēju sniegt ieguldījumu šajā virzienā, veicinot ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu izplatību Čiekurkalna apkārtnē. Šogad plānots iznomāt zemesgabalus vēl trīs lokācijās publiski pieejamu elektrostaciju izvietošanas nolūkā”.

“Elektromobilitātes veicināšana ietver efektīvu publiskās pieejamības elektrouzlādes tīkla izveidi tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai vai darbavietai. Sadarbībā ar “Valsts nekustamie īpašumi” Čiekurkalna iedzīvotājiem tiek piedāvāts mūsdienīgs un moderns ātrās elektroauto uzlādes risinājums publiskai lietošanai, izmantojot 100% atjaunīgās enerģijas resursus. Esmu pārliecināts, ka tas ir pozitīvs sākums ilgtspējīgai sadarbībai ar “Valsts nekustamie īpašumi”, lai kopā īstenotu zaļā kursa virziena attīstību Latvijā,” norāda Arturs Svekris, Ignitis Latvija Elektroauto uzlādes tīkla vadītājs.

Līdz ar ziņojumu par elektromobiļu ražotāja Tesla jaunākajiem biznesa rādītājiem kompānija jau otro reizi ir «pastūmusi» uz priekšu plānu par cenas ziņā pieejamākā Model 3 piegādēm.

Pēdējā ceturksnī saražoti vien 1550 Model 3, lai gan Bloomberg ekspertu prognožu aptauja ļāva domāt, ka to būs tuvu 3000. Lielais plāns – 5000 saražoti Model 3 nedēļā – tiek atlikts pēc Jāņiem jeb vēl par vienu ceturksni, lai gan sākotnējais nodoms bija šo apjomu sasniegt jau decembrī.

Tai pašā laikā konkurenta General Motors «tautas klases» elektromobilis Chevy Bolt, kas tirgū tika palaists 2016. gada decembrī, uzrāda stabilu pārdošanas apjoma pieaugumu. Decembrī vien ASV ir pārdoti 3227 Chevy Bolt, liecina specializētā portāla GM Authority dati.

Elektromobiļi Latvijā: Pērkot lietotu mašīnu, jāuzmanās