Sūtījumu pārvadātājs «DPD Latvija» pirmo reizi Latvijā uzsācis sūtījumu piegādes ar mazizmēra elektromobili «Paxster». Ar mērķi veicināt videi draudzīgas piegādes tiek testēta jaunā bezemisiju transportlīdzekļa efektivitāte un atbilstība kurjerpiegāžu vajadzībām, informē «DPD Latvija».

Šobrīd «Paxster» tiek izmantots sūtījumu piegādēm Rīgas centra rajonā un Skanstes apkaimē ar aptuveni 60 pieturvietām dienā. Mazizmēra transportlīdzeklis ir īpaši piemērots sīkpaku piegādēm rajonos ar ciešu pieturvietu pārklājumu. «Paxster» ir aprīkots ar elektromotoru, un viena elektromobiļa uzlādes reize dod iespēju mērot līdz 120 km garu ceļu.

«Viens no mūsu šā brīža mērķiem ir mazināt piegāžu ietekmi uz vidi, īstenojot «DPD» grupas iniciatīvu «Smart Urban Logistics». Strādājam pie tā, lai mazinātu oglekļa dioksīda emisijas, ieviestu gudrākus piegādes risinājumus un veicinātu dažādas inovācijas, tostarp alternatīvās degvielas transportlīdzekļu izmantošanu,» uzsver «DPD Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Lai gan daži žēlojas, ka ziemas aukstumā elektromobiļu lietošana neattaisnojas, Jelgavas Pašvaldības policijā par tiem nesūdzas, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Vienīgi uzlādēt akumulatorus vajagot divas reizes biežāk.

Bez mazākās raustīšanās, viegli uzspolējot mazajiem 13 collu diametra riteņiem, elektromobilis «Volkswagen e-up», ko vada Jelgavas Pašvaldības policijas vecākais inspektors Sandris Miezis, sāk braukt, pieredzēto atstāsta laikraksts.

Tālāk, izbraucot uz Lielās ielas, S.Miezis demonstrē elektromobiļa priekšrocības. Startējot pie krustojuma, šķiet, pāris sekundēs tas attīsta ātrumu no 30 līdz 50 kilometriem stundā. Bremzēšana ir vienmērīga, ar noslogotiem riteņiem, jo elektromobilis ieregulēts tā, ka bremzējot tā akumulatori uzlādējas. S.Miezis stāsta, ka gada laikā, kopš Jelgava saņēmusi elektromobiļus, policisti ir apguvuši ekonomisko automašīnas vadīšanu stilu, kura galvenais nosacījums ir braukt pēc iespējas vienmērīgāk.

Attīstoties elektromobiļu nozarei, tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti elektromobiļi, un kļūst aktuāls jautājums – vai ir vērts iegādāties lietotu elektroauto un kas būtu jāņem vērā, lai pirkums būtu veiksmīgs.

Elektromobilis zaudē savu vērtību pēc apmēram desmit gadiem, bet, veicot samērā nelielas investīcijas (7 500 – 13 000 eiro apmērā) un aprīkojot to ar jaunu bateriju, ir iespējams automašīnas mūžu pagarināt un atkal celt tās vērtību, biznesa portālam db.lv skaidro SIA e-Mobility network vadītājs Dainis Tropiņš. Viņš gan piebilst, ka, pērkot lietotu elektromobili, ir jābūt piesardzīgiem, jo īpaši ar vecām un lētām automašīnām, jo tajās investēt nereti vairs nav vērts.

Uzņēmuma, kas Rīgā, bijušās VEF rūpnīcas teritorijā, ražo elektromobiļu uzlādes iekārtas, ieskaitot to programmatūru, kā arī attīsta uzlādes iekārtu tīklu, mērķis ir nākotnē piedāvāt konsultācijas pirms lietotu elektromobiļu iegādes, lai izglītotu un pasargātu cilvēkus no nepatīkamiem pirkumiem. Arī šobrīd klienti, kuriem tas bijis aktuāli, tiek konsultēti pirms auto iegādes, bet tas nav piedāvāts kā pakalpojums. Taču elektromobiļu nozare attīstās strauji, un tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti auto otrreizējā pārdošanā – gan ļoti labi, gan tādi, no kuriem labāk turēties pa gabalu. «Var būt situācijas, kad lietotai automašīnai akumulatora kapacitāte ir vairs tikai piecdesmit procenti un ar to arī pēc pilnas uzlādes varēs nobraukt vairs tikai piecdesmit līdz sešdesmit kilometrus,» stāsta D. Tropiņš. Viņš kā spilgtu piemēru stāsta gadījumu, kad kāds cilvēks iegādājies pavecu Nissan Leaf, pievienojis to ātrās uzlādes iekārtai, bet pusstundas laikā tas uzlādējies tikai četrdesmit līdz piedesmit kilometru braucienam. «Lēti viņš nopirka šo automašīnu, bet skaidrs, ka baterija vairs nefunkcionē,» skaidro D. Tropiņš. Viņš stāsta, ka ir ļoti daudz automašīnu, kuras var pirkt otrreizējā tirgū un uzlabot, bet vienlaikus ir arī tādas, kuras noteikti pirkt nevajadzētu, jo tajās vairs nav izdevīgi investēt. Un šis bijis tas gadījums.

Koplietošanas transporta pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" lietotāju skaits ir pārsniedzis 100 tūkstošus; lielā mērā straujo izaugsmi ietekmējusi elektrauto ieviešana.

"Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzdibinātājs Māris Avotiņš gan teic, ka nevar apgalvot, ka tas ir noticis tiešā saistībā ar auto koplietošanas pakalpojuma ieviešanu, bet nenoliedz, ka šim aspektam ir bijusi liela nozīme.

"No vienas puses, 100 tūkstoši ir daudz, bet, ņemot vērā, cik iedzīvotāju ir Rīgā, vēl ir daudz, ko darīt," viņš norāda.

"Fiqsy" ir piesaistījis finanšu institūcijas "Altum" aizdevumu Zaļo grantu programmas ietvaros vairāk nekā 2,4 miljonu apmērā un iegādājies simt "Renault Zoe" elektroautomašīnas, kas jūlijā parādījās Rīgas ielās.

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū 

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto...

Pilsētā tipiskākais pielietojums ir rīta un vakara brauciens no mājām uz darbu un atpakaļ. Dienā mašīnas veic vairākus apļus pa Rīgu. Auto, kas atrodas centrā, mēdz dienā nomainīt pat 10 līdz 15 šoferus. "Iebraucot ar savu auto centrā, tas nostāv no rīta līdz vakaram. Mūsu mašīnas centrā pavada ne ilgāk par 30 līdz 45 minūtēm. Tādējādi pilsētas infrastruktūra tiek izmantota daudz efektīvāk," teic M. Avotiņš.

Klientu vidū ir gan tādi, kas to izmanto ašam braucienam uz darbu vai tikšanos, gan tādi, kuri mašīnu nomā vairākas dienas. Piemēram, viens no klientiem vasarā vairāku dienu laikā pa Latviju nobrauca teju vai 2000 kilometrus. Šobrīd populārākie galamērķi, neskaitot vidēja attāluma distances Rīgas ietvaros, ir Jelgava, Liepāja, Valmiera, Ventspils, Cēsis un Daugavpils. "Katrās brīvdienās teju visas mašīnas izbrauc no Rīgas. Es pats vienu nedēļu vasarā dzīvoju Pāvilostā un, esot Kuldīgā, uzlādes punktā gadījās iestāties rindā aiz divām "Fiqsy" mašīnām. Tas liecina par to, ka elektromašīna nav domāta tikai aizbraukšanai līdz veikalam un atpakaļ," saka M. Avotiņš. Divu mēnešu laikā ar kompānijas elektroauto ir nobraukti vairāk nekā 425 tūkstoši km un vairāk nekā 2,4 miljonus minūšu, tādējādi CO₂ izmešu piesārņojumu atmosfērā samazinot pat aptuveni 51 tonnu – veicot šādu pašu attālumu ar jaunu automašīnu, kas nav elektromobilis, CO₂ izmešu piesārņojums būtu 120g/km.

Uzņēmums sācis intensīvi uzrunāt korporatīvos klientus, kuru darbinieki "Fiqsy" varētu izmantot kompānijas autoparka vietā vai līdzīgi kā taksometru. "Ziemā plānojam sākt publicēt informāciju par kompānijām, kuru darbinieki, izmantojot "Fiqsy", ir ietaupījuši visvairāk CO₂ izmešus," teic M. Avotiņš. Šobrīd uzņēmumam ir jau gandrīz 30 korporatīvo klientu, bet uzņēmums plāno šo skaitli daudzkāršot. Izaicinājums ir tas, ka daudzos uzņēmumos arvien ir aizspriedumi saistībā ar elektroauto, piemēram, cik tālu vienā piegājienā ar tiem var aizbraukt. Viņš zina gadījumus, kad kolēģi viens otru brīdina par to, ka mašīnas baterijā palikuši vien 80%, bet patiesībā jāaizbrauc vien desmit kilometri turp un atpakaļ un ar šādu baterijas atlikumu varētu nobraukt pat 200 km.

"Uzņēmumi kļūst aktīvāki koplietošanas pakalpojumu izmantošanā, jo saprot, ka tas ir ne tikai liels izmaksu ietaupījums, bet papildu veids, kā vistiešākajā veidā domāt par atbildīga biznesa un ilgtspējas jautājumiem. Mēs ļoti ceram, ka zaļā mobilitāte kļūs par ikdienu ne tikai mājsaimniecību, bet arī uzņēmumu līmenī," tiec M. Avotiņš.

Šī gada beigās vai nākamā gada sākumā soli pa solim iecerēts palielināt "Fiqsy" autoparkā esošo mašīnu skaitu. To iecerēts darīt katru ceturksni. Šobrīd Rīgas centrā 10 minūšu gājiena attālumā gandrīz vienmēr var atrast brīvu auto, bet privātmāju rajonos un tālākās apkaimēs mašīnas ir grūtāk pieejamas.

Pērn uzņēmums ienāca tirgū ar elektriskajiem skrejriteņiem. "Fiqsy" lietotāji kopumā uz skrejriteņiem pērn pavadīja divus miljonus minūšu un nobrauca 280 tūkstošus kilometru jeb vairāk nekā septiņas reizes apbraucot apkārt zemeslodei. Vidējais klientu veiktais attālums bija 1,5 līdz 2,5 km.

Arī šovasar vidēji skrejriteņu lietotāji braukuši 1,5 līdz 2,5 km. Statistiku ietekmē tas, ka šogad ir mazāk tūristu, kas pērnvasar mēdza vizināties garākus attālumus, piemēram, 20 km. "Tūrisma plūsma šovasar Rīgā nebija tāda, kā pērn un kāda tā cerams būs nākamgad. Liela daļa pagājušās vasaras klientu bija tūristi, kuru šogad nebija. Otrs negatīvais faktors ir tas, ka liela daļa kompāniju strādā attālināti un cilvēki pavada laiku savās lauku mājās, nevis Rīgā. Tomēr vienlaikus cilvēki mazāk grib pārvietoties ar sabiedrisko transportu un tā vietā izvēlas skrejriteni," teic M. Avotiņš.

Skrejriteņi dienā veic aptuveni desmit braucienus. Šosezon tos arvien vairāk lieto, lai pārvarētu konkrētu attālumu.

M. Avotiņš novērojis, ka šogad cilvēki skrejriteņus lieto atbildīgāk un atstāj godprātīgāk – vietās, kur tie netraucē citiem. Kompānija ir sarunās ar citām pilsētām par skrejriteņu ieviešanu nākamgad un visur ir vieni un tie paši jautājumi – vai tie netraucēs gājējiem, velosipēdistiem un automašīnām? Viņš uzskata, ka jebkuram satiksmes dalībniekam jāiekļaujas kopējā plūsmā, nevis jākonfliktē. "Katrai situācijai kāds no pārvietošanās veidiem ir pats labākais – auto, skrejritenis, sabiedriskais transports utt. Pats svarīgākais ir dot individuāli ērtāko iespēju. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc piedāvājam mašīnas un busiņus. Ja cilvēks ir pieradis braukt ar skrejriteni vai auto, tajā pašā aplikācijā nepieciešamības gadījumā var izvēlēties busiņu," teic M. Avotiņš.

Iepriekš M. Avotiņš intervijā "Dienas Biznesam" norādījis, ka cilvēkiem ir arvien mazāka vēlme, lai viņiem viss pieder.

No bankām pie skrejriteņiem  

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš...

"Es vēl aizvien esmu no tās paaudzes, kam tomēr vajag visu nopirkt, bet, runājot darbā ar jaunām kolēģēm, kuras vēl studē un pa vasaru pastrādāja pie mums, redzu, ka viņām nav tādas vēlmes, ka obligāti visam jāpieder. Tā ir nozīmīga lieta, kas mainās. Un nav runa tikai par skrejriteņiem. Domāju, ka diezgan drīz piedāvājumi būs visiem - tiem, kas tirgo nekustamos īpašumus, auto utt. Tas, ka vari lietot, ir liels pluss - nav jāuztraucas, kur noliksi, kur pēc tam atradīsi, vai tik nenozags. Par to rūpējas kāds cits. Šogad laika apstākļi ir ļoti labi, bet ir bijušas dienas, kad no rīta spīd saule, bet tad divas stundas līst. Ja aizbrauc ar savu riteni vai skrejriteni, pēc tam tas jādabū atpakaļ. Kad izmanto koplietošanas skrejriteni, šī problēma atkrīt. Ir virkne tādu lietu, pat nerunājot par ekoloģisko momentu. Elektriskie pārvietošanās līdzekļi pilsētas centrā vienmēr būs izdevīgāki, baterijas pēc tam var apstrādāt, un šī tehnoloģija noteikti progresēs," tā M. Avotiņš.

"Fiqsy" darbu sāka 2019. gadā, uzņēmuma līdzdibinātājs ir Māris Avotiņš, kurš agrāk vadīja "Swedbank" un "Expobank" Čehijā. Uzņēmuma autoparkā ir 100 vieglās automašīnas, 15 busiņi un 550 skrejriteņi Rīgā un Jelgavā. Kompānijā strādā ap 10 darbinieki un lielāko daļu pakalpojumu nodrošina ārpakalpojumu sniedzēji.

Ir virkne zaļo mērķu, kas jau stājušies spēkā vai realizēsies tuvākajās desmitgadēs un attiecināmi uz auto nozari kopumā, un galvenais jautājums ir, kā šiem mērķiem pielāgosies Latvija, ievērojot citu Eiropas un pasaules valstu risinājumus, tāds ir kopējais Dienas Biznesa foruma Auto 2022 galvenais secinājums.

Par ražotāju piedāvājumu, visticamāk, informēts ikkatrs, kurš pēdējā laikā interesējies par jaunas vai pat lietotas automašīnas iegādi. Galvenais spiediens ir elektropiedziņas automašīnu tirgošana tā, lai kopējais pārdošanas grozs būtu klimatneitrāls, un par to tirgotāji sāk domāt jau šobrīd. Tāds ir mērķis, un galarezultātā pēc gadiem pieciem arī Latvijā vismaz katra otrā pārdotā automašīna būs elektromobilis, bet 2030. gadā, iespējams, jaunas iekšdedzes dzinēju mašīnas nopirkt nevarēs.

Šobrīd pārdošanas uzstādījums ir starp katra piektā, katra ceturtā.

Ietekme no divām pusēm

Pamatojumu, kas šos lēmumus ietekmē, detalizēti sniedza Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Energoresursu uzņēmums "Ignitis Latvija" investēs trīs miljonus eiro, lai attīstītu elektroauto uzlādes tīklu "Ignitis ON" pie 22 ātrās ēdināšanas vietām "Hesburger", informē "Ignitis Latvija" pārstāvji.

"Ignitis Latvija" noslēdzis līgumu ar "Hesburger". Astoņas īpaši ātrās elektromobiļu uzlādes stacijas atradīsies Rīgā, savukārt pārējās - citās vietās Latvijā. Stacijās tiks uzstādītas vairākas uzlādes iekārtas, katras jaudai sasniedzot vismaz 150 kilovatus (kW), kas nodrošinās, ka elektromobiļu uzlāde aizņems aptuveni 30 minūtes.

Kā norāda "Ignitis Latvija" pārstāvji saskaņā ar Auto asociācijas datiem, elektromobiļu daudzums Latvijā 2040.gadā sasniegs 440 000 elektromobiļu, kas būs aptuveni viena trešdaļa no kopējā automobiļu skaita Latvijā. Uz šo brīdi ekspluatācijā ir nepilni 3000 elektromobiļu, savukārt līdz šī gada beigām tiek prognozēts, ka Latvijā tiks ekspluatēti 3644 elektromobiļi. 2025.gada beigās elektromobiļu skaits pieaugs līdz aptuveni 15 000, bet 2030.gadā - jau vairāk nekā 60 000, tāpēc atbilstošas infrastruktūras attīstīšana visā Latvijā ir svarīga.

Neviens no ap 60 000 šobrīd Latvijā lietošanā esošiem kases aparātiem neatbilst jauno noteikumu prasībām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta (MK) sēdē izskatītie grozījumi noteikumos paredz jaunas tehniskās prasības kases aparātiem no 2017. gada 1. janvāra. Tie papildus ietver vairākus drošības kritērijus. Tādu līdz šim nav bijis, un arī citu valstu pieredzē šādu precedentu nav. Izmaiņu rezultātā Latvijā būs jauna parauga kases aparāti un kases sistēmas – visa tehnika un programmatūra. Situāciju tirgū Ziemassvētku laikā nākamgad ieskicē SIA Arkolat (deviņu veikalu Rito tīkls) vadītāja Daina Pečate: «Pirms gadumijas, kad ir lielākais pircēju pieplūdums un jādomā par pārdošanu, uzmanības centrā būs kases aparātu nomaiņa. Tas uzņēmējiem būs papildus pilnīgi nevajadzīgs stress.»

Bez šaubām, ka elektroauto ir nākotne – Eiropas Savienībā jau no 2035. gada tirgū varēs laist tikai bezemisiju automašīnas. Tomēr daudzus no elektro auto iegādes attur nepatiesi mīti, ka elektroauto ir dārgāki un ar zemāku veiktspēju nekā benzīna un dīzeļauto. Ir gluži pretēji – elektroauto ilgtermiņā var izrādīties lētāka izvēle, un tādi elektroauto kā Tesla Model S Plaid ierindojas pasaulē ātrāko mašīnu vidū. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kādi ir populārākie elektroauto modeļi 2023. gadā!

Elektroautomobilis – labāka izvēle nekā benzīna un dīzeļauto?

Pirms apskatām populārākos elektroauto modeļus, aplūkosim dažas elektroauto priekšrocības pār klasiskajiem benzīna un dīzeļauto:

• Ņemot vērā ilgtermiņā izmaksas, elektroauto ir pat lētāka izvēle. Elektroauto mēdz būt dārgāki nekā līdzvērtīgi iekšdedzes dzinēju modeļi, tomēr ilgtermiņā elektroauto varētu būt pat izdevīgāka izvēle. Šobrīd ir iespējams saņemt valsts atbalstu elektroauto iegādei, kā arī par elektroauto nav jāmaksā ekspluatācijas nodoklis un reģistrācijas nodeva. Svarīgi pieminēt, ka ar elektroauto ietaupīsiet uz degvielas rēķina, kā arī elektroauto ir mazākas servisa izmaksas.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto Baltijā palielinājies par 87,8%, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, liecina Moller Baltic Import dati.

Elektroauto izvēle nenoliedzami ir praktisks ieguldījums ilgtspējīgā nākotnē, tāpēc esam gandarīti, ka interese par jaunu elektroauto iegādi pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami augusi, uzsver Ilze Grase-Ķibilde, Moller Baltic Import izpilddirektore. Viņa norāda, ka mītu atspēkošana un sabiedrības izglītošana par elektroauto praktiskajiem ieguvumiem rezultējusies ar panākumiem, kā rezultātā šobrīd cilvēki kā savu nākamo jauno transportlīdzekli arvien biežāk izvēlas tieši elektroauto.

Pozitīva ietekme

2023. gada jūlijā Latvijā bija reģistrēti 5252 elektromobiļi, kas ir par 33% vairāk nekā šā gada sākumā, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Elektroauto skaits ik gadu palielinājies jau pēdējos astoņus gadus, taču sākotnēji pieaugums bija salīdzinoši neliels – vien daži desmiti elektroautomobiļu gadā. Pēdējos gados Latvijā reģistrēto elektrisko transporta līdzekļu skaits viena gada laikā gan audzis milzu apjomos – pat par vairākiem simtiem. Tā, piemēram, 2020. gadā Latvijā bija reģistrēti 672 elektroauto, gadu vēlāk – 1240 elektroauto, bet vēl pēc gada – 2174. Straujākais elektroauto skaita pieaugums savukārt piedzīvots tieši šogad – gada sākumā pa Latvijas ceļiem pārvietojās 3941, dažus mēnešus vēlāk – 4495, bet šobrīd šo auto skaits palielinājies vēl par 757, kopējam elektrisko transportlīdzekļu skaitam Latvijā pārsniedzot jau piecus tūkstošus. I.Grase-Ķibilde atzīmē, ka pieprasījuma augšupeja ir tiešā mērā saistāma arī ar infrastruktūras attīstību un valsts atbalsta mehānismiem. “Valsts atbalsts elektroauto iegādei ir svarīgs faktors un pozitīvi ietekmē elektroauto tirgu. Šī iemesla dēļ mēs kā ražotāja pārstāvis aktīvi sadarbojamies arī ar lēmumpieņēmējiem, lai e-mobilitāti padarītu vēl pieejamāku pēc iespējas īsākā laikā,” skaidro I.Grase-Ķibilde.

Sešu gadu laikā Latvijas autoparkā ir nonākuši mazāk par 300 ar elektroenerģiju darbināmu automobiļu, informē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Šā gada vidū pielaide ceļu satiksmei bija 288 vieglajiem pasažieru un komercautomobiļiem. No tiem 174 tika iegādāti 2014. gadā, kad bija pieejams KPFI finansējums. Savukārt lielākā daļa no pārējiem nedaudz virs 100 Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem ir nonākuši šeit laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu ap 10 jauniem un apmēram 20 lietotiem spēkratiem.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju. Viņš norādīja, ka elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas projektā ir veikta izpēte par potenciālajām uzlādes staciju uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī šo uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu projektu izstrāde.

Pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas un šaubas par elektrisko automobiļu nākotni. Vai nākotne patiešām ir elektriska un vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai iegādātos elektroauto?

Šie un citi jautājumi tika aplūkoti Moller Baltic Import nesen rīkotajā vebinārā “Elektroauto uzlādes infrastruktūra Baltijas valstīs”.

Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem Baltijā uzņem apgriezienus, sekojot pasaules tendencēm ilgtspējīgas mobilitātes jomā. Tomēr, lai gan Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektrisko transportlīdzekļu skaits strauji pieaug, šo transportlīdzekļu atbalstam nepieciešamā infrastruktūra ir tikusi kritizēta, jo elektroauto skaits ir pieaudzis straujāk, nekā publiskā uzlādes infrastruktūra. Autoražotāju un uzlādes infrastruktūras attīstītāju aktīvais darbs šo plaisu ir ievērojami mazinājis, padarot patērētājiem vieglāku izvēli par labu elektroauto iegādei.

Līdz ar ziņojumu par elektromobiļu ražotāja Tesla jaunākajiem biznesa rādītājiem kompānija jau otro reizi ir «pastūmusi» uz priekšu plānu par cenas ziņā pieejamākā Model 3 piegādēm.

Pēdējā ceturksnī saražoti vien 1550 Model 3, lai gan Bloomberg ekspertu prognožu aptauja ļāva domāt, ka to būs tuvu 3000. Lielais plāns – 5000 saražoti Model 3 nedēļā – tiek atlikts pēc Jāņiem jeb vēl par vienu ceturksni, lai gan sākotnējais nodoms bija šo apjomu sasniegt jau decembrī.

Tai pašā laikā konkurenta General Motors «tautas klases» elektromobilis Chevy Bolt, kas tirgū tika palaists 2016. gada decembrī, uzrāda stabilu pārdošanas apjoma pieaugumu. Decembrī vien ASV ir pārdoti 3227 Chevy Bolt, liecina specializētā portāla GM Authority dati.

Elektromobiļi Latvijā: Pērkot lietotu mašīnu, jāuzmanās

#Pilsētas dome publiskās un privātās partnerības projektā ar kompāniju ABB un vietējo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju forumam nepieciešamo satiksmi nodrošina ar elektromobiļiem.

Biznesa, intelektuālos un politiskos līderus šogad Davosā vizinās elektromobiļos un biedēs ar esošo sistēmu sabrukumu

Gadskārtējais Pasaules ekonomikas forums Davosā, Šveicē, sākas ar savdabīgu iezīmi – ar tīri ekonomisku risku pabīdīšanu uzmanības starmešu perifērijā, priekšplānā izvirzoties bažām par ekoloģiju un kiberdrošību. Grozies, kā gribi, bet jebkurai riskanto jomu sadaļai ir tiešs sakars ar ekonomiku, tomēr tādas «cietās» ekonomiskās tēmas kā fiskālā disciplīna, tirdzniecība, darba tirgus vai vērtspapīru tirgus jau trešo gadu nav «Davosas cilvēku» tiešajā rūpju lokā.

Nākotnes satricinājumi jeb esošo sistēmu pēkšņu un dramatisku sabrukumu scenāriji ir jauninājums, ko savā gadskārtējā globālo risku apskatā Pasaules ekonomikas foruma dalībniekiem ceļ priekšā tā rīkotāji. Risku un apdrošināšanas pakalpojumu kompānija Marsh un partneri jau 13. reizi foruma vajadzībām izstrādā globālo risku apskatu.

#Eiropas tirgū šajā jomā ir liels potenciāls, un uzņēmums jau sācis īstenot pirmos pilotprojektus ārpus mūsu valsts robežām

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas uzņēmumā e-Mobility network, kas Rīgā, VEF Kvartālā, bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, ražo elektromobiļu uzlādes stacijas.

Uzņēmums ir dibināts 2014. gadā un kā savas darbības pamatmērķi definējis elektromobilitātes attīstību. Tas orientējas gan uz Latvijas, gan Eiropas tirgu. Uzņēmumam ir divi galvenie pamatdarbības virzieni. Pirmais ir elektromobiļu uzlādes staciju ražošana, otrs – programmatūras izstrāde. Uzņēmums nodrošina pilnu ražošanas ciklu, sākot no iekārtu dizaina izstrādes, komponenšu izstrādes un iegādes, beidzot ar šo iekārtu komplektēšanu, uzstādīšanu un servisa nodrošināšanu. Uzņēmums to akcentē kā savu priekšrocību - tas ne tikai iekārtas saražo, bet arī nodrošina servisu, kas saistīts ar šo iekārtu pārbaudi, garantijām, konsultēšanu par autoparka paplašināšanu. Tas darbojas kā ekspertu kopa. Pagaidām gan uzņēmuma komanda nav liela, bet tā strādā, izmantojot intelektuālo potenciālu un zināšanas.

Vēl tikai būdami vidusskolas eksāmenu priekšvakarā, trīs jaunieši neredzīgos ļaudis ieved mūsdienu sabiedrībā, piedāvājot pašu izgatavotus, moderni uzlabotus baltos spieķus.

Valmieras tehnikuma audzēknim Ērikam Eduardam Lapsam pat sapņos nebija rādījies, ka viņš dibinās savu uzņēmumu jau 18 gadu vecumā, kur nu vēl izgudros kaut ko jaunu mūsdienu preču un pakalpojumu piesātinātajā pasaulē. Visu mainīja kāda liktenīga un aizkustinoša nejaušība. Proti, jaunieša klātbūtnē uz gājēju pārejas bija nostājies neredzīgs cilvēks ar izstieptu spieķi. Ikdienišķā situācijā viņš būtu izdzirdējis automašīnas rūkoņu tuvumā, bet tieši šajā gadījumā bija piebraucis elektromobilis, kas darbojas bez skaņas. Un tā jaunietim radās ideja par spieķi ar sensoru. Viņš pats atzīst, ka palaimējās būt īstajā laikā un īstajā vietā. Turklāt brīdī, kad vislabāk arī noderēja mācību iestādē – Valmieras tehnikumā – izvēlētā mehatronika.

Lasvegasā notiekošajā tehnoloģiju izstādē CES 2020 vācu autoražotājs "Mercedes-Benz" prezentējis jaunu konceptauto "Vision AVTR".

Konceptauto modelis tapis, iespaidojoties no režisora Džeimsa Kamerona 2009.gada zinātniskās fantastikas filmas "Avatars", kurā ir zilas krāsas personāži un kas iedvesmojusi automašīnas estētiku.

AVTR ir vācu autogiganta versija par nākotnes auto - tas ir elektromobīlis, kas spēj braukt uz sāniem, kā arī uz priekšu. Auto jumtu klāj 33 pārvietojami "atloki", ko "Mercedes" nodēvējis par "bioniskajiem atlokiem" un apgalvo, ka to funkcija ir sazināties ar vadītāju. "Novietojot roku uz vadības bloka, interjers atdzīvojas, un transportlīdzeklis atpazīst vadītāju pēc viņa sirdsdarbības un elpošanas," preses paziņojumā apgalvo uzņēmums.

Uzņēmums savu vīziju par šo nākotnes auto raksturo kā "nulles trieciena automobilis". Proti, šajā konceptmodelī apspēlēta tālās nākotnes mobilitāte, apvienojot ilgtspēju ar digitalizāciju, kā arī cilvēkus un mašīnas ar vidi. Konceptauto ilustrē vēlamo mobilitātes nākotni, kurā cilvēks, daba un tehnoloģijas vairs nav pretrunā, bet gan harmonijā viena ar otru.

2019. gadā "Amserv Grupa" Baltijā kopumā pārdevusi 4928 jaunas un 1900 lietotas automašīnas. Savukārt Latvijā jauno auto segmentā "Amserv" pārdeva 1365 "Toyota" zīmola automašīnas, 489 "Peugeot", 266 "Opel" markas automašīnas un 82 jaunus "Lexus" modeļus.

Mazlietoto auto tirgū "Amserv" Latvijā pārdeva 693 automašīnas.

Kā liecina CSDD statistikas dati, 2019. gadā jaunu auto tirgus Latvijā pieauga par 9%, kas ir lielākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā. Kopumā mūsu valstī 2019. gadā piereģistrēti 20 939 jauni un 52 411 lietoti auto.

"Amserv Grupai" Latvijā saskaņā ar tās sniegto informāciju ir vairāk nekā 10% liela jauno auto tirgus daļa.

"Amserv Krasta" informē, ka Latvijā pieaug pircēju interese par elektromobiļiem. "Peugeot" abi jaunākie modeļi ir pieejami ar trīs dzinēju izvēles iespēju – visiem jaunākajiem vides standartiem atbilstošu BlueHDi dīzeļdzinēju, PureTech turbo benzīna dzinēju un elektromotoru. Jaunais "Peugeot 208" pēc pasūtījuma pieejams kā elektromobilis "e-208". Tam ir 100 kilovatu (136 Zs) kompakts elektromotors. Tā izvēlnē ir trīs braukšanas režīmi: Eco nobrauktā attāluma optimizēšanai, Normal ikdienas izmantošanai un Sport, ar kuru sasniegt maksimālo jaudu un ātrumu līdz 100 kilometriem stundā 8,1 sekundē.

Par 2020. gada auto Eiropā pasludināts jaunais "Peugeot 208". To vienprātīgi atzinusi konkursa European Car of the Year Trophy (COTY) žūrija, kuru veido 60 autožurnālisti no 23 Eiropas valstīm.

Kopš "Peugeot 208" nonākšanas Eiropas tirgū pērnā gada oktobrī, to jau pasūtījuši teju 110 000 klientu. 15% no visiem pasūtītājiem izvēlējušies modeli e-208 ar pilnībā elektrisko dzinēju. Savukārt Francijā "Peugeot 208" šī gada februāra beigās ir līderis pārdoto jauno automobiļu vidū.

"Peugeot 208" pieejams gan ar iekšdedzes, gan elektrisko dzinēju. Auto salons lepojas ar jaunākās paaudzes Peugeot i-Cockpit(r) 3D - trīsdimensiju digitālo vadītāja displeju. To raksturo īpaši kompakts stūres rats, kas novietots zem mērinstrumentu bloka, konfigurējams 3D digitālo mērinstrumentu panelis, liels 10 collu augstas izšķirtspējas skārienekrāns un 7 klavieru tipa taustiņi - Toggles switches. Jaunais 208 veidots uz PSA Grupas modulārās CMP/eCMP platformas bāzes un pieejams ar trīs dzinēju izvēli - benzīna, dīzeļa vai elektrisko. Pagaidām elektromobilis e-208 iegādājams pēc pasūtījuma.

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?