Pārtika

SIA Elpa grib uzsākt eksportu ārpus ES

Dienas Bizness,09.05.2014

Jaunākais izdevums

Aizputes novadā esošais piena pārstrādes uzņēmums SIA Elpa nospraudis mērķi sakārtot ražošanas procesus tā, lai saņemtu atļauju eksportam ārpus ES.

Tāpat 2014. gadā SIA Elpa paredzējusi pievērst lielāku uzmanību ražošanas tiešo izmaksu samazināšanai, noliktavas saimniecības organizatoriskai pārkārtošanai, kas ļautu operatīvāk izvērtēt faktisko stāvokli un saprast uzņēmuma vājās vietas.

SIA Elpa 2013. gadā strādājusi ar 4,506 miljonu eiro (3,167 milj.Ls) apgrozījumu, pēc nodokļu nomaksas gūstot 7,914 tūkstošu eiro (5,562 tūkst.Ls) peļņu. Iesniegtajā gada pārskatā norādīts, ka pagājušajā gadā uzņēmumā strādājis 51 darbinieks.

Uzņēmums 2013. gadu vērtē kā saspringtu periodu ar mainīgām sekmēm, kam par iemeslu kalpojuši tādi darbību ietekmējoši faktori, kā neparedzēti straujais galvenās izvejvielas - piena - iepirkumu cenas pieaugums par 23%, kā arī ar eiro ieviešanu saistītie papildus izdevumi.

Uzņēmumam aizvadītajā gadā ražošanas līmeni palīdzējusi noturēt iepriekšējo gadu laikā veiktā mazāk produktīvo tehnoloģisko iekārtu nomaiņa uz ražīgākām. Piena pārstādes uzņēmums arī skaidro, ka aizvadītajā gadā, lai mazinātu mainīgo izmaksu ietekmi uz pašizmaksu, izdevies noslēgt ilgtermiņa līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju SIA Enefit par fiksētu elektrības cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ir muļķīgi likuma burta dēļ nogremdēt uzņēmumus, kas strauji auguši

Labdarības veikalu "Otrā elpa" vadītāja Liene Reine-Miteva; tekstu sagatavojusi Anda Asere,09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē atkārtoti piedāvās iegādāties maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus, teikts paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē, kas sāksies ceturtdien, 4.aprīlī, plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 4.maijā plkst.13, "Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 382 160 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis ir 4000 eiro.

Kopumā izsolē tiks piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas un īpašumi Kazdangā un Kazdangas pagastā.

Tostarp Kazdangā piedāvās iegādāties - kantori-ēdnīcu Bērzu gatvē 4A, kā arī īpašumus Darba gatvē 5B, Bērzu gatvē 4 un Bērzu gatvē 9A.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Baltu piens" iegādājusies maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražotni Kazdangā, apstiprināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Asociācijā norāda, ka "Baltu piena" ilgtermiņa mērķis ir veicināt Latvijas piena produkcijas ražošanas attīstību, investējot inovatīvu produktu izstrādē un nodrošināt kooperatīva sastāvā esošajām zemnieku saimniecībām augstāku piena iepirkuma cenu. Iegādājoties piena pārstrādes ražotni Kazdangā, tiek daļēji nodrošināta cikla "no zemnieka pļavas līdz pilsētnieka galdam" realizācija.

"Līdz šim kooperatīvi ir veidojušies, lai kopīgi nodrošinātu ikdienišķas vajadzības, piemēram, transporta pakalpojumus, stabilus piegādes apjomus piena pārstrādes rūpnīcām, taču "Baltu piena" iniciatīva paver jaunas attīstības iespējas kooperatīviem un viņu biedriem," uzsver LLKA ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums SIA "Elpa" uz nenoteiktu laiku pārtraucis ražošanu, atklāja kompānijas valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.

Pašlaik nav zināms, vai kompānija spēs atjaunot darbību.

Sisenis norādīja, ka darbību kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām ražošanai, kā arī palīgmateriāliem, piemēram, ražošanas līdzekļiem, kuru cena būtiski pieaugusi, kopš tos vairs nevar iegādāties no Baltkrievijas.

"Elpa" valdes priekšsēdētājs pauda, ka kompānija ir spējusi realizēt visu līdz šim saražoto produkciju, tādējādi nekas nav bijis jāizmet ārā.

Pārtikas ražotāji aicina izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē 

Vairākas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības jomas organizācijas atklātā vēstulē Ministru...

Sisenis atzīmēja, ka uzņēmumā strādā apmēram 30 darbinieku, no kuriem daļa jau uzrakstījuši atlūgumus. Uzņēmumam finansiālu iemeslu dēļ nav izdevies izmaksāt darbiniekiem algas.

"Elpa" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka pieaugušo izmaksu dēļ kompānijai ir nācies paaugstināt produkcijas cenas, tomēr tās vairs veikalos nav konkurētspējīgas. Sisenis uzsvēra, ka šajā ziņā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi, no kuriem, pēc viņa teiktā, lielākā daļa 2022.gadā strādā ar zaudējumiem, nespēj konkurēt, piemēram, ar Polijas uzņēmumu ražoto sortimentu, kura izmaksas ir krietni zemākas.

Ja valsts neatbalstīs – paliks bez savas pārtikas rūpniecības 

Politiskā nostāja nepieļaut PVN samazināšanu pārtikai, taču nabadzīgākajiem izmaksātie pabalsti,...

Sisenis skaidroja, ka par spīti uzsaukumiem no valsts puses, ka pašlaik būtu nepieciešams pirkt Latvijas produkciju, lai atbalstītu vietējos uzņēmējus, cilvēku izvēle iegādāties importa preces ir saprotama, ņemot vērā vispārējo cenu kāpumu.

"Elpa" valdes priekšsēdētājs īpaši kritizēja valsts nespēju sniegt atbalstu šajā laikā, norādot, ka iepriekš Covid-19 ierobežojumu dēļ tikusi samazināta cilvēku pirktspēja veikalos, tomēr tas nekādā veidā nav ticis kompensēts no valsts puses. Pēc Siseņa teiktā, valsts ir solījusi pārstrādes uzņēmumiem finansiālu atbalstu, tomēr tas vēl vismaz pagaidām nav saņemts.

Vienlaikus arī Sisenis kritizēja ierēdņu nespēju identificēt, ka tieši uzņēmēji ir tie, kas balsta valsts ekonomiku, uzskatot, ka Latvija šajā ziņā ir zaudējusi "pašapziņu".

Piena produktus Latvijā ražot vairs nav izdevīgi 

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) ārkārtas kongresā biedri ceturtdien vienprātīgi...

"Elpa" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka kompānija darbojās 29 gadus, šajā laikā nodokļos Latvijas valstij nomaksājot apmēram sešus miljonus eiro.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", kompānijai 11.maijā bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 152 140 eiro apmērā. Tāpat kompānijai ir divas aktīvas komercķīlas kopumā 720 000 eiro apmērā.

"Elpa" apgrozījums 2020.gadā bija 2,974 miljoni eiro, bet peļņa - 5873 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti. Kompānija reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 85 910 eiro. Uzņēmums pieder Laimonim Balčum (18,18%), Sisenim (17,77%), Mārītei Stoļarovai (16,94%), Viesturam Grasmanim (16,12%), Mārai Rundei-Pīrsonei (12,4%), Ritvaram Rogam (10,33%), Tatjanai Brūverei (6,2%), Montai Alkšarei (1,65%) un Jānim Kalniņam (0,41%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes rajona tiesa pasludinājusi piena pārstrādes uzņēmumu SIA "Elpa" par maksātnespējīgu, liecina publiskotā informācija Maksātnespējas reģistrā.

Kompānija par maksātnespējīgu pasludināta pirmdien, 29.augustā.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratori iecelta Daina Zaķe.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratorei līdz 2022.gada 30.septembrim.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 19.maijā Kurzemes rajona tiesa ierosināja kompānijai "Elpa" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču šis process 24.augustā tika izbeigts, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Maija vidū tika ziņots, ka "Elpa" pārtraukusi ražošanu uz nenoteiktu laiku.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs un viens no līdzīpašniekiem Gundars Sisenis iepriekš skaidroja, ka darbību kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām, kā arī palīgmateriāliem, piemēram, ražošanas līdzekļiem, kuru cena būtiski pieaugusi, kopš tos vairs nevar iegādāties no Baltkrievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piena pārstrādes uzņēmuma Elpa peļņa trīskāršojusies

Žanete Hāka,13.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmumam SIA Elpa pagājušais gads vērtējams kā saspringts periods ar mainīgām sekmēm, jo sevišķi gada otrajā pusē, kad ar embargo ieviestajām sankcijām ārpus ES sašaurinājās produkcijas realizācijas iespējas un kļuva neiespējama plānotā un daļēji uzsāktā gatavošanās piena produktu eksportam uz Krieviju, informē uzņēmums.

Līdz ar to ražošanas apjomu neizdevās noturēt iepriekšējā gada līmenī un uzņēmuma apgrozījums saruka par 13%.

SIA Elpa pagājušajā gadā pārskatījusi ražotās produkcijas sortimentu, atsakoties no mazāk pieprasītiem piena produktiem, kā arī turpinājusi slēgt nerentablos produkcijas realizācijas punktus Kuldīgā.

Aizvadītajā gadā SIA Elpa apgrozījusi 3,942 miljonus eiro un, pateicoties ražošanas tiešo izmaksu samazināšanai, peļņu palielinājusi līdz 24,750 tūkstošiem eiro, kas, salīdzinājumā ar 2013.gadu, ir trīsreiz vairāk, liecina Lursoft dati.

Reaģējot uz saspringto situāciju produkcijas realizēšanā gada otrajā pusē, SIA Elpa valde veikusi zināmas strukturālas izmaiņas produkcijas realizācijas segmentos, vairāk orienējoties uz budžeta iestāžu apkalpošanu, īpaši paplašinot iesaistīšanos programmā Skolas piens, tādējādi panākot zināmu stabilitāti un garantijas prognozējamākai naudas plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē piedāvās iegādāties maksātnespējīgā piena pārstādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus, teikts paziņojumos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē, kas sāksies ceturtdien, 29.decembrī, plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 30.janvārī plkst.13, "Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas. Kopumā izsolē tiks piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas.

Kustamās mantas novērtējums un arī pirmās izsoles sākumcena ir 262 300 eiro. Kustamās mantas izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis ir 7000 eiro.

Piedzinēji ir "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un banka "Citadele".

Tāpat pirmajā izsolē, kas sāksies 29.decembrī plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 30.janvārī plkst.13, kā lietu kopību piedāvās iegādāties "Elpai" piederošos ieķīlātos nekustamos īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtraukta piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtu un nekustamo īpašumu izsole, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Līdz izsoles pārtraukšanai netika veikti solījumi.

"Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvāja iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas. Kopumā izsolē tika piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas.

Kustamās mantas novērtējums un arī pirmās izsoles sākumcena bija 262 300 eiro, bet izsoles solis - 7000 eiro. Izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Piedzinēji bija "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un banka "Citadele".

Tāpat izsolē tika piedāvāts iegādāties "Elpai" piederošos ieķīlātos nekustamos īpašumus. Tostarp piedāvāja iegādāties zemes vienību 1900 kvadrātmetru platībā un uz tās esošo būvi, zemes vienību 315 kvadrātmetru platībā, zemes vienību 1080 kvadrātmetru platībā, 806/8313 domājamās daļas no būves, zemes vienību 1980 kvadrātmetru platībā un uz tās esošo būvi un zemes vienību 3050 kvadrātmetru platībā, kā arī zemes vienību 7700 kvadrātmetru platībā. Īpašumi atrodas Kazdangas pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kazdangas piena pārstrādes uzņēmumam SIA «Elpa» atcelts iepriekš piemērotais nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumam šī gada 8.februārī Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēroja nodrošinājumu, pamatojoties uz dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. «Lursoft» izziņa liecina, ka uz 2018.gada 7.februārī SIA «ELPA» bija nodokļu parāds gandrīz 160 tūkstoši eiro.

Nodrošinājuma atcelšana reģistrēta 22.februārī.

SIA «ELPA» dibināta 1993.gadā, un tā nodarbojas ar piena pārstrādi un biezpiena un siera ražošanu. Tā pamatkapitāls ir 85 910 eiro un tā īpašnieki ir deviņas privātpersonas.

2016.gadā SIA «Elpa» apgrozījums bija 3,706 miljoni eiro, bet tā peļņa pēc nodokļiem bija 5175 eiro. Uzņēmums nodarbināja 52 darbiniekus un nodokļos Latbijas valsts budžetā 2016.gadā samaksāja 357 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums SIA "Elpa" pieteicis tiesiskās aizsardzības procesu, atklāja kompānijas valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.

Viņš sacīja, ka tālākas detaļas pašlaik izpaust nevar.

Kā liecina informācija "Firmas.lv" piena pārstrādes uzņēmumam pirmdien, 16.maijā, piemērots aizliegums kapitāldaļu atsavināšanai un aizliegums reģistrēt komercķīlas. Kā līdzekļa piemērotājs norādīta Zvērināta tiesu izpildītāja Dace Cgojeva.

Elpa uz nenoteiktu laiku pārtrauc ražošanu 

Piena pārstrādes uzņēmums SIA "Elpa" uz nenoteiktu laiku pārtraucis ražošanu, atklāja kompānijas...

Jau vēstīts, ka "Elpa" uz nenoteiktu laiku pārtraucis ražošanu. Pašlaik nav zināms, vai kompānija spēs atjaunot darbību.

Sisenis norādīja, ka darbību kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām ražošanai, kā arī palīgmateriāliem, piemēram, ražošanas līdzekļiem, kuru cena būtiski pieaugusi, kopš tos vairs nevar iegādāties no Baltkrievijas.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka kompānijai 13.maijā bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 152 140 eiro apmērā. Tāpat kompānijai ir divas aktīvas komercķīlas kopumā 720 000 eiro apmērā.

"Elpa" apgrozījums 2020.gadā bija 2,974 miljoni eiro, bet peļņa - 5873 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti. Kompānija reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 85 910 eiro. Uzņēmums pieder Laimonim Balčum (18,18%), Sisenim (17,77%), Mārītei Stoļarovai (16,94%), Viesturam Grasmanim (16,12%), Mārai Rundei-Pīrsonei (12,4%), Ritvaram Rogam (10,33%), Tatjanai Brūverei (6,2%), Montai Alkšarei (1,65%) un Jānim Kalniņam (0,41%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne,04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa 

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas...

2.Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Durvis ver pirmais beziepakojuma veikals Kuldīgā 

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule"....

3.Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto - šis ir nākamais solis kompānijas vīzijā par mobilitātes risinājumu dažādām vajadzībām.

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū 

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto...

4.Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

Vēlas iepazīstināt Latviju ar itāļu gelato 

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze...

5.Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā virs Amatas upes namiņā, kas veidots no spoguļiem, un zvaigžota debess juma vērošana.

Visas vasaras naktis Spoguļnamiņā jau rezervētas 

Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Labdarības veikalu tīkls Otrā elpa rīko mākslas priekšmetu izsoli

Monta Glumane,03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidot Ziemassvētkus, labdarības veikalu tīkls "Otrā elpa" rīko mākslas priekšmetu izsoli.

Tās laikā vairāksolīšanai būs pieejami 100 ekskluzīvi un kultūrvēsturiski vērtīgi mākslas priekšmeti. To sarakstā atrodami gan Kuzņecova un Rīgas porcelāna fabrikā ražoti trauki, gan dažādu mākslinieku autordarbi. Izsoles laikā iegūtie finansiālie līdzekļi tiks novirzīti Bērnu slimnīcas fondam un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Orgānu donoru programmai "Dāvā otru dzīvību".

Raksta galerijā apskatāmi daži no priekšmetiem!

Labdarības veikalu tīkls "Otrā elpa" visu gadu ir krājis cilvēku saziedotos mākslas un antikvāros priekšmetus. Izsoles priekšmeti būs pieejami apskatei gan veikala interneta mājaslapā, gan labdarības veikalā "Otrā elpa", Marijas ielā, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena iepirkuma cenas Latvijā atlikušajos vasaras mēnešos varētu saglabāties esošajā līmenī, savukārt tās prognozēt turpmāk pagaidām ir pāragri, aģentūrai LETA sacīja Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma Elpa valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.

Viņš pastāstīja, ka patlaban piena iepirkuma cenām ir tendence stabilizēties, un turpmākajā vasarā nav gaidāms straujš cenu kāpums. Turpretī to, kādas cenas būs šā gada pēdējā ceturksnī, ir grūti pateikt. Tas būs atkarīgs no situācijas Eiropas tirgū. Tāpat piena iepirkuma cenas turpmākajos mēnešos ietekmēs arī klimatiskie apstākļi, piemēram, nokrišņu daudzums Latvijā, kas iespaido lopbarības kvalitāti un, attiecīgi, piena izslaukumu un piena kvalitātes rādītājus.

«Ja rudenī agrāk uznāks salnas, nelielie un vidējie zemnieki, kam nav atbilstošas tehnikas iespējas, nevarēs ātri un operatīvi sagatavot skābsienu vai sauso sienu. Tādā gadījumā barībai nebūs attiecīgā kvalitāte. Proteīna saturu lopbarībā varētu ietekmēt novēlotā vasaras sākšanās, vēsais laiks un saules trūkums, līdz ar to lopbarības kvalitāte var nebūt pietiekamā augsta. Tas, katrā gadījumā, ietekmēs izslaukumu, piena ražošanu un arī kvalitātes rādītājus,» sacīja Elpa valdes priekšsēdētājs, neizslēdzot, ka rudenī, kad būs jāsāk izbarot šovasar sagatavoto lopbarību, piena izslaukums var kristies un piena iepirkuma cena mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Bruņinieku ielā atvērts ceturtais labdarības veikals «Otrā Elpa». Jaunajā veikalā var iegādāties dažādās preces, kā arī šis veikals pieņem ziedojumus.

Ziedojumi, kas tiek ziedoti labdarības veikaliem «Otrā Elpa», tiek sašķiroti - daļa nonāk labdarības veikalos «Otrā elpa», kur iegūtie līdzekļi tiek ziedoti labdarības projektiem, bet daļa tiek ziedota mantiski sociālām organizācijām, kas tās izsniedz tiem, kam nepieciešama palīdzība – sociāliem centriem, bērnu namiem, aprūpes iestādēm u.c.

No 9. līdz 20. aprīlim «Otra elpa» jau astoto reizi rīko reto un vērtīgo priekšmetu izsoli. Šajā izsolē tiks izsolīts 121 priekšmets, iegūtie līdzekļi tiks ziedoti projektam «Zied ģimene», kura mērķis ir atbalsts Taurupes pagasta maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Pagājušā izsolē, kura notika 2017. gada decembrī, visi iegūti līdzekļi tika ziedoti «Dod Pieci» atbalsta programmai «Plecs» 3050 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Labdarības veikalu tīklam Otrā Elpa jauna vadītāja

Zane Atlāce - Bistere,11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada marta labdarības veikalu tīklu "Otrā Elpa" vadīs Liene Reine - Miteva, kuras uzdevums būs veicināt un izkopt ziedošanas un dalīšanās kultūru Latvijā, kā arī veidot sadarbību ar citiem uzņēmumiem, organizācijām un inciatīvām ar līdzīgiem mērķiem un vērtībām.

"Esmu pagodināta pievienoties uz vērtībām balstītā, stiprā komandā, kurā katrs no darbiniekiem apzinās savu lomu lielajā kopbildē. Komanda ir enerģiska un aizrautīga, mans uzdevums ir šo uzturēt šo garu, stiprinot uzņēmuma vērtības. Vēlos būt par paraugu citiem uzņēmējiem un vienlaicīgi būt gan būt labs darba devējs, nodrošināt pelnošu uzņēmumu un arī darīt labu, īstenojot savus sociālos mērķus ar pārliecību, ka var savienot biznesu ar pozitīvu pārmaiņu radīšanu un sociālo problēmu risināšanu. Aicinājums uzņemties labdarības veikalu tīkla vadību ir lieliska iespēja pierādīt sevi jaunā un aizraujošā amatā," atzīst L.Reine - Miteva.

Iepriekš viņa strādājusi Eiropas Komisijā, finanšu institūcijā "Altum" un bijusi Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja. Galvenā pieredze iegūta darbojoties komunikācijas, vadības, un mārketinga jomā, pēdējos pāris gadus saistīta ar sociālo uzņēmējdarbību Latvijā. Jaunajai vadītājai ir Nansī Lorēnas Universitātes (Francija) maģistra grāds jurisprudencē. "Daudzu gadu pieredze uzņēmējdarbības sektorā un ilgstoša darbošanās mārketingā noderēs labdarības veikalu tīkla "Otrā Elpa" vadībā," uzskata jaunā vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elpas piemērs spilgti ilustrē, kāpēc svarīgi atbalstīt vietējos pārtikas ražotājus

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja,27.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam realitātē, kad liela daļa iedzīvotāju Latvijā ir spiesti pirkt to pārtiku, kuru var atļauties, nevis to, ko vēlas. Šajā sarežģītajā situācijā aicinām atbalstīt vietējos ražotājus, jo viņi cīnās ar līdzīgām problēmām kā ikviena Latvijas ģimene.

Pēdējais gads daļai pārtikas ražotāju izrādījies liktenīgs, piemēram, ražošanu dramatiski augošo izmaksu dēļ pārtrauca Kazdangas piena pārstrādātājs “Elpa” – viens no Karotīšu saimes uzņēmumiem, kas nākamgad būtu atzīmējis 30 gadu jubileju. Uzņēmums bija iesaistījies Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, un vairāk nekā 90 % “Elpas” produkcijas bija ar Zaļās karotītes zīmi. Tagad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu.

Elpa pasludināta par maksātnespējīgu 

Kurzemes rajona tiesa pasludinājusi piena pārstrādes uzņēmumu SIA "Elpa" par maksātnespējīgu,...

Pamatā izejviela un visas piedevas “Elpai” tika ražotas Latvijā, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, pašiem pārstrādājot un ar nelielu loģistiku izvadājot klientiem un tirdzniecības vietām. Piegādājot produkciju vietējām skolām un bērnu dārziem. Dodot darbu vairākiem desmitiem darbinieku, pērkot pienu no vairāk nekā 50 zemniekiem, maksājot nodokļus valsts kasē. Kompānijas pastāvēšanas laikā nodokļos Latvijas valstij nomaksājot ap sešiem miljoniem eiro.

Darbību Dienvidkurzemes novada kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām ražošanai, kā arī palīgmateriāliem. Martā un aprīlī, kad bija nepieciešams valsts atbalsts, “Elpa” to nesaņēma. Nodokļu nomaksa valstij bija svarīgāka, Valsts ieņēmumu dienests iesaldēja uzņēmuma kontus, izraisot sniega bumbas efektu, kas noveda pie “Elpas” maksātnespējas.

Tagad darbinieki ir palikuši bez darba, zemniekiem ir jāmeklē jauni pircēji pienam, skolām un bērnu dārziem – cits piegādātājs, kaut Dienvidkurzemē “Elpa” bija palicis pēdējais piena pārstrādes uzņēmums. “Elpas” piemērs spilgti ilustrē, kāpēc patērētājiem ir jāatbalsta Latvijas ražotāji, kāpēc jāveicina Latvijas uzņēmējdarbība.

Kaut valsts strādā pie atbalsta mehānismiem, lai šādas situācijas neatkārtotos, arī mēs katrs kā pircējs ar savu maciņu, ar savu lēmumu izvēlēties Latvijas preci varam palīdzēt mūsu ražotājiem. Protams, ka mēs saprotam cilvēku izvēli, ņemot vērā vispārējo cenu kāpumu, tomēr iegādāties lētākās importa preces, bet jāatceras, ka tā ir nauda, kas aizripo citu valstu ekonomiku sildīšanai.

Arī bez atbalsta mehānismiem valstij ir vēl neizmantotas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem un ražotājiem vienlaikus, samazinot pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Vai tā būtu svaigā pārtika – gaļa, zivis, piens un olas, vai pirmās nepieciešamības preces, bet svarīgi būtu reiz spert šo soli. Tas palīdzētu mazturīgākajiem valsts iedzīvotājiem, samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un sekmētu vietējo uzņēmumu dzīvotspēju. Tas būtu svarīgi, lai vietējie ražotāji var izturēt konkurences cīņā, lai nodrošina darba vietas, lai turpina maksāt nodokļus. Piemēram, Polija ir noteikusi pārtikas produktiem samazināto PVN likmi no 0% līdz 5% apmērā. Latvija Eiropas kartē ir retā valsts, kura šādu iespēju neizmanto.

Arī mēs katrs varam dot savu artavu nebankrotēt tādiem ražotājiem kā “Elpa”, pie iespējas veikalos izvēloties latviešu preci importa preces vietā. Karotīte uz iepakojuma palīdzēs vieglāk atrast Latvijā ražoto. Ir pieejami vairāk nekā 850 dažādi produkti, kuru vietējo izcelsmi apliecina Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes.

Latvijas pircēju labāk zināmajai un uzticamākajai pārtikas kvalitātes zīmei – Zaļajai karotītei – pērn apritēja jau 20 gadi. Karotītes ražotājiem dod priekšrocības, startējot zaļajos pārtikas iepirkumos, bet vienlaikus uzliek zināmu atbildību, jo ražotājiem ir jāveic papildu analīzes, kuras jāuzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Pārtikas ražotāji ir saņēmuši valsts atbalstu, turpina to saņemt, bet stāsts nav beidzies. Priekšā vēl ir ziema, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi tendencēm, lai saglabātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju, lai atbalsts Latvijas ražotājiem nebūtu mazāks nekā citās valstīs, ar kuru ražotājiem mums jākonkurē par Eiropas pircēju maciņiem. Un paši būsim patrioti un atbalstīsim vietējos ražotājus, pat ja tā piena paka vai maizes kukulis ir par kādu centu dārgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jāmainās līdzi ekonomisko vēju virzienam

Māris Ķirsons, Kristīne Stepiņa,27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo iekārtu ražotāji vairāk vai mazāk izjutīs Austrumukrainas notikumu elpu, kā arī pārmaiņas Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmās un Krievijas rubļa vājumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādus secinājumus atklāj paši nozarē strādājošie, kā arī finanšu institūcijas, kas investē ražošanas iekārtās. Pašlaik pieprasītas ir inženiertehniski sarežģītākas iekārtas, kas ļauj efektivizēt darbu. To, ka vairāku iemeslu dēļ iekārtu ražotājiem situācija ir neskaidra, atzīst arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka interesantais, lielais un pievilcīgais austrumu tirgus ir neprognozējams. Šo tirgu tādu padarot politiskie lēmumi. «Tiklīdz sakārtosies politiskie jautājumi, tā viss notiks arī Krievijas tirgū,» uzskata V. Rantiņš. Savu optimismu viņš skaidro ar to, ka agrāk vai vēlāk abu pušu liktie šķēršļi tiks nojaukti. «Daudzas rūpnīcas Rietumvalstīs strādāja Krievijas tirgum, un diez vai šo valstu valdības būs gatavas tās slēgt,» tā uz jautājumu par optimisma pamatu atbild asociācijas vadītājs. Viņš gan neslēpj, ka Rietumvalstu tirgos ir jūtama piesardzība, kas īsti neļauj cerēt uz būtisku pasūtījuma portfeļa palielinājumu tieši šādu iekārtu ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv,17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvas Rīgas arhitektūrā finālists tuvplānā - koka ēka Torņkalnā

Zane Atlāce - Bistere,11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats kategorijā Daudzdzīvokļu nami nominētajai mazstāvu dzīvokļu ēkā Altonavas ielā 2, Torņkalnā.

Žūrijas dalībnieks, biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis, vērtējot šo projektu, secina, ka dzīvokļu īres tirgus Rīgā šobrīd sit augstu vilni, un šīs nišas piedāvājumu patlaban var ļoti labi salīdzināt, izvēloties pēc visdažādākajiem parametriem. Daudzdzīvokļu māja Altonavas ielā 2 it kā ir kārtējais īres dzīvokļu komplekss. «Bet, manuprāt, projekta autori ir veiksmīgi atraduši mijiedarbību starp seno un mūsdienīgo, radot 21. gadsimtam atbilstošu dzīves telpu, kurā spēcīgi ir jūtama vēstures elpa (labā nozīmē). Cienījams solis no īpašnieka bijis trīs seno krāšņu restaurācija un pārbūve par kamīniem. Kā atzīst pats saimnieks, seno apkures sistēmu remonts noteikti nav bijis ekonomiski pamatots,» vērtē K.Ceplis. Viņaprāt, kā neizmantotā iespēja būtu atzīmējama pagalma mūra sēta, kas varētu būt veiksmīgi apaudzēta ar vīnogulājiem vai līdzīgiem vīteņaugiem, kas dotu kompleksam mājīgāku noskaņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par mata tiesu paglābies no liesmām pērn notikušajā ugunsgrēkā, Rīgas pils Svētā Gara tornis tagad ticis pie jauna - balta - ietērpa. Līdz ar to no Vecrīgas panorāmas pazudis ierastais dzeltenais akcents, vēsta laikraksts Diena.

«Krāsa izvēlēta pēc vēsturiskā analoga - tas ir dabiski baltais tonis - kā vecos laikos,» skaidrojis Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas projekta būvuzraugs Bruno Fībigs no SIA Būvalts. Viņš atklājis, ka priekšpils fasāde tiks nokrāsota dzeltenīgā tonī. Arī šo lēmumu arhitekti pieņēmuši, balstoties uz vēsturiskās izpētes materiāliem un atrastajiem krāsojuma paraugiem.

Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu veicēji - pilnsabiedrība SBRE, kurā apvienojušās SIA Skonto būve un SIA Re&Re, - kopš iekavējušos darbu atsākšanās ne reizi nav laiduši garām iespēju izplatīt detalizētu pilī paveiktā uzskaitījumu. Tagad SBRE pārstāvji ziņo, ka Svētā Gara tornī atjaunoti elektrotīkli, jumta hidroizolācija un pašlaik vēl tiekot bruģēts jumta laukums. Otra elpa iepūsta arī senā torņa iekštelpās - restaurēti mūri, logi, durvis, kāpnes un grīdas dēļi, rekonstruēts sienu un griestu krāsojums, pārbūvēta parketa grīda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāk nekā 1000 uzņēmumi pandēmijas laikā mainījuši savu adresi

Māris Ķirsons,27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB,05.12.2023

Dalies ar šo rakstu

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.decembra numurā lasi:

Statistika

Vai Latvijas ostām punktu pieliks degvielas akcīze?

Tēma

Latvijas laukos visapdraudētākā suga ir cilvēks

Uzņēmējdarbība

Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Eksporta balva

Nominācija Eksporta jaunpienācējs – veiksmīgo nozaru indikators

Investīcijas

Ieinteresēti ieguldīt Latvijā. Infortar izpilddirektors Martti Talgre

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras Mākslas dienu 2016 ietvaros 20.aprīlī Valmieras tehnikumā radošās komandas no siera veidos savdabīgas gleznas, demonstrējot, ka ēdiens, apvienojot garšas, krāsu un formu salikumus, var būt kā mākslas darbs.

Gleznām izmantos apmēram 25 kilogramus 17 šķirņu un veidu sierus - dzeltenus, baltus, brūnus, melnus, raibus, zaļus, oranžus, ražotus AS Valmieras piens, AS Jaunpils pienotava, SIA Mālpils piensaimnieks, AS Limbažu piens, SIA ELPA, AS Smiltenes piens, SIA Kalnu piens, AS Rankas piens un AS Talsu piensaimnieks. Sierus sagriezīs dažāda lieluma un dažādu formu gabaliņos, atbilstoši katra mākslas darba ieceres īstenošanai, un kopā tie varētu būt vairāk nekā 5000 gabaliņi.

No siera gatavotām gleznu retrospekcijām izvēlēti vairāki darbi: gleznotāju Jāņa Anmaņa, bijušā valmierieša Aleksandra Petrova (1874-1956), Valmieras Mākslas vidusskolas (VMV) pasniedzējas, mākslinieces Silvijas Melnūdres un VMV audzēknes Loretas Šperliņas-Priedītes gleznas Klusā daba ar zivi (2010), Gaujas stāvie krasti (1945; no Valmieras muzeja krājuma), Latviskas latvietes Latvijā nes gaismu un mieru pasaulē (2016) un Valmiera (2014). Kā oriģināls meistardarbs pasākuma laikā taps siera un uzkodu plate Garšas palete lielformāta krāsu paletes formā.

Komentāri

Pievienot komentāru