Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Severstal Distribution" reģistrēts jaunais nosaukums SIA "Marcegaglia Baltics", liecina "Firmas.lv" informācija.

Tāpat reģistrēta arī īpašnieku maiņa, un "Marcegaglia Baltics" 100% kapitāldaļu īpašnieks tagad ir Itālijas uzņēmums "Marcegaglia Carbon Steel". Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Itālijas pilsoņi Antonio Marčegalja un Emma Marčegalja.

Mainījusies arī uzņēmuma vadība - "Marcegaglia Baltics" jaunais valdes priekšsēdētājs ir Itālijas pilsonis Filipo Nikoli, kurš šajā amatā nomainījis līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Timuru Judičevu.

Veiktās izmaiņas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 25.aprīlī.

Jau ziņots, ka Itālijas uzņēmums "Marcegaglia" iegādājies sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs bija sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļas, piektdien, 21.aprīlī, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".

Valdība 16.februārī nolēma neatļaut pārdot sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļas, pavēstīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Ceturtdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā valdība izskatīja EM sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par atļauju atsavināt sankcionētā SIA "Severstal Distribution" kapitāla daļas".

Pagājušā gada nogalē Latvija saņēma investora pieteikumu ar lūgumu sniegt atļauju atsavināt sankcijām pakļautā "Severstal Distribution" kapitāla daļas 100% apmērā.

Izvērtējot investora piedāvājumu, potenciālā darījuma atbilstību Eiropas Savienības (ES) un nacionālajam sankciju regulējumam, kā arī pamatojoties uz valsts drošības iestāžu un citu institūciju sniegtajiem atzinumiem, Ministru kabinets lēma atteikt pārdot iesaldētās "Severstal Distribution" kapitāla daļas.

Valdība plāno vērtēt sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļu atsavināšanu, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) valdībā iesniegtais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

EM pārstāvji skaidroja, ka šim rīkojuma projektam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, līdz ar to līdz valdības lēmuma pieņemšanai EM nevar sniegt komentārus par tā saturu.

Jau vēstīts, ka "Severstal Distribution" 2021.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma īpašnieki veic pārrunas ar potenciālo pircēju.

Uzņēmuma vadība informē, ka "Severstal Distribution" īpašnieki ir saņēmuši nesaistošu iegādes piedāvājumu no potenciālā pircēja - Eiropas uzņēmuma, kas nav pakļauts pret Krieviju vērstajām sankcijām.

2022.gada otrajā ceturksnī potenciālais pircējs sāka padziļinātās izpētes procesu, kuru bija plānots pabeigt trešajā ceturksnī un tad vienoties par iegādes cenu.

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Marcegaglia Baltics" (iepriekš SIA "Severstal Distribution") tuvākajos trijos gados plāno sasniegt 300 miljonu eiro apgrozījumu, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Itālijas uzņēmuma plāns ir Latvijā izveidot modernu metālu apstrādes un izplatīšanas centru ar 300 jaunām darbavietām.

"Marcegaglia Carbon Steel" prezidents un izpilddirektors Antonio Marčegalja norāda, ka "Severstal Distribution" kapitāldaļu iegāde ir palīdzējusi nostiprināt "Marcegaglia Carbon Steel" komerciālo klātbūtni Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs - reģionā, kur līdz šim Itālijas uzņēmums nebija darbojies, īpaši Latvijā un attiecīgi arī Polijā un Ukrainā.

Tuvākajā laikā "Marcegaglia Baltics" plāno atsākt darbību.

Jau ziņots, ka 2023.gada pavasarī "Marcegaglia" iegādājās "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs bija sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs. Darījuma summa netiek atklāta. Vienlaikus "Reuters" norāda, ka līdzekļi nav pārskaitīti Krievijas uzņēmumam "Severstal", bet gan deponēti darījuma kontā, kur tie paliks iesaldēti tik ilgi, kamēr spēkā būs Eiropas Savienības sankcijas.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Severstal Distribution" (tagad - SIA "Marcegaglia Baltics") pagājušajā gadā strādāja ar 341,847 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4,5 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī cieta 170,026 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums strādāja līdz 2022.gada 1.martam, un, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un sankciju ieviešanas pret Krieviju, kā arī uzņēmuma patiesā labuma guvēja Alekseja Mordašova iekļaušanas sankciju sarakstos, uzņēmuma saimnieciskā darbība tika iesaldēta. Līdz ar to 2022.gada rezultāti nav objektīvi salīdzināmi ar 2021.gada rezultātiem.

"Severstal Distribution" apstādināja saimnieciskos procesus, kā arī pārtrauca kravu piegādes klientiem. Turpmāk uzņēmums koncentrējās uz galvenajām funkcijām, kas vērstas uz pamatvajadzību nodrošināšanu un darbības uzturēšanu. Arī uzņēmuma maksājumi tika ierobežoti un notika tikai tādā mērā, lai varētu turpināt pastāvēt. Darbības ar naudas līdzekļiem tika veiktas, balstoties uz to valstu regulatoru atļauju saņemšanu, kurās "Severstal Distribution" bija atvērti konti.

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, raksta "Kommersant".

Kāds uzņēmumam tuvu stāvošs informācijas avots apstiprinājis "Interfax", ka metāla piegādes klientiem Eiropā - gan uzņēmumiem, gan tirgotājiem - pilnībā apturētas.

TOP 10 lielākie Krievijas kapitāla uzņēmumi Latvijā 

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā...

"Severstaļ" vadība šo informāciju komentēt atteikusies, taču norādījusi, ka uzņēmums aplūko dažādus variantus, lai pārorientētu Eiropas tirgum paredzēto produkciju uz citiem eksporta tirgiem, tostarp Āzijas, Ziemeļamerikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Kā ziņots, pirmdien līdz ar publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī stājās spēkā sankcijas pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem, kas noteiktas saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Starp šīm personām iekļauts arī "Severstaļ" īpašnieks Aleksejs Mordašovs.

Latvijā darbojas metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums "Severstal Distribution", kura 100% kapitāldaļu īpašniece ir "Severstaļ".

"Severstal Distribution" pārstāvji komentārus nesniedza.

Atbilstoši informācijai uzņēmuma mājaslapā "Severstal Distribution" ir konts bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" valdes loceklis atbilstības jautājumos Uldis Upenieks aģentūru LETA informēja, ka, sniedzot finanšu pakalpojumus, banka pilnībā ievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas normatīvos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka banka nevar komentēt konkrēta klienta attiecības ar banku.

"Nodrošinot atbalstu un finanšu pakalpojumus mūsu klientiem Baltijā, mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijas attīstībai Ukrainā, sankciju aktualitātēm un rīkojamies saskaņā ar atbildīgo iestāžu norādījumiem," piebilda Upenieks.

"Severstal Distribution" konsolidētais apgrozījums 2020.gadā bija 719,556 miljoni eiro, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga par 45,5% un bija 29,1 miljons eiro. Savukārt pati SIA "Severstal Distribution" 2020.gadā strādāja ar 719,556 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 17,9% un bija 28,811 miljoni eiro.

Krievijas miljardieris Aleksejs Mordašovs atkāpies no Vācijas tūrisma operatora TUI, kuras franšīzes turētāja Baltijā ir SIA "TT Baltics", padomes locekļa amata, jo Eiropas Savienība (ES) pret viņu noteikusi sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

Mordašovs, kuram pieder Krievijas otrā lielākā tēraudrūpniecības uzņēmuma "Severstaļ" akciju kontrolpakete, ir nozīmīgs TUI akcionārs, jo viņa netieši kontrolētajam uzņēmumam "Unifirm Ltd." pieder 34% TUI akciju. Vienlaikus, pēc "Firmas.lv" datiem, Mordašovs ir vienīgais "TT Baltics" patiesais labuma guvējs.

Papildināta - Severstaļ aptur eksportu uz ES valstīm 

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz Eiropas...

"ES sankciju nolūks ir nepieļaut, lai Mordašovs atbrīvojas no savām TUI akcijām" vai gūst peļņu no investīcijām šajā uzņēmumā," norādīts TUI paziņojumā.

Mordašovs TUI akcionārs ir 15 gadus. Piederošo akciju daļu viņš palielināja pērn, kad TUI īstenoja rekapitalizāciju, lai censtos atgūties no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Tikmēr TUI mēģina distancēties no sankcijām, kas piemērotas Mordašovam.

"ES sankcijas attiecas uz Mordašovu kā personu, nevis uz "TUI AG", kurā viņš ir akcionārs. Tādējādi šīs sankcijas akcionāram neietekmē uzņēmumu, kurā viņam pieder akcijas," skaidro kompānija.

Jau ziņots, ka pirmdien, 28.februārī, līdz ar publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī stājās spēkā sankcijas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem, kas noteiktas saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Starp šīm personām ir iekļauts arī Mordašovs.

Pirmdien publiskotajā paziņojumā Mordašovs apgalvoja, ka viņam neesot "pilnīgi nekādas saistības ar pašreizējās ģeopolitiskās spriedzes rašanos" un neesot saprotams, kāpēc ES viņam noteikusi sankcijas.

Vienlaikus, pēc "Kommersant" vēstītā, "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz ES valstīm. "Severstaļ" vadība šo informāciju komentēt atteikusies, taču norādījusi, ka uzņēmums aplūko dažādus variantus, lai pārorientētu Eiropas tirgum paredzēto produkciju uz citiem eksporta tirgiem, tostarp Āzijas, Ziemeļamerikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Latvijā darbojas metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums "Severstal Distribution", kura 100% kapitāldaļu īpašniece ir "Severstaļ".

Atbilstoši informācijai uzņēmumu mājaslapā "Severstal Distribution" un arī "TT Baltics" ir konts bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" valdes loceklis atbilstības jautājumos Uldis Upenieks iepriekš informēja, ka, sniedzot finanšu pakalpojumus, banka pilnībā ievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas normatīvos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka banka nevar komentēt konkrēta klienta attiecības ar banku.

"Nodrošinot atbalstu un finanšu pakalpojumus mūsu klientiem Baltijā, mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijas attīstībai Ukrainā, sankciju aktualitātēm un rīkojamies saskaņā ar atbildīgo iestāžu norādījumiem," piebilda Upenieks.

"Severstal Distribution" konsolidētais apgrozījums 2020.gadā bija 719,556 miljoni eiro, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga par 45,5% un bija 29,1 miljons eiro. Savukārt pati "Severstal Distribution" 2020.gadā strādāja ar 719,556 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 17,9% un bija 28,811 miljoni eiro.

Vienlaikus "TT Baltics" 2020.gadā strādāja ar 8,101 miljona eiro apgrozījumu, kas ir 4,6 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās par 5,8% un bija 2,204 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pirms 2020.gada "TT Baltics" strauji attīstījās, bet 2020.gadā uzņēmuma darbību negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija. "TT Baltics" samazināts darbinieku skaits un citi izdevumi, kā arī saņemti maksājumu samaksas termiņu pagarinājumi. 2020.gadā uzņēmumā strādāja 20 darbinieku, kas ir par 10 darbiniekiem mazāk nekā gadu iepriekš.

"TT Baltics" darbību Baltijā sāka 2018.gada rudenī. Kompānija "TT Baltics" reģistrēta 2018.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 282 800 eiro. Uzņēmums pieder Krievijā reģistrētajai "KN-Holding", bet tās patiesais labuma guvējs ir Mordašovs.

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ", kuras īpašnieks Aleksejs Mordašovs iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā, nonākusi uz parādsaistību maksātnespējas jeb defolta sliekšņa, liecina Londonas akciju biržā publiskota uzņēmuma preses relīze.

"Severstaļ" norāda, ka "procentu maksājums, ko uzņēmums nosūtījis 16.martā, nav sasniedzis emitenta - kādas Luksemburgas grupas - kontu, jo šo maksājumu iesaldējusi šīs grupas ASV korespondentbanka "Citibank" saistībā ar administratīvo izmeklēšanu."

"Severstaļ" ir laiks līdz trešdienai, lai veiktu procentu maksājumu 12,6 miljonu dolāru (11,5 miljoni eiro) apmērā.

"Mēs nevaram veikt obligāciju procentu maksājumu mūsu eiroobligāciju turētājiem," sociālajā tīklā "VKontakte" raksta uzņēmuma ģenerāldirektors Aleksandrs Ševeļovs. "Šī ir ārkārtēja situācija, kas nav radusies mūsu vainas dēļ."

""Severstaļ" saglabā stabilu finanšu pozīciju, apstiprina gatavību un vēlmi pilnībā īstenot savas parādsaistības, un mums tam ir nepieciešamie resursi," piebilst Ševeļovs. "Diemžēl mūsu Rietumu finanšu partneri ir iesaldējuši uzņēmuma veiktā maksājuma apstrādi. Mēs turpinām konsultēties ar partneriem un darām visu iespējamo, lai obligāciju turētāji saņemtu savus līdzekļus."

Valsts spiediens uz uzņēmējdarbību pieaug, tāpēc mēs esam spiesti aiziet no ražošanas un pārstrādes sektora, komentējot plānus samazināt ražošanu Latvijā, portālam rus.db.lv norāda Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Kā zināms, sākot no jaunā gada uzņēmums samazinās savu ražošanu Latvijā un pārtrauks cauruļu ražošanu. Uzņēmuma kapitāls gan aizvien paliks Latvijā, taču neizslēdz iespēju 2017.gadā arī citus ražošanas segmentus pārnest uz citu valsti.

«Uzņēmums SIA Severstal Distribution 15 gadus attīstīja darbību Latvijā, un ir izveidojis veiksmīgu uzņēmumu – ievērojamu eksportētāju, tas ir 16.lielākais šīs valsts uzņēmums,» norāda uzņēmuma vadītājs. Tomēr šā gada decembrī kompānija plāno samazināt ražošanas programmas apmēru Latvijā, jo valsts kļūst pārāk dārga. Tā, piemēram, cauruļu ražošanas tiešās izmaksas Latvijā šogad, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir pieaugušas par 7%, vienlaicīgi tirgus cena metināto cauruļu tirgos Ziemeļeiropā un Centrāleiropā saruka par 9%. Atdeve no produktu pārdošanas Latvijā šajā gadā sarūk, tādējādi samazinās arī iespējas peļņu reinvestēt biznesa attīstībā, viņš skaidro.

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Ražošanas izmaksu pieaugums šogad un tālākais kāpums nākamgad komplektā ar cenu kritumu noieta tirgos piespiedis SIA Severstal Distribution apturēt vienas cauruļu ražošanas līnijas darbu; netiek izslēgta arī tālāka ražošanas sašaurināšana Latvijā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pagaidām cauruļu ražošanas līnija tiks iekonservēta, bet tās tālākais liktenis ir neskaidrs. Tādējādi saruks ne tikai ražošana, bet arī eksports. Viens no metālpastrādes nozares pārzinātājiem atzīst, ka tas nav nekas labs ne nozarei, ne apstrādes rūpniecībai kopumā, un pauda cerību, ka nesekos vēl citas līdzīgas ziņas. Viņš rosina politiķus pieņemt adekvātus lēmumus, lai tā nenotiktu.

Uzņēmuma vadītājs pašlaik nevar arī atbildēt, kāds liktenis piemeklēs cauruļu ražošanas līniju. «Iekārta ir darba kārtībā un tiek iekonservēta, jo pieprasījums pēc šādas produkcijas ir, tikai Latvijā nav ekonomiski izdevīgi to darbināt,» saka A. Aleksejevs, izvairoties atbildēt, vai šīs iekārtas paliks Rīgā vai tiks pārvestas uz Poliju vai Krieviju. Viņš piemetina, ka uzņēmumam ražošanas aktīvi Latvijā vairs nav prioritāte.

Metālapstrādātājiem Latvijā ir jāmeklē citi ražošanai nepieciešamā tērauda piegādātāji, jo Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu sankcijas ir paralizējušas piegādes no Severstaļ, iespējamas īstermiņa problēmas.

Tādu ainu rāda nozares uzņēmēji. Jārēķinās, ka pašlaik joprojām pilnībā nav iespējams novērtēt Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas un to ietekmi uz Latvijā strādājošajiem metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem. Ietekmi uz nozari kopumā varēšot redzēt tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Trīs vienā

“Ir jārunā par vairāku ietekmes sfēru kopumu. Pirmā – izejmateriālu pieejamība no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, otrā – noieta tirgus izgaišana Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, trešā – metālapstrādes uzņēmumu konkurētspēja, spēja izpildīt uzņemtās saistības attiecībā pret to produkcijas pircējiem ārvalstu (rietumvalstu) noieta tirgos,” ietekmi rāda Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Šonedēļ pēc valdības sēdes ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pauda «piesardzīgu optimismu» par iespēju atjaunot ražošanu Liepājas Metalurgā.

Lai gan situācija it kā jau nav bezcerīga, pēc ministra vārdiem, esot uzrunāti vairāk nekā 130 iespējamie ieguldītāji, seši potenciālie investori iesnieguši piedāvājumus, un Ministru kabinets devis svētību tālākām sarunām. Nozīmīgs šī jautājuma kustināšanā varētu kļūt arī tajā pašā valdības sēdē pieņemtais lēmums saistībā ar energoietilpīgo ražotāju iespējām saņemt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atlaidi. It kā celiņš jaunajam investoram formāli ir izritināts, pretimnākšana ir. Skaidrs, ka bez tās «iesaldētās» darbavietas Liepāja neatgūs. Caur uzņēmuma glābšanas un glābēju iepriekšējās pieredzes kapakmeņiem kaut kādu cerību stariņu zibina fakts, ka līdztekus OIK skrūvspīļu palaišanai vaļīgāk lielajiem uzņēmumiem (citādi elektroizmaksas Latvijas ražotnes ne vien padara impotentas konkurences jomā, bet OIK maksājums nopietni spiež pārcelt ražošanu ārpus Latvijas) vieta tirgū parādījusies arī Liepājas Metalurga iepriekš ražotajam pamatproduktam – armatūrai. To intervijā apstiprināja SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs (DB 30.05.2017.). Tiesa, jauna investora ceļa bruģētājiem jeb valsts vadītājiem A. Aleksejevs pārmet neizlēmību un neveselīgu lēnprātību. Domājot par jauno investoru un ģeopolitiskajiem aspektiem, kas izriet no ekonomiskajiem un otrādi, grūtsirdīgi gribas teikt, ka investors, kuram nerūp Liepāja un Latvija, bet tikai peļņas shēma, nebūs ilgtspējīgs investors un piedāvājums var atkal pārvērsties par «kāršu namiņu». Pēc A. Aleksejeva domām, Latvijas valsts kā lielākā Liepājas Metalurga kreditora ziņā ir atrast iespējami labāko risinājumu, jo pašlaik metalurģijas milža dziļais miegs ir nonsenss, kam nav nekāda sakara ar tirgus situāciju. Tā kā Liepājas Metalurgs ir ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā vienīgais šāda profila uzņēmums, tad, citējot A. Aleksejevu, ir jautājums, vai Latvijas valsts vispār vēlas tā darbības turpināšanu. Kā jau minēju, tirgus situācija armatūrai ir labvēlīga. Te nu jāatgriežas pie ievadā minētajiem ekonomikas ministra izteikumiem. Kā tad ir – piesardzīgais optimisms ietver vai neietver reālu iespēju atjaunot ražošanu Liepājas Metalurgā, un vai tiešām tas ir Ministru kabineta mērķis? Kļūdīties nedrīkst, atvedot šurp kārtējo investoru - piesmējēju. Miljoni jau ir zaudēti. Tādēļ jācer, ka investoru nosacīti dzīvā interese spēs atdzīvināt rūpnīcu, nevis butaforiju. Lai nepiepildās ļaunākais scenārijs, ko piemin Severstal Distribution vadītājs, ka desmitus miljonu vērtā kausēšanas krāsns savu eksistenci varētu beigt kāda konkurenta kausēšanas iekārtā, pieliekot punktu Liepājas Metalurga brīžam veiksmes, brīžam šausmu stāstam. Turēsim politiķus un viņu darbus uz grauda, jo runa nav par sīknaudu, bet nacionālas nozīmes ražotnes atjaunošanu vai nogremdēšanu uz visiem laikiem.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.

Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.

Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD), kā valsts nozīmes reģistra turētājs, piemērojusi sankcijas 48 transportlīdzekļiem septiņos uzņēmumos, informē CSDD.

Transportlīdzekļi pieder sankcionētām personām vai ir to turējumā, savukārt saskaņā ar uzlikto aizlieguma atzīmi, šobrīd pēc to īpašnieku lūguma transportlīdzekļus nevar noņemt no uzskaites, nevar reģistrēt komercķīlas atzīmi un veikt īpašnieka maiņu.

Sankcionētie transportlīdzekļi ir dažāda veida, sākot no motocikliem, kvadricikliem, busiņiem, vieglajiem auto un līdz pat piekabēm, kas visdrīzāk paredzēti saimnieciskās darbības veikšanai. Arī izlaiduma gadu amplitūda ir vairāk nekā 30 gadu laika nogrieznī. Atsevišķi transportlīdzekļi tiek vērtēti, kā ekskluzīvāki transportlīdzekļi ar pērn vai šajā gadā pirmo reizi veiktu reģistrāciju, bet tādi ir tikai daži.

Nepieredzētais tērauda cenu kāpums, neprognozējamās pieprasījuma svārstības, piedāvājuma un reālā tērauda patēriņa disbalanss nav tikai koronavīrusa pandēmijas sekas; iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi ASV, Eiropā un Krievijā globālajā tirgū raisīja produktu plūsmu pārdali, kas stimulēja cenu un pieprasījuma svārstības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs un Severstal izplatīšanas tīkla vadītājs Timurs Judičevs. Viņaprāt, tērauda tirgus atgriežas pagātnē.

Kā mainās tērauda tirgus?

Tērauda tirgus atgriežas pie pusotru gadsimtu vecā modeļa ar izteiktu teritoriālo dalījumu. Tolaik savstarpēji tirgojās kaimiņi, jo informācijas un preču apmaiņa lielos attālumos nebija tik ātra kā šodien. Pašlaik tirdzniecību ierobežo nodevas un kvotas, tādējādi daži piegādātāji nevar brīvi pārdot produktus reģionā, kur tie šobrīd ir pieprasīti. Tā rodas deficīts un cenu kāpums. Protams, tirdzniecības barjeras tiek radītas, lai aizsargātu vietējos (pašmāju) ražotājus vai patērētājus, pamatojoties uz viņu pieprasījumiem. Problēma ir tā, ka šādā situācijā nevar uzvarēt abas puses: aizsardzības pasākumi neizbēgami samazinās vai nu patērētāja, vai ražotāja peļņu. Ja samazinās importētāju un eksportētāju alternatīvās iespējas, patērētājam ilgtermiņā palielināsies izejvielu iepirkuma cena, bet ražotājam samazināsies pārdošanas cena. Kādam šie zaudējumi ir jākompensē, tāpēc galarezultāts parasti ir viens un tas pats: galaprodukta cenas pieaugums galapatērētājam – mums visiem.

Pēc tam, kad par ražošanas plānu samazināšanu Latvijā paziņoja uzņēmums Severstal Distribution, koncerna Grindeks īpašnieks Kirovs Lipmans portālam rus.db.lv paziņojis, ka jau tuvākajā laikā nolēmis pārcelt farmācijas kompāniju prom no Latvijas, sakot: «Man te viss ir pieriebies!».

«Teikšu atklāti: es brīnišķīgi saprotu Severstal īpašnieku motivāciju. Tāda attieksme pret mani personīgi un biznesu kopumā spiež mani «tīt makšķeres» prom no Latvijas. Es vienmēr esmu bijis šīs valsts patriots. Ko tik visu esmu darījis tās labā! Bet man pat «paldies» neviens nekad nav pateicis. Atzīšos godīgi, esmu apvainojies uz Latviju. Iemesls tam ir gan Liepājas metalurgs, gan federācija, gan daudz kas cits», – teica Lipmans.

Jāatzīmē, ka iepriekš Lipmans medijiem solīja, ka lai cik grūti arī klātos, viņš Grindeks no Latvijas prom nepārcels. 2010.gadā kādā intervijā viņš apgalvoja: «Manuprāt, pati doma par aiziešanu no Latvijas – tā ir mūsu komersantu neprasme pielāgoties krīzes apstākļiem, kuros vienmēr jāsaskaras ar skarbāku bankas kredītu izsniegšanas politiku, energoresursu sadārdzināšanos un nekustamā īpašuma tirgus sabrukumu. Amerika piedzīvo pacēlumus un kritumus ik pēc katriem 5 – 6 gadiem, un neviens par to nebrīnās. Biznesa stratēģija ir jāveido gudri un jānodrošinās, nevis jābēg prom no valsts».

Katrs otrais no lielākajiem ārvalstu investoriem plāno turpināt ieguldīt Latvijā. Var jau tiekties saskatīt pozitīvo, tomēr tā ir vairāk mobilizējoša, nekā mierinoša ziņa Latvijai

Salīdzinot investīciju vides stāvokli pirms gada un tagad (kontekstā ar valdībai uzdotajiem mājasdarbiem tās uzlabošanai), diemžēl jāsecina, ka sajūtamu uzlabojumu faktiski nav. Arvien mīcāmies pa to pašu mīklu. Protams, demogrāfijas jautājumus vai kvalificēta darbaspēka nodrošinājumu, arī izglītība sistēmu nevar mainīt gada laikā. Tāpat nošļukušo tiesiskuma līmeni nevar ņemt un uz ātru roku uzpumpēt. Tomēr, lai stiprinātu pamatus investīciju mājai Latvijā, to nostiprināšanai betona vietā vajadzīgs skaidrs plāns un nepārprotams valsts varas atbalsts investīciju vides uzlabošanai. Skaidri definēts risinājums. Taču lielās reformas valstī virzās sevišķi gausi, sākot ar veselību un beidzot ar tiesiskumu. Gadi iet, bet tās uz priekšu netiek. Šis nepietiekamais temps un vispārēja neprognozējamība, tostarp par nodokļu politikas izmaiņām, investorus burtiski atgrūž. Investori daudz nedomā, bet klausa savam degunam, dodoties turp, no kurienes vilina lielākas peļņas smarža.

Ņemot vērā starptautiskās sankcijas, Latvijas tiesām līdz ceturtdienai nosūtīta informācija par 41 nekustamo īpašumu, kas atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā, valdījumā vai kontrolē, aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrija.

Līdz šim sešiem nekustamajiem īpašumiem tiesa veikusi aizlieguma atzīmi.

Jau ziņots, ka līdz trešdienai tiesām nosūtīta informācija par pieciem īpašumiem, kas nepastarpināti pieder sankcionētām personām - Pjotram Avenam, Mihailam Fridmanam, Vladislavam Tretjakam un Ņikitam Mazepinam, kuram pieder divi īpašumi.

Lai nodrošinātu sankciju piemērošanas efektivitāti atbilstoši to noteikšanas mērķim un būtībai, kā arī veicot Uzņēmumu reģistra datu analīzi, līdz trešdienai konstatētas arī septiņas juridiskās personas, kurās patiesais labuma guvējs ir sankcionēta persona.

Šīs juridiskās personas ir SIA "Klauģu muiža RE", fonds "Aven Foundation", SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" (patiesā labuma guvējs ir Pjotrs Avens), SIA "Seagull Investments" (patiesā labuma guvējs - Mihails Fridmans), SIA "Severstal Distribution" (patiesā labuma guvējs - Aleksejs Mordašovs), SIA "Riga fertilizer terminal", SIA "Ventamonjaks" (patiesā labuma guvējs - Dmitrijs Mazepins).

Valsts budžets ir pieņemts, līdz jaunajam gadam atlikušas vien dažas nedēļas, bet joprojām nav skaidrības par nodokļu režīmu nākamajā gadā

Latvijas nodokļu politikas neprognozējamību kā būtisku mīnusu bieži ir uzsvēruši kā ārvalstu investori, tā vietējie uzņēmēji. Taču šis gads ir viens no katastrofālākajiem piemēriem, kā politiķi var darboties un izturēties pret nodokļu maksātājiem, turklāt tas notiek nebūt ne tajā labvēlīgākajā ģeopolitiskajā situācijā. Ir lielie ārējie izaicinājumi un neskaidrības, kam mēs Latvijā varam tikai mēģināt pielāgoties, tāpēc jo lielāku sašutumu raisa valdības ministru virāžas ar nodokļiem – šobrīd ar mikrouzņēmuma nodokli un obligātajām sociālajām iemaksām.

Dažs labs ministrs izturas tā, it kā būtu no plaukta nokritis un tikko pamanījis iespējamos riskus, ko budžetā iekļautās un Saeimas nobalsotās nodokļu izmaiņas jau nākamajā gadā var radīt. Pēkšņi kā zvīņas no acīm nokritušas un tapis skaidrs, ka situācija lielpilsētā un Latvijas reģionos ir krasi atšķirīga, ka ne visi mikrouzņēmumi vai nepilnas slodzes strādātāji ir nodokļu shēmotāji vai aplokšņu algu saņēmēji, bet 2017. gads var nest lielu haosu Latvijas uzņēmējdarbības vidē ar nepatīkamām sekām kopējā valsts nodarbinātībā. Te gan jāpiebilst, ka šobrīd tik īsu brīdi pirms gada beigām iestājusies nenoteiktība piemērojamo nodokļu jomā situāciju nekādi nevērš mazāk haotisku un neveicina iedzīvotāju paļāvību vismaz uz tuvāko nākotni.

Ražošanas samazināšana, iesaldēšana, vai pat pārcelšana uz ārzemēm var kļūt par bīstamu tendenci tautsaimniecībai, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmēju pārstāvošo organizāciju vadība, komentējot Severstal Distribution īstenoto darbības sašaurināšanu Latvijā, uzsver, ka lielākā problēma energoietilpīgiem ražošanas uzņēmumiem ir elektroenerģijas izmaksas, kas ir ievērojami lielākas nekā kaimiņvalstīs.

Galvenais vaininieks ir jau ilgstoši apspriestā un kritizētā eletroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK). Šobrīd izmaiņas tā piemērošanā Saeima ir atlikusi par gadu. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone šādu Saeimas rīcību dēvē par nespēju pieņemt drosmīgus lēmumus.

L. Meņģelsone gan norāda, ka šobrīd nav redzami signāli, ka citi lielie ražošanas uzņēmumi domātu par ražotņu pārcelšanu uz citām valstīm, tomēr viņa uzsver, ka LDDK jau ilgstoši ir akcentējusi OIK problemātiku, kas ir īpaši sāpīgs lielajiem, energoietilpīgajiem ražošanas uzņēmumiem. «Tas faktiski ir apstāklis, kas neļauj attīstīties. Fakts, ka kaimiņvalstīs kopējās izmaksas par elektroenerģiju ir zemākas, noteikti nerada konkurētspējīgu vidi Latvijā,» viņa norāda, piebilstot, ka, ja OIK jautājums netiks drīzumā jēgpilni risināts, tas negatīvi ietekmēs rūpniecību Latvijā.

Būvmateriālu ražotājas SIA Cemex komercdirektors Baltijas valstīs Māris Gruzniņš, komentējot ražošanas izmaksu pieaugumu Latvijā, norāda, ka uzņēmums zaudē konkurētspēju augsto elektroenerģijas izmaksu dēļ.

«Mūsu gadījumā mēs augsto elektroenerģijas izmaksu dēļ zaudējam savu konkurētspēju vietējā un eksporta tirgos,» viņš uzsver.

SIA Cemex komercdirektors piebilst, ka valdība šobrīd strādā pareizajā virzienā, tomēr obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atlaides, kuras valdība ir apstiprinājusi, pagaidām nav stājušās spēkā, jo tam nepieciešams Eiropas Komisijas (EK) saskaņojums.

«Diemžēl šis saskaņošanas process ir ieildzis, tāpēc valdībai savās diskusijās ar EK vajadzētu būt aktīvākai,» pauž M. Gruzniņš.

Taujāts, vai biznesa vidē ir jaušama tendence par plāniem pārvietot ražotnes uz citām valstīm, kurās ražot produkciju būtu salīdzinoši lētāk, M. Gruzniņš norāda, ka katrs uzņēmums vērtē savas ražošanas izmaksas, un daži uzņēmumi šobrīd jau ir atvēruši savas ražotnes ārpus Latvijas.