Foto

Sekojot idejai: NicePlace un izdevniecība Mansards apvieno spēkus kopīgā veikalā

Anda Asere,19.03.2014

Jaunākais izdevums

Papīrlietu un suvenīru ražotājs NicePlace un izdevniecība Mansards apvienojušies kopīgā projektā un izveidojuši veikalu un kultūrtelpu NicePlace Mansards.

NicePlace īpašnieki Zane un Valts Ernštreiti meklēja vietu sava firmas veikala izveidei, lai Rīgā kaut kur būtu iespējams nopirkt visu, ko uzņēmums ražo. Viņi uzzināja, ka arī izdevniecība Mansards meklē sev telpas veikalam, un saprata, ka abiem uzņēmumiem ir tematiski līdzīgi produkti – NicePlace ir papīrlietas un Latvijas suvenīri, Mansardam – grāmatas, turklāt, «sametoties» kopā, iespējas ir plašākas. «Galvenais arguments bija tas, ka mums bija vitāli nepieciešams savs veikals.

Negribējās nonākt situācijā, ka ir jāmaksā milzīga nomas maksa, un pelnām tikai tam, lai to nosegtu. Kad radās ideja veidot veikalu kopā ar Jāni Ogu un Mansardu, atvēziens kļuva lielāks,» stāsta Valts.

Kad Zane pirmo reizi atbrauca uz noskatītajām veikala telpām un ieraudzīja, cik tās ir lielas, viņai bija sajūta, ka stāv liela stadiona galā. «Puiši man saka, ka iekārtošanu uztic man. Bija panika – kā vispār to «stadionu» var piepildīt! Tagad jau esam tādā situācijā, ka tā tik vien ietilpstam – ir kafijas galdiņi, NicePlace lietas, Mansards grāmatas un daudz vietas vairs nav atlicis,» spriež Zane.

Vairāk vietējiem

Savulaik NicePlace jau bija izveidojuši veikalu Vecrīgā, ko pēc kāda laika nācās aizvērt, jo tā uzturēšana nebija finansiāli izdevīga. «Kad sākām ar pirmo veikalu Laipu ielā, mums bija 20 m2 liela telpa, no kuriem 4 m2 bija palīgtelpa, un mums nebija, ar ko to piepildīt. Tagad NicePlace sortiments ir nesalīdzināmi audzis, mums ir ap 500 dažādu nosaukumu preču. Cilvēki bieži raksta e-pastus, prasot, kur var redzēt visas NicePlace lietas. Lai gan mums ir daudz sadarbības partneru, katram veikala vadītājam ir sava izvēle. Sapratām, ka ir nepieciešams savs veikals,» saka Zane.

NicePlace tagad ir iekārtojušies Barona ielas sākumā. «Šoreiz mēs nemērķējām uz Vecrīgu. Sākotnēji bijām pozicionējušies kā suvenīru ražotāji un šķita, ka mums ir nepieciešami tūristi. Taču ātri vien sapratām, ka puse pircēju ir vietējie. Šajā gadījumā mums ir būtiski vairāk piesaistīt vietējo publiku un tad jau viņi saviem draugiem pastāstīs par mums,» spriež Zane.

Iestaigā taciņu

Vaicāti, vai nebija bail vēlreiz atvērt veikalu, Zane un Valts atzīst, ka bija gan. «Taču, sadarbojoties diviem uzņēmumiem, ir lielāka kapacitāte, arī finansiāli. Rēķināmies ar sliktāko scenāriju un pat tad varam izdzīvot, paturot prātā, ka šis ir arī mūsu birojs,» saka Valts. Ēka pieder valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi, atrodas iekšpagalmā, tāpēc telpu nomas maksa esot adekvāta. Ja tādas pašas telpas būtu ielas mājā, nomas maksa būtu pārāk augsta. «Gribējām, lai būtu vieta, kur cilvēki var atnākt, un cenas ir tādas kā mūsu mājaslapā, nevis nomas maksas dēļ būtu tā jāliek dubultā. Sākotnēji man šķita, ka tas ir mīnuss, – būt pagalmā, bet tagad sākam izvērtēt plusus, jo cilvēkiem patīk šī nošķirtība. Redzot, kā trīs mēnešu laikā cilvēki ir iestaigājuši taciņu, mums ir ilgtermiņa iespēju sajūta. Mēs jau domās redzam, kā siltās dienās cilvēki sēdēs uz trepītēm un dzers kafiju,» saka Zane. Valts teic, ka viņiem ir nomas līgums uz pieciem gadiem ar tiesībām to pagarināt, un tas nodrošina stabilitāti, kas ļauj strādāt mierīgāk un plānot ilgtermiņā. Sākumā viņi apsvēruši alternatīvu telpām Miera ielā, bet tur jau pēc pirmās apskates nomas maksa tika paaugstināta. «Tā nevar strādāt. Ja domājam ilgtermiņā, nevaram rēķināties ar to, ka ik pēc trim mēnešiem tā leks uz augšu,» saka Valts.

Rīko arī pasākumus

Kopā ar veikalu uzņēmēji ir ieguvuši arī telpu pasākumu rīkošanai. Te notiek Mansarda grāmatu atvēršanas svētki, arī citi cilvēki interesējas par pasākumu rīkošanas iespējām. Zane par to ir pārsteigta, jo bija iedomājusies, ka šī niša Rīgā ir pilna. «Man tiešām likās, ka izstādēm un neformāliem pasākumiem ir daudz telpu, piemēram, Birojnīca, Kaņepes kultūras centrs utt. Izrādās, ne – daudzi interesējas par mūsu telpām pasākumiem. Iespējams, cilvēkiem patīk mainīt telpas un tad izvēle nav nemaz tik liela,» viņa spriež. Savukārt pagrabstāvs, ko uzņēmums bija iecerējis kā noliktavu, ir pārvērties izstāžu zālē. Šobrīd tur tekstgrupa Orbīta izveidojusi izstādi Rīgas dzejas karte, bet aprīlī ir plānota fotoizstāde. «Mēs te nevaram uztaisīt klasiskās mākslas izstādi, bet šāda veida projektiem telpas ir piemērotas,» saka Zane.

papīrlietu un grāmatu tirdzniecībai, NicePlace Mansards ierīkojuši nelielu kafejnīcu. Šobrīd te ir standarta kafijas piedāvājums, bet Valtam ir doma piedāvāt arī t.s. latviešu kafiju – krūzē aplietus kafijas biezumus, jo esot novērots, ka daudziem tāda garšo. «Kā mājās,» saka Valts. Tāpat ir doma piedāvāt turku kafiju, taizemiešu tēju. Savulaik Rīgā ir redzēti kafejnīcu un dažādu citu pakalpojumu apvienojumi, piemēram, bija lasītava-kafejnīca, bet šobrīd tādas vairs nav. Valts teic, ka atšķirībā no tādām vietām NicePlace Mansards pamats ir veikals, bet kafejnīca ir tikai bonuss, tā nekad nebūs pamatbizness. Turklāt tas, ka pašiem ir sava kafejnīca, ļauj samazināt pasākumu rīkošanas izmaksas.

Vai sava veikala dēļ nemainīsies attiecības ar citiem NicePlace lietu tirgotājiem? Uzņēmēji cer, ka tas nav iemesls, lai rastos problēmas. Viņi paredz, ka attiecības ar sadarbības partneriem – veikaliem, kur nopērkamas NicePlace lietas, nemainīsies un šis būs papildu pārdošanas kanāls. «Ar suvenīru veikaliem Vecrīgā, kuri tirgo mūsu lietas, mēs tiešā veidā nekonkurējam. Ar veikaliem reģionos vēl jo mazāk – nedomāju, ka jebkad būs tā, ka mums būs savs veikalu tīkls,» saka Zane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NicePlace TELPA K. Barona ielā 21A strādās līdz maija beigām, informē uzņēmums.

«Gribētos pateikt maigāk, bet veida, kā to izdarīt, īsti nav. Fakts ir tāds, ka visām jaukajām lietām reiz pienāk gals un mūsu «firmas» veikals NicePlace TELPA adresē K. Barona 21A būs līdz maija beigām... Kur, kā un vai turpināsim, tas šobrīd nav tas jautājums, kas mūs nodarbinātu visvairāk,» teikts NicePlace paziņojumā.

«Protams, šīs pārmaiņas skar arī NicePlace kā suvenīru un papīrlietu ražotāju un – žēl, bet diemžēl – drīz vien liela daļa esošo NicePlace papīrlietu un suvenīru vairs pieejama nebūs,» norāda kompānijas pārstāvji.

SIA NicePlace valdes locekle Zane Ernštreite informēja, ka uzņēmums plašākus komentārus patlaban nevēlas sniegt.

Kā liecina Lursoft dati, SIA NicePlace apgrozījums 2017.gadā sasniedza 89271 eiro, bet zaudējumi - 6949 eiro. VID administrētais nodokļu parāds šā gada 7.aprīlī sasniedza 7237,24 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesa simulāciju konkursā uzvar ideja par biogāzes ražošanu no aļģēm

DB,14.04.2020

Uzvaras laurus konkursā plūca komanda "Quarter Life Crisis" ar ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā biznesa simulāciju konkursā "Bizness24h 2020" pirmo vietu un titulu "Biznesa Guru 2020" ieguva komanda "Quarter Life Crisis" no Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas, kura konkursa ietvaros izstrādāja ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Konkursa noslēdzošās kārtas ietvaros katrai dalībnieku komandām bija jāattīsta savs unikālais biznesa koncepts uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kritēriji, pēc kuriem tika vērtēti finālistu radītie produkti, ir produkta inovativitāte, atbilstība globālajiem vai vietējiem trendiem, vai produktu iespējams realizēt un ieviest jau esošajā tirgū, patērētāju vēlmju un vajadzību apmierināšana, kā arī, cik pamatoti ir finālistu sniegtie finanšu aprēķini.

Dalībnieku izstrādātās biznesa idejas aptvēra visdažādākās nozares - mobilās aplikācijas, kuras palīdzētu izvairīties no sastrēgumiem, piedāvātu darba sludinājumus vai atvieglotu procesus lidsabiedrību darbībā, apģērbs, kurš veic citas papildfunkcijas to nēsātājiem vai aizsargā no laikapstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi rīkos jūgendstila dzīvojamās ēkas Rīgā, Audēju ielā 7 un sporta kompleksa ar zemi Rīgā, Sporta ielā 13/15 pārdošanas izsoles, informē VNĪ.

Ēka Audēju ielā 7, Vecrīgā, ir pirmā jūgendstila celtne Rīgā ar raksturīgiem stilizēto īrisu, ziedošu koku motīviem un maskām, celta 1899.gadā, arhitekti Alfrēds Ašenkampfs un Maksis Šervinskis. ka ir klasisks dekoratīvā jūgendstila piemērs ar asimetrisku fasāžu kārtojumu, kas pilnībā atbilst ēkas plānojumam, kur divos stāvos ir veikali un biroji, bet augstāk dzīvokļi. Ēkas apjomu un plastiku izceļ neliels erkers, bet dzegu balsta metāla konsoles. Augšējais stāvs veidots kā mansards, kuru apjož izteiksmīgas metāla margas.

Saskaņā ar neatkarīgu ekspertu vērtējumu atzīts, ka labākais īpašuma izmantošanas veids, veicot rekonstrukcijas darbus, ir pārbūvēt ēku par daudzdzīvokļu namu ar tirdzniecības telpām pirmajā stāvā, daļā otrā stāva un pagrabstāva. Ēka atrodas uz intensīvas gājēju ielas, kur ērti var piekļūt arī ar autotransportu. Nama pirmajā stāvā izvietotas tirdzniecības telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi Audēju ielas 7 nama, Rīgā, atklātu elektronisko izsoli. Nams ir daļa no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – dzīvojamo ēku komplekss, kurā ietilpst ēkas Audēju ielā 7, Audēju ielā 9 un Audēju ielā 11.

Saskaņā ar SIA “VCG ekspertu grupa” veikto novērtējumu īpašuma vērtība ir 2 325 000 eiro”, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ēkas kopējā platība ir 2026,8 m² un tai pieguļošās zemes platība ir 470 m2. Īpašuma pirmais un otrais stāvs ir piemērots kafejnīcu, tirdzniecības vai salona telpu iekārtošanai, savukārt ēkas augšējie stāvi – biroju vai dzīvojamo telpu izveidei.

“Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti atklātas elektroniskas izsoles ceļā. Īpašums Audēju ielā 7 kapitālsabiedrības īpašumā atrodas kopš 1997.gada 5.augusta, taču pēdējo 11 gadu laikā ēka ir bijusi daļēji iznomāta vai bez nomniekiem, tādēļ, rūpējoties par nama kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, kapitālsabiedrība ir nolēmusi to atkārtoti virzīt atsavināšanai, dodot tai jaunas nākotnes iespējas un potenciālu atdzimt tās vēsturiskajā krāšņumā,” norāda A.Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kandavā degusi uzņēmējam Indriksonam piederoša ēka

LETA,06.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien izcēlies ugunsgrēks Kandavas novada domes deputātam un uzņēmējam Guntaram Indriksonam piederošajā ēkā Kandavas centrā, kur atrodas vēsturiskā apbūve, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes komandieris Dainis Bērziņš.

Deg sena divstāvu mūra ēka Sabiles ielā 2, kurai ir izbūvēts mansards. Cilvēki nav cietuši. Mājas iedzīvotāji bija evakuējušies paši jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās.

Aģentūra LETA noskaidroja, ka aizdegusies vēsturiska ēka, kurā atradās Kandavas novada domes deputāta un partijas Vienotība Kandavas novada nodaļas valdes locekļa Guntara Indriksona uzņēmums SIA Linda-1, kā arī viņa sievai Lindai piederošs uzņēmums SIA Linda-EE. Ēkas divos stāvos atrodas šo uzņēmumu veikali un skaistumkopšanas salons, bet trešajā stāvā īpašnieku ģimenei bija dzīvoklis.

Indriksons apstiprināja, ka ir cietušais šajā ugunsgrēkā, turklāt viņš ir arī nama īpašnieks. Kaut arī dega galvenokārt ēkas jumts un bēniņi, cietusi esot visa ēka, kā arī atsevišķas veikalos esošās mantas. Arī Bērziņa rīcībā esošā sākotnējā informācija liecina, ka ēkas pirmajā stāvā ir veikala telpas, bet augšstāvos ir dzīvojamās telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izsolē par 1 672 500 eiro nosolīts vēsturisks nams Audēju ielā 7, Rīgas vecpilsētā.

Nams ir daļa no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – dzīvojamo ēku kompleksa, kurā ietilpst ēkas Audēju ielā 7, Audēju ielā 9 un Audēju ielā 11. Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Pēdējo 11 gadu laikā ēka ir bijusi daļēji iznomāta vai bez nomniekiem, tādēļ esam gandarīti, ka investors ir novērtējis ēkas kultūrvēsturisko vērtību un saredzējis attīstības potenciālu. Tā ir iespēja dot namam jaunu elpu, atdzimstot tā vēsturiskajā krāšņumā, un iegūtos līdzekļus ieguldīt valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un novirzīt citiem nepieciešamajiem valsts infrastruktūras objektiem,” norāda A.Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājā veido Rīgas Kalnciema kvartāla līdzinieku - Kungu kvartālu

Vēsma Lēvalde,13.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot ārējo finansējumu, Liepājā tiek veidots jauns radošais kvartāls ar Pētera I namiņu kā centrālo objektu.

Ēku kompleksā ietilpst folkloras centrs Namīns, kurā darbojas folkloras kopas, tautas tērpu studija Latva, notiek folkloras skolas nodarbības, bardu saieti. Ēka celta 17.gs. un labi uzturēta. 90.gados tajā bija krogs Nāves ēnā, bet kopš 2003.gada to apsaimnieko folkloras kopa Atštaukas. Lielākā būve ir tā sauktais Pētera I namiņš, kas 17.gs. būvēts un celts kā viesnīca, bet ilgus gadus bijis neapdzīvots. Savukārt saimniecības ēka pagalmā būvēta jau padomju gados. Kompleksa apsaimniekotājs ir Liepājas Latviešu biedrības nams (LLBN), kas definējis savu vīziju – radošais koka apbūves kvartāls, kas funkcionē līdzīgi kā Kalnciema kvartāls Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grāmatā apkopoti Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi

Dienas Bizness,10.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgāds Mansards izdevis grāmatu «Panākumi dzīvē un biznesā. Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi», kurā apkopoti Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi, informē apgāda pārstāvis Arvis Ostrovskis.

Grāmatā, kurai ievadvārdus veltījis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ar saviem vērtīgākajiem dzīves un biznesa padomiem dalās 100 mūsdienu Latvijas profesionāļi, starp tiem arī SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents Juris Binde, uzņēmējs Vilis Vītols, AS Olainfarm padomes locekle Gunta Veismane, AS LIDO īpašnieks Gunārs Ķirsons, maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, izglītības programmas Iespējamā misija valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, Andele Mandele vadītāja Līva Jaunozola, SIA Pure Chocolate līdzīpašnieks Pēteris Žimants, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, IT jomas uzņēmumu SKATSKAT & Giraffe360 dibinātājs Mikus Opelts, MILZU! saimnieks Enno Ence, uzņēmēja Aiva Vīksna, grāmatas Latvietes Karma autore Inta Blūma un daudzi citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “LNK Properties” ir iegādājies izsolē par 1,67 miljoniem eiro vēsturisko jūgendstila namīpašumu Vecrīgā, Audēju ielā 7. Pēc rekonstrukcijas ēkas pirmajos stāvos atradīsies komerctelpas un biroji, augšējie stāvi paredzēti premium klases dzīvokļiem.

“Vēlamies atjaunot nama sākotnējo vēsturisko veidolu un šarmu, tajā pašā laikā piešķirot tam jaunu funkcionalitāti”, novērtējot ēkas kultūrvēsturisko vērtību un tās attīstības potenciālu, norāda SIA “LNK Properties” valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja Aleksandra Strode.

Ēka Audēju ielā 7, kas pēdējo gadu laikā bijusi iznomāta, ir daļa no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – dzīvojamo ēku kompleksa, kurā ietilpst arī ēkas Audēju ielā 9 un 11.

“Ar šī nama - jūgendstila pērles, rekonstrukciju LNK Properties papildina ne tikai savu dzīvojamo nekustamo īpašumu projektu portfeli, bet sniedz ieguldījumu Latvijas galvaspilsētas vēsturiskā centra saglabāšanā un attīstībā pēc citu Eiropas valstu labā parauga. Ēka ar savu īpašo vēsturi un unikālo fasādi ir iekļauta Latvijas tūrisma maršrutos un ceļvežos. Mums jau ir plaša pieredze ēku rekonstrukcijā. Iepriekšējie LNK Properties projekti - jūgendstila dzīvojamā ēka Rīgas klusajā centrā Antonijas ielā 20, Hanzas iela 2A, tirdzniecības centrs “Draudzība” Tilta ielā 32 un citi, līdz ar to šis projekts ir mūsu profesionālās komandas darba likumsakarīgs turpinājums.”, uzsver A. Strode.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Fastr Books kļūs par lielāko e-grāmatu tirgotāju Latvijā

Gunta Kursiša,26.03.2014

Fastr izstrādātāji Aleksandrs Bičkovs, Aleksejs Siņicins, Eldars Loginovs un Anatolijs Ressins.

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas start-up uzņēmums Fastr Books pabeidzis darbu pie sava e-grāmatu veikala izstrādes un noslēdzis līgumus ar vairākiem grāmatu izdevējiem, līdz ar to kļūstot par lielāko e-grāmatu tirgotāju Latvijā.

Fastr Books noslēgti sadarbības līgumi ar izdevējiem Zvaigzne ABC, Jumava, Mansards un The White Book. Fastr izveidotājs Eldars Loginovs pauž, ka jaunuzņēmuma mērķis turpmāk ir izvērst darbību Eiropā un ASV. Šobrīd Fastr Books piedāvā vairāk nekā četrus tūkstošu e-grāmatu septiņās valodās. Savukārt «tuvākajā laikā» tiek solīts grāmatu piedāvājumu klāstu papildināt ar grāmatām angļu valodā, lai e-grāmatu piedāvājums veikalā sasniegtu simts tūkstošus e-grāmatu.

«Līdz šim e-grāmatu lasīšana Latvijā lielai daļai mobilo ierīču lietotāju nebija kļuvusi par ikdienā ierastu nodarbi. Šis risinājums potenciāli ir spējīgs piesaistīt gan tehnoloģiju fanu, gan grāmatu lasītāju interesi, tāpēc mums šķita ļoti būtiski iesaistīties šajā projektā,» savu līdzdalību Fastr Books e-gramātu veikala izveidē komentē Zvaigzne ABC e-grāmatu projektu vadītāja Kristīne Pastare-Skutele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvangs ir instruments ar dvēseli, kuru var spēlēt jebkurš un sajust tā radītās meditatīvās skaņu vibrācijas

Pagājušajā vasarā radošās iniciatīvas un garīgās izaugsmes centra Mansards izveidotājs, austrumu apģērbu veikala Ganesh īpašnieks Edijs Šplīts viesojās pie drauga talkā, kurā pirmo reizi spēlēja viņa uzmeistarotu zvangu. «Es iemīlējos zvanga skaņā, un man tā šķita dvēseliski tuva. Sāku attīstīt ideju par šī instrumenta darināšanu, bet ne tikai paša vajadzībām, bet kā produktu, kuru var virzīt gan pašmāju, gan ārvalstu tirgū,» stāsta Edijs.

Latvijā ir apmēram pieci meistari, kas gatavo šo mūzikas instrumentu, un Edijs saviem produktiem izvēlējies zīmolu Zvongo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā šodien akceptēta SIA Baltīpašums investīcijas ierosinātā būvniecības iecere, kas paredz uzņēmuma īpašumā Rīgas klusā centra rajonā, Dzirnavu ielā 25 un 27, būvēt viesnīcu, vienlaikus rekonstruējot divas vēsturiskās ēkas.

Izstrādātais skiču projekts paredz saglabāt un rekonstruēt pašreizējo apbūvi un zaļo zonu, kas robežojas ar kaimiņu gruntsgabaliem.

Vienstāva dzīvojamā ēka Dzirnavu ielā 25 ar divslīpju jumtu un mezonīnu ir celta 19.gadsimta otrajā pusē un ir saglabājusi sākotnējo būvapjomu, jumta formu, fasāžu arhitektonisko kompozīciju un apdari, veidojot Dzirnavu ielas kultūrvēsturiskās apbūves fragmentu, kas labi iekļaujas pilsētas ainavā. Kultūrvēsturiski vērtīgo ēku Dzirnavu ielā 25 plānots integrēt jaunajā būvapjomā ar stiklotu pārejas koridoru un reģistratūru pirmā stāva līmenī iekšpagalma daļā. Šai ēkai paredzēts arī renovēt pagrabu, izvietojot pagrabā un pirmajā stāvā restorānu, bet otrajā stāvā - sešus viesnīcas numurus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jura Podnieka studija un režisors Jānis Ābele šonedēļ sāka uzņemt spēlfilmu Jelgava ‘94, kas top pēc Jāņa Joņeva romāna motīviem. Pirmā posma laikā filmēšanas komanda strādā Cēsu pusē, filmējot bijušajā Jāņmuižas tehnikumā, informē Nacionālais Kino centrs.

Filmēšanā tiks iesaistīti 22 aktieri un vairāk nekā 200 masu skatu dalībnieki.

Spēlfilma Jelgava ‘94 stāsta par četrpadsmit gadus veco pusaudzi Jāni pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Jelgavā. 1994. gads Jelgavā kļūst leģendārs izbēgušo cietumnieku dēļ, bet pasaulē jaunieši pielūdz mirušo grupas Nirvana solistu Kurtu Kobeinu. Vietējās skolas devītajai klasei, kurā mācās Jānis, pievienojas Kristīne. Viņa nezina, ka Jānis bijis pats neievērojamākais, pats neinteresantākais skolas puisis. Lai viņas acīs izceltos, Jānis pievēršas alternatīvajai kultūrai – metālmūzikai. Viņam ir vajadzīgi īstie draugi, īstā mūzika un īstās drēbes. Jānim ir jāspēlē grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: izveido e-grāmatu tirdzniecības platformu las.am

Anda Asere,18.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības Publicētava ideja veidot e-grāmatu izdevniecību transformējusies SIA Lasītava, kas veido e-grāmatu tirdzniecības platformu las.am.

Šobrīd Publicētava vairāk koncentrējusies uz grāmatu sagatavošanu un lasīšanas veicināšanas pasākumiem, bet grāmatu tirgošana un veikala uzturēšana atdalīta atsevišķā uzņēmumā. «Sapratām – lai e-grāmatas ieviestu Latvijā stabili un uz palikšanu, ir jāpalīdz arī citiem izdevējiem apgūt jaunās tehnoloģijas. Taču izdevēju kā jebkuru parastu uzņēmēju tehnoloģija pati par sevi neinteresē, tā nevar būt pašmērķis. Izdevējam nav nepieciešamas e-grāmatu datnes un/vai e-veikals. Tam vajag pārdotas kopijas un veikals ir tikai instruments. Tā kā Publicētavā nejutām, ka ar esošiem resursiem varam paši radīt to, ko izdevējam vajag, meklējām palīdzību. Izveidojās sadarbība ar uzņēmēju Jāni Bergu, kuram IT lietas droši vien jau ir asinīs un kuram bija iespēja un gribēšana investēt strādājoša e-grāmatu veikala radīšanā. Tapa SIA Lasītava – e-grāmatu tirgotājs,» stāsta Kārlis Žilvinskis, e-grāmatnīcas las.am izveidotājas SIA Lasītava īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Audēju ielas nama izsoles sākumcena sarukusi par miljonu

Rūta Lapiņa,09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) jau vairākus gadus izsolēs neizdodas pārdot jūgendstila dzīvojamo ēku Rīgā, Audēju ielā 7.

Trešdien, 10. janvārī, bija ieplānota jau kārtējā īpašuma pārdošanas izsole ar sākumcenu - 1,468 miljoni eiro. Tas ir par 1,028 miljoniem eiro mazāk nekā pirmajā izsolē 2015. gadā. Tomēr uz izsoli noteiktajā termiņā - līdz pirmdienas, 8. janvāra, plkst. 16.00, nav pieteicies neviens dalībnieks, biznesa informācijas portālu db.lv informēja VNI Korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Inta Plūmiņa.

Viņa atklāja, ka īpašuma - Audēju ielā 7 - izsoles notikušas jau vairākkārt. Izsole, kas tika plānota šī gada 10. janvārī, ir kopumā devītā, kurā piedāvāts iegādāties attiecīgo īpašumu. Pirmā izsole rīkota 2015. gada 16. jūlijā, kur īpašuma sākumcena bija 2,496 miljoni eiro. 2015. gadā bijušas vēl divas izsoles, 2016. gadā - trīs, un vēl divas 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Teātra un Gaujmalas ieskauts bizness

Lāsma Vaivare,04.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja šeit nebūtu Valmieras drāmas teātra, droši vien nebūtu arī kafejnīcas

Tā DB atzīst Sandra Zīrāpe, kas saimnieko teātra pirmajā stāvā esošajā kafejnīcā Ceturtais cēliens. Arī teātra mājā esošā skaistumkopšanas salona īpašniece Simona Laure piekrīt – bizness cieši vijas ap teātri, lai gan šobrīd jau cilvēki nāk pie konkrēta meistara un vairs nav tik būtiski, kur salons izveidots. Savukārt pretim teātrim esošajā restorānā Rātes vārti šopavasar izveidots īpašs leģendārā režisora Oļģerta Krodera piemiņas stūrītis. Viņš restorānu sauca par savām otrajām mājām, par pirmajām ilgus gadus viņam kalpoja Valmieras teātris, kur viņš dzīvoja ne vien garīgi, bet arī fiziski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās daudznozaru izstādes Design Isle (Dizaina sala) mērķis ir kļūt par starptautisku tikšanās vietu dizaina nozares dalībniekiem un arī galapatērētājiem, šodien, atklājot Ķīpsalā pirmo Rīgas starptautiskā dizaina izstādi Design Isle 2013, uzsvēra izstādes projekta koordinators Oskars Zaļkalniņš.

Viņš norādīja, ka jau šogad izstāde vienkopus pulcē labākos pašmāju un ārvalstu dizainerus, ražotājus, tirgotājus un iepircējus, lai radošā vidē prezentētu jaunākos nozares produktus un pakalpojumus, svinētu dizaina svētkus un veicinātu radošo industriju attīstību Latvijā.

Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle atzīmēja, ka dizaina attīstībai kopumā par labu liecina tas, ka šogad dizains ir pārstāvēts plaši un vairāki dizaina objekti ir izvietoti atsevišķā telpā.

Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājs Andrejs Broks pauda cerību, ka «dizaina salas» koncepts nākotnē attīstīsies gan idejiski, gan arī telpiski. «Cerams, ka šī izstāde tiks uztverta kā dizaina nozares attīstības veicinātājs, kā arī dizains tiks uzlūkots kā potenciāli ļoti nozīmīgs ieguldījums tautsaimniecībā. Tāpēc ceru, ka šim pasākumam un dizainam kopumā uzmanību pievērsīs arī valdība.»

Komentāri

Pievienot komentāru