SIA “LNK Properties” ir iegādājies izsolē par 1,67 miljoniem eiro vēsturisko jūgendstila namīpašumu Vecrīgā, Audēju ielā 7. Pēc rekonstrukcijas ēkas pirmajos stāvos atradīsies komerctelpas un biroji, augšējie stāvi paredzēti premium klases dzīvokļiem.

“Vēlamies atjaunot nama sākotnējo vēsturisko veidolu un šarmu, tajā pašā laikā piešķirot tam jaunu funkcionalitāti”, novērtējot ēkas kultūrvēsturisko vērtību un tās attīstības potenciālu, norāda SIA “LNK Properties” valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja Aleksandra Strode.

Ēka Audēju ielā 7, kas pēdējo gadu laikā bijusi iznomāta, ir daļa no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – dzīvojamo ēku kompleksa, kurā ietilpst arī ēkas Audēju ielā 9 un 11.

“Ar šī nama - jūgendstila pērles, rekonstrukciju LNK Properties papildina ne tikai savu dzīvojamo nekustamo īpašumu projektu portfeli, bet sniedz ieguldījumu Latvijas galvaspilsētas vēsturiskā centra saglabāšanā un attīstībā pēc citu Eiropas valstu labā parauga. Ēka ar savu īpašo vēsturi un unikālo fasādi ir iekļauta Latvijas tūrisma maršrutos un ceļvežos. Mums jau ir plaša pieredze ēku rekonstrukcijā. Iepriekšējie LNK Properties projekti - jūgendstila dzīvojamā ēka Rīgas klusajā centrā Antonijas ielā 20, Hanzas iela 2A, tirdzniecības centrs “Draudzība” Tilta ielā 32 un citi, līdz ar to šis projekts ir mūsu profesionālās komandas darba likumsakarīgs turpinājums.”, uzsver A. Strode.

Apgāds Mansards izdevis grāmatu «Panākumi dzīvē un biznesā. Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi», kurā apkopoti Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi, informē apgāda pārstāvis Arvis Ostrovskis.

Grāmatā, kurai ievadvārdus veltījis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ar saviem vērtīgākajiem dzīves un biznesa padomiem dalās 100 mūsdienu Latvijas profesionāļi, starp tiem arī SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents Juris Binde, uzņēmējs Vilis Vītols, AS Olainfarm padomes locekle Gunta Veismane, AS LIDO īpašnieks Gunārs Ķirsons, maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, izglītības programmas Iespējamā misija valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, Andele Mandele vadītāja Līva Jaunozola, SIA Pure Chocolate līdzīpašnieks Pēteris Žimants, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, IT jomas uzņēmumu SKATSKAT & Giraffe360 dibinātājs Mikus Opelts, MILZU! saimnieks Enno Ence, uzņēmēja Aiva Vīksna, grāmatas Latvietes Karma autore Inta Blūma un daudzi citi.

Jura Podnieka studija un režisors Jānis Ābele šonedēļ sāka uzņemt spēlfilmu Jelgava ‘94, kas top pēc Jāņa Joņeva romāna motīviem. Pirmā posma laikā filmēšanas komanda strādā Cēsu pusē, filmējot bijušajā Jāņmuižas tehnikumā, informē Nacionālais Kino centrs.

Filmēšanā tiks iesaistīti 22 aktieri un vairāk nekā 200 masu skatu dalībnieki.

Spēlfilma Jelgava ‘94 stāsta par četrpadsmit gadus veco pusaudzi Jāni pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Jelgavā. 1994. gads Jelgavā kļūst leģendārs izbēgušo cietumnieku dēļ, bet pasaulē jaunieši pielūdz mirušo grupas Nirvana solistu Kurtu Kobeinu. Vietējās skolas devītajai klasei, kurā mācās Jānis, pievienojas Kristīne. Viņa nezina, ka Jānis bijis pats neievērojamākais, pats neinteresantākais skolas puisis. Lai viņas acīs izceltos, Jānis pievēršas alternatīvajai kultūrai – metālmūzikai. Viņam ir vajadzīgi īstie draugi, īstā mūzika un īstās drēbes. Jānim ir jāspēlē grupā.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) jau vairākus gadus izsolēs neizdodas pārdot jūgendstila dzīvojamo ēku Rīgā, Audēju ielā 7.

Trešdien, 10. janvārī, bija ieplānota jau kārtējā īpašuma pārdošanas izsole ar sākumcenu - 1,468 miljoni eiro. Tas ir par 1,028 miljoniem eiro mazāk nekā pirmajā izsolē 2015. gadā. Tomēr uz izsoli noteiktajā termiņā - līdz pirmdienas, 8. janvāra, plkst. 16.00, nav pieteicies neviens dalībnieks, biznesa informācijas portālu db.lv informēja VNI Korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Inta Plūmiņa.

Viņa atklāja, ka īpašuma - Audēju ielā 7 - izsoles notikušas jau vairākkārt. Izsole, kas tika plānota šī gada 10. janvārī, ir kopumā devītā, kurā piedāvāts iegādāties attiecīgo īpašumu. Pirmā izsole rīkota 2015. gada 16. jūlijā, kur īpašuma sākumcena bija 2,496 miljoni eiro. 2015. gadā bijušas vēl divas izsoles, 2016. gadā - trīs, un vēl divas 2017. gadā.

NicePlace TELPA K. Barona ielā 21A strādās līdz maija beigām, informē uzņēmums.

«Gribētos pateikt maigāk, bet veida, kā to izdarīt, īsti nav. Fakts ir tāds, ka visām jaukajām lietām reiz pienāk gals un mūsu «firmas» veikals NicePlace TELPA adresē K. Barona 21A būs līdz maija beigām... Kur, kā un vai turpināsim, tas šobrīd nav tas jautājums, kas mūs nodarbinātu visvairāk,» teikts NicePlace paziņojumā.

«Protams, šīs pārmaiņas skar arī NicePlace kā suvenīru un papīrlietu ražotāju un – žēl, bet diemžēl – drīz vien liela daļa esošo NicePlace papīrlietu un suvenīru vairs pieejama nebūs,» norāda kompānijas pārstāvji.

SIA NicePlace valdes locekle Zane Ernštreite informēja, ka uzņēmums plašākus komentārus patlaban nevēlas sniegt.

Kā liecina Lursoft dati, SIA NicePlace apgrozījums 2017.gadā sasniedza 89271 eiro, bet zaudējumi - 6949 eiro. VID administrētais nodokļu parāds šā gada 7.aprīlī sasniedza 7237,24 eiro.

Latvijas lielākā biznesa simulāciju konkursā "Bizness24h 2020" pirmo vietu un titulu "Biznesa Guru 2020" ieguva komanda "Quarter Life Crisis" no Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas, kura konkursa ietvaros izstrādāja ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Konkursa noslēdzošās kārtas ietvaros katrai dalībnieku komandām bija jāattīsta savs unikālais biznesa koncepts uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kritēriji, pēc kuriem tika vērtēti finālistu radītie produkti, ir produkta inovativitāte, atbilstība globālajiem vai vietējiem trendiem, vai produktu iespējams realizēt un ieviest jau esošajā tirgū, patērētāju vēlmju un vajadzību apmierināšana, kā arī, cik pamatoti ir finālistu sniegtie finanšu aprēķini.

Dalībnieku izstrādātās biznesa idejas aptvēra visdažādākās nozares - mobilās aplikācijas, kuras palīdzētu izvairīties no sastrēgumiem, piedāvātu darba sludinājumus vai atvieglotu procesus lidsabiedrību darbībā, apģērbs, kurš veic citas papildfunkcijas to nēsātājiem vai aizsargā no laikapstākļiem.

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi Audēju ielas 7 nama, Rīgā, atklātu elektronisko izsoli. Nams ir daļa no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – dzīvojamo ēku komplekss, kurā ietilpst ēkas Audēju ielā 7, Audēju ielā 9 un Audēju ielā 11.

Saskaņā ar SIA “VCG ekspertu grupa” veikto novērtējumu īpašuma vērtība ir 2 325 000 eiro”, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ēkas kopējā platība ir 2026,8 m² un tai pieguļošās zemes platība ir 470 m2. Īpašuma pirmais un otrais stāvs ir piemērots kafejnīcu, tirdzniecības vai salona telpu iekārtošanai, savukārt ēkas augšējie stāvi – biroju vai dzīvojamo telpu izveidei.

“Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti atklātas elektroniskas izsoles ceļā. Īpašums Audēju ielā 7 kapitālsabiedrības īpašumā atrodas kopš 1997.gada 5.augusta, taču pēdējo 11 gadu laikā ēka ir bijusi daļēji iznomāta vai bez nomniekiem, tādēļ, rūpējoties par nama kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, kapitālsabiedrība ir nolēmusi to atkārtoti virzīt atsavināšanai, dodot tai jaunas nākotnes iespējas un potenciālu atdzimt tās vēsturiskajā krāšņumā,” norāda A.Vārna.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izsolē par 1 672 500 eiro nosolīts vēsturisks nams Audēju ielā 7, Rīgas vecpilsētā.

Nams ir daļa no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – dzīvojamo ēku kompleksa, kurā ietilpst ēkas Audēju ielā 7, Audēju ielā 9 un Audēju ielā 11. Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Pēdējo 11 gadu laikā ēka ir bijusi daļēji iznomāta vai bez nomniekiem, tādēļ esam gandarīti, ka investors ir novērtējis ēkas kultūrvēsturisko vērtību un saredzējis attīstības potenciālu. Tā ir iespēja dot namam jaunu elpu, atdzimstot tā vēsturiskajā krāšņumā, un iegūtos līdzekļus ieguldīt valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un novirzīt citiem nepieciešamajiem valsts infrastruktūras objektiem,” norāda A.Vārna.