Foto

Sekojot idejai: Mammu līdz šim lielākais panākums ir sadarbība ar Ņujorkas dizaineru

Anda Asere,26.02.2014

Līdzīpašnieki -Fions Dobins, Andris Rubīns - un ražošanas un dizaina vadītāja Ivita Ose.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Sociālā biznesa kompānijas Mammu līdz šim lielākais panākums ir kolekcija, kas tapusi sadarbībā ar Ņujorkas dizaineru Ernest Alexander.

«Viņam patika mūsu ideja, mums viņa stils – ļoti klasisks, elegants. Viņš ir vīriešu modes aksesuāru dizainers, un mūsu piedāvājumā tieši pietrūka vīrišķīgu produktu. Zinājām, ka kaut kas labs varētu izdoties, un izdevās ar uzviju – viss, ko bijām aizveduši prezentācijas pasākumiem Ernest Alexander studijā un dalībai trīs dienu augstas klases vīriešu modes zīmolu gadatirgū, tika izpārdots. Tas bija ļoti labs rādītājs relatīvam jaunam eksperimentālam produktam, kas ir šīs sadarbības rezultāts,» stāsta Andris Rubīns, Mammu līdzīpašnieks. Viņš uzsver, ka viņa pamatdarbs joprojām ir reklāmas aģentūrā DDB Latvia.

Ernest Alexander bija izbrīnīts par kvalitāti tiem izstrādājumiem, ko Latvijas mammas var noadīt un sašūt, tāpēc viņš vēlas pasūtīt dažu savu produktu realizēšanu Mammu komandai. Andris lepojas, ka par Mammu un Ernest Alexander kolekciju uzrakstījis labi zināms Amerikas vīriešu dzīvesstila medijs GQ. Tas nostiprinājis pārliecību par sevi, arī potenciālajiem partneriem parāda, ka Mammu ir nopietns spēlētājs.

Ražo arī citiem

Galvenā uzņēmuma attīstība ir notikusi divos virzienos – savas kolekcijas un ražošanas pakalpojumi citiem zīmoliem. Mammu ir bijušas kolekcijas gan ar zināmiem pašmāju dizaineriem (QooQoo, Mareunrol’s), gan ar mazāk zināmiem radošiem dizaineriem, māksliniekiem no Latvijas, piemēram, vasarā bija rotaļīga kolekcija kopā ar Nina Elektrichka. Specifiskiem dizaina darbiem, kas netiek ražoti lielos apjomos, esot grūti piemeklēt mazus ražotājus, kas tos varētu realizēt, tāpēc Mammu saredz potenciālu ražošanas pakalpojumu sniegšanā citiem zīmoliem. «Protams, visiem mūsu partneriem patīk arī sociālā ideja – nevis vienkārši kaut kur saražot, bet lai to dara mammas,» piebilst Andris.

Mammu ir izveidojusies sadarbība ar Berlīnes dizaina studiju, kam ir savs zīmols, dizaineri un produktu prototipi, vācieši atbrauc un apmāca mammas šo produktu izstrādē. Šobrīd mammas strādā pie dažādu interjera aksesuāru radīšanas. «Esam saņēmuši jau otru pasūtījumu, kas apliecina, ka mūsu kvalitāte un atbilstība viņu augstajām kvalitātes prasībām ir laba,» viņš spriež.

Uzņēmums redz potenciālu abos biznesa virzienos. «Jebkurā biznesā jāsadala riski un jātestē vairāki virzieni, lai varbūt pēc desmit gadiem saprastu, kurš ir veiksmīgāks. Šobrīd abi virzieni viens otru papildina, jo ražošana nozīmē iegūt arvien jaunus partnerus un īstermiņā saņemt pietiekami lielus ienākumus, kas palīdz biznesu padarīt ilgtspējīgu, arī zīmoli, kam ražojam, dod Mammu pārliecību par mūsu kvalitāti un spējām. Tajā pašā laikā mums ir svarīgs savs zīmols, seja, produkti, attīstība. Domāju, ka šobrīd abi virzieni brīnišķīgi papildina viens otru,» uzskata Andris.

Pārdevēja meklējumos

Pašā sākumā Mammu bija nodibinājums, bet statuss ir mainīts – tagad tas ir uzņēmums. «Mums saknē paliek nemainīga sociālā ideja – dot darbu Latvijas māmiņām. Atšķirībā no labdarības organizācijām mēs produktus virzām tirgū, realizējam arvien lielākos apjomos dažādās pasaules valstīs, tāpēc SIA statuss ir atbilstošāks un ļauj arī adekvāti strādāt ar eksporta tirgiem,» saka Andris.

Mammu apgrozījums 2013. gadā bija 37 tūkstoši eiro (~26 tūkst. latu). Gadu iepriekš tas bija 24,2 tūkstoši eiro (17 tūkst. latu). «Joprojām nevaram lepoties ar fantastisku finansiālo sniegumu. Skaitļi nav lieli, bet izaugsme ir ar spēcīgu plusa zīmi. No vienas puses, es saprotu, ka mēs ejam normālu attīstības ceļu, bet, no otras puses, esmu gana nepacietīgs gan kā dibinātājs, gan kā investors. Protams, man gribētos, lai Mammu ātrāk atrastu līdzsvaru un komanda un uzņēmums spētu sevi uzturēt un kļūtu pilnībā pašpietiekams. Domāju, neesam tālu līdz tam mirklim, bet mērķis to sasniegt pagājušajā gadā nerealizējās, jo katra jauna kolekcija prasa nopietnus resursus. Tas viss ir ieguldījums nākotnē,» saka Andris.

Šobrīd uzņēmumam aktuāli ir starptautiskās pārdošanas speciālista meklējumi. Īpaši svarīga ir šī cilvēka pieredze, lai saprastu, kurā virzienā prioritāri ieguldīt enerģiju, kur varētu būt lielāka atdeve, panākt, ka Mammu kā zīmols kļūst pazīstamāks pasaulē un partneru skaits, kas tirgo uzņēmuma produktus, pieaug.

«Jo vairāk pārdosim, jo vairāk mammām būs iespēja dot darbu,» piebilst Andris.

Uzņēmumā strādā trīs cilvēku komanda, kā arī piecas līdz 30 māmiņas mājās – atkarībā no pasūtījuma apjoma. Galvenokārt Mammu tīklā ir māmiņas, kas auklē mazuļus un vēlas piepelnīties.

Gaidot augļus

Mammu darbu sāka kā uzņēmējdarbības atbalsta programmas Brigāde projekts. Vairākas šīs programmas iniciatīvas ir apklusušas. Andris uzskata: ne visas idejas trāpa nišā, kur ir bizness un kur tas var būt konkurētspējīgs. «Ar to mums viss ir kārtībā. Mammu dizaina un modes aksesuāru biznesā ir unikāls biznesa modelis. Mēs relatīvi reti esam dzirdējuši par līdzīgiem piemēriem. Mums ir radīti pietiekami «jaudīgi» produkti. Un tad, kad ir jautājums par to, kur produkcija top, ir jauks stāsts, ka tas nav fabrikā, tie nav ķīnieši, bet gan Latvijas mammas, kam tā ir iespēja nopelnīt,» viņš stāsta.

Mammu ir attīstības stadijā, kur nonāk daudzi mazie uzņēmumi, kas cīnās par savu vietu zem saules – ir neatlaidīgi, pamatīgi strādā, bet rezultāts nāk lēnām. «Nekas šajā nozarē nenotiek ātri. Iespējams, lielākā daļa augļu, ko dos pēdējo trīs gadu darbs, sāks ienākties pēc gada vai diviem. Ir izaicinājums nepadoties, skatīties tikai uz priekšu, pacietīgi strādāt, arī baudīt procesu, ko šāda veida projekts dod,» saka Andris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mammu, es Tevi mīlu noslēgti darījumi Āzijā; notiek vienošanās par lielāku TV darījumu

Gunta Kursiša,27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu radītā filma «Mammu es tevi mīlu» patlaban jau izrādīta vairāk nekā 70 festivālos, ir noslēgti veiksmīgi darījumi Āzijā par kino un DVD izplatīšanu, patlaban notiek pārrunas arī par lielāku televīzijas darījumu, stāstīja studijas Tasse Film producente Alise Ģelze.

«Mammu, es tevi mīlu» pasaulē soļus sper, sadarbojoties ar New Europe Film Sales.

Liela nozīme veiksmīgai sadarbībai ir personīgiem kontaktiem, kas rodas dažādos pasākumos un vietās, kur pulcējas nozares profesionāļi. «Kannas ir ikgadēja tikšanās vieta ar nozares kolēģiem un vienlaikus atskaites punkts – gan uz mūsu studijas paveikto, gan manas paaudzes kolēģu šajā laikā sasniegto,» stāsta studijas Tasse Film producente Alise Ģelze.

Viņa pirmo reizi Kannu tirgū piedalījās 2008. gadā jauno producentu seminārā «Producers on the Move». Producente norāda, ka tas ir bijis sākums profesionālo kontaktu veidošanai. Tieši šādā un līdzīgos semināros iegūtie kontakti bijuši noturīgākie un rezultatīvākie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Bērnu apģērbā apvieno skaisto ar praktisko

Linda Zalāne,30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlme apvienot skaisto ar praktisko ir bērnu apģērbu zīmola Wuf Kids stūrakmens.

Wuf Kids radītāji un veidotāji Madara un Toms Langes ģimenes uzņēmuma attīstībai pievērsās pirms aptuveni divarpus gadiem, kad radusies vēlme uzšūt kādu skaistu apģērba gabalu savai pirmdzimtajai meitiņai. Madara ir ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnēs, bet Toms Rīgas Tehniskajā universitātē studējis uzņēmējdarbību, līdzšinējā darba pieredze viņam bija saistīta ar tirdzniecības jomu. Abiem līdz šim nav bijis pieredzes apģērbu ražošanā un dizaina veidošanā, bet plecu pie pleca viņi saviem spēkiem attīsta savu uzņēmumu.

«Biznesa ideja radās ļoti spontāni. Kopā ar mammu, kura savulaik bija profesionāla šuvēja, aizbraucām uz auduma veikalu, vēlējāmies uzšūt kādas smukumlietiņas meitiņai. Rezultātā no veikala atbraucām gan ar audumiem, gan ar hobija klases šujmašīnu, lai gan pašām mums mājās jau bija padomju laika «taisnās vīles» šujmašīna. Tā tapa pirmās lietiņas pašu meitiņai, vēlāk nolēmu tās arī nobildēt un parādīt citiem savos facebook un instagram kontos. Uzreiz radās pieprasījums, un nekas cits neatlika kā kopā ar mammu censties to apmierināt. Pavisam drīz jau attapāmies – pieprasījums ir tik liels, ka jau jādomā kaut kas nopietnāks, jāiegādājas profesionāla tehnika un jāpiesaista papildu darba rokas. Patlaban kopā ar mammu ik dienas drēbes šuj vēl divas darbinieces,» stāsta Wuf Kids idejas autore Madara. Viņa atzīst, ka biznesu sāka, jūtu vadīta, neizpētot tirgus situāciju, nerakstot biznesa plānu. Tagad gan viņa jau apzinājusi vietējos ražotājus un to veikumu vērtē kā kvalitatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Eiropas Padomes fonda Eurimages kārtējā sesija, kurā EUR 150 000 atbalstu saņēmusi Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām, kas ar Nacionālā Kino centra atbalstu top studijā Tasse Film, informēja Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra vecākā referente.

Filmas uzņemšana sākusies 2016. gada februārī, pirmizrāde gaidāma 2017. gadā, galvenajās lomās – Vilis Daudziņš un Ieva Puķe.

Eiropas Padomes fonds Eurimages finansiāli atbalsta filmu projektus, kas top kā kopražojumi starp vairākām Eiropas valstīm, konkursa kārtībā projekti tiek izskatīti četras reizes gadā. Šobrīd fondā apvienojušās 37 dalībvalstis, Latvija tām pievienojās 2001. gadā. Kopš tā laika fondā Eurimages finansējumu izcīnījušas sešas ar Latvijas dalību veidotas pilnmetrāžas spēlfilmas (piemēram, Modris 2012. gadā un Jāņu nakts 2005. gadā), četras pilnmetrāžas animācijas filmas (starp tām Lote no Izgudrotāju ciema un Trīs musketieri, abas atbalstītas 2004. gadā), viena dokumentālā filma (Friči un blondīnes, atbalstīta 2007. gadā). Latvijas pārstāvis fondā Eurimages ir Nacionālā Kino centra vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākiem gadiem Anglijā un ASV Zane Gusta izvēlējusies Latvijas laukus un attīsta ģimenes uzņēmumu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No darba ārzemēs Z. Gusta pierunājusi atgriezties arī savu mammu Gintu Timbru, un abas radījušas zīmolu Lavandertoys – lina auduma dzīvnieciņus, kas pildīti ar lavandas ziediem. Trīs mēnešu laikā jancīgie, smaržīgie zvēriņi iekārtojušies vairāku Latvijas veikaliņu un salonu plauktos, tiem ir sekotāju pulciņš sociālajos tīklos un pat pirmie vairumpircēji. Taču Zanei galvā jau rosās jaunas idejas par daudzveidīgu lavandu saimniecību.

Atgriežas mājās

«Es ļoti agri kļuvu pieaugusi, jo mamma aizbrauca strādāt uz ārzemēm,» saka Z. Gusta. Viņa mācījusies Bulduru dārzkopības vidusskolā, taču nav pabeigusi, jo 17 gadu vecumā aizbrauca uz Angliju strādāt. Vidusskola pabeigta tālmācībā, pēc tam sekoja tūrisma vadības studijas Londonas koledžā. Aptuveni divus gadus viņa nodzīvojusi ASV, Maiami, kur strādājusi grīdas segumu tirdzniecības salonā. «Kad atgriezos Latvijā, mani daudzi nesaprata. Jā, Maiami ir daudz saules, laba alga, arī draugi… Taču es pat lāgā nevarēju sazvanīties ar mammu un tēti, jo man bija nakts, kad viņiem – diena. Tur draugi nesaprot jēdzienu – zelta rudens, kas ir tik izteiksmīgs Latvijā,» lēmumu atgriezties mājās pamato Zane. Jau Londonā viņai nav paticis, ka ceļā uz koledžu jāpavada pusotra stunda turp un tikpat – atpakaļ. Tie visi bija iemesli, lai atgrieztos. Sākumā bijis darbs kādā tūrisma aģentūrā, taču apnicis strādāt citiem. Pirms diviem gadiem kopā ar vīru pārvācās uz laukiem netālu no Liepājas. Pašu spēkiem izremontēja telpas dzīvnieku viesnīcai. Reģistrēja mazkapitāla sabiedrību Zoovilla. «Tas ir tikai hobijs, jo dzīvnieku viesnīcā nav tik daudz, lai to sauktu par biznesu,» viņa atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigts darbs pie režisora Jāņa Norda jaunās spēlfilmas Ar putām uz lūpām, kas no šā gada 10. novembra būs skatāma Latvijas kinoteātros. Filmas galveno lomu atveidotāji ir aktieri – Vilis Daudziņš un Ieva Puķe, bet radošā kolektīva kodolu veido komanda, kas strādājusi pie filmas Mammu, es Tevi mīlu.

Ar putām uz lūpām ir attiecību trilleris. Tas stāsta par aktiera Viļa Daudziņa atveidoto Didzi - bijušo policistu un kaujas suņu treneri, kurš dažu dienu laikā nonāk neapskaužamā situācijā. Viņš tur aizdomās sievu (aktrise – Ieva Puķe) par neuzticību, kamēr viņa mīļotie suņi inficējas ar kādu bīstamu slimību.

Līdzās labi zināmiem un pieredzējušiem aktieriem, kino debijā sevi piesaka arī jaunā Nacionālā teātra zvaigzne Raimonds Celms.

«Sabiedrībā par mīlu un attiecībām nereti tiek runāts caur rozā brillēm. Taču manā jaunajā filmā Ar Putām un Lūpām mīla un trakums iet roku rokā. Filma sniegs skatītājiem aizraujošu un neparedzamu notikumu virpuli, kurā varoņi, nonākuši mīlas krustcelēs, nereti uzvedas tā, kā saka par trakiem suņiem – «ar putām uz lūpām»,» tā par filmu stāsta režisors Jānis Nords.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Filma Mammu, es tevi mīlu – labākā Eiropā

Lelde Petrāne,10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisora Jāņa Norda spēlfilma Mammu, es tevi mīlu (2013) atzīta par Eiropas labāko bērnu filmu 2014. gadā. Eiropas Bērnu filmu asociācijas (ECFA) piešķirto balvu filmas producente Alise Ģelze saņēma šonedēļ, Berlīnes kinofestivāla ietvaros rīkotā ceremonijā, informēja Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra pārstāve.

Eiropas Bērnu filmu asociācija (European Children’s Film Association) šādu balvu piešķir jau ceturto gadu – visa gada laikā ECFA žūrija strādā deviņos dažādos bērnu filmu festivālos dažādās Eiropas valstīs, katrā no šiem festivāliem izvēloties vienu filmu savam nomināciju sarakstam. Gada beigās par žūrijas izveidotā saraksta filmām balso vairāk nekā 80 asociācijas biedri, nosakot gada labāko bērnu filmu. Balvas pasniegšana notiek Berlīnes starptautiskā kinofestivāla laikā.

Eiropas Bērnu filmu asociācija ir dibināta 1988. gadā un šobrīd tajā ietilpst vairāk nekā 80 biedru no 30 valstīm Eiropā un ārpus tās. Asociācija apvieno profesionāļus un organizācijas, kas strādā, veidojot filmas bērniem un jaunatnei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs pieci gadi, kopš Kristīne Baranovska kļuva par Kalvenes kafejnīcas un viesnīcas «Spāres» īpašnieci. Viņas vadītā kafejnīca ne tikai kļuvusi populāra vietējo iedzīvotāju, garāmbraucēju un tūristu vidū, ēdināšanas pakalpojumi pieprasīti arī izbraukumos, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

K. Baranovska par kalvenieci sevi sauc 18 gadus, kad uz Kalveni pārcēlās no Gramzdas. «Nebiju vietējā, bet te ātri visus pieņem,» dzīvesvietu raksturo K. Baranovska. Pēc Kalvenes pamatskolas beigšanas mācījusies par reklāmas speciālisti, tad apguvusi transporta loģistikas zinības, vēl pēc tam izmācījusies par ekonomisti. Pilnīgi ar ēdināšanu nesaistītas jomas, taču tas viss noder uzņēmuma sadzīves organizēšanā. «Pa vasarām Kalvenē vienmēr atradu darbu, lai nopelnītu. Vienu gadu vasarā tiku pastrādāt šajā pašā kafejnīcā, kura tolaik piederēja Ilzei Jansonei, ar ko man bija labi kontakti saglabājušies vēl ilgi pēc tam. Kad mācījos, gāju praksē, man bija Liepājas posms. Arī pēc tās vasaras atgriezos pilsētā, kur pēc mācībām strādāju algotu darbu. Taču, kad mana meitiņa paaugās, sapratu, ka negribu vairs kādam citam naudu pelnīt, bet pati būt sev noteicēja. Atcerējos, ka Ilze jau agrāk man piedāvāja, vai negribu palikt šeit uz vietas par galveno, jo viņai lielākā daļa kolektīva brauca no Liepājas. Pēc gadiem sazinājāmies, un tā arī pārņēmu, vienojoties par sadarbību ilgtermiņā,» nonākšanu uzņēmējdarbības vidē atminas K. Baranovska, kurai tobrīd bija 23 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Vai tu zini, kur atrodas tava pensijas nauda? Labāk padomā divreiz! - Tā intervijā DB brīdina finanšu analīzes kompānijas AlphaMetrics (ASV) dibinātājs un vadītājs, otrās paaudzes Amerikas latvietis Aleksis Kīns. Viņš plāno Latvijas programmētājus iesaistīt fundamentālu finanšu tirgu problēmu novēršanā.

DB šorīt raksta par draudošiem zaudējumiem dažādās uzņēmējdarbības sfērās. Subsidētās elektrības nodokļa ieviešana apturēs jaunas investīcijas enerģētikā, ievainos elektroenerģijas ražotājus, sāpīgi sitīs pa siltumtarifiem un kaitēs cūkkopjiem .

Savukārt Eiropas Komisijas rosinātā pārkāpumu procedūra par prasību neizpildi mēslošanā draud ar zaudējumiem valstij un zemniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«30. jūnijs ir svētku diena, jo piedzimis mans uzņēmums,» priecīgi stāsta SIA aDZe īpašniece Anete Džeriņa. Līdz šim viņa hobija augļus realizējusi pašnodarbinātas personas statusā, bet, lietām virzoties veiksmīgi, pieņēmusi lēmumu dibināt SIA, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Darbošanos Anete Džeriņa uzsākusi pērn, kad māsa Agrita Dembovska lūgusi būt par vedējmāti. Nonākot kāzu valstībā, sapratusi, ka patīk radīt svētkus un tā ir viņas pasaule. «Ielūgumi, ziedi, telpu noformējums, scenārijs un vadīšana. Gada laikā esmu šīs lietas vispusīgi attīstījusi, pilnveidojot sevi».

«Uztaisīju pirmās galvasrotas – vainadziņus – no mākslīgiem ziediem, un cilvēki tos pamanīja. Pasūtījumu skaits aug tik strauji, ka teju tieku galā, tāpēc plānoju piesaistīt ģimeni, mammu Dagniju Grundbergu, kurai ir mākslinieciskas dotības. Sapnis – atvērt savu internetveikaliņu – arī eksporta tirgum.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mārtiņa Beķerejas īpašnieks šogad plāno ieguldīt apmēram 300 000 eiro jaunas konditorejas izveidē

LETA,01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas izstrādājumu zīmola «Mārtiņa Beķereja» īpašnieks «Pērse L.L.K.» šogad Rīgā plāno atvērt jaunu konditorejas veikalu-kafejnīcu, kura izveidē ieguldīs apmēram 300 000 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Mārtiņš Kalniņš.

«Šogad aprīļa sākumā atvērsim vienu jaunu »Mārtiņa Beķereju« Rīgā,» teica Kalniņš, precīzu tās atrašanās vietu paturot noslēpumā, bet pastāstot, ka tas būs pēc kārtas sestais konditorejas veikals-kafejnīca.

Kalniņš sacīja, ka nākotnē «Mārtiņa Beķereju» skaitu nav plānots palielināt, jo galvenais ir saglabāt ģimenes sajūtu šajā biznesā. «Vēlos to saglabāt kā ģimenes uzņēmumu, lai paliek personiska pieeja visā, ko darām, nevis strauji paplašināties. Nedomāju, ka ilgtermiņā mums būs vairāk par astoņām konditorejām - pieļauju maksimāli vēl divas. Šobrīd mēs vēl spējam paši personīgi kontrolēt biznesu un ģimenes lokā kopā ar mammu, kas savulaik to sāka, un brāli sekot līdzi visam uzņēmumā notiekošajam,» sacīja Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgatnes dabas takās dzīvojošie lāči Mikus un Puika ap Ziemassvētkiem varēs izmēģināt jaunu 3000 m2 lielu pastaigu laukumu, bet apmeklētājiem būs iespējams tos daudz labāk apskatīt, vēsta laikraksts Diena.

Pašlaik vēl tiekot betonēti pamati, bet līdz decembra beigām jābūt gatavam dubultajam nožogojumam ap dzīvniekiem atvēlēto teritoriju. Savukārt nākamajā gadā šai vietai Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) plāno meklēt jaunu apsaimniekotāju, informē laikraksts.

Mikus un Puika dzimuši Rīgas zooloģiskajā dārzā, bet kopš 1995. gada tie mīt Līgatnē. Lāčiem jauns mājoklis ir kopš pagājušā gada novembra, taču tam apkārt līdz šim nebija āra pastaigu laukuma, tāpēc apmeklētājiem no attāluma caur režģi pagaidām redzami vienīgi dzīvnieku silueti. Pašlaik labi apskatīt var Ilzīti, kas mīt blakus iežogojumā. Šo dzīvnieku kopēja, par lāču mammu dēvētā Velga Vītola atzinusi, ka viņai ir patiess prieks par topošo pastaigām domāto teritoriju, jo rezultātā daudzreiz pieaugs lāču puikām pieejamā platība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā atmosfērā noslēdzies starptautiskā labdarības projekta TOYP Latvia pirmais posms un apbalvoti Latvijas 10 jauni un izcili cilvēki vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kuri ir sasnieguši izcilus panākumus savā izvēlētajā darbības jomā un veicinājuši pozitīvas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā.

TOYP ir starptautisks labdarības projekts, ko Latvijā organizē biedrības Junior Chamber International Latvia (JCI Latvia) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ar mērķi veicināt jauniešu izglītošanos un iesaistīšanos pilsoniskās sabiedrības attīstībā Latvijā, iedvesmojot tos uz sasniegumiem savā izvēlētajā darbības jomā, būt labākiem līderiem un radīt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.

Balvas šajā gadā saņēma Vita Brakovska - uzdrīkstēšanās un radošas darbības veicinātāja - pa visu Latviju ceļojošais «zināšanu eņģelis», Liene Dambiņa - Bērnu slimnīcas fonda vadītāja, Raimonds Elbakjans - Lielākās ielu sporta un kultūras kustības Latvijā – projekta Ghetto Games idejas autors un vadītājs, Ratiņbasketbola federācijas prezidents, Latvijas jauniešu elks un autoritāte, Jānis Iklāvs - skolotājs, Latvijas skautu priekšnieks, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas (LSGCO) valdes priekšsēdētājs, Ogresgala 5. Skautu un gaidu vienības priekšnieks, Ināra Kehre - aktīva jaunatnes organizāciju brīvprātīgā un vairāku sociālo un labdarības projektu vadītāja, apbalvojuma Laiks Ziedonim vadītāja un fonda Viegli idejas līdzdibinātāja, Dana Narvaiša - aktīva alternatīvās izglītības veicinātāja, Cēsu Jaunās sākumskolas vadītāja un viena no tās veidotājām, Andris Rubīns - viens no spilgtākajiem radošās industrijas pārstāvjiem Latvijā, reklāmas aģentūras DDB Latvija izpilddirektors, līdzdibinātājs Latvijas pirmajam sociālajam uzņēmumam MAMMU, Ģirts Majors - lielākā mūzikas un mākslas festivāla Baltijā Positivus rīkotājs, koncertaģentūras Positivus Music vadītājs, koncertzāles Palladium līdzīpašnieks, Aminata Savadogo - viena no talantīgākajām jaunajām Latvijas dziedātājām, komponiste un dziesmu autore un Mārtiņš Sirmais - viens no izcilākajiem un radošākajiem latviešu pavāriem, 3 pavāru restorāns, restorāna 3 un kafejnīcas - veikala Sirmais un Dreibants līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: «Paspēlēties» ar digitālo mārketingu

Renāte Priede, speciāli DB,06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kidday – tas ir divu uzņēmīgu sieviešu – Zanes Edules sākts un Lienes Apšvalkas piepildīts – bērnistabas aksesuāru interneta veikals

Sēžot mājās ar bērnu, Zanes Edules ideja bija «paspēlēties» ar digitālo mārketingu, tādējādi attaisnojot iegūtos divus maģistra grādus programmēšanā: «Tehnoloģijas «iet» uz priekšu, nevar sēdēt mājās un to visu laist garām.» No sākuma tika radīts veikals, un tikai pēc tam tas piepildīts ar saturu.

Veikala izkārtnei vajag preci

«Nevar spēlēties tikai teorijas līmenī, vajag to darīt praktiski, tātad vajag preci, ko pārdot,» pragmatiski nosaka Zane. «Kad sēž ar zīdaini, pats neko uztaisīt īsti nevar, un tad ir lieliski, ja ir labākā draudzene Liene, kura prot visu ko un arī sēž mājās ar bērnu.»

Par abu uzņēmuma partneru realizēto pirmo produktu, spēlējoties ar idejām, kļuva ziedu burti – pirmie Lienes aplīmētie mēneša laikā bija pārdoti, nākamajā mēnesī bija vēl vairāk burtu, un tad jau, kopā turpinot sadarbību, abu bērni bija tie, kuri noteica katru nākamo produktu. Meitene un puika – ar savām vēlmēm un vajadzībām, kuras mammām jārisina. Tā, piemēram, kad Lienei vajadzēja dēlu «dabūt laukā no vecāku guļamistabas», tika radīta Montessori tipa gulta–māja, kurā bērns jūtas droši. Vēlāk tika radīti jaukie plauktiņi–mājiņas – uz spicītes var uzlikt atvērtu vakara pasaku grāmatu, bet plauktiņš ir mājiņa mīļlietai. Katram priekšmetam ir gan stāsts, gan funkcionalitāte. Kidday nepretendē uz oriģinālu, jaunradītu dizainu un autorību. Abas dāmas atzīst, ka idejas nav tikai viņu: «Sekojam Instagram un Pinterest mammām un savu klientu vēlmēm – vai to varat?» «Nu ko mēs nevaram?» nosmej Zane. Ja ir pieprasījums, tad jārada piedāvājums. Tā ir radīta kombinēta bērnu gulta ar izvelkamu otru gultu. Zane dalās iegūtajā interneta tirdzniecības pieredzē: «Amerikā ir modē, ka bērni nakšņo pie draugiem, tāpēc ir nepieciešamība pēc šādām viesu gultiņām. Nu vairākas tādas gultas ir tapušas un jau varam likt Kidday katalogā!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Pandēmija nav šķērslis - Engurē durvis vērusi ceptuve KuKuu

Monta Šķupele,03.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoaģentūras Reuters fotogrāfs Vinsents Keslers Vitoriju (Vittoria) un viņas mammu Eiropas Parlamenta deputāti, Itālijas pārstāvi Līciju Ronzulli (Licia Ronzulli) pirmoreiz EP sēdes laikā fotografējis 2010. gada 22. septembrī.

Toreiz bērns bijis tikai dažas nedēļas vecs. Šīs fotogrāfijas plaši izmantotas gan dažādos laikrakstos, gan tiešsaistes vietnēs.

Jau pēc diviem gadiem un vairākkārtējas viesošanās Eiropas Parlamenta balsošanas sesijās Vitorija bija ieguvusi iesauku - parlamenta mazulis. Balsošanā piedalījies pat mazās meitenes rotaļu lācītis.

Daži uzskata, ka Ronzulli veido savu karjeru uz bērna rēķina, taču viņa pati apgalvo, ka tādējādi pievērš uzmanību strādājošajām mātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība?

Anda Asere,05.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan par to, ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība, joprojām ir daudz jautājumu, izpratne ir labāka, nekā pirms pieciem gadiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sociālais bizness apvieno labāko no tradicionālā biznesa un nevalstiskajām vai labdarības organizācijām. «Tas nozīmē, ka uzņēmuma pamatā ir kāda sociāli nozīmīga un aktuāla jautājuma risināšana veidā, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu un pelnošu biznesu. Atšķirībā no tradicionālā biznesa, sociālajā uzņēmējdarbībā visi ienākumi tiek investēti atpakaļ sociālā biznesa attīstībā. Pretstatā labdarības organizācijām, kas atkarīgas no ziedotāju labvēlības, šie uzņēmumi veiksmes gadījumā ir pašpietiekami un spēj attīstīties patstāvīgi,» vērtē sociālā biznesa kompānijas Mammu līdzīpašnieks Andris Rubīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajā tīklā «Facebook» ievietots sludinājums, kas liecina, ka par 12 000 eiro tiek pārdots uzņēmums «Madagaskara» Rīgā, kas nodarbojas ar bērnu ballīšu organizēšanu.

«Saistībā ar pārmaiņām mūsu dzīvēs, un pārvākšanos ārpus Rīgas, tiek pārdots divu draudzeņu, mammu kopīgi izveidots un funkcionējošs bizness - «Madagaskara», kurš funkcionē 1,5 gadus un ir «izslimojis» visas bērna slimības un ieguldījumus neprasa. «Madagaskara» ir 85m2 plašas, saulainas telpas, kuras iekārtotas un pielāgotas bērnu ballītēm,» rakstīts sludinājumā.

Sludinājumā informēts, ka uzņēmuma pārdošanas cenā ietilpst: mājaslapa ar domēnu, «Facebook» lapa, kalendārs ar telpu rezervācijām, «Annels» atrakcija divos stāvos ar bumbu baseinu (3 000 bumbiņas), «IGLU Soft Blocks» bumbu baseins, trepes ar slīdkalnu, kluču komplekts «māja», rotaļlietas, mēbeles un visi kontakti ar ēdinātājiem, animatoriem, dekorētājiem un apkopējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa TOP500 elektronikas un elektrotehnikas nozares trešais lielākais uzņēmums Latvijā SIA AE Partner šo gadu uzsāk ar paplašināšanās plāniem Liepājas ražotnē un sadarbību ar jauniem un ilgtspējīgiem partneriem.

Tā stāstā par uzņēmumu atklāj AE Partner prokūriste Jolanta Pavītola. 2003. gadā uzņēmums Plus Process Liepaja (šodien AE Partner ) izveidojās kā Dānijas uzņēmuma Plus Proces Controls meitas uzņēmums, kura vadībā stājās Klauss Ravns (Claus Ravn). 2007. gadā organizatoriskā struktūra mainījās.

Latvijas uzņēmuma līdzšinējais vadītājs Klauss Ravns un viņa kolēģis no Dānijas Mihaēls Holms (Michael Holm), divi entuziasti, apvienojās un atpirka Latvijas uzņēmuma daļu, neilgi pēc tam iegādājoties arī pašu mātes uzņēmumu Dānijā. Iepriekšējie uzņēmuma īpašnieki bija nolēmuši savu nākotni veltīt kam citam, kā rezultātā meita kļuva par mammu. K. Ravns un M.Holms kā vienlīdzīgi īpašnieki vadīja AE Partner līdz 2018.gada vidum, kad Mihaēls Holms nolēma pievērsties pavisam citādam dzīves stilam un izvēlēties citus izaicinājumus. K. Ravnam šodien pieder 89% uzņēmuma daļu, kas joprojām atrodas gan Latvijā, gan Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mazais bizness: vienīgais privātais bērnudārzs Vecrīgā izaudzis divtik liels

Anda Asere,04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gados bērnudārzs Ketes māja nomaina telpas; tagad tajā ir divreiz vairāk bērnu četrās, nevis divās grupiņās.

Kad iepriekšējo reizi DB viesojās privātajā pirmsskolas izglītības iestāde jeb bērnudārzā Ketes māja, tas atradās Vecrīgā, Jāņa ielā, pie Sv. Jāņa baznīcas. Pagājušajā vasarā uzņēmums bija spiests atbrīvot telpas. «Sapratu, ka uz tikpat lielām telpām nav jēgas iet, ir jāmeklē lielākas. No Vecrīgas negribējās šķirties, jo pie mums bērnus atved tie vecāki, kuriem centrs ir ērts. Bija daudz uztraukumu par to, kā vecāki pieņems pārmaiņas, jo tās cilvēki galvenokārt uztver ar skepsi. Pagājusī vasara man bija ļoti grūta. Lai atvērtu bērnudārzu jaunās telpās, vēlreiz bija jāiegūst visas atļaujas. Svētdienās es strādāju līdz četriem pēcpusdienā, lai man būtu vismaz viena daļēja brīvdiena. Sarežģītākais laikam bija tas, ka liels darba apjoms jāpaveic ļoti īsā laika sprīdī – vienā brīdī man gandrīz vai bija jāsēž uz trepēm un jāraud, domājot, kā ar to tikt galā,» pieredzē dalās Kristīne Tomsone, SIA Ketes māja vadītāja. Arī tagad bērnudārzs atrodas tuvu baznīcai, šoreiz – Anglikāņu baznīcai. Viņa gan norāda, ka Vecrīgā būtu grūti atrast kādu vietu, kur baznīcu nevarētu redzēt pa logu vai izejot uz ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu

Lelde Petrāne,30.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Stella Lapiņa, SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja. SIA Centrālā laboratorija ir dibināta 1994. gadā, 20 gadu laikā no 1 darbinieka kolektīvs ir paplašinājies līdz 160 darbiniekiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es jau no mazotnes zināju, ka mans darbs būs saistīts ar medicīnu. Diemžēl bija sarežģīta situācija ģimenē, tāpēc, lai ātrāk varētu kļūt neatkarīga, sāku studijas medicīnas skolā, kurā stājoties, mani pierunāja mācīties par laboranti, un es nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli. Man vienmēr bija vēlēšanās studēt augstskolā, un nākošais likumsakarīgais solis bija studijas bioloģijas fakultātē, kuru absolvējot, ieguvu maģistra grādu dabaszinātnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Z/s Vilciņi, kas atrodas Saukas pagastā, Viesītes novadā saimnieko Sabīne Zupa ar vīru. Viņu saimniecībā iespējams iegādāties dažādu sugu un šķirņu inkubācijas olas, cālēnus, pīlēnus, zoslēnus, jaunputnus un trušus.

Šajās brīvdienās no 4. līdz 6. maijam Lauku ceļotājs aicina pilsētniekus uz Latvijas laukiem, kad notiks akcija Atvērtās dienas laukos. Šajā akcijā, kurā piedalīsies 130 dalībnieku (gan saimniecības, gan ražotāji) savas durvis atvērs arī z/s Vilciņi, kuru sētā ikvienam viesim būs iespēja noskaidrot, kas ir olu inkubācija, kā notiek olu savākšana, inkubēšana un kas notiek tad, kad no olas izšķiļas cālis. «Uz dzīvi savā dzimtajā pusē pārcēlos pirms aptuveni septiņiem gadiem, jo pēc Viesītes vidusskolas beigšanas kopā ar mammu un viņas māsu pārcēlāmies uz Liepāju, kur ģimenei piederēja ēdināšanas uzņēmums. Nolēmu atgriezties mājās, bet pie putnkopības pievērsos pamazām. Sākumā sākām pašu patēriņam audzēt trušus un arī tagad mūsu saimniecībā ir desmit garauši. Pēc tam sākām audzēt arī dažādu šķirņu putnus ne tikai savām, bet arī citu vajadzībām. Kopumā saimniecībā ir 15 h zemes un vīrs paralēli algotajam darbam audzē arī graudus, bet manai mammai blakus saimniecībā ir ķiploku audzēšanas lauki,» portālam db.lv teic S. Zupa, kura ar aizrautību stāsta par ikvienu lauku sētas iemītnieku un zina vārdā nosaukt teju ikvienu no 130 putniem. Tiesa reizēm gadās arī nelaime, kad purnus iekāro meža zvēri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir uzticama un profesionāla komandai, kā arī spēja nemitīgi pielāgoties ārējiem apstākļiem, domā Dzintars Bērziņš, SIA 1 37 Digital Agency vadītājs.

Mūsdienās vide mainās ļoti strauji, tāpēc ikvienam, kurš vēlas gūt panākumus, ir jāiet līdzi laikam un jābūt gatavam mainīties, atzīmē Dz.Bērziņš, piebilstot, ka, lai bizness būtu veiksmīgs, vadītājam ir jāspēj laicīgi saredzēt arī potenciālos riskus. Līderim vienmēr ir jāraugās pāris soļus uz priekšu un jābūt gatavam pietiekami ātri reaģēt, mēģinot maksimāli izvairīties no lieliem zaudējumiem, spriež 1 37 Digital Agency vadītājs, neslēpjot, ka liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī būšanai īstajā laikā un vietā.

Sapņo par biznesu

Neatminos, ka bērnībā man būtu bijusi kāda konkrēta sapņu profesija, taču ļoti labi atceros savu sarunu ar mammu, kuras laikā noskaidrojās, ka bērnībā es esot vēlējies būt tūrists, smej Dz.Bērziņš. “Tolaik jau biju pusaudzis un sāku apdomāt iespējamās karjeras izvēles, tāpēc jautājumu mammai, vai viņa atceras, par ko es vēlējos kļūt, kad biju pavisam maziņš. Viņa smaidot atbildēja - citi bērni gribēja kļūt par policistiem vai ugunsdzēsējiem, bet tu gribēji būt tūrists. Laikam, jau būdams bērns, vēlējos redzēt pasauli, un šobrīd varētu teikt, ka savu sapni esmu piepildījis, jo pie katras izdevības dodos ārpus Latvijas. Manuprāt, dzīve ir pārāk īsa, lai to pavadītu vienā vietā. Uzskatu, ka ceļot ir svarīgi, jo tādā veidā var iepazīt citu tautu vērtības, kultūras un saprast, kā cilvēki dzīvo citur,” teic Dz.Bērziņš, kurš savu pirmo darba pieredzi guva jau 13 gadu vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Biznesa ideja dzimst eikaliptu mežos

Vēsma Lēvalde,05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā top sociālā biznesa uzņēmums, kura produkts būs unikāla dizaina mājas tekstila izstrādājumi no eikaliptu šķiedras auduma.

Zigzag Factory ideja ir kļūt par sociālu uzņēmumu, kas atvērts ikvienam, kurš vēlas izmēģināt roku mājas tekstila šūšanā un kaut ko ar to nopelnīt. Reizē tā būs dizaina jaunrades platforma, kas vienuviet pulcēs Latvijas tekstila dizainerus, Kuldīgas iedzīvotājus, kā arī potenciālos pircējus, kuriem būs iespēja pasūtīt tieši tādu izstrādājumu, par kādu jau sen sapņojuši, stāsta Zigzag Factory dibinātājs Dāvids Grāveris. Telpas jau iekārtotas, uz Latviju no Singapūras ceļo īpašs audums, kura aušanā izmantotas eikaliptu šķiedras. Sašūts arī pirmais gultasveļas komplekts. Aktīva darbība sāksies februāra beigās, līdzko būs klāt audumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Lielvārdes jostas

Žanete Hāka,13.11.2015

Lielākoties jostas tiek izgatavotas individuāliem pasūtījumiem. Lielvārdes jostas iegādājas kāzām, kristībām kā dāvanas, tāpat jostās nereti tiek ieausts bērna vārds un dzimšanas dati un parametri.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā par godu Latvijas svētkiem portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā tiek izgatavotas Lielvārdes jostas.

«Par aušanu sāku interesēties jau 10 gadu vecumā, kad sāku iet aušanas pulciņā,» stāsta Lielvārdes jostu izgatavotāja Dace Grīnberga.

«Mana mamma tajā laikā gāja uz aušanas studiju. Tad likām kopā savas zināšanas un par savām izvēlējāmies jostu stelles. Arī mana mamma auž Lielvārdes jostas, bet vīrs ir apmācīts aust ziedainās jostas. Jostas aust iemācījām arī mūsu vecmāmiņai. Parasti šķiet, ka aušanas māka ir pārmantota no vecmāmiņas, bet mums bija otrādi, sākumā iemācījāmies mēs ar mammu un tad iemācījām omītei,» stāsta D. Grīnberga.

«Tas ir absolūts sirds darbs un katru dienu to daru ar prieku, viņa uzsver. Ar katru dienu šis darbs arvien vairāk iepatīkas, un jo sarežģītāks aužamais un ilgāk sanāk aust, jo interesantāk,» viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru