Tieslietu ministrs Mareks Segliņš nenožēlo, ka nepiedalījās valdības ārkārtas sēdē, kas notika pagājušonedēļ, tā intervijā raidījumam Labrīt Latvija! norādīja tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

«Tas bijis šovs, māžošanās. Nemaz nenožēloju, ka šajā šovā nepiedalījos,» piepilda M. Segliņš. Viņš tajā laikā bijis atvaļinājumā.

Mareks Segliņš. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Runājot par politiskām attiecībām, M. Segliņš teica: «Ir jāatzīst, ka attiecības ar Jauno laiku ir sarežģītas, taču šobrīd strīdēties par niekiem nav vajadzīgs, tas kaitē sabiedrībai.»

M. Segliņš norādīja, ka krimināllietu izskatīšanu gan vienkāršot nedrīkst. «Kriminālprocesos parasti tiek izskatītas fundamentālas lietas, un nedrīkst, piemēram, vienkāršotā kārtībā cilvēku likt cietumā tikai tāpēc, ka jātaupa nauda,» tā viņš, piebilstot, ka šajos gadījumos jābūt ļoti uzmanīgiem.

«Atklātās valdības sēdes ir liekuļošana. Tās noved pie tā, ka patiesās sarunas notiek pie pusdienu galda.»

Tā, atbildot uz Latvijas Radio raidījuma Krustpunktā klausītāja jautājumu, kādēļ valdība par nākamā gada budžetu lemj slēgtās sēdēs, sacīja Tautas partijas (TP) līderis Mareks Segliņš.

Jāatgādina, ka vēl šonedēļ viņš uzsvēra, ka nenožēlo, ka nepiedalījies valdības ārkārtas šovā. «Tas bijis šovs, māžošanās. Nemaz nenožēloju, ka šajā šovā nepiedalījos,» piepilda M. Segliņš. Viņš tajā laikā bijis atvaļinājumā.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Viņš tāpat norādīja, ka būtiskākie jautājumi tiek pārrunāti tieši slēgtajās sēdēs vai, piemēram, pie pusdienu galda, vēsta apollo.lv. «Mēs liekuļojam ar tām atklātajām valdības sēdēm, liekuļojam» viņš piebilda. Tieslietu ministrs kā iemeslu minēja to, ka atklātā sēdē valdības ministri nereti baidās paust patiesu viedokli, lai pēc kāda laika plašsaziņas līdzekļos netiktu atspoguļots, ka, piemēram, kāds ministrs iestājies par kādas iestādes slēgšanu.

Nespēja pateikt, piemēram, Latvijas Bankas prezidentam Rimšēviča kungam to, ka arī viņam sakarā ar situāciju valstī arī būs jāsamazina alga, ir rezultējusies vienotā atalgojuma sistēmā.

To LTV raidījumā Labrīt Latvija teica Tautas partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš.«Mums valsts sektorā attiecībā uz algām bija dažas kļūmes, ko es pats arī nespēju izskaidrot un pamatot saviem tuvākajiem. Tie ir 20-30 cilvēki, kas saņēma 8, 9 vai 10 tūkst. Ls lielas algas. Nespēja pateikt šiem cilvēkiem, piemēram, Latvijas Bankas prezidentam Rimšēviča kungam to, ka jums, mīļie, sakarā ar situāciju valstī arī būs jāsamazina algas, ir rezultējusies vienotā atalgojuma sistēmā,» skaidroja M. Segliņš.

M. Segliņš pauda pārliecību, ka rītdien, 21. novembrī par Tautas partijas priekšsēdētāju atkal tiks ievēlēts tās dibinātājs Andris Šķēle. «Šķēle spēj organizēt cilvēkus ar savu iekšējo autoritāti, nevis tukši pļāpāt,» sacīja M. Segliņš.

Izmeklējot kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem, ko saistībā ar Parex pārņemšanu pieļāvušas amatpersonas, ceļu uz prokuratūru sākuši mērot arī pašreizējās valdības ministri, kuri pērn novembrī darbojās Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībā.

Pavēstes ierasties uz prokuratūru saņēmuši vairāki pašreizējās valdības locekļi, piemēram, šodien uz prokuratūru sniegt liecības dodas tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), savukārt nākamajā nedēļā ceļu pie izmeklētājiem mēros satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), raksta diena.lv.

Par Parex bankas pārņemšanu I.Godmaņa valdība lēma pērn 8.novembrī. Kopumā bankas glābšanā tieši un netieši valsts ieguldījusi vairāk nekā vienu miljardu latu. Pārbaudi par bankas pārņemšanu prokuratūra sāka pērn decembrī, taču kriminālprocesa nebija. Uz bažām par iespējamiem valsts interešu pārkāpumiem Parex pārņemšanā, zavā ziņojumā norādīja Valsts kontrole.

Tautas partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš uzskata, ka šīs dienas neveiksmīgais balsojums par Antas Rugātes ievēlēšanu Saeimas prezidijā apliecina, ka premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) nespēj nodrošināt sadarbības partneru vienotību un disciplīnu valdības koalīcijā.

Tādēļ jau nākamajā koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē M. Segliņš aicināšot V. Dombrovski atbildēt uz jautājumu: kurš ir atbildīgs par to, lai tiktu ievērots koalīcijas līgums un izrādīta cieņa sadarbības partneriem.

«Esmu nepatīkami pārsteigts par šo balsojumu. Tomēr mani tik daudz nesatrauc tas, vai Tautas partija iegūs sev pienākošos vietu prezidijā, bet vēlos saņemt skaidras atbildes, vai šis balsojums ir vērsts pret TP. Ja nē, tad kas ir tie argumenti vai apstākļi, kas traucē balsot par TP kandidātu. Nav mūsu pašmērķis atrašanās šajā valdībā, bet kamēr tur esam, sadarbības līguma ievērošana ir principiāls jautājums,» tā M. Segliņš.

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā aicina premjeru nesūtīt dokumentus Latvijas valdības vārdā starptautiskajiem aizdevējiem līdz rūpīgai Satversmes tiesas (ST) sprieduma analīzei lietā par pensiju samazināšanu, raksta Diena.lv.

Vēstulē norādīts, ka V. Dombrovska kā premjera vairākkārtīgi paustā nostāja un faktiskā rīcība par Latvijas valsts vārdā uzņemtām saistībām bez nepārprotama Saeimas mandāta, ņemot vērā ST spriedumu, vērtējama kā nepamatota. Vēstulē M. Segliņš aicinājis V. Dombrovski turpmāk nesūtīt jebkādus dokumentus valdības vārdā starptautiskajiem aizdevējiem līdz rūpīgai ST sprieduma analīzei un atbilstoša tiesiska rīcības plāna izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Ņemot vērā Ministru prezidenta V. Dombrovska izšķirošo lomu sarunās ar starptautiskiem aizdevējiem un pamatojoties uz Satversmes tiesas secinājumiem, tieslietu ministrs M. Segliņš norāda, ka iecerētā nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas Fondam (SVF), papildus Saprašanās memorands ar Eiropas Kopienu pamatnosacījumiem vai jebkādas citas vienošanās par būtiskiem nosacījumiem, kas skar starptautiskos aizdevumus un par kurām nebūs lēmusi Saeima, būs pretrunā ar Satversmē paredzēto, ka visiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas veidā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

TV3 raidījums Nekā personīga šovakar demonstrēja Šķēles birojā Dzirnavu ielā Dombrovska valdības gada jubilejas priekšvakarā uzņemtu fotogrāfiju. Tajā pie galda redzami Tautas partijas līderis Andris Šķēle, LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Zaļo zemnieku lokomotīve Aivars Lembergs.

Šajā tikšanās reizē Šķēle jautājis, vai visi piekristu prasīt Dombrovskim parakstīt Šķēles sagatavoto dokumentu ar 4 neatliekamas rīcības punktiem.

Šķēlem nav bijis grūti vienoties ar opozīcijā esošo Šleseru, kurš jau sen atklāti pateicis, ka Dombrovska valdība jāgāž. Toties Lembergs, kura Zaļie zemnieki Dombrovski atbalsta, bijis nepierunājams.

Pie galda bijusi arī vēl ceturtā persona – kāds makroekonomikas eksperts, kura vārdu Šķēle negribēja atklāt, bet kurš esot bijis uzaicināts kā neitrāls ekonomikas procesu vērotājs. Taču viņa viedokli Lembergs pat atteicies uzklausīt un drīz aizsteidzies prom.

Grieķijas arodbiedrības uzsākušas 48 stundu streiku, paredzams, ka tas varētu kļūt par lielāko pēdējos gados. Tikmēr valsts parlaments gatavojas balsot par jauniem taupības pasākumiem, kas paredzēti, lai izvairītos no maksātnespējas, kura varētu izraisīt plašāku krīzi eirozonā.

Pret valdību vērstās demonstrācijās piedalās aptuveni 70 tūkstoši cilvēku Atēnās, bet visā valstī streikotāju kopskaits sasniedzis vismaz 125 tūkstošus, informē Grieķijas policija. Pūlī redzami plakāti ar uzrakstiem «Uz priekšu cilvēki – tagad vai nekad! Ir jāgāž valdība, SVF un ES», «Valdībai ir jākrīt», vēsta AP.

Atēnās izvietoti pieci tūkstoši policistu, kas apsargā ārvalstu vēstniecības un valdības ēkas. Notikušas arī sadursmes ar policijas spēkiem – protestētāji Atēnu Kaisiariani rajonā uzbrukuši policijas motociklu patruļai, bet pie Grieķijas parlamenta protestētāji apmētājuši drošības spēkus ar akmeņiem un Molotova kokteiļiem, vēsta Reuters. Policija atbildējusi ar asaru gāzi.

Nākamnedēļ Rīgā plānoti vairāki protesti. Rīt Vecrīgā bruģi svilinās neapmierinātie motociklisti, otrdien – piketēs arodbiedrības un gājienu uz Saeimu no valdības rīkos studenti. Internetā atrodamie uzsaukumi un komentāri liecina, ka piedalīsies arī citi.

TV3 raidījums Nekā personīga apkopojis dažus interneta vidē rakstītos komentārus, kas liecina, ka protesti var beigties arī ar nemieriem:

Piekrītu: Ir jāiet ielās un beidzot jāgāž noladētā valdība(...) Nāvi Latvju tautas iznīdējiem. Tam visam jādara gals.

Ddd: ne jau vienu dienu notiks mītiņš, tūlīt sabrauksim ar traktoriem un smago tehniku un liksim vaļā mēnesi no vietas SAIMAS DEBĪLIĶI GAIDIET MŪS !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Fakts: tauta gatava izšķaidīt purnu valdošo zagļu roklaižām

WWW: Nekas , nekas , gan jau pienāks tā dieniņa kad pašķaidīsim tos trekno bekonu purnus, nepalīdzēs ne alfa ne cita h***.

Āža ietiepīga valūtas kursa saglabāšana krīzes laikā izraisa milzu bezdarbu un ciešanas, kas noved pie ekstremālām idejām, preses brīvības apdraudēšanas, nekārtībām un ekonomikas stagnācijas, tā, atbildot ekspremjera un Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Godmaņa (LPP/LC) sacītajam, ka Latvijā nav iespējams īstenot kontrolētu lata devalvāciju, pauž ekonomists un SIA Primekss vadītājs Jānis Ošlejs.

Jau ziņots, ka Godmanis pagājušajā nedēļā intervijā laikraksta Vesti Segodņa pielikumam Delovije Vesti asi kritizēja devalvācijas piekritējus, piemēram, ekonomistu Ošleju, norādot, ka šie cilvēki nekad ne par ko nav atbildējuši, kā arī apgalvo, ka gandrīz visos gadījumos kontrolēta devalvācija izgāzusies, piemēram, Dienvidāzijā un daudzās Eiropas valstīs.

Ošlejs norādīja, ka valstis, kas nonākušas finansiālās grūtībās, bieži vien izvēlējušās devalvēt valūtu. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aplēsēm, pasaulē kopš 1970.gada devalvācija notikusi vairāk nekā 140 reižu. Ošlejs uzskata, ka arī Latvijai bija jādevalvē lats, tādējādi iegūstot iespēju veikt naudas emisiju. Viņš ir pārliecināts, ka Godmanis varēja pirms devalvācijas ar likumu pārvērst eiro kredītus latos, savukārt bankām radušos zaudējumus daļēji segt no starptautisko aizdevēju piešķirtā kredīta.

Latviešu mūziķis, producents uz viens no ierakstu kompānijas Mikrofona ieraksti vadītājiem Guntars Račs ir izbrīnīts par Eiropas parlamenta deputāta Ivara Godmaņa (LPP/LC) pozitīvo attieksmi pret filmu nelegālu lejupielādi.

Latvijas Televīzijas (LTV) jauniešiem rīkotajā spēlē Es varu būt premjerministrs, kas vakar bija skatāma LTV 1.kanāla programmā, bijušais premjerministrs Godmanis skatītājiem atzina, ka ir nelegāli lejupielādējis filmas, skaidrojot, ka lejupielādēt nelegāli filmas nav nekas krimināls, ja tās tiek lietotas tikai privātām vajadzībām.

Pēc raidījuma savu sašutumu pilno rakstu portālā doremi.lv ievietojis Račs, uzsverot, ka tas ir vispārzināms fakts, ka cilvēki nelegāli lejupielādē filmas, taču apgalvot, ka tas ir normāli, nozīmē šādas darbības atbalstīt un teikt, ka neievērot likumus un citu cilvēku tiesības par savu darbu saņemt atlīdzību, ir normāli.

1994. gadā apgriezienus uzņem tiesvedība par 1993. gada augustā publicēto karikatūru un DB viedokli Godmaņhaus ltd. Dienas Bizness viedoklī un karikatūrā atļāvās norādīt, ka Ivara Godmaņa jaunā darbavieta - SWH - viņa premjerēšanas laikā tikusi pie gardiem kumosiem - PSRS armijas īpašumiem un nu beidzot bijušais premjers saņem arī labu balvu - fantastiski apmaksātu darbu šajā firmā.

Skandināvijas eksperti ­ tiesas procesu uzskatīja kā prāvu par tiesībām paust valdībai netīkamu viedokli, bet 1995. gadā abas puses panāca mierizlīgumu.

Atzīmējot laikraksta Dienas Bizness 18 gadu jubileju, Diena TV sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness piedāvā video sižetu sēriju, kuros atskatīsimies uz spilgtākajiem notikumiem Latvijas ekonomiskajā vidē kopš DB dibināšanas.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Valda Dombrovska (JL) valdība varēs pastāvēt tikai tad, ja Tautas partija (TP) tajā jutīsies komfortabli. Tomēr šai valdībai esot izredzes arī nostrādāt līdz šīs Saeimas pilnvaru termiņa beigām, raksta Diena.

V.A.Krauklis gan uzsver, ka partijā vēl nav bijusi diskusija par to, kura cilvēka vadībā TP startēs 10.Saeimas vēlēšanās. Agrāk kā novembra beigās paredzētajā TP kongresā, kam vajadzētu notikt jau pēc 2010.gada valsts budžeta pieņemšanas, priekšsēdētājs nebūtu jāpārvēl. Mareks Segliņš šajā amatā pērn ir ievēlēts uz diviem gadiem. «Iespējams, ka paliks Mareks Segliņš, iespējams, būs cits līderis,» sacīja V.A.Krauklis.

Jāpiebilst, ka pēc jaunākajiem partiju popularitātes reitingiem TP septembrī atbalsta tikai 2% vēlētāju, augustā šie rādītāji bija 1.9%. Sakarā ar nepopulārajiem valdības lēmumiem JL septembrī atbalsta 6.3%, kamēr augustā tie bija 7.2%. Nedaudz krities arī Pilsoniskās savienības atbalstītāju skaits, bet pieaudzis atbalsts ZZS no 4.5 līdz 5.8%. Visvairāk vēlētāji atbalsta kreisos spēkus— Saskaņas centru— 15.6%.

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš (Tautas partija) atbalsta premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) ierosinājumu likumos noteikt, ka bankas kredītu piedziņu var vērst tikai pret ieķīlāto īpašumu, taču paredz, ka pret to asi iebildīs bankas.

Tieslietu ministrs šodien uzsvēra, ka, viņaprāt, slēdzot kreditēšanas līgumus, risku uzņemas gan bankas, gan kredītņēmēji, tādēļ, viņaprāt, būtu tikai loģiski, ja arī zaudējumus par neveiksmīgi izsniegtiem kredītiem uzņemtos ne tikai kredītņēmēji, bet arī komercbankas.

«Nav loģiski, ka cilvēkam atņem īpašumu un viņš vēl paliek parādnieks līdz mūža galam,» tā M. Segliņš.

Db jau vēstījis, ka šodien premjers V. Dombrovskis uzdevis Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami izstrādāt Civilprocesa un citu normatīvo aktu grozījumus, kas noteiktu, ka pēc ķīlas realizācijas aizdevēji nevar vērst piedziņu pret pārējo kredītņēmējam piederošo mantu un prasīt galvotājiem segt atlikušo aizdevuma summu, kuru nav seguši ieķīlātā īpašuma realizācijas ieņēmumi.

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš (Tautas partija) Valsts Prezidenta kancelejas Ordeņa kapitulam nosūtījis vēstuli, kurā lūdz nevērtēt savu kandidatūru Viestura ordeņa piešķiršanai.

Ierosinājumu apgalvot savu priekšteci iekšlietu ministra amatā M. Segliņu ar Viestura ordeni izteikusi pašreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Jaunais laiks), kura ar šo valsts apbalvojumu ierosinājusi apbalvot ne tikai M. Segliņu, bet arī Aloizu Vazni, kurš iekšlietu ministra amatu ieņēma 1990. gadu sākumā un vēl 48 bijušos un esošos iekšlietu sistēmas darbiniekus.

Vienlaikus M. Segliņš aicinājis Ordeņa kapitulu piešķirt Viestura ordeni bijušajam iekšlietu ministram A. Vaznim.

Tautas partija noliedz, ka tā kavētu 2010. gada budžeta izstrādi un aicina to iesniegt Saeimā līdz likumā paredzētajam termiņam, proti, 1. oktobrim.

To šodien izplatītā paziņojumā presei apgalvo Tautas partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

«Aicinu premjeru neizplatīt melus par koalīcijas partneru it kā destruktīvu rīcību valsts budžeta veidošanas procesā. Budžeta veidošanas dienaskārtības noteikšana ir premjera prerogatīva, taču pēc masu medijos izskanējušajiem Ministru prezidenta apgalvojumiem par nākamā gada budžeta pieņemšanas procesa kavēšanu aicināšu Tautas partijas valdi un frakciju mainīt pieņemto lēmumu, atbalstot V. Dombrovska lūgumu 2010. gada budžeta iesniegšanu Saeimā atlikt līdz 1. novembrim,» akcentē M. Segliņš.

Db jau vakar ziņoja, ka trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš (Jaunais laiks) Saeimas Budžeta komisiju informēja par to, ka jau nākamnedēļ izskatīšanai parlamentā tiks virzīti likuma «Par budžeta un finanšu vadību» grozījumi, kas ļautu pagarināt nākamā gada budžeta iesniegšanas termiņu no 1. oktobra līdz 1. novembrim.

Tā vien izskatās, ka Valda Dombrovska (JL) valdības spicei nav ne jausmas, kā salāpīt šīs valsts budžetu, nemaz jau nerunājot par iespēju kaut kā nebūt atveseļot tās ekonomiku. Par to liecina izmisīgie mēģinājumi izdomāt, kādā veidā palielināt nodokļu slogu, cerot tādā veidā kaut nedaudz uzlabot finansiālo situāciju.

Iepriekšējie mēģinājumi ir beigušies pārsvarā neveiksmīgi, tāpēc Dombrovskis nu ir ķēries pie nākamā «salmiņa» — tiek pieļauta iespēja palielināt sociālā nodokļa likmi. Protams, nav izslēgts, ka šādi sabiedrību tracinoši izteicieni ir vērtējami ne vairāk kā savdabīgs sveiciens koalīcijas opozicionāriem Tautas partijai — ja jūs neatbalstīsiet mājokļa nodokļa ieviešanu, «iegriezīsim» kārtīgu socnodokli vai nesniegsim veselības aprūpi nodokļu nemaksātājiem utt., jo citas izejas nav, un redzēsim, ko tad nākamā gada vēlēšanās par mums visiem teiks vēlētāji… Taču, ja premjers to visu tiešām ir domājis nopietni, tad nākas atzīt, ka acīmredzot valdība ir gatava ķerties pie iedzīvotāju šantāžas. Proti… Savulaik Aigara Kalvīša (TP) un Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā tika konstatēts daudzu miljonu latu liels socbudžeta pārpalikums, kas vienam otram politiskajam spēkam pat deva iedvesmu rīkot referendumu par to, cik lielām jābūt pensijām. Taču tad Godmaņa valdība «aizņēmās» naudu no sociālā budžeta, lai palāpītu pamatbudžetu. Vēl vēlāk jau Dombrovska valdība lēma par pensiju samazināšanu, bet tagad tiek spriedelēts par socnodokļa palielināšanu, savukart Valsts prezidents Valdis Zatlers jau izteicies, ka nākamā gada pavasarī būs beigusies bezdarbnieku pabalstiem paredzētā nauda.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

«Nepiekrītu, ka mēs apzināti vai neapzināti būtu pārņēmuši a/s Parex banku valstij neizdevīgākajā veidā,» to šodien preses brīfingā paziņoja bijušais premjers Ivars Godmanis, kura vadītā valdība pieņēma lēmumu par Parex bankas pārņemšanu.

Viņš uzsvēra, ka pārņemot Parex banku Latvijas valdība ir pildījusi Eiropas komisijas jau iepriekš pieņemtu, lēmumu, ka nav pieļaujama neviena tā dēvētās sistēmas bankas maksātnespēja ES dalībvalstīs, ko arī esot izdevies nodrošināt.

Jau vēstīts, ka Valsts Kontroles ziņojumā par a/s Parex Banka pārņemšanu pausts, ka bankas pārņemšana notikusi nevis valsts, bet gan tās akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs.

Valsts Kontrole I. Godmaņa valdībai, Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pārmet arī to, ka pēc Parex Bankas pārņemšanas nekavējoties netika noteikti līdzekļu izņemšanas ierobežojumi, kā arī norāda, ka pastāv risks, ka valsts nevarēs atgūt noguldījumus, kas a/s Parex Banka tika iepludināti, lai nodrošinātu bankas likviditāti.