Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

#Regulatoru acs pavēršanās uz virtuālo valūtu pusi liek strauji sarukt to vērtībai.

Regulatoru acs pavēršanās uz virtuālo valūtu pusi liek strauji sarukt to vērtībai

Vēl nesen šķita, ka tā saucamo virtuālo valūtu pieaugums nestāsies, un paša populārākā šāda veidojuma – bitmonētas – cena tirdzniecības vietnēs internetā decembra otrajā pusē bija pārsniegusi 19 tūkst. ASV dolāru līmeni. Pēc paisuma gan mēdz nākt bēgums un šogad, neskatoties uz augošo tirgus dalībnieku riska apetīti un ballītes turpināšanos akciju tirgū, virtuālo valūtu tirgū cenas ir visai spēji sarukušas. Šo trešdien bitkoina cena atradās pie 10,2 tūkst. ASV dolāru atzīmes, kas nozīmē, ka tā kopš savām decembra virsotnēm ir samazinājusies gandrīz par 50%. Jāņem gan vērā, ka tik strauji kritumi bitkoina pasaulē nav nekāds jaunums un 12 mēnešu skatījumā minētās virtuālās valūtas vērtība joprojām var lepoties ar pieaugumu 1000% apmērā. Janvāra skatījumā attiecīgi par 45% un 29% to tirdzniecības vietnēs internetā sarukusi arī tādu virtuālo valūtu kā ripla (Ripple) un litkoina (Litecoin) cena.

Ja runā par virtuālajām valūtām, tad populārākais šāds veidojums – bitkoins – uz pārējo šādu digitālo aktīvu fona jau sāk izskatīties kā tāds ne īpaši aktuālajām modes tendencēm līdzi izsekot spējīgais vectētiņš.

Galvu reibinošu cenas pieaugumu pēdējā laikā piedzīvojuši daži mazāki šādi digitālie veidojumi, kur visspilgtāk, šķiet, mirdz tā saucamais dogekoins jeb "suņmonēta".Vēl šā gada sākumā bitkoins veidoja aptuveni 70% no virtuālo valūtu kopējās vērtības. Šobrīd citu veidojumu (piemēram, ētera (Ether), minētā dogekoina un binance koina) uznāciens bitkoina īpatsvaru šajā pīrāgā samazinājis līdz 43%, rēķinājusi ASV investīciju banka JPMorgan Chase & Co.

Piemēram, dogekoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā vēl šā gada sākumā atradās pie nepilna pus ASV dolāra centa, kur šonedēļ tā jau dzīvojās virs 0,5 ASV dolāru atzīmes. Procentuālā ziņā tas ir pieaugums vairāk nekā par 11 tūkst. procentiem.

Katru dienu virtuālo valūtu vēstniecībā CryptoCash ienāk vairāk nekā desmit cilvēki, kuri vēlas gan pirkt, gan pārdot virtuālo naudu

Sākumā bija lielāka interese par virtuālo aktīvu pārdošanu, bet tagad tos arī pērk. Tipiskais darījums ir Bitcoin iegāde 700 eiro vērtībā un pārdošana 1500 eiro vērtībā. «Mēs atvērām vēstniecību, lai cilvēkiem ne vien būtu vieta, kur pirkt un pārdot kriptovalūtas, bet arī lai Latvijā būtu centrs, kur cilvēki var atnākt un iepazīties ar blokķēdes tehnoloģiju,» saka Konstantīns Vasiļenko, virtuālo valūtu vēstniecības CryptoCash līdzdibinātājs. Viņa skatījumā, pirmie mēneši vēstniecībai bijuši diezgan labi. CryproCash atvērta pagājušā gada nogalē – laikā, kad virtuālo valūtu cena bija strauji piezemējusies. «Īstenībā tagadējā cena ir ļoti reālistiska. Iepriekšējā bija vairāk spekulatīva. Interesants ir psiholoģiskais aspekts – kad Bitcoin maksāja 15 tūkstošus eiro, cilvēki nebaidījās to pirkt, bet tagad, kad tas maksā 3900 dolārus, – baidās. Šis nebija pirmais vērtības kritums vai kāpums, un tas bija diezgan normāls. Arī fondu un akciju tirgū pērn bija ļoti līdzīga tendence – 2017. gada vidū bija pieaugums, bet 2018. gada beigās tirgus nokrita. Tas ir normāls cikls finanšu pasaulē. Kad bija spekulatīvais bums un viss attīstījās, visi gribēja pirkt un nebija problēmu pārdot. Cilvēki bija dzirdējuši, ka Bitcoin vērtība aug, ka tā ir viegla nauda un vajag investēt. Problēma tāda, ka daudzi no viņiem nezina, ko tas viss nozīmē. Daži no viņiem, kas par lielu summu iepirka virtuālās valūtas, tagad gaida, kad tās pārdot ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem,» atzīst K. Vasiļenko.

Pret virtuālo aktīvu shēmām šis gads ir bijis ļoti nežēlīgs. Tāpat vēl nevar teikt, ka sliktākais šeit jau ir aiz muguras.

Šis gads nav tas pats labākais veselam lērumam pasaulē vispopulārāko ieguldījumu. Iespējams, esam ceļā uz to, lai akcijām šis gads būtu vājākais kopš 2008. gada. Savukārt obligāciju tirgus ir saņēmis pamatīgāko belzienu pa galvu 40 gados. Attiecīgi var pavērot arī to, kā šādos laikos, kad fenomenālā apmērā sadeg nauda, klājas, piemēram, virtuālajiem aktīviem, kuru popularitātes virsotne tika sasniegta vēl samērā nesen – pandēmijas laikā. Te gan, domājams, daudziem, kuri lielas naudas summas virzīja dažādu šādu kripto aktīvu virzienā, uz kādiem jokiem prāts varētu arī nenesties.

Šis gads šajā digitālo aktīvu pasaulē jau iegājis ar nosaukumu kripto ziema. Piemēram, virtuālo aktīvu vispopulārākā veidojuma – bitkoina – vērtība pagājušā gada rudenī teju sasniedza 70 tūkst. ASV dolāru atzīmi. Pēc tam šī cena sabruka, un tagad tā atrodas zem 20 tūkst. ASV dolāru atzīmes. Tas ir kritums aptuveni par 70% (līdzīgs kritums ir visu šādu virtuālo it kā valūtu tirgum kopumā). Turklāt nekur nav teikts, ka arī šī brīža nepilnie 20 tūkst. ASV dolāru bitkoinam būtu atbilstoša cena. Ja atkal, investoru riska apetītei zūdot, jūtamāk sašķobīsies akciju tirgi, tad šī veidojuma vērtība var planēt vēl būtiski zemāk. Jeb var piepildīties tas, ko daudzi šādu digitālo aktīvu skeptiķi sludina jau gadiem – pie patiešām ievērojamām problēmām šādu aktīvu cena var krist līdz pašai zemei.

Pēdējos gados robeža starp digitālo un reālo turpina noārdīties. Šis gads, iespējams, ieies vēsturē ne tikai ar pandēmiju un ekonomiskajiem izaicinājumiem, bet arī ar īstenu digitālās mākslas un citu virtuālo priekšmetu tirgus eksploziju.

Pamatā tas paredz, ka cilvēki iegādājas tā saucamos “digitālo unikālo žetonus” (Non-Fungible Tokens jeb NFT žetonus), kas apliecina, ka tiem ir īpašumtiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Šādas, piemēram, digitālās mākslas (un ne tikai mākslas) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums konkrētam virtuālajam veikumam, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas. Attiecīgi nav tā, ka rokas klēpī salikušas, redzot šādas tendences, sēž vairākas pasaules lielās kompānijas, kas tradicionāli patērētājiem gan ir piedāvājušas visai taustāmas lietas. Laiki gan acīmredzami mainās un tas notiek strauji.

Piemēram, sporta preču lielkompānija Nike pagājušonedēļ ir iesniegusi preču zīmju pieteikumus, norādot, ka vēlas pārdot savu sporta apavu, apģērbu un citu preču digitālās versijas, ziņo The Wall Street Journal. Attiecīgi plāns ir, ka šādi virtuālie, piemēram, apavi ar attiecīgo preču zīmi tiks kolekcionēti un lietoti virtuālajā pasaulē, piemēram, videospēlēs un citās tiešsaistes platformās.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publicējusi izvērstu skaidrojumu par esošo finanšu tirgus jomu regulējošo normatīvo aktu attiecināšanu uz virtuālo aktīvu izmantošanu un ICO (Initial Coin Offering) organizēšanu Latvijā. Skaidrojums definē virtuālo aktīvu iedalījumu pēc to funkcijām un noteic, kuros gadījumos ir piemērojams šī brīža normatīvais regulējums.

No skaidrojuma izriet, ka finanšu tirgus jomu regulējošo normatīvo aktu prasības ir attiecināmas uz virtuālajiem aktīviem, kas piešķir tiesības uz līdzdalību peļņas sadalījumā, finanšu labumu vai uzņēmuma pārvaldi. Piemēram, ja uzņēmums organizē ICO, paredzot, ka investori iegūs 0.5 procentus no uzņēmuma gūtās peļņas, virtuālais aktīvs, visticamāk, tiks atzīts par kapitāla vērtspapīru un uz tā emitēšanu attieksies Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) prasības.

Vienlaikus uz darbībām ar virtuālajiem aktīviem, kuriem ir norēķinu vai patēriņa funkcija, FITL prasības neattiecas. Piemēram, ja uzņēmums organizēs ICO, lai gūtu līdzekļus jaunas grāmatas publicēšanai un - apmaiņā pret investīciju - investoriem piešķirs tiesības saņemt 10 grāmatas, uzņēmumam nebūs jāvēršas FKTK, lai iegūtu atļauju. Skaidrojumā tomēr uzsvērts, ka uz šāda veida virtuālajiem aktīviem var attiekties regulējums, kas izriet no citiem normatīvajiem aktiem, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, likuma «Par nodokļiem un nodevām», Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma.

Mūsdienu pasaulē gandrīz katru jaunu dienu nākas dzirdēt par dažādiem influenceriem, kas, atspoguļojot daļu savas dzīves internetā, cita starpā reklamē produktus un no tā attiecīgi nopelna.

Pirms laika pasaules miljardieru bariņam pievienojās, piemēram, influencere/kosmētikas nozares pārstāve Kailija Džennere. Var ironizēt – tam, ko saka un dara populārākie influenceri, ir gandrīz tikpat liela ietekme kā kādu pasaules kārtības noteicēju ziņojumiem.

Tradicionālā izpratnē ierasts, ka šādi influenceri ir pavisam reāli cilvēki. Tiesa gan, tehnoloģijām attīstoties, tas var arī nebūt akmenī kalts. Proti, arī šajā jomā var runāt par robotizāciju un to, ka līdztekus reāliem cilvēkiem-influenceriem darbojas arī šādi virtuāli personāži.

Turklāt “Bloomberg” izpētījis, ka šādi ar datoru radīti virtuāli influenceri ir pietiekami populāri un saviem īpašniekiem var nopelnīt miljonus. Citiem vārdiem sakot, tiek izveidotas virtuālas personības, kurām piemīt daudz maz reālistiskas cilvēku īpašības, rakstura iezīmes un personība. Attiecīgi pie šādu tēlu uzturēšanās strādā veselas komandas, kas ar to nopelna.

Dažas pēdējās nedēļas visai izaicinošas bijušas virtuālo valūtu tirgus dalībniekiem. Šī tirgus flagmaņa – bitkoina – cena kopš saviem pavasara rekordiem sarukusi gandrīz par 30 tūkstošiem ASV dolāriem.

Nebūt nav izslēgta situācija, kad jau drīzumā šī veidojuma cena paslīd zem šīs apaļās 30 tūkst. ASV dolāru atzīmes. Turklāt aiz kalniem nebūt tad vairs nav arī 20 tūkstošu ASV dolāru atzīme, Bloomberg norāda daži finanšu eksperti.

Piemēram, finanšu kompānijas Oanda analītiķi teic, ka gadījumā, ja bitkoina cena paslīdēs zem minētās 30 tūkst. ASV dolāru atzīmes, šis tirgus var saskarties ar tālāku ļoti spēju izpārdošanu. Var spekulēt, ka daudzi virtuālo valūtu investori (brīdī, kad tiek salauztas apaļas psiholoģiskas cenu barjeras) var gribēt mesties uz izejas pusi, lai nosargātu savu peļņu vai neiedzīvotos vēl tālākos zaudējumos, ja virtuālās valūtas pirms tam uzpirktas ļoti dārgi.

Facebook sola jaunu maksājumu sistēmu ar savu virtuālo valūtu.

Sociālais tīkls Facebook nupat informējis par plāniem attīstīt savu virtuālo valūtu. Tas šim tirgum pievērsis uzmanību, un cena palēkusies arī citām populārākajām virtuālajām valūtām. Šī tirgus flagmaņa – bitmonētas – cena pārsniegusi 9 tūkst. ASV dolāru līmeni. Tas no šā gada sākuma ir kāpums gandrīz par 160%.

Facebook gadījumā šobrīd aktualizējies uzņēmuma plāns ieviest virtuālās valūtas «Libra» maksājumu sistēmu. Pārsvarā eksperti teic, ka kompānija šādu soli sper, lai diversificētu savu biznesu un iespiestos finanšu pakalpojumu tehnoloģiju jomā. Agrāk virtuālo valūtu tirgus būtībā bija ideja par maksājumu veikšanu bez trešās jeb uzticības puses. Tas nepatika regulatoriem. Tagad šīs puses lomu grib pildīt Facebook, un līdzīgi plāni izskanējuši arī no citiem mūsdienu tehnoloģiju līderiem.

Katrai inovācijai mēdz būt arī savas ēnas puses. Pēdējā laikā milzīgu uzmanību piesaistījušas tā saucamās kriptovalūtas. Daudz kam palīdzējis tas, ka sākotnēji bitkoina, bet tagad – arī citu citu virtuālo valūtu fenomens - kļuvis par masas (mainstream) intereses objektu.

Parasti gan dāsnas, vieglas un ātrās peļņas solījumi rada labu vidi dažādām ne pārāk “tīrām” lietām. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav bijusi arī kriptovalūtu pasaule. Piemēram, ASV Federālā Tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi, ka kopš pagājušā gada oktobra līdz šā gada 31. martam ar dažādu negodīgu kriptoaktīvu investīciju shēmu palīdzību no šīs valsts patērētājiem vien esot izkrāpti līdzekļi vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta Bloomberg. Turklāt tā ir tikai tā summa, par kuru cilvēki ir ziņojuši varas iestādēm. Tiek uzsvērts, ka dažādi krāpnieki mēģina gūt labumu no vispārējās virtuālo valūtu mānijas. Kopuma ziņojumu skaits par dažādām krāpnieciskām kriptovalūtu shēmām sešos mēnešos esot audzis 12 reizes. Savukārt šāda “piesitiena” shēmās izkrāptās naudas apmērs esot audzis 10 reizes.

Ministru kabinetā (MK) tiks izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots informatīvais ziņojums par virtuālo valūtu izmantošanas ieguvumiem un riskiem un tālāko rīcību jomas attīstības veicināšanai un identificēto risku mazināšanai, informē FM.

FM ziņojumā pauž, ka, pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, virtuālās valūtas šobrīd neveido sistēmiskus riskus Latvijas maksājumu sistēmai un finanšu stabilitātei.

FM uzskata, ka blokķēdes tehnoloģijas izmantošanas un attīstības veicināšanai ir būtiski iegūt konsekventu redzējumu un valsts stratēģiju. Tāpat ir progresīvi jāveido specializēts ietvars, uz kura pamata blokķēdē reģistrētie darījumi tiktu atzīti par leģitīmiem. Jāstimulē IT uzņēmumu izstrādes šajā jomā, tomēr vienlaikus jāmazina iestāžu un banku bieži vien nekorekta šī IT virziena sasaiste ar virtuālajām valūtām un nepamatota ierobežošana.

Lai izvērtētu tehnoloģijas potenciālu uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu efektivitāti un drošību, ir nepieciešams veicināt tehnoloģijas izmantošanu privātajā sektorā, identificēt barjeras un sagatavot priekšlikumus pasākumiem tehnoloģijas atbalstam, kā arī izveidot ekspertu darba grupu Ekonomikas ministrijas vadībā. Darba grupas viens no uzdevumiem būtu padziļināti izvērtēt iepriekšminētos jautājumus un sagatavot priekšlikumus efektīvai un drošai tehnoloģijas izmantošanai valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

No nākamā gada jūlija Lietuvā tiks reorganizēts azartspēļu bizness - būs jāmaksā vienreizējā licences maksa, tiks diferencēts uzņēmumu pamatkapitāls, bet virtuālo spēļu organizētājiem drīkstēs nebūt fiziskais tīkls, paredz Azartspēļu likuma un Loteriju un azartspēļu nodokļa likuma grozījumi, kurus ceturtdien pieņēma Seims.

Azartspēļu uzraudzības dienests izsniegs darbības atļauju vai to pagarinās tikai tad, ja tam piekritīs vietējā pašvaldība.

Virtuālo spēļu licence maksās 500 000 eiro, kazino, galda spēļu un A un B kategorijas spēļu automātu licence - katra 300 000 eiro, bingo, totalizatora, bukmeikeru punkta licence - katra 100 000 eiro, bet licence visiem šiem darbības veidiem - viens miljons eiro.

Virtuālo galda spēļu vai A kategorijas spēļu automātu operatoriem pamatkapitālam būs jābūt vismaz 1,158 miljoni eiro, virtuālās bukmeikeru darbības, totalizatora, B kategorijas spēļu automātu, bingo operatoram - 289 000 eiro, bet attālinātā zirgu sacīkšu totalizatora operatoram - 144 000 eiro.

Latvijā arvien vairāk tiek izmantotas virtuālo asistentu un čatbota tehnoloģijas, turklāt tas notiek gan privātajā, gan valsts sektorā. Šobrīd lielākais izaicinājums tālākai mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās attīstībai Latvijā ir latviešu valoda, kas ir būtisks jautājums arī par mūsu valsts izaugsmi šajā jomā.

Šobrīd globālā situācija virtuālo asistentu jomā ir vienkārša – ASV, Ķīna un tad seko pārējā pasaule. Kamēr runājam par astoņām lielākajām pasaules valodām, viss ir kārtībā – pieejams plašs klāsts ar attīstītām un uztrenētām tehnoloģijām, taču ar pārējām valodām, tostarp latviešu, statuss nav tik labs. No citām valstīm noteikti varam aizgūt tehnoloģijas. Ja agrāk bija nepieciešami mēneši vai pat gadi, šobrīd priekš ārzemju valodām viss jau ir gatavs un pieejams.

Svarīgi panākt, lai tehnoloģiju attīstība mijiedarbotos ar valodu, tādējādi ne tikai angļu, bet arī latviešu valodā būtu iespējams kvalitatīvi izmantot un veidot virtuālo asistentu funkcijas. Šajā gadījumā ir būtiski tādi aspekti kā mākslīgais intelekts, balss sintēze, runas atpazīšana, mašīntulkošana u.c. Uzskatu, ka valstij sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm būtu jāizveido latviešu valodas tehnoloģiskais atbalsts virtuālajiem asistentiem, ko varētu izmantot gan valsts iestādes, gan arī uzņēmēji.

"Tet" un "Tildes" izveidoto virtuālo asistentu "Covidbot" drošticamai informācijas meklēšanai par Covid-19 izmantojuši 3 200 cilvēki, un kopumā uzdoti 10 742 jautājumi.

Iedzīvotāju informēšanai virtuālo asistentu savās mājaslapās izvietojušas arī Latvijas pašvaldības – Valmiera, Smiltenes novads, Strenču novads un Alūksnes novads. Sarunu skaits aug ar katru dienu, un visaktīvāk jautājumus uzdod Valmieras iedzīvotāji – tie ir 14,8% no visiem pieprasījumiem.

"Mēs turpināsim strādāt, lai arvien vairāk valsts un pašvaldības institūciju izvietotu mūsu virtuālo asistentu savās tīmekļa vietnēs, palīdzot atbildēt uz cilvēku jautājumiem un informācijas meklējumiem," saka "Tildes" biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

"Lielākā daļa pieprasījumu ir par slimības izplatības statistiku Latvijā un ārvalstīs, aktualitātēm valstī un veselības jautājumiem, piemēram: "Kur nodot analīzes?", "Vai es esmu slims?", "Kā pasargāt sevi un tuviniekus?", kā arī, ko nozīmē sociālā distancēšanās un ar to saistītie ierobežojumi. Jautājumus lielākoties uzdod no plkst. 11.00 līdz 15.00," stāsta "Tet" mākslīgā intelekta pakalpojumu vadītāja Inese­ Zariņa.

Privāto datu centru operators DEAC 2018. gadu iesācis ar strauju paplašināšanos eksporta tirgos Vācijā un Krievijā. Līdz ar uzņēmuma virtuālo jaudu paplašināšanu ir atklāti divi jauni virtuālie datu centri Frankfurtē un Maskavā, kas nodrošina ātru datu apmaiņu un ar zemu aizturi savieno Latviju ar stratēģiski nozīmīgām lokācijām un pilsētām Eiropā, informē DEAC Mārketinga un attīstības departamenta pārstāve Alīna Žižina.

«Šodien mākoņu tirgus galvenie jautājumi ir pārorientējušies uz konkrētiem uzņēmējdarbības tehniskajiem uzdevumiem. Biznesam IT risinājumi ir nepieciešami nevis pēc mēneša, bet gan šeit un tūlīt » komentē DEAC vadītājs Andris Gailītis.

Viens no populārākajiem DEAC pakalpojumiem ārvalstu klientu vidū ir privāts mākonis, kas atbilst gan biznesa vajadzībām, gan Krievijas valsts prasībām pret personas datu glabāšanu un efektīvi funkcionē arī Eiropā. «Darba organizēšana no jebkuras vietas pasaulē, kā arī datu centru pakalpojumu efektīva darbība nodrošina biznesa nepārtrauktību starpvalstu līmenī,» viņš piebilst.

DEAC mākoņu datu centri apvienoti vienotā un neatkarīgā operatoru komunikāciju tīklā, tostarp savienojums Rīga – Maskava šobrīd nodrošina visātrāko datu apmaiņas kanālu starp Krieviju un Eiropu. Tādejādi jaunizveidotā vienotā starpvalstu mākoņu platforma kalpo kā digitāls tilts starp Eiropu, Krieviju un Āzijas reģionu. Izvērsts virtuālo datu centru tīkls ļauj izvietot informāciju un aplikācijas tuvāk Krievijas un Rietumeiropas lietotājiem, saīsinot informācijas ielādes laiku un novēršot vajadzību sūtīt datus apstrādei tūkstošiem kilometru tālu.

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Dažu aktīvu vērtība līdz ar pandēmiju piedzīvojusi gluži vai kosmisku pieaugumu. Šajā sarakstā pēdējo dienu laikā jāmin virtuālā valūta Dogecoin, kuras cena kopš aprīļa pirmās puses palēkusies teju par 500% un sasniegusi 40 ASV dolāru centu atzīmi.

Jāpiebilst, ka vēl pagājušā gada beigās šī virtuālā veidojuma vērtība tās tirdzniecības vietnēs internetā bija nepilns pus ASV dolāra cents. Tas nozīmē, ka kopš tā brīža cenas pieaugums mērāms jau gandrīz 10 tūkst. procentu apmērā.

Faktiski virtuālajai valūtai, kas sākotnēji tika radīta kā joks un satīra par esošo situāciju virtuālo valūtu frontē (pamatā par to pašu bitkoinu), nu pavisam reāli tiek piešķirta arvien lielāka vērtība. Šī veidojuma mīšanā iesaistoties arvien plašākai cilvēku masai, manāmas prognozēs, ka tā cena jau drīz vien aizsniegsies līdz vesela ASV dolāra un pēc tam – 10 ASV dolāru atzīmei. Jau tagad Dogecoin kapitalizācija pārsniedz, piemēram, autoražošanas leģendas – uzņēmuma Ford – kapitalizāciju.

Metaverss. Nākotnes internets. Miksēta realitāte. Interneta revolūcija. Digitālais visums. Jaunākās paaudzes uzņēmējdarbības forma. Digitālās un reālās pasaules līdzāspastāvēšana. Jauna paralēla kibertelpa. Fiziskās, virtuālās un papildinātās realitātes sajaukums. Transformējoša platforma.

To var saukt, kā vien vēlas, taču metaverss ir tikpat neizbēgami tuva realitāte kā fakts, ka pēc nakts vienmēr seko rīts.

Kas sācies kā izklaide, ātri vien kļūst par jaunu uzņēmējdarbības iespēju tiem, kas gatavi spert soli nezināmajā un atklāt jaunās realitātes sniegtās iespējas.

Domājot, ka nekas vairs nevar pārsteigt, jo, šķiet, viss jau ir redzēts, viss jau ir bijis, mēs maldāmies. Vienmēr būs jauni atklājumi, kas mainīs esošo pasaules kārtību. Cik salīdzinoši nesen internets šķita nereāls un drīzāk zinātniskās fantastikas iedvesmots, tik salīdzinoši tuvu jau esam metaversa uzvaras gājienam. Kamēr daudzi par metaversa iespējām vai par tā eksistenci vēl neaizdomājas, tikmēr citi – futūristi – jau būvē savas nākotnes uzņēmējdarbības vīzijas.

Bitkoinu gremdē stingrāka regulācija un hakeri

Ja pagājušais gads pagāja virtuālo valūtu uzplaukuma zīmē, tad šogad šajā ziņā aina visai krasi mainījusies, jo populārākā šāda veidojuma – bitkoina – cena vairāk sarūk nekā kāpj. Turklāt izpārdošanas uzplūdi mēdz būt visai strauji, kas šim tirgum gan ir visai ierasta parādība. Nupat dažu dienu laikā bitkoina vērtība noplanējusi par 1000 ASV dolāriem zemāk līdz 6,8 tūkst. ASV dolāru atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra vidū bitmonētas cena gandrīz aizsniedzās līdz 20 tūkst. ASV dolāru līmenim. Šajā pašā laikā jāatgādina, ka 2017. gada sākumā bitkoina cena atradās zem 1000 ASV dolāriem.

Regulēs un vēlreiz regulēs

Virtuālo valūtu tirgus jaunākās nedienas saistītas ar vairākiem faktoriem. Viens ir ziņas, ka ASV regulatori no virtuālo valūtu biržām pieprasījuši datus, kas varētu liecināt, ka šajā tirgū notiek manipulācijas ar bitkoina vērtību. Sākotnēji šos datus no lielākajām bitkoina biržām pieprasīja Čikāgas biržas mātes kompānija CME Group, kas pagājušā gada decembrī «palaida» tirdzniecību ar bitkoina nākotnes piegāžu līgumiem (to cenu ietekmē bitkoina vērtība populārākajās tā tirdzniecības biržās internetā – Bitstamp, Coinbase, itBit un Krak). The Wall Street Journal ziņo, ka viss šis process neesot bijis pietiekami skaidrs, kas attiecīgi tajā licis iesaistīties ASV regulatoriem. Tiem nav paticis gan tas, kas sniegtie dati bijuši nepilnīgi, gan tas, ka šī procesa caurskatāmība jau pirms tam nav bijusi atrunāta. Pagaidām šī izmeklēšana ir vien sākuma stadijā, liecina pieejamā informācija.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Gaismas pilī prezentēja savas iespējas Francijas prezidenta Emanuela Makrona pavadošajai delegācijai, kas septembra izskaņā viesojās Latvijā.

“Francija ir viena no vadošajām ES dalībvalstīm un sevi pozicionē kā tehnoloģiski attīstītu valsti, tādēļ, izmantojot šo iespēju, vēlējāmies Francijas amatpersonām prezentēt Latvijas tehnoloģiju jomā strādājošo uzņēmumu piedāvājumu,” norādīja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka savā prezentācijā akcentējuši Latvijas spēju radoši risināt dažādus izaicinājumus un ieviest inovācijas.

“Tieši ātrums ir tā priekšrocība, kas mums ļauj būt soli priekšā. Varam ātri izmēģināt dažādus risinājumus un būt izcili daudzās jomās – īpaši nišas produktos. Ne velti pēc prezentācijas arī Klemens Bona izteica pārsteigumu, ka lielāko daļu inovāciju radām un ražojam uz vietas Latvijā, jo tā daudzviet nav izplatīta prakse,” tā K. Rožkalns.

Kopš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Inovāciju smilškastes izveides pērn decembrī līdz šodienai tajā ir vērsušies aptuveni 25 interesenti.

Pašlaik ir vairāki pretendenti maksājumu pakalpojumu jomā, kuri Inovāciju smilškastes ietvaros varētu saņemt finanšu iestādes darbības atļauju. «Salīdzinoši liela interese ir par jaunās maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) jaunajiem finanšu pakalpojumiem (konta informācijas un maksājumu ierosināšanas pakalpojumiem), kā arī par virtuālo valūtu sākotnējo piedāvājumu izteikšanu (ICO) un tam piemērojamo regulējumu Latvijā. Pieļaujam, ka drīzumā papildu interese varētu būt arī par citiem inovatīviem pakalpojumiem ieguldījumu pakalpojumu jomā saistībā ar Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MiFID II) ieviešanu,» stāsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Inovāciju atbalsta komandas eksperte Guna Janelsiņa.

AS BDO Latvia un zvērinātu advokātu birojs BDO Law 2017.gada 1.decembrī uzsāks norēķinu pieņemšanu virtuālajā valūtā Bitcoin (BTC), informē uzņēmumā.

«BDO globālais tīkls jau šobrīd aktīvi konsultē klientus visos jautājumos, kas saistīti ar virtuālo valūtu juridiskajiem un nodokļu aspektiem, tādējādi lēmums akceptēt maksājumus ne tikai tradicionālajās valūtās, bet arī Bitcoin, nav nejaušība. Lai arī virtuālo valūtu normatīvais regulējums lielākajā daļā pasaules valstu pagaidām nav līdz galam izstrādāts, mēs ticam, ka relatīvi zemās komisiju maksas, kas tiek piemērotas darījumiem ar virtuālajām valūtām, globālā pieejamība, norēķinu ātrums un darījumu drošība nodrošinās virtuālo valūtu popularitāti ne tikai šobrīd, kad Bitcoin cena ir pārspējusi vēsturisko rekordu, bet arī tālākā nākotnē,» teic zvērinātu advokātu biroja BDO Law vadošā partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte.

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums DPD Latvija ieviesis mākslīgā intelekta virtuālo asistentu Didzi un atklājis pašapkalpošanās vietni myDPD privātpersonām.

Līdz ar papildus digitālo rīku ieviešanu tiks veicināta efektīvāka un operatīvāka klientu apkalpošana tiešsaistē, tādējādi atvieglojot klientu apkalpošanas zvanu centra noslodzi. Mākslīgā intelekta virtuālā asistenta izstrādē un vienotā ieviešanā Baltijas valstīs ieguldīti 40 000 eiro.

“Ieviešot virtuālo asistentu un pašapkalpošanās portālu, mēs varam nodrošināt efektīvāku klientu apkalpošanu 24h diennaktī. Turklāt klientiem ir iespēja arī pašiem sekot līdzi sava sūtījuma izpildes statusam vai manīt piegādes nosacījumus, kā arī saņemt ātras atbildes uz interesējošiem jautājumiem. Līdz ar virtuālā asistenta ieviešanu, būtiski tiks atslogots arī klientu apkalpošanas zvanu centrs, jo lielu daļu jautājumu būs iespējams atrisināt ar mākslīgā intelekta virtuālo asistentu Didzi, kas vienlaikus var apkalpot vairākus klientus. Esmu pārliecināts, ka pakalpojumu digitalizācija un mākslīgā intelekta risinājumi, ir būtiska priekšrocība, kas mums ļaus ātrāk un klientiem ērtākā veidā nodrošināt informāciju par sūtījumu piegādes statusu un izpildi,” norāda DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.