Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" dalībnieki nolēmuši no amata atsaukt uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, informēja uzņēmumā.

Kā uzsver uzņēmuma pārstāvji, neskatoties uz to, ka pārkāpumi Gulbja rīcībā nav konstatēti, "Tet" padome un dalībnieku pārstāvji apzinās, ka apsūdzību uzrādīšanas fakts met ēnu uz uzņēmuma nevainojamo reputāciju un rada reputācijas ilgtermiņa riskus uzņēmumam un uzņēmuma nākotnes vērtībai. Līdz ar to "Tet" dalībnieku pārstāvji lēma atsaukt Gulbi no valdes priekšsēdētāja amata, kas vienlaikus nozīmē atstāt arī galvenā izpilddirektora amatu.Lēmums stājas spēkā piektdien, 4.decembrī.

Dalībnieku sapulce izvērtējusi situāciju saistībā ar prokuratūras uzrādītajām apsūdzībām Gulbim un vēl četrām personām. Pēc "Telia Company" pārstāvju ierosinājuma "Tet" padome iepriekš vienbalsīgi atbalstīja neatkarīga starptautiska uzņēmuma piesaisti, lai veiktu izpēti par uzņēmuma darbinieka rīcību pirms 12 gadiem noritējušajā televīzijas virszemes apraides ieviešanas konkursā un tam sekojošo līgumu slēgšanu ar infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem.

Jautājumā par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par šiem scenārijiem gan neko sīkāk viņa nerunāja, skaidrojot, ka "šobrīd ir ļoti jūtīga situācija", jo valdība ir sarunu procesā ar abu kompāniju akcionāru - Zviedrijas uzņēmumu "Telia".

Premjere vairākkārt uzsvēra, ka pašreizējā situācijā valdība cenšas izvērtēt visus iespējamos aspektus, lai potenciālajā darījumā maksimāli aizsargātu Latvijas valsts stratēģiskās intereses. Viņa arī piebilda, ka ministri otrdien notikušās valdības sēdes slēgtajā daļā pauduši ļoti vienotu izpratni diskusijās par "Tet" un LMT nākotni.

Sēdē arī esot valdījusi vienprātība par to, ka sarunās par "Tet" un LMT nākotni valstij būtu ļoti svarīgi saprast, kāda būs rīcība strīdīgu un diskutablu jautājumu gadījumā, ja radīsies kādi konflikti, kuru iznākums būs stratēģiski izšķirīgs. "Tur vēl ir jautājumi, pie kuriem ir jāpiestrādā sarunu laikā," piebilda Ministru prezidente.

Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod mobilo sakaru kompānijai SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" ("Telia"), kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.

Tas izriet no "Telia" sagatavotā piedāvājuma. Ņemot vērā dokumenta slepenību, netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā, un vai valsts to uzskata par pieņemamu.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.

Telekomunikāciju uzņēmums SIA "Tet" varētu iegādāties visiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāriem piederošās akcijas un pārņemt LMT pilnīgā "Tet" īpašumā, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, runājot par "Tet" un LMT iespējamiem nākotnes scenārijiem.

Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās "Tet" akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% - Zviedrijas uzņēmumam "Telia", norādīja Tatarčuks.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka jautājums par akcionāru maiņu nav "Tet" vadības komandas kompetencē, tas ir akcionāru sarunu rezultāts.

"Mēs šajā diskusijā neesam aicināti piedalīties, kas, mūsuprāt, arī ir loģiski, jo tas ir jautājums, ko jāizvērtē abiem akcionāriem, diskutējot par dažādiem attīstības scenārijiem savā starpā," sacīja Tatarčuks.

"Tet" valdes priekšsēdētājs arī sacīja, ka uzņēmumam ir līdzekļi, lai izpirktu LMT kapitāldaļas.

"Parametrs, ko būtu ļoti svarīgi paskatīties, vērtējot uzņēmumu stāvokli, ir uzņēmumu naudas plūsma. Mums ir pozitīva naudas plūsma, mums praktiski nav aizņēmumu, tikai viens īstermiņa aizņēmums būvniecības biznesam, mēs spējam rentabli strādāt," sacīja Tatarčuks, norādot, ka būtu vērts paskatīties, vai abiem uzņēmumiem situācija ir vienāda.

Valdība otrdien vēl nepieņēma gala pozīciju sarunām ar Zviedrijas uzņēmumu "Telia" par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni, uzdodot Ekonomikas ministrijai (EM) trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

Valdība otrdien slēgto sarunu zālē pavadīja vairāk nekā četras stundas, pēc sēdes noslēguma paziņojot, ka ierastā preses konference valdības lēmumu skaidrošanai nenotiks, jautājumus aicinot adresēt nozaru ministrijām.

Par jautājuma virzīšanu atbildīgais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA pastāstīja, ka precizētajā protokolā paredzēts iekļaut skaidru valdības mandātu par tālākajām EM sarunām ar "Telia" un to, kādu pozīciju EM pārstāvēs tālākajās sarunās. Politiķis solīja pēc trīs nedēļām tādu skaidrību, lai par to varētu komunicēt arī ar sabiedrību.

Slēgtajā valdības sēdē izskatīti vairāki desmiti dažādu virzienu par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem. Kopumā tie esot bijuši vairāk nekā 30 dažādi virzieni.

Ministru kabinets 18.decembrī pilnvarojis Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu no Zviedrijas kompānijas "Telia" atpirkt visas tai piederošās telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļas, informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Iespējamā darījuma summas ir komercnoslēpums un tiks atklāta tikai tad, ja "Telia" oficiāli piekritīs Latvijas valsts izteiktajam piedāvājumam.

Vienlaikus arī "Telia" ir biržā kotēts uzņēmums, un tai ir pienākums ziņot par šādiem darījumiem, piebilda Valainis.

Atbilde no "Telia" tiek gaidīta mēneša laikā.

Piedāvājums esot sagatavots, ņemot vērā saimnieciskos apsvērumus, lai tas būtu ekonomiski pamatots.

Runājot par "Tet" un LMT iespējamo tālāko darbības struktūru, Valainis norādīja, ka valdībai ir skaidrs redzējums, ko darīt tālāk, ja "Telia" pieņems piedāvāto risinājumu, bet "tad tas būs jāvērtē tālāk valdībā, kā strukturizēt šo darījumu, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu valsts budžetu".

Ir signāli par datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieka un valdes priekšsēdētāja Džona Tallija interesi investēt telekomunikāciju uzņēmumos SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT). T

To 4.decembrī intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un zvērinātu advokātu biroja "Eversheds-Sutherland" vecākais partneris Māris Vainovskis.

"Ir signāli, ka viņš būtu ieinteresēts," teica Vainovskis, vienlaikus atzīmējot, ka nevar apliecināt, ka tas tā arī ir.

Tāpat viņš norādīja, ka šādu uzņēmumu kā "Tet" un LMT gadījumā "būtu liela investoru drūzmēšanās".

"Šeit ir jāņem labākie no labākajiem," piebilda Vainovskis.

Jau vēstīts, ka valdība slēgtajā sēdē 2024.gada 19.novembrī izskatīja vairāk nekā 30 dažādus virzienus par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem, taču gala pozīciju vēl nepieņēma, uzdodot EM trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

Sarunas ar telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru, Zviedrijas "Telia" par kompāniju nākotni ir vērtējamas pozitīvi, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka sarunu rezultātu vērtē pozitīvi, jo Ekonomikas ministrijai (EM) ir izdevies rast risinājumus tai uzdotajiem uzdevumiem.

Tāpat Valainis minēja, ka no "Telia" puses ir izpratne par šiem jautājumiem un arī par Latvijas pozīciju, tostarp, kāpēc viena vai otra lieta Latvijai ir svarīga. "Redzu arī no otra akcionāra izpratni un kopīgu redzējumu, kā mēs varam strādāt tālāk," teica ekonomikas ministrs.

Viņš atzīmēja, ka plašas diskusijas šajā jautājumā varēs sākties pēc tam, kad valdība būs izvēlējusies scenāriju, kurā virzienā tiks turpinātas sarunas ar "Telia". "Tajā brīdī, kad mēs valdībā pieņemsim izsvērtu lēmumu par to, kurš ir tas virziens, kurā mēs ejam, būs ļoti atklātas debates," sacīja Valainis, piebilstot, ka lēmums valdībā varētu tikt pieņemts tuvāko nedēļu laikā.

Valdība šodien skatīs Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātu, liecina tiesību aktu portālā pieejamā informācija.

Ziņojam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ nav oficiāli zināms, cik un kādus turpmākās attīstības scenārijus ministrija piedāvā izskatīt valdībai.

Iepriekš ziņots, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, kuru no variantiem viņš pats atbalsta - apvienot LMT ar "Tet" un samaksāt otram akcionāram, Zviedrijas uzņēmumam "Telia", vairākus simtus miljonus eiro par ietekmes samazināšanos, vai arī pilnībā izpirkt abus uzņēmumus no "Telia" un piesaistīt jaunu stratēģisko investoru.

Ministrs uzsvēra, ka neoficiāli izskanējušos variantus nav gatavs komentēt.

Valainis iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka pēc akcionāru sarunu rezultātu ziņojuma izskatīšanas valdībā sabiedrībai tiks izskaidrots, kāpēc izvēlēti konkrēti tālākās attīstības scenāriji un kāpēc notikusi atteikšanās no citiem variantiem.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš norādīja, ka LVRTC ir gatavi piedāvāt nozīmīgu proporciju no nepieciešamā finansējuma, kā arī to, ka "uzņēmumam ir brīvie resursi, ko labprāt investētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē".

Šobrīd nav runa par ļoti padziļināti izstrādātiem scenārijiem, taču sarunas joprojām ir stratēģiskā līmenī, akcentēja Ozols.

Runājot par finansējuma avotu, Ozols diskusijā sacīja, ka LVRTC ilgstoši savā pamatdarbībā strādājuši ar peļņu - pērn 16,314 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 64% novirza valstij, kas pērn bijis virs 10 miljoniem eiro, savukārt pārējā peļņas daļa paliek LVRTC rīcībā investīcijām un dažādiem projektiem.

"Šobrīd LVRTC projektu portfelis pārsniedz 200 miljonus eiro, un mums ir gan ko investēt, gan kur investēt," sacīja Ozols.

Ekonomikas ministrija (EM) pabeigusi gatavot informatīvo ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātu, liecina tiesību aktu portālā pieejamā informācija.

Ziņojam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ nav oficiāli zināms, cik un kādus turpmākās attīstības scenārijus ministrija piedāvā izskatīt valdībai.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, kuru no variantiem viņš pats atbalsta - apvienot LMT ar "Tet" un samaksāt otram akcionāram, Zviedrijas uzņēmumam "Telia", vairākus simtus miljonus eiro par ietekmes samazināšanos, vai arī pilnībā izpirkt abus uzņēmumus no "Telia" un piesaistīt jaunu stratēģisko investoru.

Ministrs uzsvēra, ka neoficiāli izskanējušos variantus nav gatavs komentēt.

Vaicāts, vai pašreiz redz, ka pie kaut kāda risinājuma šoreiz izdosies nonākt, ministrs sacīja, ka pagaidām ir ļoti daudz teoriju par šo procesu.

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) dalībnieku sapulce otrdien noraidījusi Zviedrijas uzņēmuma "Telia" iniciēto neuzticības balsojumu LMT prezidentam un valdes priekšsēdētājam Jurim Bindem, aģentūra LETA noskaidroja LMT.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka Latvijas puses īpašnieku pilnīgs atbalsts apliecina LMT stratēģiju, kas vērsta uz uzņēmuma vērtības audzēšanu, attīstot uzņēmuma eksportspēju, Latvijai svarīgo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru un stiprinot Latvijas nacionālo drošību.

"LMT stratēģiskais redzējums vienmēr gājis roku rokā ar Latvijas valdības pausto mērķi attīstīt šīs jomas," pauda uzņēmuma pārstāvji.

LMT valdes prezentētā vīzija paredz LMT pastāvīgu attīstību eksporta tirgos, tuvākajos gados kāpinot koncerna apgrozījumu līdz 500 miljoniem eiro gadā, kas ir pieaugums par 60% salīdzinājumā ar 2023.gadu.

Jau ziņots, ka TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka "Telia" nosūtījusi pārējiem LMT akcionāriem piedāvājumu sasaukt dalībnieku sapulci, lai lemtu par neuzticības izteikšanu Bindem. Vienlaikus ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka to neatbalsta un ir izdevis rīkojumu atbildīgām personām noraidīt šādu priekšlikumu.

Pēc tam, kad valdība būs izskatījusi ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātiem, sabiedrībai tiks izskaidrots, kāpēc izvēlēti konkrēti tālākās attīstības scenāriji un kāpēc notikusi atteikšanās no citiem variantiem, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un Zviedrijas uzņēmumu "Telia" tiek apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Ministrs aģentūrai LETA sacīja, ka šobrīd nevar komentēt nevienu no minētajiem scenārijiem, tāpat arī nevar komentēt sarunu gaitu.

Viņš uzsvēra, ka sarunas ar "Telia" vēl turpinās un tikmēr par iespējamiem risinājumiem, kurus piedāvājusi Latvijas puse, komentārus sniegt nav iespējams.

Tomēr tuvākajā laikā esot plānots ziņojumu par sarunu gaitu iesniegt valdībā, kas pieņems lēmumu par tālākiem soļiem, tostarp par to, kurus variantus atmest un pie kuriem strādāt tālāk.

Valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojusies par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paudis intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV).

Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Oktobra vidū EM būs jāatskaitās valdībā par šo sarunu rezultātu un jāpiedāvā tālākie risinājumi.

Valainis otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir pārliecināts, ka valdībā izdosies panākt vienotu redzējumu par tālākajiem scenārijiem sarunās par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - "Telia".

Pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes Valainis atgādināja, ka pašlaik tiek gatavots informatīvais ziņojums par "Tet" un LMT akcionāru sarunu rezultātiem.

Valainis skaidroja, ka ziņojums būšot maksimāli vispusīgs. "Tuvākajā laikā to plānojam iesniegt izskatīšanai valdībā, pēc kā tā iedos tālāko konceptuālo redzējumu, kurā virzienā mēs dodamies," sacīja Valainis.

"Tajā brīdī varēsim daudz sīkām skaidrot, daudz vairāk atklāt informāciju par datiem, kas ir mūsu rīcībā, gan arī iesaistīt pašus uzņēmumus tālāko scenāriju izstrādē, kā arī sākt publiskas debates par to, vai izvēlētais ceļš ir pareizs, vai būtu nepieciešamas kādas izmaiņas," klāstīja Valainis.

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" akcionāri sapulcē piektdien nolēma no uzņēmuma padomes atcelt tās līdzšinējo priekšsēdētāju Gati Kokinu, viņa vietā ieceļot AS "Citadele banka" padomes locekli Klāvu Vasku, aģentūrai LETA pavēstīja "Tet" pārstāve Elīna Kovaļova.

Kokins uzņēmuma padomi vadīja kopš 2009.gada.

"Tet" padomē vairs turpmāk nebūs arī Jānis Grēviņš un Jenss Fredriks Nisens, bet padomē iecelti Ilvars Pētersons un Reičela Samrēna.

"Tet" valsts kapitāldaļu turētāja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis un AS "Tilts Communications" valdes priekšsēdētājs Andrēass Ēkstrems "Tet" īpašnieku vārdā pauda pateicību iepriekšējiem padomes locekļiem par veiksmīgu līderību daudzu gadu garumā uzņēmuma transformācijas procesā no fiksētās telefonijas uz modernu tehnoloģiju un izklaides kompāniju.

Kokins aģentūrai LETA atzina, ka šāds akcionāru lēmums viņam nav bijis pārsteigums. "Atbilstoši manam sākotnējam līgumam es padomē esmu pavadījis gandrīz četrus termiņus. Tas ir ļoti ilgi. Skaidrs, ka atbilstoši labai korporatīvai pārvaldībai ir jāmaina padomes locekļi," teica Kokins.

"Tet" grupas apgrozījums audzis par 7%, sasniedzot 226,3 miljonus eiro jeb rekorda rādītāju kopš 2008. gada, informē uzņēmumā.

Sasniegts arī augstākais eksporta apgrozījums uzņēmuma vēsturē - 13% no kopējā apgrozījuma, liecina Tet grupas konsolidētie neauditētie dati. Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) saglabājusies iepriekšējā gada līmenī.

Koncerna peļņa 2018.gadā pieauga par 2,5% un bija 41,778 miljoni eiro.

2019. gadā Tet veicis 30 miljonu eiro investīcijas uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos nomaksāti 47,5 miljoni, kā arī 32,5 miljoni eiro izmaksāti 2018. gada dividendēs akcionāriem, tostarp Latvijas Republikai - 16,6 miljoni eiro.

Eksporta apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, pērn sastādot 13% no kopējā apgrozījuma, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Eksporta izaugsme balstīta datu centru pakalpojumu attīstībā, kā arī īstenojot optisko tīklu izbūvi Vācijā.

SIA "Tet" padome par kompānijas galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju iecēlusi Uldi Tatarčuku, kurš no 2020.gada decembra bija "Tet" galvenā izpilddirektora pienākumu izpildītājs un valdes priekšsēdētājs, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmumā.

"Tet" galvenā izpilddirektora kandidātu atlasei tika piesaistīts starptautiskā augstākā līmeņa personāla atlases tīkla uzņēmuma "Amrop" Rīgas birojs. Atlase notika, izmantojot tiešās kandidātu piesaistes metodi Baltijā un Skandināvijā.

"Tet" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks atzina, ka pēc atlases procesa noslēguma "Tet" padome, kas pārstāv abu akcionāru intereses, vienbalsīgi pieņēma lēmumu par "Tet" galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju iecelt Tatarčuku.

"Viņš sevi ir ne tikai pierādījis līdzšinējā darbībā uzņēmuma valdē un ieņemot pienākumu izpildītāja amatu, bet arī atlases laikā demonstrēja spēcīgu nākotnes attīstības vīziju un tās realizāciju Latvijas ekonomikai un attīstībai nozīmīgajā uzņēmumā," pauda Vasks.

Telekomunikāciju uzņēmums Tet pērn sasniedzis vēsturiski lielāko grupas apgrozījumu – 253,3 miljonus eiro jeb par 14% vairāk nekā 2020. gadā, liecina grupas konsolidētie finanšu rezultāti.

Apgrozījuma pieaugumu veidojusi gan mazumtirdzniecības un datu centru pakalpojumu izaugsme, gan eksporta attīstība.

Pakalpojumu uzlabošanā, attīstībā un pieejamībā, kā arī jaunu inovatīvu risinājumu izveidē 2021. gadā veiktas vērienīgas investīcijas gandrīz 36 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā iepriekš.

“Aizvadītais gads iezīmējās ar izteiktu pieprasījumu pēc stabiliem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp attālinātā darba un mācību ietekmē. Savukārt iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanās rezultātā auga e-vides darījumu, mākoņpakalpojumu un IT drošības risinājumu nepieciešamība. Pateicoties plašam pakalpojumu klāstam, kas nodrošina mūsdienu sabiedrības pamatvajadzības, un jauno pakalpojumu izaugsmei, esam ne vien sasnieguši labus finanšu rezultātus Latvijas tirgū, bet arī audzējuši uzņēmuma eksportu Ukrainā un Vācijā. Eksporta apjoms audzis par 30%, sastādot piekto daļu no uzņēmuma kopējā apgrozījuma,” skaidro Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" bijušais valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis pērn no uzņēmuma saņēmis 965 626 eiro, no kuriem lielākā daļa varētu būt kompensācija par amata atstāšanu, liecina Gulbja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija, atstājot amatu, kā arī iepriekšējo gadu deklarācijas.

Iepriekšējos gados viņa atalgojums atbilstoši deklarācijās sniegtajām ziņām bijis aptuveni 400 000 eiro, piemēram, 2019.gadā Gulbis kā atalgojumu no "Tet" saņēma 409 569 eiro, 2018.gadā - 381 929 eiro, bet 2017.gadā - 389 499 eiro, savukārt 2016.gadā tie bija 313 242 eiro, 2015.gadā - 503 825 eiro, bet 2014.gadā - 392 029 eiro.

"Tet" pārstāve Lāsma Trofimova, lūgta komentēt, cik lielu daļu no Gulbja atalgojuma pērn veidoja kompensācija, atbildēja, ka netika lemts, ka Gulbim būtu jāizmaksā kādas īpašas papildu kompensācijas ārpus normatīviem un darba līgumā paredzētajiem maksājumiem, un tādas arī nav izmaksātas - atsaucot no valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora amata potenciālo reputācijas risku dēļ, Gulbim izmaksāta atlīdzība atbilstoši darba līguma noteikumiem.

Ņemot vērā datu centru un mākoņpakalpojumu tirgus straujo attīstību, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet atklāj jaunāko, jau sesto datu centru, tā būvniecībā investējot 1,4 miljonus eiro un paplašinot datu centru jaudas par vēl 60 statnēm.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaug datu centru pakalpojumu pieprasījums, turklāt tirgus prognozes liecina par šīs tendences saglabāšanos arī nākotnē. Vairāk nekā 20% no Latvijas uzņēmumiem, kuri šobrīd vēl neizmanto datu centru pakalpojumus, plāno to sākt darīt , savukārt saskaņā ar Gartner prognozēm pieprasītākie mākoņpakalpojumi pasaulē IaaS (Infrastructure as a Service) šogad augs par 27%.

Pašlaik Tet eksportē 75% no datu centru pakalpojumiem un tuvākajos gados plāno audzēt datu centra biznesa apgrozījumu par vidēji 15% gadā.

"Pēdējo 10 gadu laikā IKT ir kļuvusi par vienu no Latvijas TOP eksporta nozarēm, un tā arī ir viena no visstraujāk augošajām Latvijā. Tāpat nemitīgi attīstās datu centru pakalpojumu joma, par ko liecina arī mākoņpakalpojumu lietošanas pieaugums Latvijas uzņēmēju vidū – kopš 2018. gada tas ir pieaudzis divas reizes – un šobrīd jau 45% uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus," saka Tet izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Latvija sarunās ar Zviedrijas "Telia Company" ("Telia") par telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru operatora un tehnoloģiju inovāciju uzņēmuma "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni nevar atļauties nonākt strupceļā, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs nevaram atļauties situāciju, kad nonākam strupceļā," teica ministrs, runājot par otrdien, 16.jūlijā, valdības slēgtajā sēdē spriesto par tālākajiem scenārijiem sarunās ar "Tet" un LMT otru akcionāru "Telia".

Valainis arī atzīmēja, ka jau šobrīd sarunās ir izdevies panākt "Telia" nostājas maiņu un ieklausīšanos Latvijas pozīcijās.

"Ticu, ka šoreiz, pie šādas valdības vienprātības šajā jautājumā un pie mūsu instrumentiem, un neslēpšu, tie ir spēka instrumenti, ar kuriem mēs ejam šajās sarunās, izdosies panākt Latvijas valsts interesēm atbilstošāko risinājumu," sacīja Valainis.

Viņš atzīmēja, ka esošajai valdībai ir samērā liela vienprātība par to, kā attiecīgais jautājums tālāk būtu jārisina. "Tas varbūt ir atšķirīgais no citām reizēm, kad tieši starp valdības politiskajām partijām bija diezgan atšķirīgi viedokļi, kas tad būtu jādara ar šiem uzņēmumiem," piebilda Valainis.

Datu centru un mākoņpakalpojumu sniedzējs Tet vairāk nekā divas reizes paplašina mākoņu platformu Tet Cloud un sāk piedāvāt datu izvietošanu ne tikai Latvijā, bet arī Dānijā, informē uzņēmumā.

Paplašināšana saistīta gan ar stabili augošu pieprasījumu mājas un eksporta tirgos, it īpaši Ukrainā, gan ar Telia Latvija iegādāšanas darījumu, kad sešiem Tet datu centriem pievienojās arī resursi datu centrā Kopenhāgenā. Tet mākoņpakalpojumu biznesa apgrozījums Latvijā ir pieaudzis par 20%, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā.

“Pieprasījums pēc datu un IT infrastruktūras glabāšanas mākoņos turpina augt gan energoresursu cenu kāpuma, gan arī nestabilas ģeopolitiskās situācijas dēļ, ko redzam gan pēc Latvijas tirgus rezultātiem, gan mūsu lielākajā eksporta tirgū Ukrainā. Pateicoties Telia Latvija iegādāšanas darījumam, kas noticis šī gada pavasarī, mēs esam pilnībā gatavi nodrošināt papildu mākoņu resursus esošajiem un jauniem klientiem, pie tam piedāvājot glabāt datus gan Latvijā, gan Dānijā,” saka Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Nākamo trīs gadu laikā datu pārraides apjoms dubultosies un izaugsme aptuveni šādu tempu saglabās arī turpmāk, intervijā aģentūrai LETA prognozēja tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Viņš norādīja, ka vienlaicīgi attīstās arī tehnoloģijas un daudz mazāka izmēra iekārtas jau pašreiz spēj pārraidīt daudz lielākus datu apjomus. Tomēr "Tet" ir stratēģiski pareizi veicis investīcijas optisko tīklu attīstībā, un tādēļ salīdzinoši mierīgi skatās uz šīm tendencēm.

Vienlaikus, runājot par atteikšanos no kādu tehnoloģiju izmantošanas, Tatarčuks norādīja, ka "Tet" vairāk nekā piecus gadus pamazām pāriet no DSL vai vara tīklu tehnoloģijām uz nākamās paaudzes risinājumiem, kas palielina datu pārraides ātrumu no trīs līdz desmit reizēm atkarībā no tehnoloģiskā risinājuma.

Nākotnes drošais risinājums ir optiskie tīkli, tādēļ "Tet" priekšrocība ir, ka uzņēmums no 2017.gada investē optiskajos tīklos, un šobrīd tie ir pieejami vairāk nekā 550 000 mājsaimniecību. Tāpat arī "Tet" ir būtiska loma arī mobilo tīklu attīstībā, jo lielākā daļa bāzes staciju arī ir pieslēgtas optiskajiem datu pārraides tīkliem.

Ķīpsalā sācis darboties tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" ierīkotais viedais apgaismojums, kas pielāgojas satiksmes plūsmai, informē "Tet" pārstāvji.

Viedās pilsētas pilotprojekts Ķīpsalā top sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Rīgas domi, pašvaldības aģentūru "Rīgas gaisma" un "Draugiem Group" meitasuzņēmumu "Idea Lights".

"Tet" ar viedajām gaismām aprīkojis kopumā 55 stabus Ķīpsalā, un uz stabiem, kas ir aprīkoti ar jaunajām LED lampām un kustības sensoriem, ir pieejamas uzlīmes ar QR-kodu, kuru ieskenējot var noskaidrot ietaupīto elektroenerģiju, satiksmes intensitāti konkrētajā ielas posmā un oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu.

"Tet" korporatīvās attīstības direktors Māris Dreimanis norāda, ka līdz šim uzņēmums testējis dažādas gaismas intensitātes variācijas, lai atrastu labāko, kas gan palīdzēs uzlabot energoefektivitāti, gan apmierinās iedzīvotāju vēlmes. Tumšajā diennakts laikā ielas nepaliks neapgaismotas, bet apgaismojuma intensitāte tiks būtiski samazināta, kamēr uz ielām nav kustības, tādējādi palīdzot ievērojami samazināt elektroenerģijas patēriņu.