Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

1. oktobrī Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta Pasaules izstāde EXPO 2020, kurā piedalīsies vismaz 192 valstis un tiek gaidīti vairāk nekā 25 miljoni viesu.

Tur patiešām būs visi – arī Latvija, kuras paviljons atradīsies "Iespēju" kvartālā. Tuvo Austrumu uzņēmēju kartē Latvija kā potenciāls biznesa partneris ir parādījusies nesen – pirms 5–6 gadiem. Mums vēl ir daudz, ko mācīties, bet vienlaikus arī brīvas rokas zīmēt šo karti tā, kā mēs gribam. Dubaijā mēdz teikt – ja tev ir ideja, kas šķiet neiespējama, te ir īstā vieta pierādīt, ka tā ir reāla! Iespēja sevi parādīt EXPO ir patiešām lieliska iespēja, kas jāizmanto, un ne tikai labu attiecību vārdā.

Uz Dubaiju – ar attieksmi

Dalība EXPO ir Latvijas un AAE pēdējo sešu gadu savstarpējo attiecību loģisks turpinājums: Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas atvēra vēstniecību AAE, pirmā, kas atvēra ekonomisko pārstāvniecību, un mēs joprojām esam vienīgā Baltijas valsts, kam ir tiešie lidojumi ar AAE. Savukārt AAE vēstniecība Latvijā līdz šim brīdim ir vienīgā Persijas līča valstu vēstniecība Baltijas valstīs.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Saūda Arābijā no svētdienas sievietēm atļauts vadīt automašīnas, izbeidzot pasaulē pēdējo aizliegumu sievietēm sēsties pie auto stūres.

Daudzas sievietes jau tūlīt pēc pusnakts izmantoja šo iespēju un izbrauca pilsētu ielās, pēc tam sociālajos tīklos daloties ar foto un video, kuros viņas redzamas, vadot auto.

Pagājušā gada nogalē varasiestādes nolēma, ka sievietēm būs atļauts vadīt vieglās un kravas automašīnas, kā arī motociklus.

«Sievietes Saūda Arābijā dzīvo patriarhālā struktūrā. Atļauja viņām sēsties pie stūres palīdzēs apstrīdēt sociālās un dzimumu normas, kas ierobežo mobilitāti, autonomiju un neatkarību,» ziņu aģentūrai AFP norādīja Hana al Hamri, autore topošai grāmatai par sievietēm žurnālistēm Saūda Arābijā.

Daudzām sievietēm aizlieguma atcelšana var ievērojami uzlabot ikdienu, izbeidzot atkarību no privātiem šoferiem un radiniekiem vīriešiem, lai pārvietotos ar automašīnu.

Rekordi paliek rekordi - decembra pirmajā daļā pasaule sagaidīja lielāko sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (Initial public offering jeb IPO) vēsturē.

Par vietējās Rijādas biržas iespēju izmantošanu izšķīrās Saūda Arābijas naftas milzis Saudi Aramco. Tam ar šī procesa palīdzību izdevās piesaistīt līdzekļus gandrīz 26 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir vairāk nekā līdzšinējais 2014. gada Alibaba rekords. Pēc šī IPO Saudi Aramco vērtība ir noteikta 1,7 triljonu ASV dolāru apmērā. Tādējādi tā ir kļuvusi par pašu vērtīgāko publisko kotēto biržas kompāniju pasaulē. Vēl ir tikai divas citas publiskas akciju kompānijas, kuru vērtība pārsniedz viena triljona ASV dolāru barjeru - Apple (1,18 triljoni ASV dolāri) un Microsoft (1,14 triljoni ASV dolāri). Katrā ziņā nu vērtīgākais pasaules uzņēmums tiks tirgots Rijādā nevis Ņujorkā.

Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti eksportēt savu produkciju uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), it īpaši pārtikas rūpniecības un kokapstrādes jomā, trešdien tikšanās laikā ar AAE ekonomikas ministru Sultanu bin Saedu Al Mansūri norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērta abu valstu ekonomiskajām attiecībām. Premjers uzsvēra, ka Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti eksportēt savu produkciju uz AAE, it īpaši pārtikas rūpniecības un kokapstrādes jomā. Tāpat liela nozīme esot sadarbībai investīciju jomā, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā. «Esam izvēlējušies Datos balstītu nācijas attīstības konceptu, un tas nozīmē, ka mums ir nepieciešami daudz augsti kvalificēti speciālisti. Uzskatu, ka šajā jomā perspektīvā varētu izveidoties laba sadarbība starp AAE un Rīgas Tehnisko universitāti,» teica Kučinskis.

Tāpat tikšanās laikā puses apsprieda jautājumus, kas skar Rail Baltica projektu un ar to saistīto infrastruktūras objektu izveidi. Abas puses bija vienisprātis, ka ir nepieciešams sakārtot jautājumus, kas skar investīciju aizsardzību, sadarbojoties Latvijai un AAE.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Saūda Arābijā trešdien tika atvērts pirmais komerciālais kinoteātris, izbeidzot vairāk nekā 35 gadus ilgušu kinoteātru aizliegumu konservatīvajā islāma monarhijā.

Saūda Arābijas kultūras un informācijas ministrs Avads al Avads deva atļauju atvērt jauno kinoteātri Karaļa Abdallāha Finanšu rajonā valsts galvaspilsētā Rijādā.

Uzsākot savu darbību, jaunais kinoteātris demonstrēs Holivudas filmu «Black Panther» («Melnā pantera»).

Saūda Arābijas Audiovizuālo mediju ģenerālkomisija pārbaudīja, vai šī filma atbilstoši jauniem noteikumiem ir piemērota skatītājiem, kuri ir vecāki par 15 gadiem.

Trešdienas seanss bija rezervēts tikai kino speciālistiem un šīs nozares interesentiem, bet no nākamās nedēļas kinoteātris būs atvērts plašākai sabiedrībai.

Jaunatvērto kinoteātri uzturēs ASV bāzētā firma «AMC Entertainment» saskaņā ar šomēnes parakstītu līgumu starp Saūda Arābijas valdību un šo firmu. Tas paredz, ka firma tuvāko piecu gadu laikā atvērs 30 līdz 40 kinoteātrus 15 Saūda Arābijas pilsētās.

Pēc pieciem mēnešiem Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), tiks atklāta izstāde EXPO 2020.

Dalībai šajā grandiozajā starptautiskajā notikumā šobrīd pieteikušies jau 90 Latvijas uzņēmumi, kas pārstāv visdažādākās nozares – farmāciju, kokapstrādi, medicīnu, tehnoloģiju inovācijas, programmatūru izstrādi u. c.

Par AAE gatavību 1. oktobrī atklāt vienu no šī gada lielākajiem notikumiem pasaulē tikko pārliecinājušies vairāk nekā 170 dalībvalstu delegāti. Turklāt iespēja to apmeklēt neklātienē ar digitālo rīku starpniecību būs ikvienam interesentam.

Izstādei EXPO 2020 Dubaija ir gatavojusies 10 gadus. Tas būs viens no šī gada lielākajiem notikumiem pasaulē: kaut arī Covid-19 dēļ izstāde sāksies gadu vēlāk, nekā bija plānots sākotnēji, tās rīkotāji plāno uzņemt 25 miljonus apmeklētāju.

Panākta konceptuāla vienošanās par Latvijas dalības formu EXPO 2020, kur Latvija īrēs Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) būvētu paviljonu, informē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

15.-16. decembrī ministrs darba vizītē apmeklēja Abū Dabī, kur norisinājās Latvijas-AAE Apvienotās ekonomiskās komitejas pirmā sēde. Sēdes laikā pārrunātas turpmākās abu valstu sadarbības iespējas. Sēdi vadīja ekonomikas ministrs R.Nemiro un Apvienoto Arābu Emirātu ekonomikas ministrs Sultans bin Saeds Al Mansūri (Sultan bin Saeed Al Mansoori).

Sēdes laikā abu valstu pārstāvji pārrunāja dažādus sadarbības jautājumus, vienojoties par galvenajiem virzieniem. Starp sadarbības potenciālajiem virzieniem jāmin tirdzniecības un investīciju, digitālā un inovāciju, mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu, transporta un loģistikas, izglītības, informācijas tehnoloģiju un komunikāciju, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības, tūrisma, veselības, enerģētikas un kultūras jomas.

Ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) investora atbalstu potenciāli būvējamajam futbola stadionam tiek apsvērta vieta Lucavsalā un Ziepniekkalnā, Rīgā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atklāja Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko.

Viņš pastāstīja, ka līdz šim LFF izdarīja savu mājasdarbu un Latvijā satikās ar AAE uzņēmēju Muhamedu Ali Alabaru, viņam demonstrējot vietas, kur potenciāli varētu atrasties jaunais nacionālais futbola stadions. To varētu būvēt kaut kur Ziepniekkalna centrā vai Lucavsalā. Tāpat netiek atmesta doma par iespēju minētajam mērķim pārbūvēt Skonto stadionu.

Ļašenko skaidroja, ka LFF ir jāizstrādā priekšlikuma koncepcija, savukārt AAE investors došot ziņu, kā viņš redz projekta attīstību un vietu stadionam. Ali Alabars esot pozitīvi noskaņots, un viņam ir svarīgi rast veiksmīgu biznesa modeli, lai izšķirtos par finansējuma ieguldīšanu stadiona būvniecībā Latvijā. "Tur jābūt kustībai, ne tikai futbolam, bet arī, piemēram, koncertiem," norādīja LFF prezidents.

Saūda Arābija trešdien nodemonstrējusi atliekas no droniem un vadāmajām raķetēm, kas tika izmantotas uzbrukumos tās naftas rūpniecības objektiem, apgalvojot, ka pierādījumi norāda uz Irānu.

Saūda Arābija paziņoja, ka sestdien notikušajos uzbrukumos izmantoti kopumā 25 droni un raķetes. Saūda Arābijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis sacīja, ka uzbrukuma vietās atrastas irāņu bezpilota lidaparāti «Delta Wing» un vadāmās raķetes «Ya Ali».

«Uzbrukumi tika veikti no ziemeļiem, un tos neapšaubāmi sarīkoja Irāna,» preses konferencē paziņoja Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis, piebilstot, ka pierādījumi to apstiprina.

Atbildību par šiem dronu triecieniem uzņēmušies Jemenas šīītu hutiešu nemiernieki, taču ASV uzskata, ka hutiešiem nav pa spēkam pašiem veikt šāda mēroga uzbrukumus un patiesā atbildīgā ir Irāna. Arī Saūda Arābija uzskata, ka uzbrukumos izmantotie droni nevarēja atlidot no Jemenas un hutieši piesedz Irānu.

Lielākās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) bankas ir ierobežojušas norēķinus ar Krieviju un sākušas slēgt Krievijas uzņēmumu un privātpersonu kontus.

Šādi pasākumi tiek veikti, baidoties no otrreizējām sankcijām, pirmdien, ziņo krievu laikraksts "Vedomosti", atsaucoties uz trim AAE strādājošiem uzņēmējiem un asociācijas "Delovaja Rossija" pārstāvi.

Saskaņā ar "Delovaja Rossija" pārstāvja teikto AAE bankas pašlaik nepieņem maksājumus no Krievijas un neveic pārskaitījumus pretējā virzienā, kā arī turpina slēgt krieviem piederošo uzņēmumu kontus.

Šo informāciju apstiprināja uzņēmēji, kuru uzņēmumi atrodas AAE. Pēc viņu teiktā, grūtības ar pārskaitījumiem sākās jau krietni pirms ASV prezidenta rīkojuma par sekundārajām sankcijām, kas tika parakstīts decembrī un pēc kura Turcijas, Ķīnas un citu valstu bankas pēkšņi mainīja savu politiku pret krieviem.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), 1.oktobrī tiks atklāta pasaules izstāde EXPO 2020, kuras ietvaros līdz 2022. gada 31. martam trīs tematiskos kvartālos – Ilgtspējība, Mobilitāte un Iespējas – 192 valstis dalīsies jaunākajās biznesa un investīciju iespējās.

Izstādē plānots uzņemt 25 miljonus apmeklētāju. Latvija savā nacionālajā paviljonā, kas atradīsies EXPO Iespēju kvartālā, īstenos 13 tirdzniecības misijas un virkni citu pasākumu.

Simboliska atklāšana notikusi arī Latvijas paviljonā, bet 30. septembrī ar visu dalībvalstu vēstnieku un EXPO 2020 ģenerālkomisāru līdzdalību notiks īpašs atklāšanas koncerts.

Latvijas EXPO paviljona centrālais elements būs kūdra 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas nacionālā paviljona...

“EXPO noskaņas Dubaijā ir jūtamas ik uz soļa – pirms dažām dienām radio pirmatskaņojumu piedzīvoja EXPO 2020 himna, katru dienu informācija par aktualitātēm tiek plaši atspoguļota ziņās, Dubaijas emīrs šeihs Muhameds Bin Rašids Al Maktums ar velosipēdu ir apbraukājis izstādes teritoriju, ko arī atspoguļoja mediji. Apmeklējumiem oktobra mēnesī ir arī samazināta mēneša biļetes cena – tā ir pielīdzināta vienas dienas apmeklējuma maksai. Arī Latvijas paviljonā valda rosība un patīkams satraukums, un Dubaijā ir ieradusies Latvijas paviljona komanda 10 darbinieku sastāvā, kuri sešus mēnešus būs mūsu valsts pārstāvji, vēstnieki un gidi,” stāsta Inga Ulmane, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja AAE un Latvijas paviljona EXPO 2020 direktore.

AAE ļoti lepojas ar plašo vakcinācijas aptveri, kas ierindo šo valsti starp TOP 5 valstīm pasaulē ar vislielāko vakcinēto iedzīvotāju daudzumu, un zemo Covid-19 gadījumu skaitu. Tomēr spēkā ir stingri drošības pasākumi, tāpēc dalībvalstu paviljoni būs atvērti no 1. oktobra, bet atklāšanas pasākumi notiks pakāpeniski ilgākā laika posmā. Katru dienu paredzēta kādas valsts nacionālā diena, bet vispiesātinātākās būs novembra beigas un decembra sākums, kad AAE svin valsts 50 gadu jubileju. Šajā laikā – 27. novembrī – plānota arī Latvijas nacionālā diena EXPO 2020 ietvaros.

Latviju EXPO 2020 dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti.

Sešu mēnešu laikā tiks īstenotas 13 tirdzniecības misijas un plānoti astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs.

“Tirdzniecības misijas ļaus mūsu uzņēmējiem nostiprināt nodibinātos kontaktus un iegūt jaunus. AAE nav lielākā valsts pasaulē, taču tā ir ietekmīga platforma, kas savieno Eiropu, Āziju un Āfriku un saved mūsu uzņēmējus kopā ar potenciālajiem partneriem pat no ASV un Austrālijas. Nozīmīgi notikumi būs arī Latvijas kultūras dienas, kas norisināsies 2022. gada pavasarī. Tāpat sadarbojamies arī ar citiem paviljoniem un esam aktīvi Tehnoloģiju ceturtdienu biedri – šajā grupā vairākas valstis palīdz tīkloties saviem IT uzņēmumiem. Jau pirmajā no 11 EXPO tematiskajām nedēļām, kura būs veltīta kosmosa nozarei, ekspertu paneļos piedalīsies Latvijas uzņēmēji un zinātnieki. Konkurence būs piesātināta, tāpēc uzmanību varēsim noturēt, tikai apliecinot profesionalitāti un zināšanas,” uzsver Inga Ulmane.

Savukārt tiem interesentiem, kuri uz AAE doties neplāno, tiek piedāvātas digitālās līdzdalības iespējas. Tīmekļa vietne VirtualExpo.world piedāvās izstādes norises vietas 360 grādu apskati, vienuviet apkopos izglītojošus materiālus un intervijas, nodrošinās tiešraides un pasākumu ierakstus, kā arī virtuālas tūres gida pavadībā, interaktivitātes iespējas utt. Virtuālajā tūrē visus paviljonus, arī Latvijas paviljonu, būs iespējams izstaigāt, sākot ar oktobra otro pusi.

Pasaules izstāde EXPO 2020 notiks no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. martam.

Saūda Arābija paziņojusi, ka tā pirmoreiz piedāvās tūristu vīzas, atverot valsti ārvalstu atpūtnieku apmeklējumiem, kas ir viens no pasākumiem uz naftu orientētās ekonomikas diversificēšanai.

Starptautiskais tūrisms ir viena no galvenajām iecerēm kroņprinča Mohammeda bin Salmana reformu programmā «Vīzija 2030», kurai jāsagatavo lielākā arābu pasaules ekonomika pārejai uz pēcnaftas laikmetu.

Paziņojums nāca klajā nepilnas divas nedēļas pēc postošiem dronu uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai, kuri satricināja pasaules energoresursu tirgus.

«Saūda Arābijas atvēršana starptautiskajiem tūristiem ir vēsturisks brīdis mūsu valstij,» paziņoja tūrisma nozares vadītājs Ahmeds al Hatībs.

«Viesi būs pārsteigti (..) par dārgumiem, ar kuriem mēs dalīsimies - pieciem UNESCO Pasaules mantojuma objektiem, interesantu vietējo kultūru un aizraujošu dabas skaistumu.»

Rijādā, Saūda Arābijā 7.jūnijā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) un Saūda Arābijas ekonomikas un plānošanas ministrs Faisals bin Fadel Alibrahims parakstīja līgumu par ekonomisko sadarbību, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Šis līgums turpmāk regulēs abu valstu divpusējo ekonomisko sadarbību, palīdzot Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē.

Indriksone norāda, ka divpusējās ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšana paver vēl plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī dod papildu impulsu uzņēmējiem jaunu sadarbības projektu realizācijai. "Interese no abu valstu uzņēmējiem pastāv, un ceru, ka drīzumā tā īstenosies konkrētos sadarbības projektos," pēc līguma parakstīšanas norādīja ekonomikas ministre.

Latvijas un Saūda Arābijas ekonomiskās sadarbības līgums ir svarīgākā divpusējo ekonomisko sadarbību regulējoša vienošanās, kas aptver sadarbību tirdzniecībā, ieguldījumos, finanšu nozarē, rūpniecībā, lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, transportā un loģistikā, zinātnē, tehnoloģijās un inovācijās, tūrismā, farmācijā un kosmētikā, informācijas un sakaru tehnoloģijās un citās kopīgo interešu jomās, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas ieradusies oficiālā vizītē Apvienotajos Arābu Emirātos, mudinājusi lietuviešu uzņēmējus, moderno tehnoloģiju speciālistus un lauksaimniekus apgūt šīs Persijas līča valsts tirgu un nostiprināties tajā.

Viņa norādījusi, ka Lietuvas zinātnieku prasmes var noderēt lāzeru tehnoloģiju centra attīstīšanā jaundibinātajā Masdaras zinātnes un tehnoloģiju universitātē Abū Dabī, savukārt uzņēmēji Apvienotajiem Arābu Emirātiem var piedāvāt saules baterijas.

Kā norādīts prezidentes preses dienesta paziņojumā, vizītes laikā pabeigta gaļas un olu eksporta sertifikātu saskaņošana, kas var pavērt Lietuvai tirdzniecības ceļus uz visu Persijas līča reģionu. Pašlaik Lietuvas uzņēmumi uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem eksportē labību, piena produktus un zivis, bet gaļai un olām īpašo prasību dēļ šis tirgus līdz šim bijis slēgts.

Grībauskaiti šai braucienā pavada ārlietu ministrs Lins Linkevičs, enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičiūns un uzņēmēju delegācija.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Jemenas nemiernieku uzbrukums Saūda Arābijas naftas rūpniecības objektiem bija brīdinājums par plašāku karu, atbildot uz ASV atbalstīto Saūda Arābijas militāro intervenci Jemenā, trešdien sacīja Irānas prezidents Hasans Ruhani.

«Jemenieši nav trāpījuši slimnīcai, viņi nav trāpījuši skolai, viņi nav trāpījuši Sanas tirgum. Viņi ir tikai trāpījuši industriālam centram, lai jūs brīdinātu,» pēc valdības sēdes sacīja Ruhani.

«Gūstiet mācību no šī brīdinājuma un ņemiet vērā, ka šajā reģionā var būt karš,» sacīja prezidents, kā noprotams, vēršoties pie Saūda Arābijas līderiem, kas iztērējuši miljardiem dolāru ASV bruņojuma iegādei.

Jemenas šiītu hutiešu nemiernieki uzņēmušies atbildību par sestdienas triecienu Saūda Arābijā. Tas, kā sākotnēji apgalvoja Rijādas amatpersonas, veikts ar droniem. Kā otrdien sacīja ASV amatpersona, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps uzskata, ka uzbrukumā tikušas izmantotas arī spārnotās raķetes no Irānas.