"Putnu fabrika Ķekava" biometāna gāzes ražotnē Bauskā plāno investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro, intervijā stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Pranckevičs atklāja, ka "Putnu fabrika Ķekava" jau ir vienojusies ar Bauskas pašvaldību, ražotnei ir vieta un būvniecības plāni, kā arī patlaban notiek projekta inženiertehniskā projektēšana. Tāpat par projektu sāktas sarunas ar ministriju un valdību.

Projekta rezultātā "Putnu fabrika Ķekava" kūtsmēslus un pārējos ražošanas pārpalikumus varēs pārvērst biometānā un zaļajā enerģijā.

"Projekts mums ir ļoti svarīgs, jo ļaus ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Mums būs sava gāze, kas iegūta no ražošanas pārpalikumiem, savukārt substrāts, kas paliek pāri pēc biometāna un biomasas ražošanas, ir labs mēslojums laukiem," skaidroja Pranckevičs.

Patlaban uzņēmums no valdības puses gaida, kādas būs atbalsta programmas biometāna ražotnes izveidei. Pranckevičs norādīja, ka Lietuvā šādas atbalsta programmas jau ir un to pašu "Putnu fabrika Ķekava" sagaida arī Latvijā. Atbalsta programmas ministrijas sola vasarā vai rudenī.

SIA Latvijas propāna gāze, sākot ar 2009.gada 1.jūniju samazināta maksa par sašķidrināto gāzi daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem.

Sašķidrinātās gāzes lietotājiem, kuri saņem gāzi no virszemes un pazemes grupu iekārtām un kuriem pie mājas nav uzstādīts centralizētais gāzes skaitītājs, turpmāk par gāzi būs jāmaksā Ls 3.17/m3 līdzšinējo Ls 3.45/m3 vietā. Maksājums tiek samazināts par vairāk kā 8%.

Sašķidrinātās gāzes lietotājiem, kuri saņem gāzi no virszemes un pazemes grupu iekārtām un kuriem pie mājas ir uzstādīts centralizētais gāzes skaitītājs, turpmāk par gāzi būs jāmaksā Ls 2.65/m3 līdzšinējo Ls 2.94/m3 vietā. Maksājums tiek samazināts par vairāk kā 10%.

«Maksa par gāzi iedzīvotājiem, kuriem pie mājas nav uzstādīts centralizētais gāzes skaitītājs, ir lielāka, jo SIA Latvijas propāna gāze rodoties papildus administratīvās izmaksas. Savukārt, ja namu apsaimniekotāji ir piekrituši paši administrēt maksājumus par gāzi, maksa par sašķidrināto gāzi ir mazāka,» Db skaidroja SIA Latvijas Propāna gāze juriste Zane Rone.

Gaidāmo dabasgāzes tarifu pieauguma rezultātā vislielākie izdevumi gaidāmi mazajiem uzņēmējiem un mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto apkurei.

Tā intervijā Db atzīst Sabiedrisko pakalpojumu regulēsanas komisijas padomes loceklis Gints Zeltiņš. Paredzēts, ka par jauno a/s Latvijas Gāze (LG) tarifu plānu regulatorā lēmums tiks pieņemts šodien.

Cik liels ir gaidāmais dabasgāzes tarifu pieaugums?

Pirmām kārtām jāteic, ka iepriekšējais un gaidāmais tarifs viens pret vienu nav salīdzināmi, un tam ir vairāki iemesli. Jaunajā tarifā vairs neeksistē tāds jēdziens kā abonentmaksa, un tādējādi, piemēram, iedzīvotāji, lietojot gāzes plīti, varēs salīdzināt tikai faktiskos rēķinus, bet ne tarifus. Tāpat iepriekšējais tarifs bija lineārā atkarībā tikai no mazuta cenas, bet tagad, saistībā ar jaunu līgumu ar Gazprom, piesaiste ir gan mazuta, gan arī gāzes cenu kotācijai. Tādējādi arī iepirkuma cena precīzi nav salīdzināma.

Uzņēmēji uzskata, ka viena no inflācijas mazināšanas iespējām būtu nodokļu sistēmas revīzija un konkurētspējas veicināšana.

Lai gan Briseles komisāri neredz šķēršļus cenu iesaldēšanai Latvijā, pagaidām mehānismu administratīvi regulējamo cenu iesaldēšanai neredz arī Db aptaujātie ekonomisti.

Jāpalīdz ilgtermiņā

Ja valsts kompensētu monopolkompāniju izmaksu pieaugumu un iesaldētu administratīvi regulējamās cenas, tas droši palīdzētu valsts ekonomikai īstermiņā, taču būtu jāzina, kādā veidā iziet no šīs situācijas, domā augļu un dārzeņu pārstrādes SIA Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks. Tāpēc par vispiemērotāko un reālāko variantu A. Svarenieks uzskata nevis cenu regulēšanu no valsts puses, bet atsevišķu nodokļu pārdalīšanu un mazturīgo iedzīvotāju un atsevišķu ražotāju grupu subsidēšanu. «Tas ļautu risināt mūsu situāciju,» tā A. Svarenieks.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā ārpustiesas kārtībā izskatītajiem strīdiem regulatorā starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, informē SPRK.

Tie ir strīdi, kas izskatīti padomes sēdē un par kuriem pieņemti lēmumi (nevis atbilžu sniegšana uz sabiedrisko pakalpojumu lietotāju sūdzībām). Kopumā 2016. gadā Regulatora padome izskatīja 10 strīdus. Lielākā daļa tika skatīti enerģētikas nozarē.

Astoņos ierosinātajos strīdos Regulators pieņēma lēmumu pēc būtības, savukārt divos gadījumos izbeidza strīdu izskatīšanas procesu, jo iesniedzēji atsauca savus iesniegumus.

Enerģētikas nozarē dabasgāzes apgādē tika izskatīts viens strīds par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu ar jaunu lietotāju, ja lietotājs nepiekrīt samaksāt pakalpojuma priekšapmaksu. Viens strīds tika izskatīts par sabiedrisko pakalpojumu lietotāja rīcību par konstatēto dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu. Divi strīdi izskatīti saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jaunu lietotāju līdz brīdim, kamēr netiks samaksāts parāds par objektā iepriekš patērēto dabasgāzi.

«Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.» Šie Raiņa vārdi nāk prātā, lasot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāja Valda Lokenbaha sūrošanos par regulatora nespēju kaut cik vērā ņemami ietekmēt elektroenerģijas, dabasgāzes un siltuma tarifus, kuri ļoti ietekmē ikviena Latvijas patērētāja pirktspēju un dzīves līmeni.

Pašas SPRK mājaslapā atrodama pāris teikumos formulēta regulatora misija. «Veicināt pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, sabalansēt lietotāju un ražotāju intereses, kā arī, kur iespējams, nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību un konkurenci regulējamās nozarēs.» Ļoti iespējams, ka SPRK vadītājam Lokenbaham un viņa kolēģiem šķiet, ka viņi šo misiju pilda pēc labākās sirdsapziņas. Tomēr no vienkāršo patērētāju – kā rūpniecisko, tā arī privātpersonu – skatupunkta raugoties, ar lietotāju un ražotāju jeb regulējamo nozaru interešu sabalansēšanu un patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanu regulatoram nesokas. Iespaids ir tāds, ka regulators ir kļuvis par iestādi, kura bez lielām ierunām akceptē ikvienu tarifu palielinājumu vai tarifu kāpumu potenciāli veicinošu regulējamo nozaru iniciatīvu, kuru regulējamie liek tam priekšā. Šo iespaidu vēl tikai pastiprina esošais SPRK finansēšanas modelis – kā zināms, par to maksā regulējamie uzņēmumi. Tādēļ tarifu kāpums, kas ļauj regulējamiem uzņēmumiem palielināt apgrozījumu, nozīmē arī lielākus atskaitījumus regulatora uzturēšanai. To, ka šāds viedoklis pastāv, labi zina arī SPRK strādājošie – ne velti pērnā gada nogalē institūcijas mājaslapā ievietota vēsts, ka organizācija Delna savā pētījumā atzinusi, ka regulatora budžeta veidošanās principi nerada interešu konfliktu institūcijas darbībā.

Ekonomikas ministrija izsludinājusi konkursu uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja un četriem padomes locekļu amatiem, informē EM.

Pretendenti dalībai konkursā var pieteikties EM līdz 2016. gada 5. janvārim. SPRK priekšsēdētāja un viena padomes locekļa amata pienākumu izpilde tiks uzsākta pēc 2016. gada 25. februāra, savukārt trīs padomes locekļu amata pienākumu izpilde tiks uzsākta pēc 2016. gada 2. jūlija, kad beigsies pilnvaru termiņš esošajiem padomes locekļiem.

SPRK priekšsēdētāja amata pretendentam izvirzītas šādas prasības - Latvijas Republikas pilsonība; augstākā izglītība ekonomikā, vadības zinībās, finanšu vai tiesību zinātņu jomā (doktora zinātniskais grāds tiks uzskatīts par priekšrocību); administratīvā darba pieredze un/vai vadības pieredze kādā no regulējamām nozarēm ne mazāk kā 3 gadi; starptautiska mācību un/vai darba pieredze tiks uzskatīta par priekšrocību; izpratne un labas zināšanas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jautājumiem un attīstības tendencēm, zinātniskās publikācijas regulēšanas jautājumos tiks uzskatīta par priekšrocību; zināšanas, izpratne un spēja orientēties regulējamo nozaru normatīvo aktu jomā; zināšanas komercdarbības valsts atbalsta kontroles jautājumos; teicamas latviešu un ļoti labas angļu valodas zināšanas gan rakstiski, gan mutiski;citu Eiropas Savienības oficiālo valodu zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību; vadības, organizēšanas un stratēģiskās plānošanas prasmes; prasme teorētiskās zināšanas pielietot praksē, prezentēt, argumentēt un aizstāvēt viedokli par kompetencē esošiem jautājumiem; labas analītiskās spējas; augsta atbildības sajūta un labas komunikācijas prasmes; kā arī atbilstība likumam Par valsts noslēpumu amata pienākumu pildīšanai.

Lai gan Baltijas valstīm neizdodas panākt vienošanos attiecībā uz kopīgu sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, kas ļautu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) atbalstu gāzes infrastruktūrai visās trijās valstīs, Igaunijas valsts energokompānijas Eesti Energia vadītājs Hando Suters uzskata, ka vienošanās tomēr ir iespējama.

«Šī vienošanās tiks panākta, jo tā vajadzīga visiem, un mēs to uztveram kā procesu,» viņš sacījis intervijā ziņu aģentūrai BNS, viesojoties Viļņā.

Pēc Sutera teiktā, Eesti Energia meitsabiedrība Enefit, kas jau sākusi tirgot gāzi Latvijā, pašlaik izvērtē iespējas to darīt arī Lietuvā, ienākot mazo un vidējo uzņēmumu tirgū. Vaicāts, kad tas varētu notikt viņš atbildējis: «Kolīdz vien būs iespējams.»

«Domāju, mums ir labas iespējas, jo nu mums ir piegāžu izvēle, divi avoti. Lietuva nopirkusi sašķidrināto dabasgāzi no ASV, mums ir daudzi citi piegādātāji, un arī paši esam pirkuši sašķidrināto dabasgāzi saviem klientiem, tātad vairumtirgus aug. Manuprāt, regulatori un lēmumu pieņēmēji strādā labi, veidojot Baltijas valstu gāzes tirgu un nosakot skaidrus tarifus. Tas viss palīdz sākt tirdzniecību Baltijas valstīs. Uzskatu, ka Latvijā tirgus atvēršana notikusi sekmīgi, tagad tur stingri ieņemam otro vietu, mums ir aptuveni 250 līgumi ar uzņēmumiem. Kolīdz būs iespējams, sāksim raudzīties uz Lietuvas tirgu,» viņš sacījis.

Oktobrī gaidāmais dabasgāzes tarifu kāpums var mazināt uzņēmumu konkurētspēju un pat novest tos līdz bankrotam.

Tā intervijā Db atzīst a/s Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis. Viņš arī uzskata, ka jaunās gāzes elektrostacijas būvniecība no ekonomiskā aspekta ir apšaubāma.

Līdz ar gāzes tarifu kāpumu, pieaugs arī siltuma un elektroenerģijas tarifi. Turklāt siltuma un gāzes cenas augs, visticamāk, vienlaicīgi. Vai jūs nebaida iespēja, ka šādos apstākļos daudzi patērētāji vairs nespēs apmaksāt dabasgāzes rēķinus?

Tātad sanāk, ka iecerētā jaunā gāzes elektrostacijas projekta realizācija nav ekonomiski izdevīga?

Pie pašreizējām gāzes cenām tas ir apšaubāms - mēs to ļoti labi saprotam.

Ierēķinot gāzes sašķidrināšanas, jūras transporta, un gazifikācijas izmaksas, ASV gāze Eiropā varētu nonākt par cenu, kas ir konkurētspējīgāka par Gazprom piedāvāto, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka par vienu no galvenajiem politiskajiem instrumentiem un ieročiem ir kļuvusi enerģētika. Tikai dažu mēnešu laikā Krievija sākotnēji samazināja gāzes cenu Ukrainai par 33%, bet vēlāk paaugstināja to pat par 50%. Šādām cenu svārstībām un neskaidrībai par piegādēm vajadzētu izraisīt katastrofālas ekonomiskās un sociālās sekas.

Ņemot vērā minētos riskus, Latvijai nepieciešams rīkoties pietiekoši izlēmīgi, tomēr tikpat svarīgi saglabāt vēsu galvu. Kā zināms, gāzes cena būtiski ietekmē ne tikai apkures rēķinu apmēru, bet arī tautsaimniecības konkurētspēju kopumā. Kā piemēru ministrs min - pagājušā nedēļā AS Valmieras stikla šķidra paziņoja, ka enerģijas cenas ir galvenais iemesls tam, ka jauno ražotni atvērs nevis Latvijā, bet gan ASV, kur gāzes cena ir vien apmēram trešdaļa no vidējās cenas pasaulē.

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV piedāvāto sašķidrināto dabasgāzi, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū pieejama, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners.

Viņš norāda, ka 2022.gada aprīļa sākumā toreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ar ierēdņiem un "Latvenergo" pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai "pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā".

Vizītes laikā Latvijas delegācija saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftas gāzi (LNG) 10 teravatstundu (TWh) apmērā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem. Kušners norāda, ka cena atbilstu ASV biržas "Henry Hub" cenai. Pagājušā gada laikā "Henry Hub" augstākā gāzes cena bija 30 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr šobrīd tā ir astoņi eiro par MWh, bet piedāvājuma izteikšanas laikā - apmēram 10 eiro par MWh.

Kušners uzsver, ka, ņemot vērā saspringto situāciju LNG tirgū, tā bija pretimnākšana - dot Latvijai iespēju iegādāties LNG no termināļa ASV.

Iespējams, ka turpmāk valstī tarifu regulācija būs tikai daļēja - Regulators apstiprinās vien nozares uzņēmumu administratīvās izmaksas, pārējo tarifu daļu ļaujot noteikt tirgum.

Par to Db informēja likvidējamā Liepājas sabiedrisko pakalpojumu regulatora valdes priekšsēdētājs Artis Rimma. Iecerēts, ka turpmāk tarifiem - siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas un citiem līdz šim regulētiem tarifiem būs pastāvīgā daļa un mainīgā daļa. Pastāvīgā daļa būs ražotājuzņēmuma administratīvās izmaksas, savukārt mainīgā daļa būs piesaistīta izejvielu iepirkuma cenām. Daļēji šāds princips jau ir ieviests siltumapgādes tarifiem, kur kā izejvielu izmanto dabas gāzi. Jaunais tarifu aprēķināšanas princips nodots apspriešanai nozares uzņēmumu asociācijām.

Db jau vēstījis, ka līdz gada beigām paredzēts likvidēt visus reģionālos regulatorus, to funkcijas centralizējot un nododot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.

Db.lv publicē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas prognozes par to, kāds Latvijai būs 2008.gads.

"Iekšzemes kopprodukts

Šai sakarā vēl lielākas bažas izraisa stagnācija apstrādes rūpniecībā. Šogad apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas ekonomikā turpināja samazinājies un 2007. gada 3. ceturksnī bija tikai 10.7%, ko sekmēja gan joprojām strauji pakalpojamu sektoru pieauguma tempi, gan arī lejupslīde pašā apstrādes rūpniecības nozarē. Ņemot vērā, ka rūpniecība ir galvenā eksportējošā nozare Latvijā, nākotnes eksporta perspektīvas ir vēl pesimistiskākas. Jau tagad eksporta rādītāji nav īpaši iepriecinoši, jo vairākas nozarēs eksporta pieaugums ir novērots tikai eksportētās preces sadārdzināšanas dēļ, nevis pateicoties apjomu pieaugumam.

Ceturtdien, 4.septembrī, Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra noteikumos Nr.1068 „Noteikumi par valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un tās maksāšanas kārtību”.

Noteikumu projekts paredz samazināt ikgadējo valsts nodevas likmi par katru sabiedrisko pakalpojumu veidu valsts un pašvaldības regulējamās nozarēs Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Saskaņā ar grozījumiem valsts nodevas likme par katru sabiedrisko pakalpojumu veidu valsts regulējamās nozarēs būs 0.18 procenti (iepriekš 0.2), bet katram pašvaldības regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam - 0.35 procenti (iepriekš 0.40) no komersanta sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma iepriekšējā kalendāra gadā, Db.lv informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas inda Pastare.

Samazinot nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts un pašvaldību regulējamās nozarēs, attiecīgi samazināsies regulējamo komersantu maksājamās nodevas apjoms, kas tieši ietekmē sniegto regulējamo pakalpojumu tarifus un cenas. Tādejādi tiks samazināts sabiedrisko pakalpojumu komersantu ekonomiski pamatoto izmaksu pieaugums, kas tiek ņemts par pamatu tarifu pieaugumam.

Viena no Vācijā lielākajām enerģētikas kompānijām "Uniper" paziņojusi, ka grasās maksāt par Krievijas gāzi, izmantojot Maskavas jaunizveidoto maksājumu sistēmu, kas, kā norāda tās kritiķi, domāta sankciju apiešanai.

Enerģētikas koncerns ceturtdien atklāja, ka vairs nepārskaitīs maksājumus par Krievijas gāzi uz Eiropā bāzētu banku, bet uz Krievijas banku, tādējādi izpildot Maskavas prasību maksājumus par gāzi saņemt rubļos.

Izskanējušas ziņas, ka citas Eiropas enerģētikas kompānijas arī gatavojas līdzīgiem darījumiem.

"Uniper" uzstāj ka koncernam neesot citas iespējas, lai nodrošinātu gāzes piegādes, un noraida kritiku, ka tādā veidā tas pārkāpj ES noteiktās sankcijas.

"Uzskatām, ka ir iespējama maksājumu konvertācija, kas atbilst sankciju noteikumiem un Krievijas dekrētam," Lielbritānijas sabiedriskajai raidsabiedrībai BBC norādījis "Uniper" preses dienests.

Dabasgāzes tarifi, sākot ar 1. maiju, tikai nedaudz atpaliks no cenām, ko par gāzi maksās Rietumeiropas valstis.

A/s Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis intervijā Db atklāj, ka gāzes tarifi šogad varētu augt vidēji par 50 %, bet tuvāko trīs gadu laikā - vēl par 20 līdz 30 %.

Jau ilgu laiku tiek spriests par to, ka jau pavasarī Latvijā varētu būt lielāki dabasgāzes tarifi. Cik liels tad ir gaidāms šis tarifu pieaugums?

Galvenais, ko mēs pērn gribējām panākt, viesojoties ar toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti pie Gazprom vadītāja Alekseja Millera, bija vienošanos noslēgt ar visām trīs Baltijas valstīm trīsgadīgu gāzes piegādes līgumu, kurā būtu noteikta gāzes cena ar formulu, kas darbotos visus trīs gadus. Līdz šim katru gadu pieauga mazuta cenas un mainījās arī gāzes cenas. Tādējādi Gazprom katru gadu mums mainīja gāzes pārdošanas cenu un mums caur regulatoru bija jāmaina tarifi visiem mūsu patērētājiem. Nepatīkamākais šajā situācijā bija tas, ka mēs ar Gazprom šo līgumu parasti parakstījām gada beigās, kad visiem siltumražošanas uzņēmumiem budžeti jau ir gatavi, bet mēs tiem nevarējām pateikt, cik būs jāmaksā par gāzi. Pašiem mums bija budžets bez pareizas gāzes iepirkšanas cenas. Regulatoram iesniedzām tarifu projektu apJauno gadu, kas nozīmē, ka reāli jaunos tarifus varējām piemērot, sākot ar maiju. Tādējādi LG kā kompānija un arī mūsu patērētāji bija ļoti sliktā stāvoklī. Tagad beidzot izdevās pārliecināt Gazprom, lai mums iedod tādu formulu, kas darbotos vismaz trīs gadus.

Ja AS Latvijas Gāze (LG) atļaus Latvenergo piekļūt gāzes infrastruktūrai, elektroenerģijas kompānija gāzes testa partiju no Lietuvas varētu saņemt martā, aģentūrai LETA apstiprināja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis.

Kā ziņots, Lietuvas valsts enerģijas grupas Lietuvos Energija gāzes tirdzniecības uzņēmuma Litgas ģenerāldirektors Vītauts Čekanavičs informēja, ka pirmo gāzes izmēģinājuma piegādi no Lietuvas Latvijas valstij piederošajam uzņēmumam Latvenergo cer īstenot mēneša laikā.

Siksnis apliecināja, ka Litgas ir paudusi gatavību piegādāt Latvenergo gāzi viena miljona kubikmetru apjomā par izdevīgāku cenu, nekā piedāvā LG.

«Ja LG atļaus piekļūt infrastruktūrai, Latvenergo Lietuvas gāzi varētu saņemt jau martā,» teica Siksnis.

LG patlaban aģentūrai LETA nekomentēja, kāds būs tās lēmums - atļaut vai neatļaut Latvenergo piekļūt gāzes infrastruktūrai, taču Siksnis zināja teikt, ka LG atbildei vajadzētu būt zināmai līdz šā mēneša beigām.

Krievijas gāzes milzim Gazprom patiesībā ir māla kājas, intervijā Db stāsta Alans Railijs (Alan Riley), Eiropas konkurences lietu eksperts.

«Viena ļoti svarīga lieta, kas jāapzinās, ir tas, ka cilvēki enerģijas sektorā «spēlē spēles». Ļaujiet paskaidrot - krievi apgalvo, ka tie gāzes ieguves laukos sadedzina* 15 mljrd. m3 gāzes, kas jau ir liels apjoms, bet Pasaules Bankas pētījums parāda, ka patiesībā sadedzināti tiek 50 mljrd. m3, kas ir apmēram 60?% no Lielbritānijas ikgadējā patēriņa,» sarunu sāk A. Railijs, daudzu publikāciju un pētījumu par ES un Krievijas enerģētikas attiecībām un jautājumiem autors, tūlīt paskaidrojot: «Ir ļoti grūti tikt pie patiesiem skaitļiem un informācijas.»

«Es negribu kļūdīties, jo tas, ko es saku, ir, ka ar Krievijas gāzes piegādēm ir nopietnas problēmas. Mans galvenais secinājums ir, ka Gazprom patiesībā ir milzis uz māla kājām, nevis «mums ir jāpērk gāze no krieviem, tur neko nevar padarīt»,» skaidro profesors.

Lietuvas lielākais gāzes lietotājs - koncerna Achemos grupe pārvaldītais Jonavas mākslīgā mēslojuma ražošanas uzņēmums Achema - gatavojas pirkt sašķidrināto dabasgāzi no Norvēģijas koncerna Statoil, kas jau piegādā Lietuvai gāzi caur Klaipēdas termināli.

Kā liecina ziņu aģentūras BNS avotu informācija, abas kompānijas plāno janvāra beigās parakstīt gāzes piegādes līgumu uz vienu gadu, kas paredzētu, ka Achema šogad iegādājas 500 miljonus kubikmetru gāzes, maksājot par to zemāku maksu nekā valsts kontrolētā gāzes tirdzniecības kompānija Litgas.

Cenu starpība skaidrojama ar to, ka Achema gāzi pirks saskaņā ar īstermiņa vienošanos un faktiski tikai gada siltajā laikā, kad sašķidrinātās gāzes cenas ir viszemākās, savukārt Litgas nodrošina gāzi siltumenerģijas ražotājiem arī ziemā, kad cenas ir augstākas.

Achema preses sekretāre Janina Sabaite-Meļņikoviene aģentūrai BNS vispirms sacīja, ka nevar apstiprināt šo informāciju, bet vēlāk solīja to komentēt.

Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā Igaunija vai Lietuva, jo jau ir zināmas dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Tiesa, kuros tirgos šī gāze tiks realizēta, rādīs laiks, taču noteicošais faktors, visticamāk, būs cena.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Viņa norāda, ka ekspluatācijā ir nodots dabasgāzes savienojums starp Lietuvu un Poliju, kas ļauj zilo energoresursu iegādāties citviet Eiropā un to pārsūknēt uz Latviju. Ir arī gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, bet Latvijai paredzēto sašķidrināto gāzi pašlaik var saņemt, izmantojot Klaipēdas termināli un vēlā rudenī – arī Paldisku termināli.

Fragments no intervijas

Cik daudz dabasgāzes pašlaik ir Latvijā?

Šā gada 25. jūlijā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē kopumā bija 11,12 TWh gāzes. (Latvija kopumā gadā patērē ap 12 TWh). Protams, ka tikai daļa no dabasgāzes, kas atrodas Inčukalnā, pieder tiem uzņēmumiem, kuri šo energoresursu tirgo Latvijā. Diemžēl informācija, kuram uzņēmumam un cik daudz dabasgāzes pieder Inčukalna pazemes noliktavā, ir komercnoslēpums. Varu teikt, ka Inčukalnā ir dabasgāzes valsts rezerves un energokompānijas Latvenergo pašu rezerve 2 TWh, kā arī 0,8 TWh no tām 2 TWh, kuras valdība uzdeva iegādāties Latvenergo.

2007.gada 19.decembrī Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par 42 218,30 latu lielu naudas soda un tiesiskā pienākuma piemērošanu SIA Latvijas propāna gāze (LPG), kas atrodoties dominējošā stāvoklī sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un tirdzniecības no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu dzīvojamo mājām Ventspils pilsētā un Ventspils pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumu tirgos, ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli, liecina padomes sniegtā informācija medijiem.

LPG Ventspils namu apsaimniekotājiem izvirzīja nepamatotas prasības, kā arī mērķtiecīgi radīja šķēršļus citu tirgus dalībnieku darbībai šajā tirgū, norāda Konkurences padome.

29.06.2006. KP saņēma Ventspils pašvaldības un dzīvojamo māju apsaimniekotāju iesniegumu izvērtēt SIA Latvijas propāna gāze (LPG) darbības likumību, tajā skaitā sūdzoties par to, ka LPG ir ieplānojusi pārtraukt patērētāju apgādi ar sašķidrināto naftas gāzi pa cauruļvadiem no gāzes tvertnēm, nodrošinot sašķidrinātās naftas gāzes piegādi patērētājiem balonos, noslēgt līgumu ar LPG par dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi, maksājot 1,12LVL no katra dzīvokļa mēnesī, un izvirzot prasības dzīvojamo māju apsaimniekotājiem, ja mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi (hermētiskuma pārbaudi) veiktu cita licencēta firma.

AS Latvijas Gāze (LG) lūgs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) skaidrot, kā rīkoties ar Latvenergo pieteikumu piekļūt gāzes sadales sistēmai.

LG pārstāvis Vinsents Makaris skaidroja, ka LG nosūtījusi vēstuli Latvenergo, skaidrojot, ka gāzes koncernam nav skaidrs, kā patlaban rīkoties ar piekļuves pieteikumu sadales sistēmai, jo pieņemtais Elektroenerģijas likums esot pretrunā ar privatizācijas līgumiem un LG ekskluzīvajai licencei.

Makaris piebilda, ka LG vērsīsies SPRK ar lūgumu izskaidrot, kā būtu pareizi rīkoties, lai tiktu ievērots likums, licences nosacījumi un citas saistības.

Savukārt Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis norādīja, ka uzņēmums ir saņēmis LG vēstuli, kurā nav apstiprināta iespēja Latvijas gāzes sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai, lai transportētu dabasgāzi no trešajām pusēm šī gada martā. Līdz ar to Latvenergo jau trešo reizi tiek liegts iegādāties Lietuvas komersantu piedāvātu komerciāli izdevīgu gāzes apjomu Latvenergo ražošanas vajadzībām.

Pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi, atzīmē raidījums.

Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro, kuru izmanto, piemēram, gāzes balonos vai mašīnām ar autogāzi.

Lielākie šīs gāzes tirgotāji Latvijā ir uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" (LPG) un "Intergaz". 90% LPG līdz 2022.gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai "Areti International Group". To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kurš bijis "Latvijas gāzes" līdzīpašnieces "Itera Latvija" padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc "Areti International Group" aiziešanas no kompānijas par LPG patiesajiem labuma guvējiem kļuvuši Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.