Taksometru vadītāju reģistrā šobrīd ir reģistrēti 4520 transportlīdzekļu vadītāji, kuri ir tiesīgi vadīt taksometru vai veikt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, informē Autotransporta direkcija.

Reģistrēto vadītāju skaits pusgada laikā ir pieaudzis par 87%. Vadītāju reģistrāciju un izslēgšanu no Taksometru vadītāju reģistra veic Autotransporta direkcija.

No 2018. gada 1. jūnija pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili drīkst nodrošināt tikai Taksometru vadītāju reģistrā reģistrēti vadītāji. Šī gada 1. jūnijā reģistrēti bija 2420 autovadītāji, un pusgada laikā reģistrēto vadītāju skaits ir pieaudzis par 87%, sasniedzot 4520 transportlīdzekļu vadītājus (vadītāju reģistrācijas dinamiku skatīt 1. attēlā). Autotransporta direkcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vadītāju skaita straujais pieaugums ir saistīts jaunajām prasībām taksometru pārvadājumos un pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili pakalpojuma attīstību un popularitātes kāpumu.

Uzņēmumu vadītāji jaunajā, dziļi digitalizētajā pasaulē redz potenciālu attīstībai, uzņēmumu vadītājos ir atgriezies optimisms, taču pieaug bažas par kvalificētu darbinieku piesaisti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta profesionālo pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja (PwC Baltic CEO Survey 2022) atklāj vairākas interesantas tendences.

Fragments no intervijas

Kāda ir kopējā situācija uzņēmumu vadītāju skatījumā?

2022. gada pirmajos mēnešos pēc ilgāka laika varam vērot sava veida atgriešanos pirmspandēmijas laikā. Tiek apspriesta pakāpeniska ierobežojumu atcelšana, uzņēmumi un institūcijas atsāk sniegt pakalpojumus klātienē. Tiesa, šī atgriešanās jāliek pēdiņās, jo divu gadu laikā notikušās pārmaiņas ir uz visiem laikiem mainījušas daudzus procesus sabiedrībā, attiecībās, biznesa vidē. Uzņēmumu vadītāji šajā jaunajā, dziļi digitalizētajā pasaulē saskata labu potenciālu attīstībai, tāpēc viens no PwC Baltic CEO Survey nozīmīgākajiem secinājumiem: biznesa vidē saglabājas optimisms.

Ekonomikas lejupslīde ir mazinājusi uzņēmumu vadītāju pārliecību par nākotnes biznesa perspektīvām un tuvāko trīs gadu laikā ir sagaidāma tikai lēna un pakāpeniska situācijas uzlabošanās, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) ikgadējās vispasaules uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti.

Visu pasaules reģionu uzņēmumu vadītāju optimisms sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2003.gada, kad PwC uzsāka apkopot uzņēmumu vadītāju prognozes. Tikai 21% vadītāju ir pārliecināti par to pārstāvēto uzņēmumu ienākumu palielināšanos nākamo 12 mēnešu laikā, savukārt pagājušajā gadā uz šo jautājumu pozitīvu atbildi sniedza 50% aptaujāto. Vairāk kā ceturtdaļa respondentu atzīst, ka ir pesimistiski noskaņoti par nākamā gada izredzēm. Pētījuma rezultāti šodien tika prezentēti Davosā, Šveicē notiekošā ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma ietvaros.

Pasaules uzņēmumu vadītāji nav pārliecināti par ilgtermiņa izaugsmi, paredzot lēnu atgūšanos. Izteikti - no 42% gadu iepriekš, kad vadītāji tikai sāka izjust kredītu krīzes ietekmi globālajā ekonomikā, uz 34% šobrīd - ir samazinājies to vadītāju īpatsvars, kas ir pārliecināti par sava uzņēmuma izaugsmi trīs gadu laikā. Negatīvo ekonomikas ziņu ietekme uz pasaules uzņēmumu vadītāju noskaņojumu bija novērojama arī aptaujas veikšanas laikā (intervijas tika veiktas vairāku nedēļu periodā) – aptaujas sākumā aptaujāto vadītāju vērtējums bija daudz optimistiskāks nekā aptaujas noslēgumā.

Pēdējās dienās mediju telpā ir izskanējuši atšķirīgi viedokļi par LIAA vadītāja atlases procesu. No vienas puses tiek norādīts, ka gan LIAA atlases process, gan arī citu vadītāju atlase valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs notiekot pārāk lēni un birokratizēti. No otras puses tiek argumentēts, ka konkursa izbeigšana “finiša taisnē” bez papildus plašāku skaidrojumu sniegšanas samazina profesionāļu interesi kandidēšanai uz līdzīgiem amatiem valsts pārvaldē.

Tā kā manis vadītajam uzņēmumam Fontes ir plaša un ilgstoša pieredze vadītāju atlasē gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā, nolēmu statistiski pārbaudīt, vai tik tiešām valsts pārvaldes vadītāju atlases procesi ir nesamērīgi gari, kā arī, vai pastāv iespējas vadītāju atlasi optimizēt un padarīt saprotamāku.

Statistikas dati tuvplānā

Lai atbildētu uz jautājumu, vai valsts pārvaldes organizētie vadītāju atlases konkursi nav pārlieku gari, esmu apkopojusi informāciju par Fontes pēdējo četru gadu laikā veiktajiem publiskā un privātā sektora augstākā līmeņa vadītāju (padomes locekļu, valdes locekļu un pielīdzināmo amatu) pilna atlases cikla projektiem. Šādu projektu ietvaros visupirms tiek veikta tirgus izpēte, uzrunājot un nereti arī pierunājot atbilstošākos kandidātus piedalīties konkursā. Tam seko dalība intervijās un kompetenču novērtēšanas procesā ar tālāk izvirzītajiem kandidātiem.

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.

Baltijas uzņēmēji ir daudz optimistiskāki par Rietumeiropas kolēģiem attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi. Kā lielākos draudus uzņēmumu vadītāji saskata ģeopolitisko konfliktu, inflāciju un energokrīzi, pret kuriem cīnīsies ar darbības efektivitātes paaugstināšanu, jauniem produktiem un ieiešanu jaunos tirgos.

To atklāj profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) šogad veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja.

“Kad šķita, ka Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi jau izdevies pārvarēt un esam iemācījušies dzīvot, t.sk. pēcpandēmijas pasaulē, nāca nākamā krīze, kuru joprojām grūti aptvert. Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un straujais inflācijas pieaugums bija un aizvien ir pārbaudījums ekonomikai, iedzīvotājiem un uzņēmumiem,” kopējo situāciju iezīmē PwC Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Minētie faktori ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un citviet pasaulē samazinājuši uzņēmumu vadītāju optimismu par globālo tautsaimniecības izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā. “Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju visās trīs Baltijas valstīs prognozē, ka tuvāko 12 mēnešu perspektīvā pasaules ekonomika piedzīvos lejupslīdi, taču vēl skeptiskāki par tautsaimniecības izaugsmi ir uzņēmumu vadītāji Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā - 74%, Rietumeiropā - 75% un citos reģionos, globālajam rādītājam šogad sasniedzot 73%, kas ir vērtējama kā pesimistiskākā prognoze pēdējo 10 gadu laikā,” skaidro Z. Elksniņa-Zaščirinska.

Latvijas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju pirktspēja ir zemāka nekā Lietuvas kolēģiem, tomēr augstāka nekā Skandināvijā.

To atklāj jaunākais starptautiskās vadības konsultāciju kompānijas Hay Group pētījums, kas aptver 51 pasaules valsti. Pētījumā ir salīdzinātas augstākā līmeņa vadītāju reālās algas — kas paliek pāri pēc nodokļu nomaksas un dzīvošanas izmaksām, ko apēķina pēc vidējiem patēriņa paradumiem konkrētajā valstī.

Pasaules kartē, kas ataino augstākā līmeņa vadītāju pirktspēju, Latvijā un Igaunijā, tāpat kā, piemēram, ASV, Kanādā, Indijā, Ukrainā un Francijā, tā raksturota kā zema. Savukārt Lietuvas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā viņu kolēģi Krievijā, Ķīnā, Spānijā, Vācijā un Polijā, bauda relatīvi augsta atalgojuma augļus.

Eiropā 60% uzņēmēju sagaida augstāku peļņu, bet 53% ir optimistiski par ieņēmumu pieaugumu, informē konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz uzņēmumu vadītāju viedokļu pētījumu "CEO Outlook Pulse", kas ir veikts šī gada martā un aprīlī visā pasaulē.

Pētījumā secināts, ka aptuveni trešdaļa jeb 32% uzņēmumu vadītāju Eiropā patlaban ir optimistiskāki par globālo ekonomisko izaugsmi, nekā tie bija pirms gada, kamēr 56% uzskata, ka situācija nav mainījusies.

Vairāk nekā puse jeb 53% uzņēmumu vadītāju Eiropā sagaida augstākus ieņēmumus salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, bet 60% vadītāju patlaban plāno augstāku uzņēmuma peļņu.

Bet 12% uzņēmumu vadītāju noskaņojums par ekonomisko izaugsmi patlaban ir pasliktinājies salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, 9% vadītāju ir pesimistiskāki par uzņēmuma peļņu, bet 8% ir sliktākās domās par ieņēmumu pieaugumu.

"EY" partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols norāda, ka uzņēmēji, tostarp Latvijā, jau ilgāku laiku saskaras ar vienām un tām pašām problēmām un veidojas pārliecība, ka ar tām ir iespējams tikt galā. Proti, vadītāji ir pieskaņojušies augstākām kapitāla izmaksām, pārskata savus investīciju plānus un ir piemērojušies ģeopolitikas riskiem, tostarp dažādiem piegāžu traucējumiem un sankciju atbilstības jautājumiem. Vadītāji ir pieraduši pie esošās situācijas un jaunas pārmaiņas tiek gaidītas tagad jau ar mērenu optimismu.

Teju visi uzņēmumu vadītāji pasaulē sagaida ekonomikas lejupslīdi – atšķiras vienīgi viedokļi, cik dziļa un ilga tā būs, liecina Jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums EY CEO Outlook Pulse.

Proti, 25% vadītāju sagaida mērenu un īstermiņa ekonomikas attīstības sabremzēšanos, kamēr 41% domā, ka ekonomiskā lejupslīde būs mērena, taču noturīga. Tikmēr 18% sagaida dziļu, taču īstermiņa ekonomikas lejupslīdi, bet 15% domā, ka ekonomikas attīstības samazināšanās būs gan dziļa, gan noturīga. Tikai 1% uzņēmumu vadītāju pasaulē ekonomisko lejupslīdi negaida.

EY pētījumā tomēr arī novērojamas pozitīvas tendences, proti, salīdzinājumā ar šī gada janvāri, samazinās to vadītāju skaits, kas sagaida “dziļu” ekonomikas lejupslīdi – gan īstermiņa, gan noturīgu sabremzēšanos janvārī gaidīja pat 50% uzņēmumu vadītāju, bet tagad 33%. Tāpat arī 47% uzņēmumu vadītāji šobrīd atzīst, ka viņu noskaņojums par uzņēmuma gaidāmo sniegumu tuvāko 12 mēnešu laikā ir kļuvis optimistiskāks salīdzinājumā ar gada sākumu.

Lai arī Latvijas ekonomika gada griezumā uzrādījusi straujāko kāpumu Eiropas Savienībā, Latvijas uzņēmēju noskaņojumā nav vērojams konsekvents optimisma pieaugums, liecina bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Indeksa vērtība šā gada otrajā ceturksnī ir kritusies par 0,59 punktiem un ir 52,36 punkti.

Latvijas uzņēmēju vidū vērojams mērens optimisms, un Citadele Index vērtība kopš 2012.gada 1.ceturkšņa arvien ir virs 50 punktu robežas, tomēr indeksa vērtība svārstās un nav novērojams konsekvents optimisma pieaugums. Šī gada 2.ceturksnī tagadnes vērtējumā uzņēmēji ir visai piesardzīgi – tās indekss ir 50,83 punkti, savukārt nākotnes indekss ir noslīdējis no 56,74 punktiem līdz 53,89 punktu atzīmei.

Indeksa vērtības, kas pārsniedz 50 punktu robežu, liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt par uzņēmēju pesimismu var runāt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu.

Optimisms par dažādiem indikatoriem dažādās pasaules vietās, kas atspoguļo labāku situāciju ekonomikās, tomēr ietver divas lamatas – vienas acīmredzamas, otras – smalkākas, raksta The Economist.

Acīmredzamās lamatas ir sekojošas: cerību uzliesmojumi var tikt interpretēti kā spēcīgas atlabšanas sākums, taču vienīgais, ko tie rāda: lejupslīdes temps mazinās.

Optimisms ir viena lieta, bet ilūzija, ka pasaules ekonomika atgriežas normālās sliedēs, var kavēt atlabšanu un bloķēt politiskās rīcības, kas novērstu tālāku ekonomikas pagrimumu.

The Economist akcentē divus faktorus, kas „saindēs ekonomiku” uz ilgu laiku. Galvenais ir banku krīze un kredītproblēmas „burbuļa” ekonomikās, īpaši Amerikā un Lielbritānijā, kur nobijušies cilvēki ir tendēti taupīt. Otrs – daudzas ekonomikas ir skāris negaidīts privātā pārrobežu kapitāla plūsmas kritums jeb piesardzīgie investori patur naudu paši savās mājās. The Economist norāda, ka, lai atgūtu investoru uzticību, būs nepieciešami gadi.

Ražotāju un pakalpojumu sniedzēju vidū lēnām sāk atgriezties optimisms, savukārt būvnieki kļūst aizvien pesimistiskāki, šādu tendenci šī gada trešajā ceturksnī novēroja Parex Index.

Šī gada trešajā ceturksnī Parex Index (lietišķās aktivitātes indekss) visvairāk ir pieaudzis uzņēmējiem, kas strādā ražošanas un pakalpojumu sfērā, savukārt tie, kas strādā būvniecības nozarē, situāciju raksturo pesimistiskāk nekā otrajā ceturksnī. Salīdzinot ar šī gada otro ceturksni ražošanas un pakalpojumu nozarēs vērtējums pieaudzis par attiecīgi 3.84 un 2.39 punktiem, savukārt būvniecības nozarē tas pasliktinājies par 2.48 punktiem.

Pētījuma dati arī liecina, ka saglabājusies tendence, ka ekonomisko situāciju valstī un biznesa attīstības iespējas uzņēmumi, kuros ir pārstāvēts ārvalstu kapitāls, kopumā vērtē pozitīvāk, nekā vietējie uzņēmumi.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir labākais pēdējo piecu gadu laikā, lielajiem uzņēmumiem sasniedzot pat pirmskrīzes gadu optimismu, liecina Citadele Index.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir uzlabojies, un Citadele Index ir 52.4 punkti, salīdzinot ar indeksu 51.3 iepriekšējā ceturksnī. Tas ir optimistiskākais uzņēmēju noskaņojums kopš 2013. gada sākuma, kad Citadele Index bija līdzvērtīgs.

Turklāt Latvijas lielo uzņēmēju noskaņojums sasniedzis sen nepieredzētu optimismu un ir pirmskrīzes gadu līmenī. Uzņēmumu ar vairāk nekā 250 darbiniekiem Citadele Index šoruden ir 62.5 punkti, kas ir augstākais indekss kopš 2006. gada nogales, kad tas bija bija 63.5.

Mazie un vidējie uzņēmēji gan ir noskaņoti piesardzīgāk. Ar indeksu 57.0 optimistiski noskaņoti ir vidējo uzņēmumu vadītāji ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249. Mazo uzņēmumu, kuri dod darbu no 10 līdz 49 darbiniekiem, indekss ir 52.6, bet mikrouzņēmumu optimisms ir piesardzīgāks - 50.6 punkti.

Augsta līmeņa vadītāju gada bruto alga pasaules lielākajos uzņēmumos vidēji ir 1,45 miljons eiro, kas ir 3,8 % pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Dati atspoguļoti augsta līmeņa vadītāju meklēšanas kompānijas Pedersen & Partners vispasaules pētījumā, kas aptvēra 1800 augsta līmeņa vadītājus 340 uzņēmumos no 18 valstīm. Dati par algām tika iegūti no pasaules lielākajiem uzņēmumiem ar vidēji 133,3 tūkstoši darbiniekiem, 42,7 miljardu eiro vidējo apgrozījumu un EBIT 4,1 miljardu eiro vērtībā.

Atalgojumu veido vidējā pamatalga 711,6 tūkstošu eiro un ikgadējā prēmija 738,4 tūkstošu eiro vērtībā. Augsta līmeņa vadītāju pamatalgas pieaugums vidēji ir 4,5 %, mainīgo lielumu atlīdzībai sasniedzot 2,7 % pieaugumu.

«Stagnējošās ekonomikas apstākļos augsta līmeņa vadītāju atalgojums vairumā Rietumvalstu ir pieaudzis mēreni, par 3 – 4% gadā,» skaidro Konrads Prambuks (Conrad Pramboeck), Pedersen & Partners Atalgojuma konsultāciju vadītājs un pētījuma autors. «ASV uzņēmumi ir lielākais izņēmums – augsta līmeņa vadītāju atalgojums pieaudzis par vidēji 5,6% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Objektīvu iemeslu pieaugumam nav, jo nedaudz samazinājās gan uzņēmumu peļņa, gan darbinieku skaits.»

Pasaules uzņēmumu vadītāju pārliecība par nākotnes biznesa perspektīvām ir būtiski palielinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada prognozēm. Gandrīz 40% aptaujāto uzņēmuma vadītāju tuvākā gada laikā plāno palielināt darbinieku skaitu.

Tā secināts PricewaterhouseCoopers vispasaules uzņēmumu vadītāju aptaujā.

25% vadītāju plāno samazināt darbinieku skaitu šī gada laikā, kas ir gandrīz uz pusi mazāk salīdzinājumā ar tiem, kas darbinieku skaitu samazināja pagājušajā gadā.

Gandrīz puse Āzijas un Kanādas uzņēmumu vadītāju 2010.gadā plāno palielināt uzņēmumā nodarbināto skaitu, Brazīlijā šis rādītājs sasniedz 60 %. Savukārt gandrīz piektdaļa Apvienotās Karalistes uzņēmumu vadītāju apgalvo, ka šā gada laikā savu uzņēmumu darbinieku skaitu plāno palielināt par 8 %.

Kopumā aptaujas rezultāti liecina, ka 81 % pasaules uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par savām izredzēm turpmāko 12 mēnešu laikā, un tikai 18 % ir noskaņoti pesimistiski. Pagājušā gada aptaujā uz šo jautājumu pozitīvu atbildi sniedza 64 %, bet pesimistiski noskaņoti bija 35 %.

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Pagājušā gada pēdējā ceturksnī patērētāju noskaņojums Baltijas valstīs bija optimistiskāks, nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina jaunākais Nielsen pētījums.

Optimistiskākie ir lietuvieši, kuru noskaņojums veido indeksu 87, tad seko igauņi ar indeksu 84. Latvijā patērētāju noskaņojums uzlabojies vislēnāk – līdz indeksam 81, kas gan ir augstāks nekā vidēji Eiropā, kur indekss ir 76. Pasaulē patērētāju noskaņojumu raksturo indekss 96.

Patērētāju noskaņojumu pasaulē pēta starptautiska informācijas un mērījumu kompānija Nielsen, un to nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi.

«Patērētāju noskaņojums pasaulē uzskatāmi atspoguļo aktuālos notikumus katrā reģionā,» stāsta Iveta Pukše, Nielsen valdes locekle Latvijā. «Eirozonas lēnais izaugsmes temps un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās jaunattīstības valstīs, kā arī militāri konflikti un lielas katastrofas ietekmē pasaules iedzīvotāju noskaņojumu. Piemēram, Malaizijā, kuru pērn skāra vairākas traģiskas aviokatastrofas, iedzīvotāju optimisms piedzīvojis dramatiskāko kritumu un pazeminājies līdz indeksam 89, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada. Arī Krievijā pēdējā ceturksnī iedzīvotāju optimisms ir krietni mazinājies un noslīdējis līdz indeksam 79, kas ir par 8 punktiem mazāk, nekā iepriekš,» viņa uzsver.

Akciju cena dažās pēdējās nedēļas turpinājusi pieaugt. Tam labvēlīgu fonu uzturējuši pasaules ietekmīgāko valdību stimuli, sabiedrību vakcinēšana pret Covid-19 vīrusu, makroekonomisko rādītāju uzlabošanās un daudzsološi uzņēmumu peļņas rādītāji.

Eksperti gan norāda, ka, neskatoties uz šādu kāpumu, pārlieks optimisms var būt nevietā.

Stimuli un optimisms

"Pieņēmusi 1,9 triljonu ASV dolāru vērtu programmu ekonomikas atveseļošanai no Covid-19 krīzes un izziņojusi plānu 10 gadu laikā ieguldīt infrastruktūras attīstībā 2,3 triljonus ASV dolārus, Baidena administrācija neapstājās un nāca klajā ar paziņojumu par vēl vienu valdības finansētu programmu, kas paredzēta ģimeņu atbalstam un kuras īstenošanai turpmāko 10 gadu laikā tiks iztērēti 1,8 triljoni ASV dolāri. Līdz ar to kopš gada sākuma ASV Demokrāti ir jau izplānojuši fiskālos stimulus aptuveni 6 triljonu ASV dolāru apmērā, kas nosacīti atbilst aptuveni 30% no ASV iekšzemes kopprodukta. Objektīvi jaunajām programmām, kuras plānots īstenot 10 gadu garumā, gan nevajadzētu viest investoros pārlieku optimismu. Valsts izdevumu palielinājums tiks gandrīz pilnībā segts nevis uzņemoties jaunu valsts parādu, bet gan paaugstinot nodokļus uzņēmumiem un īpaši turīgām privātpersonām. Piemēram, aprīlī tika paziņots, ka kapitāla pieauguma nodoklis noteiktām bagātnieku grupām nākotnē teju dubultosies un tiks palielināts no 20% līdz aptuveni 40%," stāsta Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs un piebilst, ka pagaidām investori gan izvēlas ignorēt gaidāmās negatīvās sekas.

Jaunākais janvāra EY Eiropas uzņēmumu vadītāju sentimenta pētījums 2023 EY European CEO Outlook Pulse, atklāj, ka par galveno uzņēmējdarbības attīstības risku kļuvusi nenoteikta monetārā politika un kapitāla izmaksu pieaugums – tā domā 35% Eiropas uzņēmumu vadītāju.

Kā otrais nozīmīgākais risks joprojām tiek saistīts ar pandēmiju – 32% uzņēmēju satraucas, ka varētu atgriezties ar COVID-19 saistīti ierobežojumi, kas ietekmētu piegādes ķēdes. Trešais nozīmīgākais attīstības risks Eiropas uzņēmēju redzeslokā ir inflācija un ar to saistītais ražošanas izmaksu pieaugums – to starp riskiem ierindo 31% uzņēmumu vadītāju.

Pieaugošu ģeopolitisku saspīlējumu kā savas uzņēmējdarbības izaugsmes risku min 30% uzņēmumu vadītāju un tikpat satraucas arī par arvien stingrāku regulējošo prasību vidi uzņēmumu darbības galvenajos tirgos. Tāpat, 30% uzņēmumu vadītāju kā attīstības risku min arī pasaules ekonomikas “reģionalizāciju”, proti, globālā tirgus fragmentāciju nošķirtos ekonomiku reģionos pretēji savstarpēji savienotām ekonomikām, kurās dominē brīva tirdzniecības un kapitāla kustība.

Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?

Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.

Tikai 36% uzņēmumu vadītāju visā pasaulē ir ļoti pārliecināti par sava uzņēmuma izaugsmes perspektīvām nākamajos 12 mēnešos, tā secināts PwC 16. ikgadējā pasaules uzņēmumu vadītāju aptaujā (16th Annual Global CEO Survey). Par īstermiņa izaugsmi ļoti pārliecināto uzņēmēju daudzums ir samazinājies no 40% - 2012. un 48% - 2011. gadā, taču joprojām saglabājies lielāks par 31% un 21% attiecīgi 2010. un 2009.gadā.

Vispesimistiskāk noskaņoti par īstermiņa ieņēmumu pieaugumu ir Rietumeiropas uzņēmumu vadītāji. Arī pārējos, t.sk. tajos, kuri tiek uzskatīti par esošiem un nākamiem augstas attīstības reģioniem, šī pārliecība, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ir ievērojami samazinājusies. Ticība ilgtermiņa izaugsmei, salīdzinot ar pagājušo gadu, kopumā ir palikusi nemainīga - 46% aptaujas dalībnieku visā pasaulē apgalvo, ka viņi ir ļoti pārliecināti par izaugsmes perspektīvu nākamo trīs gadu laikā.

Kas visvairāk uztrauc uzņēmumu vadītājus?

Saraksta augšgalā ar 81% ir uzņēmumu vadītāju bažas par joprojām neskaidro ekonomikas izaugsmi, līdz ar to jautājumu loks, kas uztrauc uzņēmējus, ir paplašinājies.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Starp galvenajiem sava biznesa nākotnes attīstības riskiem uzņēmumu vadītāji šobrīd visbiežāk min augošas cenas un ražošanas izmaksas – to atzīmē 87% pasaules uzņēmumu vadītāji.

Tā liecina jaunākais EY (Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju prioritāšu un izaicinājumu pētījums EY 2022 CEO Outlook Survey, kas veikts visā pasaulē.

Tai pat laikā vadītāji šogad ir gatavi pastiprināt investīcijas, lai stiprinātu savu tirgus pozīciju nākotnes izaugsmei – 54% par prioritāti nosaka ieguldījumus esošās uzņēmējdarbības attīstībā, digitālajā transformācijā un ilgtspējā. Savukārt 59% uzņēmumu vadītāji tuvākā gada laikā plāno veikt uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumus, pretēji 48% pagājušā gada sākumā.

“Mēs redzam, ka uzņēmumu vadītāju lokā ir atgriezusies pārliecība par izaugsmi, neskatoties uz ieilgušo krīzi, taču cenu un ražošanas izmaksu pieaugums rada būtiskas bažas un piesardzību. Tāpat jāņem vērā, ka šo gadu ir svarīgi izmantot, lai īstenotu vai vismaz uzsāktu uzņēmumu ilgtspējas transformāciju – pasaulē ir sākusies uzņēmumu sacensība, ieviešot vides, sociālo jautājumu un pārvaldības uzlabošanas stratēģijas un tiem, kas kavēsies ar rīcību šajā jomā, ir risks neatgriezeniski zaudēt tirgus pozīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris Baltijas valstīs.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.