Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Saliena plāno jau šogad pabeigt golfa apartamentu Saliena Golf Estate celtniecību, sacīja Saliena valdes priekšsēdētājs Maikls Makarovs.

Saliena, turpinot attīstību, izveidojis un sācis Baltijā pirmā Golf Estate koncepta realizāciju. Pasaulē nekustamo īpašumu tirgū golfa komplekss un tam blakus dzīvojamais rajons tiek apzīmēts ar terminu Golf Estate, kas tiek atzīts par prestižu un pieprasītu dzīves vietu.

Šodien tika prezentēta Saliena Golf Estate koncepta pirmā kārta. Ir uzbūvētas pirmās divas mājas ar 25 dzīvokļiem, viena no tām nodota ekspluatācijā februārī, bet otra - aprīlī. Atlikušās projekta mājas paredzēts uzbūvēt līdz šī gada beigām, sacīja Makarovs.

Pagājušā gada jūlijā Saliena paziņoja par plāniem Salienas golfa kompleksa tuvumā uzbūvēt piecas mazstāvu dzīvokļu mājas un astoņas rindu mājas. Projektā plānots ieguldīt piecus miljonus eiro (3,5 miljonus latu). Dzīvokļu platība būs no 45 līdz 128 kvadrātmetriem, tajos būs divas līdz četras istabas, un katrā mājā būs tikai no 12 līdz 20 dzīvokļiem. Dzīvokļu pārdošanas vidējā cena ir, sākot no 1400 eiro (980 lati) par kvadrātmetru.

#Golfa Villas projekts tiek attīstīts kopā ar pircēju, būvējot viņa izvēlētu somu ražotāja Honka mājas projektu.

Projekts Saliena ir uzsācis attīstīt ekskluzīvu privātmāju rajonu Golfa Villas pie Jūrmalas Golfa laukuma, tādējādi turpinot pirms vairākiem gadiem uzsākto Golf Estate konceptu.

Par jauno projektu lielu interesi jau izrāda golfa cienītāji no dažādām valstīm, kas novērtē projekta vienu no galvenajām priekšrocībām - privātmājas atradīsies tikai 200 metru attālumā no golfa kluba ēkas.

Jaunais projekts atbildīs premium klasei. Šobrīdbūs pieejamas deviņas somu ražotāja Honka pasaulē augsti novērtētās koka mājas 200 - 250 kv.m. platībā. Golfa Villas projekts tiek attīstīts kopā ar pircēju, būvējot viņa izvēlētu somu ražotāja Honka mājas projektu. Tas nozīmē, ka pircējs var līdzdarboties projekta īstenošanā no zemes izvēles līdz atslēgu nodošanai.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Viens no Latvijā lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Saliena 2015. gadu vērtē kā ļoti veiksmīgu gan pārdoto mājokļu, gan jaunu projektu attīstīšanas jomā. Pateicoties uz vietējo tirgu orientētai koncepcijai, lielākā daļa jauno mājokļu īpašnieku ir vietējie iedzīvotāji.

2015. gadā tika nodotas ekspluatācijā pirmās piecas un uzsākta celtniecība vēl 18 privātmājām, kas atbilst attīstītāja uzsāktajam konceptam «Ideālā māja». Tas radīts vietējam pircējam un paredz sabalansētu cenu. Koncepts paredz arī atšķirīgu pieeju sadarbībā ar pircēju – tas iegādājas mājokli vēl projekta stadijā. Cikla ilgums no mājas izvēles katalogā līdz atslēgu saņemšanai ilgst 6 – 9 mēnešus.

Saliena vasarā paplašināja mājokļu programmu vietējam pircējam ar dzīvokļiem. Trīs mēnešu laikā tika noslēgti darījumi par 70% šīs programmas mājokļu. Tie esot labākie pārdošanas rādītāji vietējam tirgum pēdējos 8 gados.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā lielākais reģistrētais uzņēmums ir SIA Saliena Golf Estate Phase 1, kura pamatkapitāls ir 2,204 milj. Ls, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Kompānijas juridiskā adrese ir Babītes novada Babītes pagasta Piņķi – Rūpnieku iela 8. Pašlaik Lursoft gan vēl nav pieejamas ziņas par SIA Saliena Golf Estate Phase 1 darbības veidiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Lielbritānijas pilsonis Maikls Džeimss Makarovs (Michael James Makarov), bet valdes locekļa amatā iecelts Lielbritānijas pilsonis Rūperts Čārlzs Edvards Viljamss (Rupert Charles Edward Williams).

Otrs pagājušajā nedēļā lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir SIA Saliena Business and Office Park, kura pamatkapitāls ir 884,5 tūkst. Ls. Šī uzņēmuma juridiskā adrese sakrīt ar Saliena Golf Estate Phase 1 adresi, tāpat arī valdē amatus ieņem tās pašas personas.

15 gadu laikā projekta izveidē Salienā ieguldīti vairāk nekā 250 miljoni eiro. Babītes novadā šo gadu laikā izveidota Rietumeiropai atbilstoša dzīves telpa, kur blakus mājām ir parki, bērnu laukumi, veikali, sporta iespējas un izglītības iestādes, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta Saliena Group vadītājs Maikls Makarovs (Michael Makarov).

"Mēs šeit sākām no zaļas pļavas. Ja nemaldos, iepriekš šeit cilvēki audzēja burkānus," viņš saka.

Fragments no intervijas:

Kāds bijis galvenais biznesa izaicinājums?

Latvijā uzņēmējdarbībai kopumā un tostarp arī nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā ir tikai viens izaicinājums – tirgus apjoms. Pie maza tirgus ir samērā sarežģīti attīstīt lielus projektus, bet, kā redzat, tas ir iespējams. Viss ir jādara ar īpašu pieeju un ar dvēseli, tad arī ir rezultāts.

Šādas vides radīšana prasa lielus ieguldījumus?

Vairāk nekā 250 miljonu eiro investīcijas 15 gados ir tie finanšu resursi, kas bija nepieciešami, lai no pļavas izveidotu skaistu dzīves telpu. Latvijas mērogā šī jau ir neliela pilsēta. Investīcijās ir iekļauts viss – gan partneru īstenotie skolu, golfa laukuma un citi projekti, gan arī mājokļu celtniecība, infrastruktūras izveide un apkārtējās vides labiekārtošana un uzturēšana.

Projekts Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1, kas atrodas blakus Vērmanes dārzam, ir viens no šī brīža perspektīvākajiem mājokļu investīciju objektiem Rīgas nekustamo īpašumu tirgū. Investējot RENTURE apsaimniekotajos un uzturētajos dzīvokļu īpašumos projektā Park Residence, investoriem ir iespēja saņemt tūlītēju investīciju atdevi līdz pat 25% gadā no dzīvokļu realizācijas tādās īstermiņa īres platformās kā airbnb.com, booking.com, u.c.

Park Residence dzīvokļu īpašumi – izcila investīcija dzīvokļu īpašumos Rīgas centrā

Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1 ir mūsdienīgs projekts, kura kultūrvēsturiskais mantojums sastopas ar modernu un estētisku dzīvojamo platību. Nekustamā īpašuma unikālā atrašanās vieta Rīgas centrā - Vērmanes dārza, iepirkšanās centru un restorānu tuvumā - padara to par izcilu investīciju objektu dzīvokļu īpašumu gan kā naudas plūsmas objektu, gan aktīvu saglabāšanai, uzkrāšanai un tālākai realizācijai. Iegādei pieejamie vienistabas un divistabu dzīvokļi ar platību no 13m2 līdz 36m2, kuru apdarē un dizainā izmantoti pasaulē atzītu zīmolu materiāli un santehnika, ir īpaši piemēroti īstermiņa īres dzīvokļu iekārtošanai un realizācijai galvaspilsētas viesiem.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

2012. gada laikā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā ir augušas par vidēji 2%, tāpat pēdējā gada laikā aktivitāte sērijveida dzīvokļu tirgū ir palielinājusies, tomēr dzīvokļu cenas aizvien ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada jūlijā, liecina Arco Real Estate novērojumi.

Sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums galvenokārt bija vērojams pērnā gada pirmajā ceturksnī, un cenu kulminācija tika sasniegta maijā – 595 eiro par m2, savukārt pēdējos trīs gada ceturkšņos cenas saglabājušās stabilas, notiekot vien nelielām svārstībām.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena 2012. gada decembrī bija tādā pašā līmenī kā vasaras sākumā. Decembrī tā nedaudz palielinājusies līdz 595 eiro par m2.

Cenas vidēji ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena bija sasniegusi visu laiku augstāko atzīmi – 1620 eiro par m2. 2008. gadā vidējās cenas sērijveida dzīvokļiem Rīgā kopumā samazinājās par vidēji 33,5%, 2009. gada laikā vidējās cenas kopumā sarukā vēl par 44,2%, savukārt 2010. gada laikā cenas kopumā pieauga vidēji par 16,9%. 2011. gadā atkal bija vērojams 3,5% kritums, bet 2012. gada laikā dzīvokļu cenas pieaugušas par 2%.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Šī gada 20.maijā Salienā notiks pamatakmens ielikšana Britu vidusskolas būvniecībai Latvijā (British School of Latvia), informē SIA Saliena mārketinga vadītāja Zanda Ancāne.

Jaunā skola būs viena no astoņām prestižajām britu King's College skolām pasaulē, kura ar izcilību darbojas izglītības sistēmā Lielbritānijā un ārpus tās jau 45 gadus. Latvijas Britu vidusskola būs pirmā šāda līmeņa Lielbritānijas izglītības iestāde Latvijā.

Latvijas Britu vidusskolā mācības varēs apgūt visa vecuma bērni, sākot no pirmskolas (no 3 gadiem) līdz vidusskolai (18 gadiem). Plānots, ka ar pilnu noslodzi skola varēs nodrošināt kvalitatīvu izglītības apguvi aptuveni 580 audzēkņiem. Mācības nodrošinās pedagogu komanda no Lielbritānijas.

Šis būs jau trešais skolas projekts Salienā.

Nekustamā īpašuma komplekss Saliena atrodas starp Rīgu un Jūrmalu. 455 ha lielā platībā tiek attīstīts mūsdienīgs koncepts ar augstvērtīgu dzīvojamo, darba un izklaides vidi. Projektā Saliena jau dzīvo 300 ģimenes no 11 dažādām valstīm, ierīkota mūsdienīga infrastruktūra, tiek veidots viens no lielākajiem augstākā līmeņa golfa kompleksiem Baltijā, kā arī atrodas Starptautiskā skola. Salienas iedzīvotāju atpūtai izveidoti trīs parki 14 ha platībā. Tuvumā atrodas ledus halle, sporta komplekss ar baseiniem, futbola laukums un ezers. Salienas attīstītājs un pārvaldītājs ir Saliena SIA.

Nekustamā īpašuma projekta attīstītājs Saliena Development SIA uzsācis vērienīgu Salienas mežaparka labiekārtošanu, kā rezultātā plānots vienu no nekustamā īpašumu projekta parkiem izveidot par aktīvās atpūtas centru iedzīvotājiem. Parka labiekārtošanā turpmāko desmit gadu laikā paredzēts ieguldīt aptuveni 300 000 eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Salienas teritorijā kopumā šobrīd tiek attīstīti un labiekārtoti trīs parki, kas paredzēti iedzīvotāju atpūtai. Mežaparks ir lielākais parks Salienā un tā teritorija aizņem gandrīz 12 ha. Attīstītāja plānotās investīcijas ļaus nākotnē uzlabot aktīvās atpūtas un sporta aktivitāšu vietu, kurā būs izveidotas trases pastaigām, riteņbraukšanai, skriešanai un nūjošanai, bet ziemā tās būs izmantojamas distanču slēpošanai. Plānots izbūvēt arī sporta zonu volejbola laukumam ar tribīnēm.

Mazajiem un lielajiem bērniem tiks izveidotas Meža kaķa trases ar šķēršļu elementiem, kā arī bērnu rotaļu laukums ar dabas elementiem. Plānots izveidot arī estrādi ar soliņiem kopīgiem pasākumiem un skatu laukumu.

Kompānija Saliena turpina attīstīt nekustamā īpašuma projektu Pierīgā, kur izstrādājusi jaunu privātmāju konceptu Ideālā māja. Tas paredz jauno mājokļu būvniecību, visā procesā cieši sadarbojoties ar klientu un ļaujot izvēlēties zemes platību, izvietojumu, māju stāvu skaitu un plānojumu, kā arī papildkomplektācijas un apdari.

Šis būvniecības modelis tiks izmantots turpmākai dzīvojamai apbūvei Salienā.

Michael Makarov (Michael James Makarov), Saliena Development SIA valdes priekšsēdētājs, norādīja: «Ideālās mājas projekts ir jauns koncepts Latvijā. Mēs esam pārliecināti, ka šis būs ļoti pieprasīts koncepts.»

Ideālā māja no projekta sākuma ir gatava pēc 6 mēnešiem. Mājām tiek piedāvātas dažādas papildkomplektācijas energoefektivitātei, dārzam un atpūtas zonai vai klimata kontrolei, tādejādi atbilstot konkrētajām vajadzībām un finanšu prasībām.

Nekustamo īpašumu projekts Saliena atrodas starp Rīgu un Jūrmalu. 455 ha lielā platībā tiek attīstīts projekts ar dzīvojamo, darba un izklaides vidi. Projektā Saliena dzīvo 180 ģimeņu no 11 dažādām valstīm, ir izveidots viens no lielākajiem golfa kompleksiem Baltijā, kā arī tajā atrodas Latvijas Starptautiskā skola. Salienas attīstītājs un pārvaldītājs ir Saliena Development SIA.

2017. gada martā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,9%. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pagājušajā mēnesī pieauga līdz 726 EUR/m², liecina Arco Real Estate dati.

Kopš 2017. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 3 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas turpināja palielināties – martā pieaugums bija līdzīgs janvārī novērotajam. Vienistabas dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena pietuvojās 800 eiro atzīmei, savukārt mikrorajonos, kuros atrodas dārgākie dzīvokļi, – Imantā un Purvciemā – atsevišķu sēriju vienistabas dzīvokļu vidējā cena jau sasniedza 1 000 EUR/m².

Šobrīd nav pamata domāt, ka cenu pieaugums tuvākajos mēnešos apstāsies, drīzāk otrādi – turpināsies mērens cenu pieaugums, norāda eksperti. Šī gada pirmajā ceturksnī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 3 %, kas bija mazliet vairāk nekā 2016. gada pirmajā ceturksnī, kamēr dzīvokļu piedāvājums joprojām bija zemā līmenī, lai gan tam novērota tendence nedaudz palielināties.

Kompānijai Saliena pērnais gads ir bijis viens no veiksmīgākajiem pēdējo gadu laikā. Tā pabeigusi īstenot Golf Estate konceptu ar dzīvokļu un rindu mājām, kā arī uzsākusi darbību jaunā privātmāju segmentā, orientējoties uz vietējo pircēju un tā vajadzībām. Tajā pašā laikā kompānija ir piesardzīga par šā gada prognozēm.

Michael Makarov (Michael James Makarov), Saliena Development SIA valdes priekšsēdētājs, komentē: «Jau no pērnā gada beigām ārvalstu pircējs ir kļuvis piesardzīgāks un nogaidošāks, vērojot globālās situācijas attīstību un izmaiņas Latvijas likumdošanā saistībā ar imigrācijas likumu. Varam jau šobrīd prognozēt, ka Salienai šis gads būs izaicinājumiem bagāts, pielāgojoties valsts politikas un ģeopolitiskās situācijas izmaiņām.»

Pozitīvas izmaiņas nekustamo īpašumu tirgū ir sagaidāmas, pateicoties nesen veiktajiem grozījumiem maksātnespējas likumā, kas paredz «nolikto atslēgu» principu piemērot pēc kredītņēmēju brīvprātības principa. Savukārt, nekustamo īpašumu tirgus vēl ilgi var izjust sekas, ko radīja stingrāki ierobežojumi imigrācijas likumā, kā rezultātā ārvalstu pircēji, kas nav Eiropas Savienības rezidenti, ir kļuvuši daudz piesardzīgāki pret mājokļu iegādi Latvijā, skaidro uzņēmuma vadītājs.

Nekustamā īpašuma komplekss Saliena pēdējos gadus attīstījis vairākus konceptus vietējam pircējam privātmāju un dzīvokļu segmentā, un šobrīd, apvienojot līdz šim uzkrāto pieredzi, sākts attīstīt jaunu mājokļu projektu Saliena Park Apartments mazstāvu dzīvokļu māju segmentā.

Šis projekts tiks pielāgots vietējā iedzīvotāja prasībām. Jaunās dzīvokļu mājas atradīsies Salienas dzīvojamās zonas centrālajā daļā.

Pirmajā kārtā tiks uzbūvētas pirmās divas dzīvokļu mājas. Kopā jaunā koncepta ietvaros plānots uzbūvēt četras trīs stāvu mājas ar vienu līdz trim guļamistabām, balkonu vai terasi pirmajā stāvā. Pirmās mājas būvniecību plānots uzsākt šā gada otrajā

ceturksnī, bet pirmās mājas būvniecību plānots pabeigt līdz šā gada beigām.

Visi dzīvokļi pārdošanā būs ar pilnu apdari. Dzīvokļi atbildīšot vietējā pircēja cenas kategorijai.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja projekta attīstītājs, dzīvokļi maksās, sākot no 69 900 EUR, to platība būs no 42 līdz 105 kvadrātmetriem. Dzīvokļu rezervācija jau ir uzsākta. Katrā mājā paredzēti 22 dzīvokļi, kopā - 88 dzīvokļi.

Nekustamā īpašuma projekts Saliena izstrādājis speciālu mobilo aplikāciju iedzīvotājiem ar mērķi nodrošināt ātru saziņu ar apsaimniekošanas kompāniju un uzlabot apkārtējās vides kvalitāti.

Aplikācijas galvenais uzdevums ir nodrošināt informācijas apmaiņu iedzīvotājiem ar apsaimniekošanas uzņēmumu. Galvenā aplikācijas funkcija ļauj iedzīvotājiem ziņot apsaimniekotājam par problēmām, kuru novēršanu apsaimniekošanas komanda var uzsākt nekavējoties. Turpmāk par ikdienišķiem jautājumiem - no atstātiem gružiem uz ielas līdz logu tīrībai kāpņu telpās - varēs paziņot ar fotogrāfiju, kas nosūtīta ar vienu pogu. Turklāt aplikācija ļauj izsekot paveikto darbu progresam un pārliecināties par apsaimniekošanas komandas operativitāti. Šobrīd aplikācija tiek testēta un jau drīzumā aplikācija sāks darboties un būs pieejama Salienas iedzīvotājiem.

Kompānijai Saliena ir izdevies izveidot jaunu konceptu vietējam pircējam ar nosaukumu Ideālā māja, nodrošinot atbilstošu cenu līmeni. Risinājums atrasts kopā ar koka paneļu māju ražotāju Ostby.

Pērn Salienā ir uzsākta 7 jaunā koncepta māju būvniecība, bet nākotnē ar šo projektu kompānija saista ambiciozus plānus, uzbūvējot vismaz 100 šādas privātmājas. Cenas kompānija sauc par demokrātiskām - no 189 000 eiro.

Michael Makarov (Michael James Makarov), Saliena Development SIA valdes priekšsēdētājs, stāstīja: «Saliena sadarbībā ar tās grupas uzņēmumu Ostby vairākus gadus ir meklējusi risinājumus, lai piedāvātu vietējam pircējam atbilstošu mājokļa piedāvājumu. Kopīgas sadarbības rezultātā ir izdevies organizēt optimālu ražošanas procesu gatavām koka mājām, kas arī ir atslēga zemākai cenai. Pēc mūsu aprēķiniem, iegādājoties māju kredītā, ikmēneša maksājums būtu no 594 eiro mēnesī, kas bieži vien ir līdzīgs īres maksājumam par dzīvokli lielai daļai Latvijas ģimeņu.»

2019. gada maijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas turpināja palielināties: mēneša laikā tās pieauga par 0,3 %, vidējai cenai sasniedzot 810 EUR/m², liecina Arco Real Estate dati.

Kopš 2019. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 1,7 %.

2019. gada maijā sērijveida dzīvokļu vidējā cena palielinājās gandrīz visos Rīgas lielākajos mikrorajonos, tomēr pieaugums vairs nebija tik būtisks kā aprīlī. Divistabu dzīvokļu cenas maijā saglabājās nemainīgas, bet mazāku un lielāku dzīvokļu cenām bija tendence palielināties.

Arī Rīgas apkārtnē turpinājās dzīvokļu cenu pieaugums. Visvairāk cenas maijā palielinājās Ogrē (0,7 %) un Jūrmalas mikrorajonā Kauguros (0,9 %). Rīgas mikrorajonos dzīvokļu piedāvājumam 2019. gada pirmajā ceturksnī bija līdzīgas tendences kā 2018. gadā, tomēr pēc aprīļa straujā piedāvājuma samazinājuma maijā sekoja straujš pieaugums. Piedāvājums joprojām bija zemāks nekā pirms gada maijā (- 6 %).

2016. gada decembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena decembrī pieauga līdz 705 EUR/m², liecina Arco Real Estate jaunākais apskats.

Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 7,6 %. Ikmēneša cenu lielākais pieaugums tika novērots februārī, martā un aprīlī, kad tas pārsniedza viena procenta atzīmi, savukārt vismazākās cenu izmaiņas konstatētas septembrī.

Rīgas mikrorajonos 2016. gadā cenas pieauga visiem dzīvokļiem (gan platību, gan istabu skaita ziņā). Cenas, vērtējot pēc istabu skaita, palielinājās 7,2 – 7,9 % robežās. 2016. gadā dzīvokļu kopējais cenu pieaugums bija lielākais kopš 2010. gada, kad cenas gada laikā paaugstinājās par 16,9 %.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2016. gada decembrī dzīvokļu piedāvājums piedzīvoja strauju kritumu – piedāvājumu skaits saruka par 15,2 %.

2016. gada oktobrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,4%, liecina jaunākais Arco Real Estate apskats. Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 6,6%.

Dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos turpināja palielināties, tomēr pieauguma temps bija lēnāks nekā gada pirmajā pusē. Sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra cena pietuvojās 700 eiro atzīmei, kas, visticamāk, vēl šogad tiks pārsniegta. Cenu pieauguma iemesls joprojām bija zemais piedāvājuma līmenis, kas turpināja samazināties arī oktobrī. Visvairāk cenas šogad pieauga dzīvokļiem populārākajos mikrorajonos, kuros arī bija raksturīgas augstākās dzīvokļu cenas: Ziepniekkalnā, Pļavniekos, Zolitūdē u. c.

Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas lielākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2016. gada sākuma novērots Ziepniekkalnā (+ 8,8%), kas ir viens no populārākajiem un dārgākajiem Rīgas mikrorajoniem. Arī citos Rīgas lielākajos mikrorajonos cenas šogad palielinājās. Vislēnāk dzīvokļu cenas kopš gada sākuma pieauga Bolderājā (+ 3,7%).

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami iztrūkst laba piedāvājuma: ir niecīga izvēle labas kvalitātes dzīvokļiem jaunajos projektos un renovētajos namos, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopotie dati.

Latvijas premium īpašumu tirgus "pīrāga" lielāko daļu tradicionāli aizņem augstākās klases dzīvokļu pirkumi: tie šajā pusgadā veidoja 82% no kopējā apgrozījuma. Kopumā šogad laika periodā no janvāra līdz jūnijam iegādāti 339 premium dzīvokļi 82 miljonu eiro vērtībā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Premium dzīvokļu darījumu jomā tas ir par 24,5 miljoniem eiro jeb 42,7% lielāks apgrozījums nekā pērn, kad atbilstošajā laika periodā notika 257 premium dzīvokļu darījumi par 57,5 miljoniem eiro. Investīciju pieplūdums skāris visus trīs pārskata reģionus. Skaitliski apjomīgākais kāpums novērojams galvaspilsētā, bet Pierīgā un Jūrmalā izaugsme bija straujāka.

Šā gada aprīlī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 1,5 %, liecina jaunākajā Arco Real Estate apskatā iekļautā informācija.

Sērijveida dzīvokļu vidējā cena aprīlī pieauga līdz 737 EUR/m². Kopš 2017. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 4,5 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas turpināja palielināties: aprīlī konstatētais cenu pieaugums ir augstākais pēdējo gadu laikā. Kopumā Rīgas lielākajos mikrorajonos aprīlī visvairāk pieauga pieprasīto divistabu un trīsistabu dzīvokļu cenas. Vienistabas dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena aprīlī pārsniedza 800 EUR robežu, un neremontētu vienistabas dzīvokļu augstākās cenas sasniedza 1 000 EUR/m². Lielākais cenu pieaugums jau otro mēnesi pēc kārtas konstatēts Bolderājā, kur dzīvokļu cenas mēneša laikā pieauga par 3,5 %.

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.