AS Saldus mežrūpniecība akcionārs Uldis Mierkalns savu līdzdalību netiešā veidā ar SIA SIA Pata AB starpniecību palielinājis līdz 15,88%, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Tādēļ tagad Ulda Mierkalna netiešā līdzdalība kopā veido 87,47% no AS Saldus mežrūpniecība akcijām.

Konkurences padome (KP) februārī atļāva uzņēmumam Kubit iegūt netiešu izšķirošu ietekmi pār Saldus mežrūpniecību. KP pieņēma pozitīvu lēmumu, jo konkurence ietekmētajos tirgos netiks būtiski samazināta. KP informēja, ka Kubit netiešā veidā pieder 44% Saldus mežrūpniecības akciju, savukārt darījuma rezultātā uzņēmums no SIA Juridiskais birojs Merkants iegādāsies papildu 27% balsstiesīgo akciju, tādējādi iegūstot kontroli pār 71% Saldus mežrūpniecības akciju.

Kā ziņots, februāra beigās Saldus mežrūpniecība informēja, ka akcionārs Mierkalns netiešā veidā ieguvis balsstiesības, kas izriet no 351 803 akcijām jeb 90,87% no Saldus mežrūpniecības balsstiesīgā kapitāla, tajā skaitā netiešā veidā akcionāram ir tiesības izmantot balsstiesības, kas izriet no Pata AB 3070 akcijām jeb 0,79% kapitāla, Saldus Mežrūpniecības uzņēmuma 171 833 akcijām jeb 44,39% kapitāla un Kubit 105 327 akcijām jeb 27,21% kapitāla.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

RTU Rīgas Biznesa skola (RBS) izsludina studentu uzņemšanu jaunā 3 gadu, pilna laika pamatstudiju programmā – Vadīšana Starptautiskos uzņēmumos – 2012./2013. akadēmiskajā gadā.

Atvērto durvju dienā 30. martā pulksten 16:00, Rīgas Biznesa skolā, Rīgā, Skolas ielā 11. jaunieši un viņu vecāki ir aicināti iepazīties ar jauno studiju programmu, kā arī satikt pasniedzējus, RBS studentus un BI Norwegian Business School absolventus.

Norvēģijas un Latvijas pasniedzēju vadībā studenti apgūs prasmi analizēt starptautisku uzņēmumu un iestāžu vadības stūrakmeņus, uzņemties atbildību un iniciatīvu lēmumu pieņemšanā, veikt darbu individuāli, komandā, rast inovatīvus risinājumus mainīgas uzņēmējdarbības vides apstākļos. Pabeidzot studijas, absolventi būs gatavi darbam jebkurā tautsaimniecības nozarē (uzņēmumos, komercbankās, apdrošināšanas kompānijās, pensiju, ieguldījumu fondos), ieskaitot nevalstiskās organizācijas.

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

AS Saldus mežrūpniecība akcionāres SIA Pata AB martā izteiktā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā uzņēmējs Uldis Mierkalns netiešā veidā ieguvis kontroli pār 94,35% uzņēmuma akciju, liecina uzņēmuma paziņojums biržā.

Mierkalna īpašumā esošais Pata AB obligātā akciju atpirkšanas rezultātā ieguvis 13 472 jeb 3,48% mērķa sabiedrības akciju. Atpirkšanas cena bija 18,98 eiro par vienu akciju.

Pata AB rīkojās savā un šādu akcionāru - SIA Saldus Mežrūpniecības uzņēmums, SIA Kubit, SIA Pienjāņi, SIA JL Index, Renagium Alliance Limited un Jāņa Bertrāna - vārdā.

Kā ziņots, februāra beigās Saldus mežrūpniecība informēja, ka akcionārs Mierkalns netiešā veidā ieguvis balsstiesības, kas izriet no 351 803 akcijām jeb 90,87% no Saldus mežrūpniecības balsstiesīgā kapitāla, tajā skaitā netiešā veidā akcionāram ir tiesības izmantot balsstiesības, kas izriet no Pata AB 3070 akcijām jeb 0,79% kapitāla, Saldus Mežrūpniecības uzņēmuma 171 833 akcijām jeb 44,39% kapitāla un Kubit 105 327 akcijām jeb 27,21% kapitāla.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

A/s Saldus mežrūpniecība notikušas izmaiņas gan valdē, gan padomē, liecina jaunākā informācija Lursoft.

A/s Saldus mežrūpniecība, kas ir 187. lielākais Latvijas uzņēmums, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, valdi 9. augustā pametis Gundars Maurs, kas valdes locekļa amatā uzņēmumā darbojās 1999. gada. Uzņēmuma valdē turpina darboties 2011. gada augustā vēlreiz ievēlētais valdes priekšsēdētājs Jānis Bertāns, kā arī valdes locekļi Jānis Mierkalns un Gatis Zommers.

Tāpat uzņēmumā pārvēlēta padome – padomi turpina vadīt tās līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Mierkalns, tāpat padomē darbu turpina priekšsēdētāja vietniece Lolita Burkovska, kā arī padomes locekļi Māris Elleris, Jānis Leimanis un Gunvaldis Vēsmiņš, kurš, saskaņā ar Lursoft datiem, uzņēmuma padomē darbojās līdz 2010. gada martam un nu tajā iecelts atkal.

Dievs saldeniekus esot žēlojis, jo pašvaldības vadība nekad nav traucējusi uzņēmējiem strādāt. «Lielajās pilsētās parādās pārvaldes institūciju regulācijas vai ietekmes. Pie mums nav nekādu ļaunu prasību un nekā tāda, kas varētu atbaidīt uzņēmējus,» laikrakstam Diena, kas turpina aplūkot uzņēmējdarbības vidi dažādās Latvijas pilsētās, sacījis Saldū ietekmīgais uzņēmējs Argods Lūsiņš.

Kā norāda laikraksts, Saldus ir ģeogrāfiski izdevīgā vietā - tranzīta ceļu krustojumā starp Liepāju, Ventspili un Rīgu, tā ir novērtēta kā investīcijām pateicīga pilsēta, kas ļāva iemantot arī Norvēģijas investoru uzticību. Stikla šķiedras izstrādājumu ražošanas uzņēmums Norplast ir viens no tiem, ar kuriem dome lepojas. Kaimiņu Brocēnu novadā ir viens no lielākajiem cementa ražotājiem un betona piegādātājiem pasaulē, kā teikts uzņēmuma CEMEX mājaslapā. Tas dod darba vietas arī saldeniekiem.

Pēc neatkarības atjaunošanas Kuldīga un Saldus esot bijušas līdzīgās starta pozīcijās. Tad daudz ko noteica pašvaldību attieksme, teicis Kuldīgas uzņēmējs, SIA Agrotehnika valdes priekšsēdis Artūrs Cimoška, kuram ir bizness arī Saldū. Viņš atminējies, ka 90. gados Saldū uzņēmēji tika laipni sagaidīti, viņiem piedāvāja telpas, tika gādāts par nepieciešamo infrastruktūru.

Personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 200 lati, un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pašnodarbinātās personas statusā.

VID arī atgādina, ka šādiem autoratlīdzību saņēmējiem reizi ceturksnī jāveic maksājumi valsts budžetā 32,17% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 200 latiem. Obligāto iemaksu maksājumi valsts budžetā jāveic reizi ceturksnī un par gada pirmo ceturksni tas jāizdara līdz 15.aprīlim.

Gadījumā, ja kādā mēnesī fiziskas personas ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 200 lati vai lielāks un persona vienlaikus nav darba attiecībās ar autoratlīdzības izmaksātāju vai kādu citu darba devēju, nav I vai II grupas invalīds un nav arī pensionārs, tad personai līdz nākamā mēneša desmitajam datumam ir jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā, jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (obligātās iemaksas) atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai, kā arī jāsniedz VID ziņojums par veiktajām obligātajām iemaksām attiecīgajā ceturksnī.

Valdība atbalsta VARAM ierosinājumu maksu par atpakaļ nododamo dzērienu iepakojuma materiālu neaplikt ar PVN, taču tirgotāji baidās no papildu izmaksām un iespējamām kļūdām sistēmā.

Ieviešot depozīta sistēmu, depozīta maksa tiks pievienota preces cenai un norādīta atsevišķi. Šobrīd maksa par iepakojumu ir iekļauta produkta cenā.

Eiropas komisijas direktīva attiecībā uz atpakaļ nododamu iepakojuma materiālu izmaksām dalībvalstīm pieļauj divus izvēles variantus – neieskaitīt materiālu izmaksas summā, kurai uzliek pievienotās vērtības nodokli (PVN), un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs summas koriģēšanu, ja iepakojuma materiālu nenodod atpakaļ, vai arī ieskaitīt šīs izmaksas summā, un nodrošināt summas koriģēšanu, ja iepakojuma materiālu tiešām nodod atpakaļ.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut SIA Kubit iegūt netiešu izšķirošu ietekmi pār AS Saldus Mežrūpniecība. Atļaujošs lēmums pieņemts, jo konkurence ietekmētajos tirgos netiks būtiski samazināta, informē KP.

SIA Kubit netiešā veidā pieder 44% AS Saldus Mežrūpniecība akciju, savukārt darījuma rezultātā uzņēmums no SIA Juridiskais birojs Merkants iegādāsies papildu 27% balsstiesīgo akciju, tādējādi iegūstot kontroli pār 71% AS Saldus Mežrūpniecība akciju.

KP lēmumā secina, ka apvienošanās rezultātā ietekmētajos tirgos – mežsaimniecības tirgū un koksnes resursu iegūšanas tirgū Latvijā, kā arī zāģbaļķu realizācijas tirgū, papīrmalkas realizācijas tirgū, celulozes šķeldas realizācijas tirgū un zāģmateriālu realizācijas tirgū ārpus Latvijas – konkurence netiks būtiski samazināta. Apvienotajam uzņēmumam neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis, kā arī tirgus struktūra nemainīsies un koncentrācija būtiski nepalielināsies.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi atklātu konkursu par autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma rekonstrukciju, par uzvarētāju paziņojot SIA Saldus ceļinieks, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka uzņēmums veiks autoceļa rekonstrukciju posmā no 92,84 līdz 115,30 kilometram par vairāk nekā 5,978 miljoniem Ls.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza desmit komersanti, bet SIA Saldus ceļinieka piedāvātā līgumcena bija viszemākā, kas arī bija galvenais uzvarētāja izvēles kritērijs.

Pēdējo piecu mēnešu laikā SIA Saldus ceļinieks uzvarējis arī citos, mazāk apjomīgos iepirkumu konkursos, piemēram, Saldus novada pašvaldības konkursā par ielas apgaismojuma rekonstrukciju Rīgas ielā par 110,8 tūkst. Ls, Viļānu novada pašvaldības konkursā par Kaupres ielas remontdarbu veikšanu 29,9 tūkst. Ls apmērā un Kandavas novada domes 306 tūkst. Ls apjomīgajā konkursā par tranzītielu sakārtošanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir saņēmusi akciju sabiedrības Saldus Mežrūpniecība akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēja SIA Pata AB iesniegumu atļaujas saņemšanai obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, informē FKTK.

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas ir 18,98 eiro.

Akciju atpirkšanas piedāvājumu akciju sabiedrības Saldus mežrūpniecības akcionāri var pieņemt 30 dienu laikā, skaitot no nākamās dienas, kad informācija ir publicēta oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Akciju atpirkšanas piedāvājums ir spēkā tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma par atļauju izteikt minēto akciju atpirkšanas piedāvājumu pieņemšanas.

Pirmdien viena AS Saldus mežrūpniecība akcija biržā maksā 18,4 eiro.

Kā liecina informācija biržā, lielākais AS Saldus mežrūpniecība akcionārs ir SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums, kam pieder 44% kompānijas akciju. 27% akciju pieder SIA Juridiskais birojs Merkants, bet 12% - SIA Pienjāņi.

AS Talsu mežrūpniecība saņēmusi vairākus akcionāru paziņojumus par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu un zaudēšanu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kompānijas akcionāre Eva Dēringa pārdevusi Gatim Štākam 40,36 tūkstošus AS Talsu mežrūpniecība vārda akciju.

Tāpat Oskars Dērings pārdevis Gatim Štākam 146,4 tūkstošus AS Talsu mežrūpniecība uzrādītāja akcijas, zaudējot līdzdalību AS Talsu mežrūpniecība.

Rezultātā Gatis Štāks tiešā veidā ieguvis 186,7 tūkstošus AS Talsu mežrūpniecība akciju, iegūstot uzņēmumā līdzdalību 87,54%.

Saskaņā ar AS Talsu mežrūpniecība rīcībā esošo informāciju, šo apstākļu iestāšanās sakarā G. Štāks gatavo dokumentu paketi un veic citas nepieciešamās darbības obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai.

Nordea banka piešķīrusi 3 milj. eiro aizdevumu mežizstrādes un kokrūpniecības uzņēmumam a/s Saldus mežrūpniecība apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai.

Par bankas aizdevu plānots nodrošināt savlaicīgu krājumu iepirkšanu, palielinot pārdošanas apjomus un apgūstot jaunus tirgus.

«Mūsu uzņēmumam piešķirtais finansējums nāk īstajā laikā - esam palielinājuši ražošanas jaudas, darbavietu skaitu, tādēļ apgrozāmo līdzekļu pieejamība uzņēmuma attīstībai ir būtiska,» atzīmē a/s Saldus mežrūpniecība valdes priekšsēdētājs Jānis Bertrāns.

DB jau rakstīja, ka uzņēmums pērnā gada pirmajos trīs ceturkšņos guva peļņu 115,7 tūkst. Ls apmērā. Jāpiebilst, ka attiecīgo periodu 2009.gadā uzņēmums spēja noslēgt vien ar 2,2 tūkst Ls lielu peļņu. Ļoti strauji – par 122% līdz 14 milj. Ls – pieauga arī uzņēma apgrozījums.

Plānotais AS Saldus mežrūpniecība apgrozījums šogad ir 29 miljoni latu, liecina NASDAQ OMX Riga publicētie uzņēmuma akcionāru sapulces lēmumprojekti.

Plānotais ražošanas apjoms mežizstrādē ir 250 tūkstoši kubikmetru gadā, bet plānotais zāģmateriālu ražošanas un realizācijas apjoms – 200 tūkstoši kubikmetru gadā.

Uzņēmuma akcionāru sapulce notiks 22. jūlijā, un tajā tiks apstiprināts arī uzņēmuma pērnā gada pārskats.

Lēmumprojekti liecina, ka uzņēmuma pagājušā gada peļņu atstās nesadalītu. AS Saldus mežrūpniecība koncerna konsolidētā peļņa no saimnieciskās darbības pērn bija 950,5 tūkstoši latu, bet apgrozījums - 27 miljoni latu.

Uzņēmums iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2011.gada apgrozījuma ieņemot 159. vietu.

Maizes un miltu izstrādājumu ražotājs SIA "Cannelle Bakery" iegādājusies SIA "Saldus maiznieks", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis darījuma summu neatklāja, jo uzņēmumi vienojušies to neizpaust.

Vaicāts, kādēļ nolemts iegādāties minēto kompāniju, Skrebelis sacīja, ka šis lēmums ir saistīts ar nepieciešamību palielināt "Cannelle Bakery" ražošanas jaudas, kas pašreizējās telpās vairs nav iespējams. Piedāvājums iegādāties "Saldus maiznieka" kapitāldaļas bija pieņemamākais risinājums, jo kompānija nevēlējās pārcelt darbību uz citu pilsētu izveidotā profesionālā kolektīva dēļ.

Taujāts par pārmaiņām, kas sagaida "Saldus maiznieka" darbību un kolektīvu, "Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka uzņēmums turpinās ražot un piegādāt līgumos paredzēto produkciju un pildīt citus pienākumus. Visiem "Saldus maizniekā" strādājošajiem tiks saglabātas arī darbavietas.

Ārvalstu tirgos aizvien vairāk meklē Latvijas produktus, kas ražoti no dabīgām izejvielām, norāda piena konfekšu Gotiņa ražotāja SIA Saldus Pārtikas kombināts vadītāja Līga Grīsle.

Grīsle stāstīja, ka uzņēmums ir eksportējis vienmēr. «"Saldus Pārtikas kombināts" pastāv kopš 1960.gada, kad bijām pieraduši ražot tikai Gotiņu, ko vagoniem sūtīja uz padomju republikām. Pēc neatkarības atjaunošanas uzņēmums lielākoties eksportēja uz Krieviju un NVS valstīm, bet pēdējos gadus aktīvāk pārdodam Eiropas Savienības valstīs,» sacīja uzņēmēja.

Ar laiku Saldus Pārtikas kombināts sapratis, ka eksporta tirgos nevar pārdot tikai Gotiņu, tāpēc nācies domāt par plašāku produkcijas sortimentu - īrisa konfektēm, šerbetu, konfekšu krēmu, marmelādes konfektēm, lai ārvalstu pircējiem būtu ko izvēlēties.

Valdība šodien nolēma piešķirt 400 159 latus Saldus novada un Brocēnu novada pašvaldībām jūlijā lietusgāžu izraisīto plūdu laikā radīto postījumu novēršanai. Finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) uzdots pārskaitīt finansējumu Saldus novada un Brocēnu novada pašvaldībām tikai pēc tam, kad pašvaldības būs iesniegušas izdevumu pamatojošos dokumentus, kas apliecina, ka tās ir nodrošinājušas ne mazāk kā 30% no finansējuma, kas nepieciešams radīto postījumu novēršanai un zaudējumu kompensēšanai.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimu par apropriācijas palielināšanu budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 400 159 latu apmērā un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebilst pret apropriācijas palielināšanu, palielināt likumā Par valsts budžetu 2011.gadam noteikto apropriāciju budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju uzdots informēt Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju par apropriācijas palielināšanu.

Saldus kultūras centra ēkas tālāka ekspluatācija kļuvusi bīstama, tādēļ no 1.oktobra tā tiks slēgta, aģentūru LETA informēja Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa (Latvijas Reģionu apvienība).

«Vienkārši sakot, ēkas pagrabā krājas ūdens, bet novecojusī elektroinstalācija ir kritiskā stāvoklī, tādēļ no 1.oktobra kultūras centra ēka tiks slēgta,» atzina Rassa.

Pašvaldība sākusi darbu pie kultūras centra ēkas rekonstrukcijas projekta, piesaistot tam Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējusmu, taču no pašvaldības neatkarīgu iemeslu dēļ projekta īstenošana kavējas - iepirkuma konkursā saņemtas sūdzības.

Skaidrs, ka noteiktajā termiņā - līdz 2015.gada 31.janvārim - projektu neizdosies realizēt. Pašlaik tiek gaidīta atbilde, vai šo termiņu ir iespējams pagarināt. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir ap sešiem miljoniem eiro, no kuriem 430 000 eiro būtu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējums. Rekonstrukcijas laikā Saldus kultūras centra ēkai, kas atrodas Brīvības ielā 16, Saldū, plānots veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kā arī koncertzāles korpusa sakārtošanu un daudzfunkcionālas zāles un skatuves izbūvi. Paredzēts veikt arī pagraba sienu siltināšanu un hidroizolācijas ierīkošanu, kā arī inženiertīklu, ieskaitot novecojušo elektrotīklu, nomaiņu.

Nākotnē Saldus novada attīstību ir iecerēts balstīt uz jau šobrīd spēcīgām nozarēm, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik Saldus novadā dzīvo gandrīz 26,8 tūkstoši iedzīvotāju un darbojas 2290 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir kokapstrādes un pārtikas ražošanas, kā arī mazumtirdzniecības uzņēmumi.

«Mums ir aktīvi iedzīvotāji, rosība ir tiešām nopietna. Bezdarba rādītājs pat uz Kurzemes fona ir labs – 7,5%,» saka Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja.

Nākotnē Saldu viņa vēlētos redzēt kā pilsētu, kur cilvēkiem ir patīkami dzīvot, lai visi nepieciešamie pakalpojumi būtu sasniedzamā attālumā, kā arī visiem būtu darbs. «Varbūt būtu vairāk vajadzīgs darbs sievietēm,» viņa saka. Nozarēs, kas novadā ir spēcīgas un kas nodarbina samērā daudz darbinieku, piemēram, lauksaimniecībā, kokapstrādē un metālapstrādē vairāk strādā vīrieši. Sievietes vairāk nodarbinātas šūšanas un pārtikas uzņēmumos, kā arī, piemēram, Bites zvanu centrā.

Lai arī pagājušajā gadā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita ziņā līderpozīcijas saglabājuši tādi zīmoli kā Volkswagen, Toyota un Peugeot, Latvijā reģistrēts arī ievērojams skaits premium klases automašīnu, un vislielākos panākumus premium klasē 2012. gadā guva Bentley zīmols.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 20 jaunas Bentley zīmola automašīnas, tostarp 18 jaunas Bentley Continental GT/GTC automašīnas. Tādējādi Bentley kupeju, kabrioletu un rodsteru premium klasē Latvijā aizņem 32,7% tirgus daļas. Otru lielāko tirgus daļu (16,4%) šajā klasē aizņem BMW Coupe/Convertible, trešo un ceturto vietu ar tirgus daļu 9,1% apmēā aizņem Mercedes-Benz E Coupe/Cabriolet un Porsche 911, savukārt piektajā vietā pēc tirgus daļas apjoma (5,5%) ierindojas BMW 1 Coupe/Convertible modeļi.

Ņemot vērā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datus par 2012. gadā Latvijā reģistrētiem jauniem automobiļiem, Db.lv piedāvā aplūkot pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto dārgāko automašīnu topu. Saraksts veidots, izmantojot ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu 2012. gada auto modelim.