Kompleksa The Pearl kanalizācija netiks novadīta Mazā Baltezera aizsargjoslā, bet par nepatiesu, un nepamatotu uzskatāma informācija, ka ir ticis pārkāpts Aizsargjoslu likums, uzsver projekta attīstītājs New Europe.

«Zemesgabals, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, atrodas Ādažu novada teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās. Zemesgabala teritorija nav applūstoša,» uzsver attīstītājs New Europe.

Attīstītājs skaidro, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu aizsargjosla šādā gadījumā nosakāma teritorijas plānojumā, taču tā nedrīkst būt mazāka par 10 metriem. Šajā 10 metru aizsargjoslā būvniecība neesot pieļaujama, un tā vienlaikus sakrīt ar tauvas joslas platumu, kurā arīdzan ir aizliegta apbūve.

Ādažu novada teritorijas plānojumā Mazā Baltezera aizsargjosla noteika 50 metru platā joslā, paredzot, ka būvniecību šajā aizsargjoslā ir iespējams veikt, tikai ievērojot iedibināto būvlaidi – detālplānojumā zemesgabalam noteikto līniju, kas norāda robežu, kurā pieļaujama apbūve, skaidro Pērles attīstītājs. New Europe uzsver, ka zemesgabalā, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, vairākās publiskajās apspriešanās apspriestais detālplānojums ir iedibinājis būvlaidi, un tā ir ne tuvāk par 10 metriem no Mazā Baltezera krasta.

Nekustamā īpašuma projekt Pērle attīstītājs SIA New Europe Estate aicinājis biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu biedrus viņiem pieņemamā laikā tikties un saņemt abildes uz visiem interesējošiem jautājumiem.

Attīstītājs norāda, ka pirms pusotra mēneša saņemot informāciju par biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu pretenzijām pret projektu Pērle SIA New Europe Real Estate nosūtījusi vēstuli biedrībai un tās vadītājam Artūram Priedem.

«Vēstulē tika uzsvērts, ka savas darbības laikā esam stingri ievērojuši likumus un ka arhitektoniski augstvērtīgā projekta mērķis ir sakārtot teritoriju, kas pašlaik nav ne pievilcīga, ne atpūtniekiem droša. Tāpat tika pausta gatavība biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadībai un aktīvistiem pieņemamā laikā un vietā uzklausīt iebildes un argumentus, sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, lai rezultātā atrastu visiem ieinteresētajiem pieņemamus risinājumus,» uzsver Pērles attīstītājs.

The Pearl būvniecība Mazā Baltezera krastā pākāpj Aizsargjoslu likumu, nav nekādas garantijas, ka attīstītājs rīkosies saskaņā ar saviem solījumiem, un paredzētais projekts nav īpaši unikāls, uzskata biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītājs Artūrs Priede, pēc kura iesnieguma projekta būvniecība ir apstājusies.

A. Priede Db.lv uzsvēra, ka ir pārkāpts Aizsargjoslu likums, kas noteic, ka Mazā Baltezera gadījumā nedrīkst veikt būvniecību 50 metrus joslā gar krastu. «Es neredzu problēmu, ja attīstītājs būvē dzīvokļus 51. metrā no krasta. Nesen arī netālu dzīvojošais Latvijas Dzelzceļa šefs Uģis Magonis saņēmis tiesas spriedumu par sava atpūtas nama nojaukšanu tieši tā iemesla dēļ, ka būvniecība tika veikta vides aizsargjoslā,» sacīja A. Priede.

Viņš vērsa uzmanību, ka pretēji attīstītāju apgalvojumiem par ikvienam garantētu pieeju pie ezera, detālplānojums neparedzot jaunizbūvējamās ielas nodošanu pašvaldībai, līdz ar to privātīpašnieki varēs jebkurā brīdī uzlikt barjeru un apsardzes posteni.

Ar nozīmīgām arhitektūras balvām un pamatīgu izspiešanas skandālu atpazīstamību guvušais Baltezera Pērles projekts iedzīvojies jaunās nepatikšanās, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Pēc tam, kad projekta attīstītājs New Europe ar pirmo izspiedēju Artūru Priedi panācis mierizlīgumu, viņam uzradies nākamais sekotājs – jau citas organizācijas aizsegā, bet shēma tā pati, balstīta melīgos zaļos saukļos par Baltezera bojāeju, vēsta laikraksts.

Tas norāda, ka jaundibinātā Baltezera aizsardzības biedrība apsūdzību sagudrošanā esot vēl radošāka, nekā tās priekštece Par brīvu Lielā Baltezera krastu. Nule tā nākusi klajā ar skandalozu paziņojumu, ka miljoniem vērto apartamentu īpašnieku vajadzībām tiek būvēta gandrīz vai sausā ateja, bet Ādažu pašvaldība piesedzot projekta Pērle kanalizācijas novadīšanu Mazā Baltezera applūstošā teritorijā.

Kriminālvajāšana pret biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītāju Artūru Priedi par neatļautu labumu prasīšanu no būvuzņēmuma ir atjaunota, un izmeklēšanas turpināšanai tā nosūtīta Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurors, realizējot amatā augstāka prokurora pilnvaras, vakar, 12. jūlijā, kā nelikumīgu un nepamatotu atcēla Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurores 2.jūlijā pieņemto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, A. Priedi nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, kā arī atjaunoja pirmstiesas kriminālprocesu un A. Priedes kriminālvajāšanu, informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga.

Jau rakstīts, ka 25. jūnijā Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā tika sākta kriminālvajāšana pret Priedi par neatļautu labumu prasīšanu no būvuzņēmuma, jau pēc dažām dienām lieta tika izbeigta.

Uzskatot, ka ir pārkāpti normatīvi, izstrādājot Garkalnes novada Attīstības programmas un Teritorijas plānojumu, biedrība Par brīvu Lielā Baltezera krastu prasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam to apturēt.

Garkalnes novada dome 2011.gada 29.novembrī pieņēma lēmumu sākt jaunu teritorijas plānošanas izstrādes procesu, taču aizmirsusi informēt iedzīvotājus par iespēju iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 31.janvārim. Vienīgā publiskā informācija esot atrodama paslēpta pašvaldības mājas lapā internetā zem sadaļas par būvvaldes lēmumiem.

«Ir pienācis laiks iejaukties ministrijai, savādāk pašvaldības pieņemtajiem saistošiem noteikumiem nebūs likumīga spēka,» uzskata biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītājs Artūrs Priede.

Sabiedrība par atklātību – Delna, iepazīstoties ar situāciju, atzīst, ka Garkalnes novada dome ir pārkāpusi virkni normatīvo aktu, kas saistīti ar iedzīvotāju līdzdalību un plānošanas procesa atklātību. «Uzskatot sabiedrības iesaistīšanu par formālu pienākumu, pašvaldība plānošanas rezultātu padara par prettiesisku,» izteikusies Delnas Interešu aizstāvības un juridiskā atbalsta centra direktore Aiga Grišāne.

Aizdomās par smalki izplānotu izspiešanu 50 tūkst. eiro apmērā, Rīgas policija aizturējusi kādu vīrieti, kurš dibinājis biedrību. Viņa shēma bijusi vienkārša - izmantojot it kā sabiedrības intereses, paralizēt uzņēmuma darbību, radīt zaudējumus un pēc tam piedāvāt «atrisinājumu» – pārtraukt nomelnošanas kampaņu apmaiņā pret 50 tūkst. eiro.

Policija norāda, ka šāda veida izspiešana, kurā visai smagnējā birokrātiskā sistēma un tās vājās vietas tiek izmantotas savtīgās interesēs, policijas redzeslokā vēl nebija nonākusi. Policijai ir aizdomas, ka līdzīgā veidā cietuši arī citi uzņēmēji.

Savukārt projekta Pērle attīstītājs SIA New Europe izplatītā paziņojumā norāda, ka aizturētais ir biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītāju Artūrs Priede. Viņš mēģinājis izspiest naudas summu apmaiņā pret savu sūdzību atsaukšanu.

New Europe pauž nožēlu, ka tādā veidā vides aizstāvju organizācijas vadītājs, izliekoties, ka rūpējas par vides saglabāšanu, patiesībā vēlējies piepildīt tikai savas kabatas. SIA New Europe norāda, ka A.Priede tika aicināts uz diskusiju, lai uzzinātu viņa iebildumu būtību, cerot, ka tas ļautu uzlabot projekta kvalitāti, taču izrādījās, ka šī cilvēka mērķis bijis izspiest naudu.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atlikusi Markboard LLC un a/s Jūrmalas pērle, kas tika izveidota 2001.gadā, lai īstenotu savulaik slavenā restorāna Jūras pērle pārbūves projektu, strīda izskatīšanu uz šā gada 13. septembri, jo lietā iespējams izlīgums, DB uzzināja tiesā.

Uzņēmums restorāna Jūras pērle vietā plānoja uzcelt viesnīcu, sporta un atpūtas kompleksu, kopumā tajā investējot 30 milj. ASV dolāru. To pabeigt bija plānots jau 2005.gadā. Jāmin, ka 66,66% a/s Jūrmalas pērle pieder Lielbritānijas kompānijai Macrofin LLP, bet 33,33% - Aleksandram Bašarinam.

2003.gada 15.oktobrī Markboard LLC griezās ar prasību Rīgas apgabaltiesā pret a/s Jūrmalas pērle par aizdevuma piedziņu, lūdzot tiesu piedzīt no Jūrmalas pērles aizdevuma summu 282,5 tūkst. Ls apmērā.

Prasībā tika norādīts, ka 2003.gada 4.jūnijā prasītāja un atbildētāja noslēdza aizdevuma līgumu, saskaņā ar kuru prasītājs aizdeva atbildētājai naudas summu 950 tūkst. Ls apmērā, nosakot aizdevuma pamatsummas lietošanas procentus 1,3 % gadā.

Ādažu novadā, Mazā Baltezera krastā topošais arhitektūras projekts The Pearl būšot tāds, ar kuru varēs lepoties visa Latvija. Attīstītājs norāda, ka ir ievērotas visas likuma normas un notikušas sabiedriskās apspriešanas, kurās nevienam neesot bijuši iebildumi. Taču pašlaik izsniegtā būvatļauja apturēta, un attīstītājs to saista ar politiskā kapitāla veidošanu.

Nekustamajā īpašumā projekta saskaņošana tika uzsākta jau 2004. gadā, bet 2006. gadā tika apstiprināts Ādažu novada teritorijas plānojums, kas šajā īpašumā paredzēja jauktu darījumu iestāžu un dzīvojamo ēku apbūvi. «Teritorijai tika izstrādāts detālplānojums, un pēc pirmās sabiedriskās apspriešanas to 2007. gadā iegādājās pašreizējais New Europe,» stāsta The Pearl attīstītāja New Europe direktors Jānis Stakens

Projektam tikušas organizētas septiņas sabiedriskās apspriešanas, un iedzīvotājiem iebildumu nav bijis, taču vēlāk uz sūdzības pamata būvatļauja tikusi apturēta. «Kad bija publiskā apspriešana – viss bija kārtībā, bet tad, kad tika uzsākta būvniecība, tika iesniegta sūdzība. Projekta attīstītājiem nav saprotams, kāpēc pēkšņi uzrodas cilvēks, kurš, izplatot nepatiesu informāciju, panāk būvniecības apturēšanu uz nenoteiktu laiku,» norādīja New Europe direktors.

Dzīvojamais komplekss Čiekurkrasti, kas plašākā sabiedrībā pazīstams kā Pērle, iekļuvis prestiža starptautiskā arhitektūras konkursa Architizer A+Awards finālā, sacenšoties konkurencē ar labākiem arhitektūras un dizaina projektiem no 100 pasaules valstīm, informē projekta attīstītāji.

Projekts Pērle ir nominēts kategorijā Mazstāvu daudzdzīvokļu kompleksu apbūve (1-4 stāvi). Projektu pamata atlases kritēriji konkursa ietvaros skar arhitektūras formu, funkcionalitāti un novitāti, liela nozīme ir pieškirta arhitektūras iecerei un vīzijai.

Daudzīvokļu kompleksa Pērle neviendabīgā konstrukcija ļāvusi veidot atšķirīgus mājokļu plānojumus, kā rezultātā gandrīz visi dzīvokļi paver skatu uz ezeru un ēkā nav divu vienādu dzīvokļu – katrs plānojums ir atšķirīgs, to platība no 67 m2 līdz 211 m2.

Projekts Pērle atrodas Mazā Baltezera krastā, tā būvniecība tika iesākta 2012.gada augustā un pabeigta 2013.gada janvārī. Dzīvokļu komplekss ietver sevī 63 premium klases apartamentus, virs 70% no kuriem jau ir atraduši savus saimniekus. Pērle piedāvā mājas iedzīvotājiem plašu infrastruktūru gan ēkā - baseins, fitnesa zāle, konsjerža serviss, koplietošanas terase, gan projekta teritorijā – privātā laivu piestātne, labiekārtota pludmale, bērnu rotaļu laukums. Tuvāko mēnešu laikā Pērlē tiek plānots arī atvērt restorānu, kas piedāvās ekoloģiski tīru bioloģisku virtuvi mājas iedzīvotājiem un viesiem.

Pasaules Bankas projekta Doing Business būvniecības reitingā, kurā Latvija krietni atpaliek no tādām valstīm kā Ruanda un Gvatemala, esam novērtēti divas reizes zemāk par patieso situāciju. Tas noticis, Latvijas pusei iesniedzot nepatiesu informāciju par vispārīgiem būvnoteikumiem Latvijā, norāda vides aktīvists un biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vadītājs Artūrs Priede.

A. Priede norāda, ka, padziļināti izpētot reitinga metodoloģiju, atklājās, ka reitingā ilgstoši izmantota nepatiesa informācija, kā rezultātā Latvijai būvniecības saskaņošanas process nepamatoti paildzināts par trim mēnešiem.

Pasaules Bankas projekta Doing business reitingā Latvija būvniecības procesa efektivitātē ierindota 113. vietā, kaut gan Igaunija un Lietuva attiecīgi atrodas 35. un 48. vietā.

«Man ir ilgstoša nekustamo īpašumu attīstītāja pieredze visās trīs Baltijas valstīs, tāpēc man radās aizdomas un es izlēmu padziļināti izpētīt Pasaules Bankas sniegto informāciju,» skaidro A. Priede. Viņš norāda, ka izpētes rezultāti viņu pārsteiguši - «piemēram, Latvijas Vispārīgos būvnoteikumos ir noteikts, ka būvvaldei 14 dienu laikā jāiesniedz plānošanas noteikumi. Turpretī Pasaules Bankas reitingā parādās, ka šim procesam Latvijā noteiktas 45 kalendārās dienas,» skaidro A. Priede.

Tuvākajam laikam pietiekami perspektīvi ir divi nekustamo īpašumu tirgus segmenti - ekonomiskās klases dzīvokļi un ekskluzīvie dzīvokļi, tomēr tirgus nākotne būs ekonomiskās klases dzīvokļiem, uzskata nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA New Europe valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

«New Europe ir izveidojusi nopietnu sistēmu dzīvokļu tirgus analīzei, pie mums pēc konsultācijām vēršas pat daži nopietni nekustamo īpašumu vērtētāji, kuriem šī informācija šķiet ļoti profesionāla un interesanta. Protams, ka visas prognozes darbojas tikai tad, ja pasaulē nenotiek kādi liela mēroga satricinājumi,» skaidroja Bojārs.

Viņš piebilda, ka attīstītājiem jābūt uzmanīgiem ar ekskluzīvo dzīvokļu segmentu, jo precīzi jāidentificē tā auditorija, kura ir šo dzīvokļu potenciālie pircēji.

«Mūsuprāt, ekonomiskās klases dzīvokļi ir īpašumu tirgus nākotne. Vajadzība pēc tādiem dzīvokļiem ir milzīga, jo Rīgas novecojušais dzīvojamais fonds palielinās ar katru gadu un tā vietā diemžēl netika radīts nekas. Tas, kas ir tapis «treknajos gados», atskaitot pašvaldības dzīvojamo fondu, ir ļoti ātri uzbūvēti milzīgi lieli dzīvokļi ar apšaubāmu kvalitāti, kurus tagad ir pārņēmuši banku uzņēmumi. Šo īpašumu likviditāte ir ļoti zema,» sacīja Bojārs.

Dzīvojamajā rezidencē Pērle Mazā Baltezera krastā 12.jūnijā atklāts jauns restorāns Pērle. Tā izveidē investēti aptuveni 76 000 eiro, Db.lv informēja restorāna saimniece Mairita Mosāne.

Restorāns saviem apmeklētājiem piedāvā Eiropas virtuvi. Tās koncepts balstīts uz veselīga un ekoloģiski tīra uztura principiem, ēdiena gatavošanā izmantojot Latvijas bioloģiskās lauku saimniecībās audzētus produktus, liekot uzsvaru uz ēdienkartes sezonalitāti.

Restorānā tiks piedāvāta brokastu bufete (brunch), neliela brokastu ēdienkarte ar siltiem ēdieniem, burātāji un laivotāji varēs pasūtīt ēdienu laiskiem vasaras izbraucieniem pa ezeru.

Apartamentu komplekss Pērle ir Premium klases privāta rezidence Mazā Baltezera krastā, kas ir izpelnījusies plašu uzmanību starptautisko arhitektu vidū un tikusi apbalvota ar vairākām balvām, tai skaitā 2015.gadā ir ieņēmusi pirmo vietu arhitektūras konkursā Architizer A+ Awards.

Rīgā, 11 Novembra krastmalā, atklāta pirmā kuģa - Vidusjūras virtuves restorāna Rīgas Pērle, jaunā piestātne.

330 kvadrātmetru plašais kuģis – restorāns siltajā sezonā spēj uzņemt līdz pat 180 viesu, savukārt ziemā vienlaikus vairāk nekā 60 gardēžu, piedāvājot apmeklētājiem Vidusjūras reģiona valstu virtuves ēdienus.

«Šis ir vienīgais restorāns – kuģis Baltijā ar aprīkotu restorāna virtuvi un kruīzu piedāvājumu, kas ietver pilna servisa apmeklētāju apkalpošanu - dzīvo mūziku, vakariņas un ekskursijas pa Daugavu. Turklāt pēc renovācijas un siltināšanas restorāns uz ūdens atvērts viesiem arī ziemā,» stāsta kuģa - restorāna Rīgas Pērle īpašnieks Vjačeslavs Zubkovs.

Viņš stāsta, ka kuģa atjaunošanā ieguldīti aptuveni 200 tūkstoši eiro, bet piestātnē – 20 tūkstoši eiro.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Avotu ielu Rīgā pavisam noteikti varētu pārdēvēt par kāzu ielu, jo nelielajā ielas posmā no Čaka līdz Lāčplēša ielai cits citam blakus atrodas seši kāzu saloni.

Faktam, ka vienā ielā līdzās pastāv tik daudz vienas specializācijas salonu ir gan plusi, gan mīnusi. Lielākās ieguvējas ir klientes, proti, sievietes, kuras nolēmušas nolūkot kāzu kleitu, jo, iegriežoties Avotu ielā, iespējams koncentrētā veidā apskatīt plašu sortimentu dažādās cenu kategorijās un izvēlēties sev tīkamāko. «Klientēm ir ļoti ērti, it īpaši tām, kuras atbraukušas no citas pilsētas ar mērķi vienā dienā atrast kāzu kleitu. Viņām nav «jāskraida» pa pilsētu meklējot salonus, jo, atnākot šeit, viss ir vienuviet. Šādu praksi, ka vienā ielā atrodas vairāki kāzu saloni, redzēju arī ASV,» stāsta kāzu salona Pērle īpašniece Diāna Svetlova. Pirms astoņiem gadiem viņas salons šeit bijis viens no pirmajiem. Pie ilgdzīvotājiem pieskaitāms arī salons Jūlija, kas esot bijis celmlauzis. Lielākā daļa Avotu ielas kāzu salonu strādājot jau ilgus gadus, bet netrūkstot arī tādu, kas izmēģina savu varēšanu, paļaujoties uz «specializētās» ielas slavu, taču pēc laika durvis ver ciet. Iemesls ir lēmums salonu atvērt kādā citā Rīgas rajonā vai arī nespēja izturēt milzīgās konkurences slogu, atzīst DB aptaujātie kāzu salonu īpašnieki. «Vienu brīdi šeit bija vēl vairāk šādu veikalu. Šķiet, – desmit. Patlaban ar esošajiem ir gana. Negribētos, lai šeit uzrastos vēl kāds, jo konkurence ir sīva. Katrs klientus piesaista ar savu sortimentu un cenām, bet kopumā dzīvojam draudzīgi,» atzīst D. Svetlova. Piemēram, ja kliente Pērlē esot noskatījusi kleitu, bet blakus esošajā salonā plīvuru, tad abu uzņēmumu īpašnieces sadarbojoties un abas preces ļaujot uzmērīt vienā salonā. Runājot par pieprasījumu, aptaujātās kāzu salonu saimnieces atzīst, ka pēdējā gadā vērojama lielāka pircēju aktivitāte. Iespējams, tāpēc, ka pagājušā gada skaitlī bijis 13, kas daudziem asociējas ar ķibelēm.

Šā gada martā plānots sākt dzīvojamās ēkas projekta Pērle realizāciju Mazā Baltezera krastā.

Db.lv jau ziņoja, ka nekustamā īpašuma uzņēmums SIA New Europe pieļāva iespēju vēl 2011. gada rudenī sākt projekta īstenošanu (nulles cikla izbūvi). Projekts tiek pozicionēts kā biznesa klases mazstāvu daudzdzīvokļu komplekss. Projekts ir neliels, tajā paredzēti 65 dzīvokļi, lielākā daļa būšot ar skatu uz ezeru. Pērnruden attīstītāji akcentēja, ka ir vērojama interese gan no vietējo pircēju puses, gan no ārzemnieku puses, kuru mērķis ir iegūt uzturēšanas atļauju Latvijā.

Projekta arhitekts Juris Mitenbergs (arhitektu birojs AB3D) paudis gandarījumu, ka beidzot tiks realizēts sen lolotais un pasaulē atzinību jau guvušais projekts. Kompleksā ar bijušās liellaivu piestātnes rekonstrukciju ezerā tiks veidota divdesmit metrus gara pārkare virs ūdens. Ēkas arhitektūra ir veidota respektējot apkārtējo vidi, reljefu, ezera piekrasti, maksimāli saglabājot apkārt esošo priežu mežu un harmoniski ierakstoties latviskajā ainavā.

Zaļais skandālists Artūrs Priede un viņa diskreditētā projekta Pērle attīstītāji noslēguši mierizlīgumu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tā detaļas netiek atklātas, taču noprotams, ka A. Priede vairs neimitēs sabiedrības sašutumu par daudzdzīvokļu nama būvniecību pamesta industriāla objekta vietā Baltezera krastā.

Savukārt firma New Europe no viņa nemēģinās piedzīt kompensāciju par tiesāšanās radīto dīkstāvi.

Šī vienošanās vismaz pagaidām nekādi neietekmējot izmeklētāju darbu. A. Priede joprojām tiekot turēts aizdomās par novatoriskas izspiešanas shēmas ieviešanu Latvijas nekustamā īpašuma biznesā. Kā pavēstījis Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis, kukuļa izspiešana ir sevišķi smags noziegums. Mierizlīgums neapturēs kriminālprocesu, kā, iespējams, cer aizdomās turamais.

Sekojot pieaugošajam pieprasījumam pēc eksotiskiem atpūtas galamērķiem, ar pirmo tiešo reisu no Rīgas lidostas tūroperators Join UP! Baltic sāk piedāvāt jaunu ceļojumu galamērķi - Šrilanku.

Pirmais lidojums plānots 25.decembrī. Lidojumu uz Matales lidostu veiks aviokompānija "SkyUp Airlines", un tas ceļotājiem būs īsākais pieejamais lidojums uz eksotisko salu no Rīgas.

Lidojuma ilgums ir 12 stundas un 10 minūtes, ar tehnisko nosēšanos degvielas uzpildei Bahreinā, pasažieriem neizkāpjot no lidmašīnas. Matales lidosta atrodas salas dienvidos, kur atrodas lielākā daļa nozīmīgāko apskates objektu, piemēram, Jalas nacionālais parks, Ādama smaile un Deviņu arku tilts.

"Novērojam, ka šajā ziemā pieaug pieprasījums pēc eksotiskiem galamērķiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, sevišķi Ziemassvētku laikā, kad lielākā daļa ceļojumu uz citām valstīm jau ir izpārdoti. Reaģējot uz šo pieprasījumu, sākam piedāvāt ceļojumus uz Šrilanku arī no Rīgas - esam vienīgie, kas nokļūt Šrilankā piedāvā bez pārsēšanās un visīsākajā laikā. Nokļūt pasaules otrā malā 12 stundu laikā un baudīt bagātīgo eksotiku, ko nelielā sala piedāvā, ir labākais piedzīvojums, ko uzdāvināt sev un ģimenei Ziemassvētkos. Turklāt cenas ziņā šī ir pieejama eksotika, ” saka Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja.

Uz vienu no lielākajiem starptautiskajiem nekustamā īpašuma pasākumiem MIPIM, kas šonedēļ notiek Kannās, Francijā, SIA New Europe ir atvedusi un popularizē visus savus projektus, informē SIA New Europe investoru attiecību vadītāja Inese Jureviča.

Pēc viņas teiktā, šogad ir kustība vairākos kompānijas attīstības projektos un zemes gabalos, tostarp objektā Jelgavas ielā blakus Torņakalna Jaunajam administratīvajam centram, Ezerparkā un projektā Pērle Maza Baltezera krastā. Projekta Pērles makets piesaistot apmeklētājus Rīgas stendā. «MIPIM kalpo kā laba platforma ideju apmaiņai, t.sk. attiecībā uz arhitektūru. Pērles dizaina dēļ Latvijai pievērsa uzmanību, piemēram, Abu Dabi attīstītāji, no kuriem New Europe pārstāvji saņēmuši ielūgumu apmeklēt jaunākos attīstības projektus un dalīties pieredzē,» stāsta Inese Jureviča.

Kopumā ir atjaunojusies interese un uzlabojies investoru noskaņojums attiecībā uz attīstības valstīm, tostarp Latviju. Tā kā pagājusi tikai MIPIM pirmā diena, vairāk varēšot spriest pēc atgriešanās Latvijā.

Patlaban projektā Pērle ar skatu uz Mazo Baltezeru izbūvēti 63 apartamenti un norisinās iekšējās apdares darbi. Ēkas nodošana ekspluatācijā ir plānota tuvākajā laikā.

Projektā pārdoti aptuveni 50% dzīvokļu.

Mājokļus Mazā Baltezera krastā esot iegādājušies gan vietējie iedzīvotāji, gan nerezidenti, no kuriem puse plāno apmesties uz dzīvi Latvijā, iegūstot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Cena par dzīvokli ar pilnu apdari ir no 2500 eiro kvadrātmetrā līdz pat 4000 eiro kvadrātmetrā par apartamentiem ar plašām terasēm ēkas ceturtajā stāvā.

Ņemot vērā, ka ēkā iemītniekiem paredzēts kā peldbaseins un SPA zona, tā arī konsjeržserviss un restorāns, projektā plānota ikmēneša apsaimniekošanas maksa, kura šobrīd tiek lēsta ap 1,5 EUR/m2 mēnesī.

Kopējās projekta Pērle investīcijas veido 17 miljonus eiro, to līdzfinansējot Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiālei.

Biedrība Taureņa efekts sākotnēji orientējās uz labdarību, strādāja ar bērniem bāreņiem, bet tagad tai svarīgi ir palīdzēt arī citām sociāli atstumtajām grupām, turklāt darīt to ilgtermiņā, trešdien raksta Dienas Bizness.

«Pirms gada sākām meklēt jaunu virzienu, jo sapratām, ka viena lieta ir visu laiku sniegt atbalstu, bet ir arī citi veidi, kā palīdzēt – dod iespēju. Tā nav vienkārši labdarība, kas risina problēmas īstermiņa, bet gan aktivitāte ar ilgtermiņa efektu. Mēs cilvēkiem iedodam ne tikai darbu šodien, bet arī iespēju sevi attīstīt un ceļam cilvēku pašapziņu,» saka Ina Stupele, biedrības Taureņa efekts projektu vadītāja.

Pirms gada biedrība radīja planšetdatoru filca somu un mobilo telefonu maciņu zīmolu Lote, dodot iespēju strādāt cilvēkiem ar invaliditāti, vienlaikus attīstot savu talantu, pilnveidojoties un gūstot ienākumus. Diezgan ilgs laiks pagāja, kamēr tika atrasts konkrēts produkts. «Bija skaidrs, ka gribam dot iespēju strādāt, jautājums bija ko cilvēki no sociāli mazaizsargātajām riska grupām, piemēram, invalīdi spēj darīt. Nav tā, ka var iedot konkrētu uzdevumu un viss, atliek vien gaidīt gatavo produkciju. Tā nav šūšanas rūpnīca. Jāņem vērā viņu darba prasmes, iespējas, termiņus. Cilvēki ar invaliditāti nevar strādāt kā veseli cilvēki no rīta līdz vakaram,» teic Ina.

Twitter, Facebook un Draugiem.lv ietekmīgāko zīmolu topa pirmo vietu septembrī ieņēma tehnoloģiju uzņēmums Samsung informē aģentūras DDB Consulting stratēģiskais plānotājs Artis Krilovs.

Ietekmīgāko zīmolu topa otrajā vietā ir kinoteātris Forumcinemas, savukārt trešo vietu ieņem ziņu portāls Kasjauns.lv.

Topa pirmo piecnieku noslēdz Latvijas mobilais telefons (LMT) un lidsabiedrība airBaltic.

«Zīmoli, kas septembrī iekarojuši pirmās četras pozīcijas, visai aktīvi darbojušies visos trijos sociālajos tīklos, bet piektās vietas ieguvējs - airBaltic - savu vietu nodrošinājis, darbojoties tikai Twitter un Facebook,» paskaidroja Krilovs.

Pēc Krilova teiktā, topa metodoloģija ir vienkārša - katrā no sociālajiem tīkliem tiek aplūkoti divi rādītāji - zīmola auditorija un iesaiste. Pirmais nosaka, cik liela auditorija pieteikusies sekot zīmola ziņām, bet otrais - cik aktīvi pēdējā mēneša laikā auditorija iesaistījusies zīmola aktivitātēs. Veidojot kopējo topu, sociālo tīklu Twitter, Facebook un Draugiem.lv rezultāti tiek saskaitīti.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.