Kompleksa The Pearl kanalizācija netiks novadīta Mazā Baltezera aizsargjoslā, bet par nepatiesu, un nepamatotu uzskatāma informācija, ka ir ticis pārkāpts Aizsargjoslu likums, uzsver projekta attīstītājs New Europe.

«Zemesgabals, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, atrodas Ādažu novada teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās. Zemesgabala teritorija nav applūstoša,» uzsver attīstītājs New Europe.

Attīstītājs skaidro, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu aizsargjosla šādā gadījumā nosakāma teritorijas plānojumā, taču tā nedrīkst būt mazāka par 10 metriem. Šajā 10 metru aizsargjoslā būvniecība neesot pieļaujama, un tā vienlaikus sakrīt ar tauvas joslas platumu, kurā arīdzan ir aizliegta apbūve.

Ādažu novada teritorijas plānojumā Mazā Baltezera aizsargjosla noteika 50 metru platā joslā, paredzot, ka būvniecību šajā aizsargjoslā ir iespējams veikt, tikai ievērojot iedibināto būvlaidi – detālplānojumā zemesgabalam noteikto līniju, kas norāda robežu, kurā pieļaujama apbūve, skaidro Pērles attīstītājs. New Europe uzsver, ka zemesgabalā, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, vairākās publiskajās apspriešanās apspriestais detālplānojums ir iedibinājis būvlaidi, un tā ir ne tuvāk par 10 metriem no Mazā Baltezera krasta.

Ar nozīmīgām arhitektūras balvām un pamatīgu izspiešanas skandālu atpazīstamību guvušais Baltezera Pērles projekts iedzīvojies jaunās nepatikšanās, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Pēc tam, kad projekta attīstītājs New Europe ar pirmo izspiedēju Artūru Priedi panācis mierizlīgumu, viņam uzradies nākamais sekotājs – jau citas organizācijas aizsegā, bet shēma tā pati, balstīta melīgos zaļos saukļos par Baltezera bojāeju, vēsta laikraksts.

Tas norāda, ka jaundibinātā Baltezera aizsardzības biedrība apsūdzību sagudrošanā esot vēl radošāka, nekā tās priekštece Par brīvu Lielā Baltezera krastu. Nule tā nākusi klajā ar skandalozu paziņojumu, ka miljoniem vērto apartamentu īpašnieku vajadzībām tiek būvēta gandrīz vai sausā ateja, bet Ādažu pašvaldība piesedzot projekta Pērle kanalizācijas novadīšanu Mazā Baltezera applūstošā teritorijā.

Pēc VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma, AS Ceļuprojekts uzsācis iespējamās būvniecības izpēti un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) izstrādi perspektīvajam jaunajam Tallinas šosejas (A1) posmam no Vangažiem līdz Skultei, informē LVC.

Uzņēmums tiesības veikt šos darbus ieguvis atklātā konkursa rezultātā, to izmaksas ir 110 594 eiro (ar PVN).

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai tranzīta satiksmei nebūtu jābrauc cauri Baltezeram un Ādažiem, kur ir ne tikai vēsturiskā dzīvojamā apbūve, bet arī pēdējos 10-20 gados attīstītie ciemati, kā arī ražotnes.

Esošajā Tallinas šosejas sākumposmā, no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo 10 gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaicīgi pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie melnie punkti. Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki, norāda LVC.

Dzīvojamais komplekss Čiekurkrasti, kas plašākā sabiedrībā pazīstams kā Pērle, iekļuvis prestiža starptautiskā arhitektūras konkursa Architizer A+Awards finālā, sacenšoties konkurencē ar labākiem arhitektūras un dizaina projektiem no 100 pasaules valstīm, informē projekta attīstītāji.

Projekts Pērle ir nominēts kategorijā Mazstāvu daudzdzīvokļu kompleksu apbūve (1-4 stāvi). Projektu pamata atlases kritēriji konkursa ietvaros skar arhitektūras formu, funkcionalitāti un novitāti, liela nozīme ir pieškirta arhitektūras iecerei un vīzijai.

Daudzīvokļu kompleksa Pērle neviendabīgā konstrukcija ļāvusi veidot atšķirīgus mājokļu plānojumus, kā rezultātā gandrīz visi dzīvokļi paver skatu uz ezeru un ēkā nav divu vienādu dzīvokļu – katrs plānojums ir atšķirīgs, to platība no 67 m2 līdz 211 m2.

Projekts Pērle atrodas Mazā Baltezera krastā, tā būvniecība tika iesākta 2012.gada augustā un pabeigta 2013.gada janvārī. Dzīvokļu komplekss ietver sevī 63 premium klases apartamentus, virs 70% no kuriem jau ir atraduši savus saimniekus. Pērle piedāvā mājas iedzīvotājiem plašu infrastruktūru gan ēkā - baseins, fitnesa zāle, konsjerža serviss, koplietošanas terase, gan projekta teritorijā – privātā laivu piestātne, labiekārtota pludmale, bērnu rotaļu laukums. Tuvāko mēnešu laikā Pērlē tiek plānots arī atvērt restorānu, kas piedāvās ekoloģiski tīru bioloģisku virtuvi mājas iedzīvotājiem un viesiem.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atlikusi Markboard LLC un a/s Jūrmalas pērle, kas tika izveidota 2001.gadā, lai īstenotu savulaik slavenā restorāna Jūras pērle pārbūves projektu, strīda izskatīšanu uz šā gada 13. septembri, jo lietā iespējams izlīgums, DB uzzināja tiesā.

Uzņēmums restorāna Jūras pērle vietā plānoja uzcelt viesnīcu, sporta un atpūtas kompleksu, kopumā tajā investējot 30 milj. ASV dolāru. To pabeigt bija plānots jau 2005.gadā. Jāmin, ka 66,66% a/s Jūrmalas pērle pieder Lielbritānijas kompānijai Macrofin LLP, bet 33,33% - Aleksandram Bašarinam.

2003.gada 15.oktobrī Markboard LLC griezās ar prasību Rīgas apgabaltiesā pret a/s Jūrmalas pērle par aizdevuma piedziņu, lūdzot tiesu piedzīt no Jūrmalas pērles aizdevuma summu 282,5 tūkst. Ls apmērā.

Prasībā tika norādīts, ka 2003.gada 4.jūnijā prasītāja un atbildētāja noslēdza aizdevuma līgumu, saskaņā ar kuru prasītājs aizdeva atbildētājai naudas summu 950 tūkst. Ls apmērā, nosakot aizdevuma pamatsummas lietošanas procentus 1,3 % gadā.

The Pearl būvniecība Mazā Baltezera krastā pākāpj Aizsargjoslu likumu, nav nekādas garantijas, ka attīstītājs rīkosies saskaņā ar saviem solījumiem, un paredzētais projekts nav īpaši unikāls, uzskata biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītājs Artūrs Priede, pēc kura iesnieguma projekta būvniecība ir apstājusies.

A. Priede Db.lv uzsvēra, ka ir pārkāpts Aizsargjoslu likums, kas noteic, ka Mazā Baltezera gadījumā nedrīkst veikt būvniecību 50 metrus joslā gar krastu. «Es neredzu problēmu, ja attīstītājs būvē dzīvokļus 51. metrā no krasta. Nesen arī netālu dzīvojošais Latvijas Dzelzceļa šefs Uģis Magonis saņēmis tiesas spriedumu par sava atpūtas nama nojaukšanu tieši tā iemesla dēļ, ka būvniecība tika veikta vides aizsargjoslā,» sacīja A. Priede.

Viņš vērsa uzmanību, ka pretēji attīstītāju apgalvojumiem par ikvienam garantētu pieeju pie ezera, detālplānojums neparedzot jaunizbūvējamās ielas nodošanu pašvaldībai, līdz ar to privātīpašnieki varēs jebkurā brīdī uzlikt barjeru un apsardzes posteni.

Nekustamā īpašuma projekt Pērle attīstītājs SIA New Europe Estate aicinājis biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu biedrus viņiem pieņemamā laikā tikties un saņemt abildes uz visiem interesējošiem jautājumiem.

Attīstītājs norāda, ka pirms pusotra mēneša saņemot informāciju par biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu pretenzijām pret projektu Pērle SIA New Europe Real Estate nosūtījusi vēstuli biedrībai un tās vadītājam Artūram Priedem.

«Vēstulē tika uzsvērts, ka savas darbības laikā esam stingri ievērojuši likumus un ka arhitektoniski augstvērtīgā projekta mērķis ir sakārtot teritoriju, kas pašlaik nav ne pievilcīga, ne atpūtniekiem droša. Tāpat tika pausta gatavība biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadībai un aktīvistiem pieņemamā laikā un vietā uzklausīt iebildes un argumentus, sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, lai rezultātā atrastu visiem ieinteresētajiem pieņemamus risinājumus,» uzsver Pērles attīstītājs.

Uz vienu no lielākajiem starptautiskajiem nekustamā īpašuma pasākumiem MIPIM, kas šonedēļ notiek Kannās, Francijā, SIA New Europe ir atvedusi un popularizē visus savus projektus, informē SIA New Europe investoru attiecību vadītāja Inese Jureviča.

Pēc viņas teiktā, šogad ir kustība vairākos kompānijas attīstības projektos un zemes gabalos, tostarp objektā Jelgavas ielā blakus Torņakalna Jaunajam administratīvajam centram, Ezerparkā un projektā Pērle Maza Baltezera krastā. Projekta Pērles makets piesaistot apmeklētājus Rīgas stendā. «MIPIM kalpo kā laba platforma ideju apmaiņai, t.sk. attiecībā uz arhitektūru. Pērles dizaina dēļ Latvijai pievērsa uzmanību, piemēram, Abu Dabi attīstītāji, no kuriem New Europe pārstāvji saņēmuši ielūgumu apmeklēt jaunākos attīstības projektus un dalīties pieredzē,» stāsta Inese Jureviča.

Kopumā ir atjaunojusies interese un uzlabojies investoru noskaņojums attiecībā uz attīstības valstīm, tostarp Latviju. Tā kā pagājusi tikai MIPIM pirmā diena, vairāk varēšot spriest pēc atgriešanās Latvijā.

Noslēdzoties būvniecības kompāniju tenderim, ir izvēlēts ģenerāluzņēmējs apartamentu kompleksa Pērle celtniecībai Mazā Baltezera krastā, kā arī uzsākta būvniecība. Par uzvaru konkursā atzīta kompānija LNK Industries, informē projekta attīstītāji.

LNK Industries pēdējo divdesmit gadu laikā realizējusi vairākus dzīvokļu un ofisu ēku apbūves projektus Latvijā un ārvalstīs. «Ģenerāluzņēmēja izvēlē liela nozīme bija būvnieka pieredzei līdzīgas klases objektu attīstībā, kā arī nevainojamai reputācijai par darbu kvalitatīvu izpildi un ilgtspējīgas būvniecības principu ievērošanu,» skaidro projekta attīstītāji. Paredzams, ka kompleksa būvdarbi tiks pabeigti 2013. gada septembrī.

Pērles attīstītāji vēsta, ka projektā jau ir aktīvi uzsākta dzīvokļu rezervācija, un, lai arī būvdarbi ir tikko sākušies, projektā jau rezervēti 15% dzīvokļu. Projektā Pērle apartamentus Latvijā pārdod trīs mākleru aģentūras - Baltic Sotheby’s International Realty, Arco Real Estate un Oberhaus.

Dzīvojamajā rezidencē Pērle Mazā Baltezera krastā 12.jūnijā atklāts jauns restorāns Pērle. Tā izveidē investēti aptuveni 76 000 eiro, Db.lv informēja restorāna saimniece Mairita Mosāne.

Restorāns saviem apmeklētājiem piedāvā Eiropas virtuvi. Tās koncepts balstīts uz veselīga un ekoloģiski tīra uztura principiem, ēdiena gatavošanā izmantojot Latvijas bioloģiskās lauku saimniecībās audzētus produktus, liekot uzsvaru uz ēdienkartes sezonalitāti.

Restorānā tiks piedāvāta brokastu bufete (brunch), neliela brokastu ēdienkarte ar siltiem ēdieniem, burātāji un laivotāji varēs pasūtīt ēdienu laiskiem vasaras izbraucieniem pa ezeru.

Apartamentu komplekss Pērle ir Premium klases privāta rezidence Mazā Baltezera krastā, kas ir izpelnījusies plašu uzmanību starptautisko arhitektu vidū un tikusi apbalvota ar vairākām balvām, tai skaitā 2015.gadā ir ieņēmusi pirmo vietu arhitektūras konkursā Architizer A+ Awards.

Satiksmes drošības uzlabošanai 13 kilometrus garā Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" informācija.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie "melnie punkti".

Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka šajos 13 kilometros ir seši tā dēvētie melnie punkti. Salīdzinājumam kopā uz 1650 kilometriem valsts galveno autoceļu ir 48 melnie punkti. Pēdējos gados satiksmes intensitāte šajā posmā pieaugusi līdz vairāk nekā 27 000 automašīnām diennaktī, lai gan ceļš projektēts ar caurlaidību līdz 20 000 automašīnām diennaktī. Zaļaiskalns norādīja, ka pērn šajā posmā notikuši 42 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši pieci bojāgājušie, no tiem četri - frontālās sadursmēs. "Galvenais satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis ir novērst frontālo sadursmju iespēju apdzīšanas manevra laikā, vai veicot kreisos pagriezienus," uzsvēra Zaļaiskalns.

Tuvākajam laikam pietiekami perspektīvi ir divi nekustamo īpašumu tirgus segmenti - ekonomiskās klases dzīvokļi un ekskluzīvie dzīvokļi, tomēr tirgus nākotne būs ekonomiskās klases dzīvokļiem, uzskata nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA New Europe valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

«New Europe ir izveidojusi nopietnu sistēmu dzīvokļu tirgus analīzei, pie mums pēc konsultācijām vēršas pat daži nopietni nekustamo īpašumu vērtētāji, kuriem šī informācija šķiet ļoti profesionāla un interesanta. Protams, ka visas prognozes darbojas tikai tad, ja pasaulē nenotiek kādi liela mēroga satricinājumi,» skaidroja Bojārs.

Viņš piebilda, ka attīstītājiem jābūt uzmanīgiem ar ekskluzīvo dzīvokļu segmentu, jo precīzi jāidentificē tā auditorija, kura ir šo dzīvokļu potenciālie pircēji.

«Mūsuprāt, ekonomiskās klases dzīvokļi ir īpašumu tirgus nākotne. Vajadzība pēc tādiem dzīvokļiem ir milzīga, jo Rīgas novecojušais dzīvojamais fonds palielinās ar katru gadu un tā vietā diemžēl netika radīts nekas. Tas, kas ir tapis «treknajos gados», atskaitot pašvaldības dzīvojamo fondu, ir ļoti ātri uzbūvēti milzīgi lieli dzīvokļi ar apšaubāmu kvalitāti, kurus tagad ir pārņēmuši banku uzņēmumi. Šo īpašumu likviditāte ir ļoti zema,» sacīja Bojārs.

Patlaban projektā Pērle ar skatu uz Mazo Baltezeru izbūvēti 63 apartamenti un norisinās iekšējās apdares darbi. Ēkas nodošana ekspluatācijā ir plānota tuvākajā laikā.

Projektā pārdoti aptuveni 50% dzīvokļu.

Mājokļus Mazā Baltezera krastā esot iegādājušies gan vietējie iedzīvotāji, gan nerezidenti, no kuriem puse plāno apmesties uz dzīvi Latvijā, iegūstot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Cena par dzīvokli ar pilnu apdari ir no 2500 eiro kvadrātmetrā līdz pat 4000 eiro kvadrātmetrā par apartamentiem ar plašām terasēm ēkas ceturtajā stāvā.

Ņemot vērā, ka ēkā iemītniekiem paredzēts kā peldbaseins un SPA zona, tā arī konsjeržserviss un restorāns, projektā plānota ikmēneša apsaimniekošanas maksa, kura šobrīd tiek lēsta ap 1,5 EUR/m2 mēnesī.

Kopējās projekta Pērle investīcijas veido 17 miljonus eiro, to līdzfinansējot Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiālei.

Aizdomās par smalki izplānotu izspiešanu 50 tūkst. eiro apmērā, Rīgas policija aizturējusi kādu vīrieti, kurš dibinājis biedrību. Viņa shēma bijusi vienkārša - izmantojot it kā sabiedrības intereses, paralizēt uzņēmuma darbību, radīt zaudējumus un pēc tam piedāvāt «atrisinājumu» – pārtraukt nomelnošanas kampaņu apmaiņā pret 50 tūkst. eiro.

Policija norāda, ka šāda veida izspiešana, kurā visai smagnējā birokrātiskā sistēma un tās vājās vietas tiek izmantotas savtīgās interesēs, policijas redzeslokā vēl nebija nonākusi. Policijai ir aizdomas, ka līdzīgā veidā cietuši arī citi uzņēmēji.

Savukārt projekta Pērle attīstītājs SIA New Europe izplatītā paziņojumā norāda, ka aizturētais ir biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītāju Artūrs Priede. Viņš mēģinājis izspiest naudas summu apmaiņā pret savu sūdzību atsaukšanu.

New Europe pauž nožēlu, ka tādā veidā vides aizstāvju organizācijas vadītājs, izliekoties, ka rūpējas par vides saglabāšanu, patiesībā vēlējies piepildīt tikai savas kabatas. SIA New Europe norāda, ka A.Priede tika aicināts uz diskusiju, lai uzzinātu viņa iebildumu būtību, cerot, ka tas ļautu uzlabot projekta kvalitāti, taču izrādījās, ka šī cilvēka mērķis bijis izspiest naudu.

Šā gada martā plānots sākt dzīvojamās ēkas projekta Pērle realizāciju Mazā Baltezera krastā.

Db.lv jau ziņoja, ka nekustamā īpašuma uzņēmums SIA New Europe pieļāva iespēju vēl 2011. gada rudenī sākt projekta īstenošanu (nulles cikla izbūvi). Projekts tiek pozicionēts kā biznesa klases mazstāvu daudzdzīvokļu komplekss. Projekts ir neliels, tajā paredzēti 65 dzīvokļi, lielākā daļa būšot ar skatu uz ezeru. Pērnruden attīstītāji akcentēja, ka ir vērojama interese gan no vietējo pircēju puses, gan no ārzemnieku puses, kuru mērķis ir iegūt uzturēšanas atļauju Latvijā.

Projekta arhitekts Juris Mitenbergs (arhitektu birojs AB3D) paudis gandarījumu, ka beidzot tiks realizēts sen lolotais un pasaulē atzinību jau guvušais projekts. Kompleksā ar bijušās liellaivu piestātnes rekonstrukciju ezerā tiks veidota divdesmit metrus gara pārkare virs ūdens. Ēkas arhitektūra ir veidota respektējot apkārtējo vidi, reljefu, ezera piekrasti, maksimāli saglabājot apkārt esošo priežu mežu un harmoniski ierakstoties latviskajā ainavā.

Ādažu novada divos ezeros – Mazajā Baltezerā un Dūņezerā šogad līdz oktobrim ielaidīs 40 000 zivju mazuļu, informē Ādažu novada dome.

Ādažu novada pašvaldība martā piedalījās Zemkopības ministrijas izsludinātajā Valsts Zivju fonda atbalsta programmas pasākumā Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā.

Projekti par zivju resursu pavairošanu Ādažu novada ezeros paredz 25 000 zandartu mazuļu ielaišanu Dūņezerā un 15 000 – Mazajā Baltezerā. Zivju fonda padome ir atbalstījusi domes iesniegtos projektus un piešķīrusi daļēju finansējumu 2945,45 eiro apmērā zivju mazuļu ielaišanai Mazajā Baltezerā un 4909,09 eiroapmērā – Dūņezerā.

Ādažu novada divos ezeros – Mazajā Baltezerā un Dūņezerā šodien ielaisti ap 40 000 zivju mazuļu, informē Ādažu novada dome.

Ādažu novada pašvaldība martā piedalījās Zemkopības ministrijas izsludinātajā Valsts Zivju fonda atbalsta programmas pasākumā Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā.

Zivju fonda padome atbalstīja domes iesniegtos projektus, piešķirot daļēju finansējumu 2945,45 EUR apmērā zivju mazuļu ielaišanai Mazajā Baltezerā un 4909,09 EUR apmērā – Dūņezerā. Projekti par zivju resursu pavairošanu Ādažu novada ezeros sniedza iespēju ielaist 25 000 zandartu mazuļu Dūņezerā un 15 000 – Mazajā Baltezerā. Projektu kopējās izmaksas ir 8727,28 EUR, no kurām Zivju fonda piešķirtie līdzekļi ir 7854,54 EUR, savukārt pašvaldības līdzfinansējums – 872,74 EUR.

“Wolt” platforma un piegādes pakalpojumi pieejami arī Ādažos un Baltezerā. Šī gada laikā tehnoloģiju uzņēmums paplašinājis savu darbību ārpus Rīgas un tagad savus pakalpojumus piedāvā jau 13 dažādās Latvijas pilsētās.

Līdz ar Ādažu un Baltezera pievienošanos, “Wolt” Latvijas pilsētu skaits ir lielākais starp Baltijas valstīm.

“Šī gada laikā “Wolt” Latvijā ir izaudzis no 5 līdz 13 pilsētām un sadarbojas ar vairāk nekā 1500 kurjerpartneriem. Redzam, ka, attīstot savu pakalpojumu arī mazākās pilsētās, vietējiem uzņēmējiem varam nodrošināt ērtu tiešsaistes tirdzniecību, iedzīvotājiem sniegt iespēju gūt ienākumus kā kurjerpartneriem, kā arī atvieglot pilsētas viesu un iedzīvotāju ikdienu.” skaidro “Wolt” Baltijā vadītājs Mantas Lomsarģis.

Pirmajos “Wolt” darbības gados Latvijā lēmums par uzņēmuma darbības paplašināšanu jaunās pilsētās tika pieņemts, balstoties uz tādiem kritērijiem kā iedzīvotāju skaits, ēdināšanas un mazumtirdzniecības veikalu apjoms u.c. Šobrīd redzējums par attīstību arī mazākās pilsētās ir mainījies.

No 8. līdz 28.februārim norisinās ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana par perspektīvā jaunā Tallinas šosejas (A1) posma būvniecību.

Tajā iedzīvotājiem ir iespēja iepazīties ar izstrādātajām autoceļa sākotnējām alternatīvām un izteikt savus priekšlikumus, kurus saskaņā ar iespējām izvērtēs tālākajā projektēšanā.

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai novirzītu tranzīta satiksmi prom no Baltezera un Ādažiem, kur ir vēsturiskā dzīvojamā apbūve, kā arī pēdējos 10-20 gados attīstījušies ciemati un ražotnes.

Tallinas šosejas sākumposmā no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo desmit gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaikus pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie "melnie punkti". Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki.

Pagājušās nedēļas nogalē Baltezerā atklāts jauns Elvi veikals.

«Šis ir jau trešais veikals, kuru atklājam pēdējā mēneša laikā, un 82., kas Latvijā nes Elvi vārdu. Straujā izaugsme apliecina, ka mazumtirdzniecības segmentā franšīzes princips, pēc kura strādā Elvi veikali, ir ļoti veiksmīgs,» skaidroja SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Jaunais Elvi veikals Baltezerā pieder SIA Aniva, un tajā radītas 8 jaunas darba vietas. Uzņēmumam šis ir ceturtais veikals Elvi tīklā, un šogad tiek plānota arī tālāka paplašināšanās.

Tiek prognozēts, ka, sākoties pavasara un vasaras periodam, jauno veikalu aktīvi apmeklēs ne tikai Baltezera iedzīvotāji, bet arī visi, kuri dosies vasaras atpūtā uz Saulkrastiem un Zvejniekciemu.

Mazā formāta veikalu izaugsmi veicina vairākas objektīvas globālas tendences, tostarp urbanizācija, informē Žanna Kristeļa, «Nielsen Latvia» komunikācijas nodaļas vadītāja.

Pilsētnieki dzīvo arvien kompaktākos dzīvokļos, kuros ne vienmēr ir vieta produktu uzglabāšanai. Cilvēki apprecas un izveido ģimenes krietni vēlāk. Aizvien vairāk cilvēku dzīvo vieni - tas attiecas gan uz gados jauniem, gan veciem cilvēkiem. Mazās mājsaimniecības retāk gatavo, tām nav nepieciešams daudz produktu. Jaunatnes koncentrēšanās uz karjeras izaugsmi veicina augstāku ienākumu līmeni, salīdzinot ar citām iedzīvotāju grupām. Šādiem patērētājiem mazā formāta veikali kļūst par racionālu izvēli.

Aizņemtības palielināšanās darbā noved pie tā, ka patērētāji cenšas izvairīties no rūpēm mājās un brīvo laiku velta atpūtai, vienlaikus palielinot ēšanas ārpus mājām popularitāti. Mazie veikali ar ierīkotu vietu maltītes ieturēšanai, kā reiz, piedāvā šādu risinājumu.

Zaļais skandālists Artūrs Priede un viņa diskreditētā projekta Pērle attīstītāji noslēguši mierizlīgumu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tā detaļas netiek atklātas, taču noprotams, ka A. Priede vairs neimitēs sabiedrības sašutumu par daudzdzīvokļu nama būvniecību pamesta industriāla objekta vietā Baltezera krastā.

Savukārt firma New Europe no viņa nemēģinās piedzīt kompensāciju par tiesāšanās radīto dīkstāvi.

Šī vienošanās vismaz pagaidām nekādi neietekmējot izmeklētāju darbu. A. Priede joprojām tiekot turēts aizdomās par novatoriskas izspiešanas shēmas ieviešanu Latvijas nekustamā īpašuma biznesā. Kā pavēstījis Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis, kukuļa izspiešana ir sevišķi smags noziegums. Mierizlīgums neapturēs kriminālprocesu, kā, iespējams, cer aizdomās turamais.

Rīgā, 11 Novembra krastmalā, atklāta pirmā kuģa - Vidusjūras virtuves restorāna Rīgas Pērle, jaunā piestātne.

330 kvadrātmetru plašais kuģis – restorāns siltajā sezonā spēj uzņemt līdz pat 180 viesu, savukārt ziemā vienlaikus vairāk nekā 60 gardēžu, piedāvājot apmeklētājiem Vidusjūras reģiona valstu virtuves ēdienus.

«Šis ir vienīgais restorāns – kuģis Baltijā ar aprīkotu restorāna virtuvi un kruīzu piedāvājumu, kas ietver pilna servisa apmeklētāju apkalpošanu - dzīvo mūziku, vakariņas un ekskursijas pa Daugavu. Turklāt pēc renovācijas un siltināšanas restorāns uz ūdens atvērts viesiem arī ziemā,» stāsta kuģa - restorāna Rīgas Pērle īpašnieks Vjačeslavs Zubkovs.

Viņš stāsta, ka kuģa atjaunošanā ieguldīti aptuveni 200 tūkstoši eiro, bet piestātnē – 20 tūkstoši eiro.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) iniciatīva «Atbalsti mazo biznesu!» pulcē sadarbības partnerus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), uzņēmumus Lursoft, Latvijas Pasts un banku Citadele, lai veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā un šā gada 16.novembrī uzrunātu vairāk kā 30 000 mazo uzņēmumu dalībai «Mazā biznesa dienā».

Iniciatīvas autors, MVU Foruma valdes loceklis, Kristaps Banga atgādina, ka 2012.gada novembrī Latvijā pirmo reizi tika izsludināta «Mazā biznesa diena», kas turpmāk katru gadu notiks novembra trešajā sestdienā, lai ikviens iedzīvotājs uzzinātu vairāk par mazajiem uzņēmumiem Latvijā, ar saviem pirkumiem šajā dienā varētu tos īpaši atbalstīt un gūtu iedvesmu savam biznesam.

MVU Foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle ir pārliecināta, ka, balstoties uz starptautisko pieredzi, šajā dienā pieaugs mazo uzņēmumu atpazīstamība, apgrozījums, un arī lielie uzņēmumi būs aicināti īstenot īpašus pasākumus mazajiem piegādātājiem. Iniciatīva šobrīd pulcē vairāk kā 350 mazā biznesa pārstāvjus un atbalstītājus sociālajā tīklā Facebook, šogad iniciatīvai pievienojas arī nozaru biznesa līderi.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.