Vēl īsti neatgūstot no pandēmijas, pasaule piedzīvo šausminošos notikumus Ukrainā, kas ilgst jau vairāk nekā mēnesi. Virkne starptautisku uzņēmumu viens pēc otra pamet Krievijas tirgu, aizvien vairāk kompāniju pauž atbalstu Ukrainai, tostarp ziedojot. Vienlaikus daudzu uzņēmumu dienaskārtībā ir jautājums, kā šobrīd plānot komunikāciju publiskajā telpā un mārketinga aktivitātes?

Turpināt aktivitātes, neraugoties uz notiekošo Ukrainā, apturēt vai mainīt komunikācijas saturu? Kā sabalansēt atbalstu Ukrainai un uzņēmuma mērķu sasniegšanu?

Daļa uzņēmumu, kas jūtas līdzatbildīgi, aktuālās tēmas iekļauj arī savā komunikācijā – gan pandēmijas laikā, piemēram, publicējot atbilstošu saturu un lietojot tēmturus #PaliecMājās, #EsiPiesardzīgs, #IevēroDistanci, gan sākoties Ukrainas notikumiem, piemēram, #StandWithUkraine, #Ukraine, #HelpUkraine u.tml. Gan pandēmijas, gan Ukrainas kara laikā uzņēmumi komunikācijā aizvien vairāk iekļauj drošības tēmu un iespējamos riskus, piemēram, airBaltic vēsta - “Pie mums lidot ir droši.” Virkne uzņēmumu veido arī informatīvās un izglītojošās publikācijas, piesaistot vēstnešus jeb influencerus, kuri runā par aktuālām tēmām, kā arī piedāvājot bezmaksas tiešsaistes pasākumus, piemēram, diskusijas vai seminārus.

Raimondam Soopargam maratonu skriešana ir gan maizes darbs, gan hobijs

Ar sporta preču mazumtirdzniecību Raimonds nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadu, bet šopavasar viņš izveidojis veikalu pareizai skriešanai 42 km 195 m, kas apzīmē klasiskās maratona distances garumu. Kopš 2008. gada viņš pieveicis vairākus maratonus, tostarp Ņujorkā un Berlīnē, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā viņam jau ir ieradums.

Jums pieder veikals ar ambiciozu saukli Veikals pareizai skriešanai. Ko tas ietver?

Mana pieredze sporta preču mazumtirdzniecībā ir aptuveni 20 gadi. Padziļināti ar skriešanas lietām nodarbojos kopš 2009. gada, kad atvēru tajā laikā pirmo specializēto veikalu Baltijas valstīs – Maratons. Kopš 2008. gada pats esmu pieveicis vairākus klasiskos maratonus Ņujorkā un Berlīnē, kā arī katru gadu par normu ir kļuvis noskriet vairākus pusmaratonus, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā jau ir tradīcija. Ņujorkas un Berlīnes maratonos tiku pirmajā 10 tūkstošniekā, tos noskrienot attiecīgi 3 h 45 min un 3 h 47 min. Maratons ir tāda distance, kurai īpaši nesagatavojoties, līdz galam tikt nevar. Garās distances skrien ļoti dažāda publika, daudz tādu cilvēku, kuri ikdienu pavada pie datoriem.

Tehnoloģijas DJI drons Mavic Pro ar iebūvētu 4K kameru ir vienlaikus kompakts un funkcijām bagāts

Par iespēju pavērot pasauli no putna lidojuma cilvēki sapņojuši jau kopš aizvēsturiskiem laikiem. Līdz ar komerciālo avioreisu ieviešanu mūsdienās teju ikviens zinātkārs cilvēks šo sapni ir piepildījis, taču iespēja paraudzīties uz sevi no augšas lielai daļai joprojām ir kaut kas jauns. Diezgan droši var prognozēt, ka arī šis baltais plankums tiks aizkrāsots, bezpilota lidaparātiem kļūstot aizvien pieejamākiem.

Tā dēvēto dronu klāsts pasaulē strauji pieaug, tirgū ienākot aizvien jauniem spēlētājiem. Tā rezultātā pat ļoti kvalitatīvi produkti vairs maksā aptuveni tikpat, cik labākie viedtelefoni. Pēdējo klāstā ir arī daudzsološais prominentā ražotāja DJI lidaparāts Mavic Pro.

Lai par nekustamā īpašuma pārdošanu iegūtu augstāko iespējamo summu, ir jāspēj to parādīt no labākās puses.

Potenciālajam pircējam jāļauj saredzēt visas pozitīvās nekustamā īpašuma iezīmes, tāpēc īpašumu ir nepieciešams pārdošanai īpaši sagatavot. Pirmais iespaids vienmēr ir ļoti svarīgs. Tam ir nozīmīga loma, lai tālāk sekotu pozitīvs lēmums un vēlme īpašumu pirkt.

- Īpašumam ir jābūt tīram. Bieži vien pat sludinājuma fotogrāfijās redzama nekārtība, izmētātas mantas. Visam jābūt savās vietās, pedantiskam - jāļauj cilvēkam uzlūkot īpašumu, nevis iedzīvi. Ja pirmo vizuālo iespaidu par īpašumu radīs netīri trauki izlietnē, izsvaidīti apavi un nekārtīgi nomestas virsdrēbes, iespēja īpašumu pārdot par maksimālo cenu būs ļoti maza.

- Cilvēkam ir vēl viena, ļoti jūtīga maņa - oža. Saka, ka katram mājoklim ir sava unikālā smarža, un šī iezīme bieži vien tiek romantizēta. Tomēr šoreiz būtu labāk no tās tikt vaļā un mājokli kārtīgi izvēdināt, nodrošinot to ar nevainojamu, svaigu gaisu. Cilvēkiem ar jūtīgu ožu pat samērā neitrāli aromāti var radīt nepatiku. Ja mājās ir mājdzīvnieks, pie šī faktora ir īpaši jāpiestrādā. Ja īpašumā nebūs svaiga gaisa, klientiem radīsies gan nepatīkamas izjūtas, kas ietekmēs tālāko lemšanas procesu, gan aizdomas par sliktu un nepietiekamu ventilāciju.

Pasažieru drošības jostas lidmašīnās ir bezjēdzīgas un avārijas gadījumā nevienu neglābs, uzskata Īrijas zemo cenu lidsabiedrības Ryanair vadītājs Maikls O’Līrijs.

Sarunā ar Lielbritānijas laikrakstu Daily Telegraf viņš norādīja, ka tā vietā pasažieriem vajadzētu atļaut lidojuma laikā stāvēt kājās, jo lidmašīna ir nekas vairāk kā «autobuss ar spārniem».

«Pasarg Dievs, bet, ja lidmašīna kādreiz piedzīvos avāriju, nekādas drošības jostas jūs nepasargās,» sacīja M. O’ Līrijs norādot, ka drošības jostas nav būtisks lidojuma drošības priekšnoteikumus.

«Jums nevajag izmantot drošības jostas Londonas metro. Jūs neizmantojat drošības jostas vilcienos, kas pārvietojas ar 120 jūdzes stundā (aptuveni 190 kilometri stundā) lielu ātrumu un avārijas gadījumā jūs visi būtu beigti,» klāstīja Ryanair vadītājs.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) šodien pārtrauca Saeimas sēdi saistībā ar tajā klātesošo pašvaldību vadītāju rīcību.

Pašvaldību vadītāji savu attieksmi pret parlamentā notiekošajiem balsojumiem par likumprojektu «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam» pauda, atkārtoti ceļoties kājās un rādot zaļas lapas.

Pirmo reizi pašvaldību vadītāji piecēlās kājās un rādīja zaļās lapas, kad tika balsots par Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegto priekšlikumu par finansējuma palielināšanu Valsts autoceļa fondam, lai uzturētu autoceļus. Priekšlikums netika atbalstīts.

Pēc pirmās reizes parlamenta priekšsēdētāja skaļi nolasīja Kārtības ruļļa 78.pantu, kas paredz, ka «publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no sēžu zāles atsevišķas personas vai visu publiku». Tāpat Āboltiņa brīdināja, ka Saeimas sēde var tikt pārtraukta.

Lai ātrāk un tehniski pareizāk iemācītu studentus peldēt, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētais profesors Imants Upītis izgudrojis enkurveida trenažieri

Ideja par palīglīdzekli I. Upītim radusies, mācot peldēt studentus. «Cilvēki uz augstskolu atnāk ar dažādām peldēšanas iemaņām. Ir tādi, kas neprot nemaz peldēt vai prot ļoti vāji. Mums viņi ir jāiemāca - bez tā akadēmiju nevar pabeigt. Kā var būt sporta speciālists, kas neprot peldēt!?

Ko nozīmē iemācīties ātrāk? Pasniedzējs uzsver, ka pirmām kārtām jābūt skaidrībai, kā tiek definēta peldētprasme - vai tie ir divi metri, nopeldēti uz muguras, vai 25 metri - brasā. «Es uzskatu, ka cilvēkam būtu jāspēj nopeldēt 200 metrus un ne uz muguras, bet gan brasā vai kraulā. Obligāti, lai katrā ciklā galva būtu iegremdēta ūdenī,» I. Upītim ir diezgan augsti kritēriji.

Bišu un citu kukaiņu iedvesmoti, zinātnieki ir pavadījuši gadus, meklējot veidus, kā radīt lidojošus robotus. Galvenais izaicinājums - lidošana patērē daudz enerģijas.

Tehnoloģijām attīstoties un robotiem pilnveidojoties, ir sagaidāms, ka tie tiks nodarbināti gan gaisa kvalitātes noteikšanā, gan cietušo meklēšanā vai pat ieņems vietu blakus darba bitēm.

Lidojošo robotu spārniem ir jāpaļaujas uz baterijām, kuras līdz šim nebija izdevies radīt pietiekami efektīvas un vieglas. Taču Hārvarda universitātes zinātnieki beidzot radījuši robotu, kas ir spējīgs lidot pa īstam bez piespiedu nepieciešamības nosēsties. Jaunais modelis, kas nodēvēts par RoboBee X-Wing, sastāv no četriem smalkiem oglekļa šķiedras un poliestera spārniem un vēl smalkākām fotoelementu šūnām. Lai mazais robots varētu pacelties gaisā, tiek izmantota saules enerģija. Rezultātā robota - bites spārni rada tādas pašas kustības kā kukaiņu muskuļi lidojot.

Ja mājās strādā Samsung Powerbot VR9300, saimnieki drīz vien aizmirsīs, ko nozīmē pašiem slaucīt istabas

Tehnikas veikalos ir pavisam maz nodaļu, kurās nevar ieraudzīt Samsung vārdu. Šķiet, Dienvidkorejas konglomerāts ražo visu, ko vien var izgatavot, turklāt jau sen. Arī robotizēto putekļu sūcēju lauciņā tas nav iesācējs. Startējis 2010. gadā ar Navibot, pērnā gada nogalē tas laida pārdošanā jaunāko mājas uzkopēja versiju Powerbot VR9300.

Navibot vēl bija pieskaitāms neparasto, eksperimentālo produktu kopai, bet Powerbot dodas pie pircējiem laikā, kad autonomie putekļu sūcēji kļuvuši par tikpat ierastu sadzīves tehniku, kā trauku mazgājamās mašīnas. Tādēļ arī prasības pret tiem ir augstākas.

Dizains

Powerbot VR9300 ir prāva mašīna. Nenoliedzami. Platākajā vietā tā ir 37,8 centimetrus plata un 13,5 centimetrus augsta. Tas rada bažas par robota spēju «ielīst» šaurākās vietās. Uzlādes dokstacija, lai arī pati par sevi ir kompakta, elektrotīklam pievienojama caur barošanas bloku. Tā rezultātā iegūts pamatīgs vadu jūklis un skolēnu penāļa izmēra plastmasas kaste, kas mētājas uz grīdas un traucē putekļusūcēja darbu.

Dizainers Mārcis Ziemiņš radījis produktu "Spray Box", kas apvieno gaumīgu dizainu ar šobrīd svarīgu funkciju - roku dezinfekciju.

Brīdī, kad arī M.Ziemiņa nozarē, tāpat kā daudzās, tika norauts stopkrāns, atcelti un apstādināti pilnīgi visi esošie un tuvākās nākotnes projekti, dzima doma, kas tiešā mērā ir saistīta ar šī brīža situāciju.

"Pirmkārt, mani rīkoties pamudināja apziņa, ka ļoti gribu kādam palīdzēt un radīt ko tādu, kas atvieglotu kādam ikdienu šajā mums visiem sarežģītajā laikā. Nedaudz papētot tirgu un apsekojot sabiedriskas iestādes, kurās ir izvietoti roku dezinfekcijas stendi, sapratu, ka gribu radīt stendu, kas atšķiras no citiem. Galvenā doma man bija radīt tādu stendu, lai rokas dezinficēt varētu, nepieskaroties stendam/pogām/ pumpīšiem, kuriem ir pieskārušies vēl simtiem citu cilvēku pirms manis. Man kā dizainerim, protams, svarīgi ir, lai stends ne tikai perfekti un droši pilda savu galveno funkciju, bet ir arī vizuāli pievilcīgs, elegants un estētisks, un tas organiski var iederēties telpas interjerā, to tikai papildinot, ne izbojājot kopējo dizainu," stāsta M.Ziemiņš.

Savā attīstības scenārijā jaunais Audi Q5 ir visnotaļ skopi atļāvies uzfrišināt sejas vaibstus, taču to, kas atrodas zem automašīnas ādas, kā arī ziņu, no kuras pasaules malas Audi Q5 ceļos pie saviem pircējiem, var nodēvēt par radikālu pavērsienu.

Ņemot vērā, ka Q5 ir globāls modelis, stratēģiski izaicinošs solis ne tikai pašam ražotājam, bet arī nākamajiem Audi Q5 īpašniekiem ir tas, ka jaunā Q5 ražošana no Vācijas tiek pārcelta uz pilnīgi jaunu rūpnīcu Meksikā. Laiks rādīs, cik raiti un, galvenais, cik kvalitatīvi Q5 ripos no konveijera lentes otrpus okeānam, taču, apzinoties attāluma un loģistikas ķēdes papildsarežgījumus, jau šobrīd ir zināms, ka piegādes termiņi no pasūtināšanas brīža uz Latviju būs vismaz par 6 nedēļām garāki nekā līdz šim, proti, kopējais gaidīšanas periods var sasniegt 4 mēnešus.

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kuru pērn akceptēja Saeima un kas stājās spēkā šā gada pirmajā dienā, «uz papīra» tika ar lielu aizrautību un steigu uzlikts, taču par to tālāk nav ticis, tā arī paliekot tikai kā frāzes dokumentā. Un tas absolūti neatbilst jaunās un dinamiskās nozares garam.

Lai gan ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam paticis savā publiskajā retorikā pildīt jaunuzņēmumu papus lomu, pagaidām ne viens, ne otrs nav nesis sevišķus augļus, ja neskaita to, ka viens pretendents Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma priekšrocībām tomēr ir pieteicies un līgumu plānots noslēgt šomēnes (plašāk – DB 05.09.). Lai likums varētu tikt īstenots praksē, kā skaidro Ekonomikas ministrijā, pietrūcis laika, lai salāgotu to, ko vēsta normatīvais akts, ar to, ko no likuma sagaida auditorija, uz kuru tas ir mērķēts. Lai šo Latvijai jauno jomu aprakstošais likums tomēr iemācītos rāpot un arī slietos kājās, jau radusies nepieciešamība pēc kardinālām izmaiņām tā saturā. Jājautā, kāpēc vajadzēja steigt likumu pieņemt, ja visiem bija skaidrs, ka Saeimai uz paplātes tiek pasniegts līdz galam neizcepts cālis.

Valsts policijas veiktajā padziļinātajā pētījumā iezīmējas būtiskas atšķirības starp smagi cietušajiem gājējiem vecumā virs 60 gadiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem. Proti, vairāk nekā trešdaļa jeb 38% smagi cietušo gājēju ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt no tiem gājējiem, kas negadījumus izraisījuši, 30% arī ir šajā vecuma grupā. Pirmo reizi Latvijā tiek uzsākta informatīva drošības kampaņa gājējiem senioriem «Strauja sirds, bet kājas lēnas».

«Seniori ir viena no lielākajām gājēju riska grupām satiksmē. Trešā daļa jeb 36% no bojāgājušajiem gājējiem uz ceļa ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt mūsu veiktajā pētījumā atklājas arī, ka katrs trešais gājējs seniors negadījumā cietis savas vainas dēļ. Iemesli – savu spēju pārvērtēšana un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. Piemēram, ceļa šķērsošana neatļautās un nepārredzamās vietās, turklāt esot bez gaismu atstarojošajiem elementiem,» stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem ik gadu ceļu satiksmes negadījumos traumas gūst vairāk nekā 200 gājēju vecumā virs 60 gadiem. Pērn negadījumos iekļuvis 231 seniors, no tiem 38 smagi ievainoti, bet 22 – gājuši bojā. Kampaņas ietvaros seniori tiek aicināti nepārvērtēt savas spējas un aizdomāties ne tikai par savu, bet arī citu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa. Ja domās vēl ir straujums un pārliecība, tad fiziskās spējas un maņas var pievilt.

Neatkarīgi no tā, vai vēlaties atstāt labu pirmo iespaidu vai radīt patīkamu vidi klientiem, darbiniekiem un viesiem, grīdas ir ārkārtīgi svarīga zona, lai arī nereti tiek piemirsta. Jūsu telpu grīda ne tikai parāda uzņēmuma attieksmi pret tīrību, bet arī var tikt izmantota mārketinga nolūkos. Visvienkāršāk to paveikt ar dizaina un logo paklājiem, kas jau no pirmajiem soļiem telpā radīs personalizētu un patīkamu vidi, pievērsīs uzmanību un darbosies kā reklāma. Lasiet tālāk un uzziniet vairāk!

Kādas ir paklāju priekšrocības?

Nereti šķiet, ka paklāju tīrīšana un kopšana ir laikietilpīga, kā arī paklāji ātrāk nodilst, tādēļ telpās, kur tiek pieņemti apmeklētāji, labāk vienkārši izvēlēties viegli kopjamu grīdas segumu. Tas ir mīts. Patiesībā ir gluži otrādi – kvalitatīvi paklāji kalpo ilgi, kā arī to apkopi var uzticēt profesionāļiem. Maināmiem paklājiem telpās ir daudz priekšrocību:

- Savāc netīrumus ieejas zonā, līdz ar to tie netiek ienesti tālāk pārējās telpās.

- Novērš iespēju paslīdēt uz slapjas vai nesen mazgātas grīdas.

- Slāpē trokšņus, padarot vidi akustiski patīkamāku.

Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas, raksta The Guardian.

Tas radījis satraukumu par pārtikas drošības standartiem vienā no lielākajām Eiropas Savienības gaļas eksportētājvalstīm.

Slepenā materiālā, kas filmēts kautuvē Mazovijas reģionā, nofilmēts, kā no kravas automašīnām tiek vilktas ārā govis, kas ir tik slimas, ka nespēj nostāvēt kājās. Kautuvē tās tiek ievilktas, izmantojot vinčas, piesienot virves pie to kājām vai ragiem.

Govis tiek kautas naktī, kad uz vietas nav veterinārā dienesta amatpersonas. Darbinieki no kautķermeņiem izgriež daļas, kur redzami izgulējumi vai audzēji, kas liecina, ka govis ir gulējušas uz sāniem vairākas dienas.

Eksperti, kas redzējuši filmu, saka, ka šāda gaļa rada ievērojamu risku patērētāja veselībai, un aicinājuši Polijas valdību nekavējoties rīkoties. Profesors Kriss Eliots sacījis: «Ja pastāv kaut mazākā iespēja, ka šī gaļa ir pametusi Poliju, tad ir potenciāls pievērst uzmanību kopējai Eiropas drošībai, iesaistoties daudzām uzraudzības iestādēm no visas Eiropas.»

Vēlme apdrošināt neparastas lietas un pat parādības ir sastopama arī Latvijas apdrošinātāju ikdienā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē slavenības un profesionāli sportisti, kas apdrošinājuši noteiktas ķermeņa daļas par miljoniem, vairs nav nekas neparasts. Piemēram, futbolista Krištianu Ronaldu kājas 2013. gadā tika apdrošinātas par 206 miljoniem eiro. Nevar neminēt arī dziedātāju Dženiferu Lopesu, kas savu dibenu apdrošinājusi par vairāk nekā 20 miljoniem dolāru. Pati pirmā māksliniece, kas savu balsi un kājas par apaļu miljonu apdrošinājusi 60. gados, bijusi Marlēna Dītriha. Latvijā mūziķu vidū šāda prakse gan nav izplatīta. Tomēr cilvēku vēlmēm un izdomai, ko apdrošināt, nav robežu, liecina DB aptaujāto apdrošināšanas kompāniju pieredze.

Apdrošinot retus priekšmetus, kuriem ir liela vērtība vai īpaša emocionālā nozīme, lietu novērtēšanai parasti tiek piesaistīti neatkarīgi eksperti. Viņu uzdevums ir noteikt šādu priekšmetu patieso vērtību, jo nereti klienti šīs lietas pārvērtē.

ASV aicinājušas neļaut diplomātiem stiprā alkohola reibumā piedalīties ANO budžeta sarunās. Budžeta sarunas ievelkas vairākas dienas pēc kārtas un nereti diplomāti sevi atspirdzina ar grādīgā glāzi.

ASV vēstnieka vietnieks Džozefs Torselja uzsver, ka vēršas pret piedzeršanos sarunu laikā, nevis pret alkohola lietošanu kā tādu. «Vienmēr ir bijusi laba un atbildīga tradīcija ar alkohola palīdzību uzlabot sarunas. Tomēr mēs šajā gadījumā vairs nerunājam par diplomātiem, kas aizmieg ar galvu uz bāra letes. Mūsu piedāvājums paredz, ka sarunu telpai nākotnē jābūt brīvai no alkohola,» sacīja ASV vēstnieka vietnieks.

Viņš arī norādīja, ka, lai gan ASV ir pateicīgas par stratēģiskajām iespējām, kuras iepriekš ir dāvājušas šādas tradīcijas, šampanieša dzeršana būtu jāatliek uz sesijas beigām.

Tveicīgo vasaru ir nomainījis dzestrais rudens, taču šķiet, ka par lietu šajā gadalaikā priecājas daudzi, jo tas nozīmē, ka mežos būs vairāk sēņu. Mums, latviešu tautai, sēņošana ir gandrīz vai tāds kā nacionālais sporta veids, kam labprāt nododas gan mazi, gan lieli. Taču neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis kaislīgs sēņotājs, vai meža velšu meklējumos dodoies pirmo reizi, ir jāievēro zināmi noteikumi un drošības pasākumi, lai iecerētā aktivitāte sagādātu tikai pozitīvas emocijas. Raksta turpinājumā uzzināsi, kā sēņot droši ko ņemt vērā, uzturoties mežā.

Ieteikumi drošai sēņošanai

Latvijā ir ap 1100 sēņu sugām, taču par ēdamām ir atzītas vien 300. Sēnes var salasīt arī lielveikalu plauktos, tomēr tadā gadījumā izpaliek gatavošanās process, došanās uz mežu rītausmā, sēņu meklēšana un pozitīvu emociju gūšana, pēc kā tiecas ikkatrs sēņotājs. Taču arī mežā ir jāievēro drošības pasākumi. Lūk, daži no tiem:

• Groziņā liec tikai tās sēnes, ko labi pazīsti. Populārākās ēdamās sēnes ir: gailenes, baravikas un apšu bekas. Ja sastopi kādu krāšņu, bet nepazīstamu sēni, atstāj to labāk turpat, jo tā var izrādīties indīga. Vēl sēņu atpazīšanai vari izmantot mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ir iespējams identificēt atradumu.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Kreditēšanas veicināšanu Latvijā varētu salīdzināt ar ķeblīti, kuram ir trīs kājas. Ja tam ielūzušas visas trīs, tad nevar cerēt, ka, salabojot vienu, viss pārējais arī automātiski atrisināsies. Proti, tās veicināšana nav atkarīga tikai no bankas, sava loma ir arī valstij un pašiem aizņēmējiem – uzņēmējiem vai privātpersonām.

Droši vien jāsāk ar to, kas man tuvāk – ar banku sektoru. Ko cilvēki sagaida no bankas? Piecos vārdos – izcilu servisu un labu cenu, ko lielā mērā var sasniegt ar tehnoloģijām.

Izcils serviss savā būtībā ir ātra bankas reakcija, viegla sasniedzamība telefoniski un digitāli un operatīva pieteikumu izskatīšana. Nemaz neizklausās tik sarežģīti? Taču tur ir savas blaknes.

Digitalizācija ir šā laikmeta prasība, tomēr mēs “Bigbank” uzskatām, ka automatizācija nedrīkst būt pašmērķis. Jā, mēs esam sakārtojuši kredītu izsniegšanas procesus tā, lai aizdevums būtu pieejams pat dažās minūtēs, taču mūsu filozofija paredz, ka robotizācijai jābūt orientētai uz tehniskiem procesiem. Tas samazina izmaksas pakalpojumam, attiecīgi dod labāku cenu, un uzlabo klientu apkalpošanas kvalitāti.

Aizvien vairāk uzņēmumu darījumus veic starptautiskajā tirgū, līdz ar to pieaug iespēja pieļaut komunikācijas kļūdas, nepārzinot to valstu kultūras, ar kurām plānots sadarboties.

Kultūras eksperte un uzņēmēju vadītāju trenere Geila Kotona skaidro, ka mūsdienu dažādās komunikācijas formas rada labu augsni pārpratumiem kultūru dažādību dēļ.

«Ja komunicē dažādi cilvēki, kuri pārstāv dažādas kultūras, viņi bieži vien konstatē, ka kāda darbība vai teiktais ir saprasts savādāk, nekā bija domāts.» Tādēļ viņš sniedz padomus, ko ņemt vērā, ja partneris ir no citas valsts.

1. 1. Iepazīsties ar potenciālā sadarbības partnera izcelsmes valsts kultūras pamatiem

Ja tu plāno sadarboties ar partneri no citas valsts, vismaz nedaudz ievāc informāciju par šo valsti. Vienkārši ierakstot interneta meklētājā attiecīgās valsts nosaukumu un vārdu salikumu «cultural competence», iespējams atrast vairākas interneta lapas ar informāciju un resursiem, kuri palīdzēs izprast attiecīgās valsts kultūras normas un faktorus, no kā uzmanīties.

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Bijušie darbinieki apgalvo, ka slavenā luksusa preču zīmola Gucci veikali Šenžeņā, Ķīnā ekspluatē cilvēkus, atsaucoties uz Ķīnas mediju sniegto informāciju, ziņo CNN.

Septembra beigās pieci bijušie darbinieki internetā nākuši klajā ar atklātu vēstuli itāļu zīmola augstākā līmeņa vadītājiem, kurā izklāstītas drakoniskās prasības veikalu darbiniekiem, piemēram, laika ierobežojums labierīcību apmeklēšanai un neapmaksātas virsstundas.

Darbinieki stāstījuši, ka viņiem vajadzēja lūgt atļauju veikt tādas pašsaprotamas darbības kā, piemēram, ūdens dzeršana, un pārtraukumi labierīcību apmeklēšanai bijuši maksimums piecas minūtes gari.

Viņi arī sūdzējušies, ka kājās bijis jāstāv vairāk nekā 12 stundas dienā, kā arī jāstrādā garas virsstundas bez atlīdzības. Lai gan oficiālais veikalu slēgšanas laiks ir desmit vakarā, darbiniekiem bijis pienākums strādāt pat līdz trijiem naktī.