Vairākās valstīs Eiropas dienvidu un rietumu daļā ir sākusies sezonāla gripas izplatība, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) saņemtā informācija no Eiropas slimību kontroles un profilakses centra (ESKPC). Pamatojoties uz pašreizējiem gripas monitoringa datiem ESKPC speciālisti izsaka bažas, ka šogad Eiropas iedzīvotāji saskarsies ar smagāko gripas epidēmiju, kāda novērota pēdējo divu līdz trīs gadu laikā.

Lai paaugstinātu iedzīvotāju aizsardzību pret gripas vīrusu, ESKPC uzsver pretgripas vakcinācijas nozīmi riska grupu iedzīvotājiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem. 2008.gada augustā ESKPC publicētās vadlīnijās nosaka minētās riska grupas - vecāka gadagājuma iedzīvotāji (65 gadi un vairāk), pacienti ar hroniskām elpošanas sistēmas un sirds slimībām, nieru slimībām un pacienti ar novājināto imūno sistēmu. Pret gripu vakcinēties rekomendē arī ārstniecības iestāžu darbiniekiem.

Šajā gripas sezonā dominējošais vīruss ir A/H3N2 vīrusa apakštips, kurš iepriekšējā sezonā 2007./08. izraisījis vidēji smagas epidēmijas ziemeļu Amerikā un dažos reģionos 2008.gada dienvidu puslodes ziemas periodā. Tuvākajās nedēļās gaidāma gripas izplatība arī Eiropas ziemeļu un austrumu reģionos.

Pastāv aizdomas, ka no cūku gripas Meksikā jau miruši vismaz 100 cilvēki, vēsta BBC. Ar šo slimību saslimušie konstatēti arī ASV un Kanādā.

Apvienotās Nācijas brīdinājušas, ka šī slimība var pārvērsties pandēmijā, taču pasaule esot labāk sagatavota, lai pretotos šai slimībai, kā jebkad agrāk.

Meksikas Veselības sekretārs Hosē Angels Kordova informējis, ka aizdomas par saslimšanu ar cūku gripu viņa valstī ir 1614 gadījumos, ieskaitot 103 nāves gadījumus.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)Meksikas atlēti valkā sejas maskas Nacionālās Olimpiādes laikā (Foto: AFP/SCANPIX)

Pagājušajā nedēļā Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros gūtā informācija liecina, ka pagājušajā nedēļā Latvijā vidējā saslimstība ar gripu bija 153 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, un tas nozīmē, ka Latvijā ir sākusies gripas epidēmija.

SVA epidemiologi norāda, ka pašlaik Latvijā ir novērojama reģionāla gripas izplatība vidēji - mērenā intensitātē un šajā, kā arī nākamajā nedēļā varētu vēl pieaugt gripas izplatība gan teritoriālā, gan saslimstības intensitātes apmērā. Gripas epidēmija reģistrēta arī 16 no 27 Eiropas Savienības valstīm.

Pagājušajā nedēļā gripas gadījumi ir reģistrēti lielākajā daļā Latvijas – 16 teritorijās no 31 monitoringā ietvertās, bet gripas epidēmija ir reģistrēta Aizkraukles, Alūksnes, Daugavpils, Jelgavas, Preiļu, Rīgas un Tukuma pilsētās un rajonos.

Gripa reģistrēta arī Bauskas, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Liepājas un Ogres pilsētās un rajonos, bet tur saslimstība nepārsniedza epidēmisko slieksni (100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem).

Aptiekas ir samērā mazi spēlētāji vakcīnu iepirkumos, aģentūrai LETA norāda aptieku tīkla Apotheka mārketinga vadītāja Ilze Blauberga.

Tas skaidrojams ar to, ka jebkura vakcīna ir recepšu medikaments, kas prasa īpašu uzglabāšanu. Piemēram, gripas vakcīnas gadījumā nepieciešama īpaša kamera, kurā nepārtraukti tiek nodrošināta temperatūra no plus diviem līdz plus astoņiem grādiem.

Tāpēc gadījumā, ja uz aptieku atnāk klients ar gripas vakcinācijas recepti, viņam ir jārēķinās, ka pēc preparāta izņemšanas no uzglabāšanas kameras tā temperatūra nedrīkst krasi mainīties, jo pretējā gadījumā sakaršanas vai sasalšanas rezultātā vakcīna zaudēs savas īpašības un vairs nebūs derīga. Tādēļ pēc šāda veida vakcīnām pieprasījums ir tikai tajās Apothekaaptiekās, kas atrodas doktorātu, poliklīniku un vakcinācijas kabinetu tuvumā, atzīmē Blauberga.

Saistībā ar iespējamo jaunās gripas uzliesmojumu Latvijā, Veselības ministrija (VM) aktualizējusi tās pakļautībā esošo iestāžu gatavību.

Šobrīd Latvijā ar jauno pandēmiskās A gripas vīrusu H1N1 reģistrēti 89 saslimšanas gadījumi, jau ziņots, ka reģistrēts arī pirmais mirušais pacients. Sākoties ziemas sezonai, jaunās gripas saslimstības uzliesmojums reģistrēts visās ziemeļu puslodes valstīs, norāda VM.

Ministrija aicina iedzīvotājus īpaši pievērst uzmanību gripas profilakses pasākumiem un ievērot mājas režīmu pacientiem, kuriem ir aizdomas par saslimšanu. Jaunās gripas simptomi un slimības norise neatšķiras no sezonālās gripas, tādēļ to noteikt var tikai laboratoriski. Parādoties pirmajām saslimstības pazīmēm ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Sīkāka informācija par saslimšanas profilaksi un slimības pazīmēm pieejama Veselības ministrijas un Latvijas Infektoloģijas centra mājas lapās www.vm.gov.lv un www.lic.gov.lv.

Pagājušajā nedēļā gripas izplatība vidēji valstī sasniegusi 172 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju jeb 3956 saslimšanas gadījumus ar gripu, informē Sabiedrības veselības aģentūras.

Pagājušajā nedēļā (12.02. – 18.02.2007) kopējā gripas izplatība Latvijā strauji palielinājusies un sasniegusi epidēmijas apjomus, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) apkopotie monitoringa dati par saslimšanu ar gripu un akūtām elpceļu infekcijām. Iegūtie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā gripas izplatība vidēji valstī sasniegusi 172 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju jeb 3956 saslimšanas gadījumus ar gripu. Vēl nedēļu iepriekš vidējā saslimstība valstī bija tikai 32 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.

Monitoringa dati liecina, ka augstākā gripas izplatība ir Daugavpils, Rēzeknes un Jelgavas reģionā, arī Rīgā, savukārt ļoti zema gripas izplatība ir Ventspils, Liepājas un Tukuma reģionos.

Sabiedrības veselības aģentūras epidemiologi akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros ir reģistrējuši pirmo gripas gadījumu šajā sezonā, liecina sniegtā informācija medijiem.

SVA epidemiologi norāda, ka arī iepriekšējās sezonās novembra mēnesī tika reģistrēti atsevišķi gripas gadījumi un šis pirmais reģistrētais gadījums vēl neliecina par iespējamu sākumu masveida saslimšanai ar gripu.

Gripas aktivitāte Eiropas valstīs joprojām ir zema, kas ir raksturīgi šim laika periodam, atsevišķi gripas gadījumi reģistrēti 16 Eiropas valstīs.

Savukārt saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām saglabājas iepriekšējo nedēļu līmenī.

Vidējā saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1173 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, visaugstākā saslimstība ar saaukstēšanās slimībām reģistrēta Aizkraukles un Valkas pilsētās un rajonos, kā arī Siguldā. Izglītības iestāžu apmeklējums ir labs – bērnudārzus apmeklē 76,5% audzēkņu, skolas – 91,4%.

Ungārijā, Komaromas-Esztergomas reģionā, mājputnu novietnē, kurā tika turēti vairāk nekā 50 tūkstoši tītaru, konstatēta augsti patogēnā (H5N8 apakštipa) putnu gripa.

Tādējādi līdz ar Poliju un Slovākiju, Ungārija ir trešā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā janvārī konstatēta šī bīstamā slimība.

Ungārijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti.

PVD jau ziņoja, ka putnu gripa konstatēta arī Slovākijā un Polijā, kura šodien ziņo nu jau par ceturto slimības skarto reģionu – Mysliborski, kas atrodas Vācijas pierobežā.

Neraugoties uz putnu gripas uzliesmojumiem pēdējo nedēļu laikā Polijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī, salīdzinot ar situāciju 2017. gadā, kad profilakses nolūkos arī Latvijā tika noteikti ierobežojumi mājputnu turēšanai zem klajas debess, putnu gripas aktivitāte pēdējos gados Eiropā vērtējama kā zema.

Telekomunikāciju uzņēmuma Bite Latvija vadība izstrādājusi gripas profilaktisko plānu, lai pasargātu darbiniekus un samazinātu riskus jaunās pandēmiskās gripas izplatībai uzņēmumā.

Tā kā 115 Bite Latvija darbinieki savu darba ikdienu pavada birojā ar atvērto plānojumu, gripas epidēmijas laikā pastāv lielāks risks, ka darbinieki var masveidā saslimt, ja uz darbu ir atnācis slims kolēģis. Līdz šim gan neviens gripas gadījums Bitē nav konstatēts, bet, reaģējot uz pašreizējo straujo pandēmiskās gripas izplatību, uzņēmuma vadība izstrādājusi gripas profilaktisko plānu.

Šajā plānā sadarbībā ar Latvijas Infektoloģijas centru apkopoti speciālistu ieteikumi gripas profilaksei, pandēmiskās gripas raksturīgākie simptomi, galvenie profilakses pasākumi, kā arī darbinieku pienākumi un iespējas saslimšanas gadījumā. Piemēram, situācijā, ja darbinieks konstatē raksturīgākos gripas simptomus (augstu temperatūru, kaulu laušanu), viņš par to ziņo savam tiešajam vadītājam, īpaši norādot, ka ir aizdomas par gripu.

Līdz ar gripas sezonu slimnīcas ievieš praksi, ka pirms plānveida operācijām vakcinācija pret gripu ir obligāta. Pretējā gadījumā pakalpojums netiks sniegts.

«Mēs uzskatām, ka tā ir normāla prakse, jo ārstniecības iestādēm ir jāizstrādā pretepidēmiju, infekcijas slimību izplatības ierobežošanas plāni un saskaņā ar šiem plāniem, atbilstoši situācijai ārstniecības iestādes plāno un organizē savu darbu. Tajā skaitā gripas sezonas vai gripas epidēmijas laikā var būt ierobežojumi pacientu plūsmai ārstniecības iestādē,» skaidro Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

VM pārstāve norāda, ka «gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība un šajā gripas sezonas laikā ir ļoti augsts risks inficēties ar šo slimību, arī apmeklējot sabiedriskas iestādes, tajā skaitā arī ārstniecības iestādes. Ja cilvēks dodas uz plānveida pakalpojumu saņemšanu, piemēram, operāciju, bet nav vakcinējies un papildu operācijai saslimst ar gripu, tas sarežģī ārstēšanas procesu, kā arī paaugstina izmaksas. Tāpēc ārstam ir tiesības noteikt pacientam dažādus pasākumus, lai šis pakalpojums būtu pēc iespējas drošāks. Tas ir pacienta drošības un pakalpojuma kvalitātes jautājums».

Sabiedrības veselības aģentūras akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringā apkopotie dati liecina, ka joprojām (no 29. oktobra līdz 4.novembrim) gripas gadījumi valstī nav reģistrēti, savukārt saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām jeb saaukstēšanās slimībām saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī.

Vidējā saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1218 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Visvairāk akūto augšējo elpceļu infekciju gadījumi reģistrēti Jelgavas, Ludzas, Rīgas, Tukuma pilsētās un rajonos, kā arī Siguldā. Bērnudārzu un skolu apmeklējums ir labs – 76 līdz 90%.

Kaut arī ar gripu iedzīvotāji šobrīd vēl neslimo, tomēr esot jāatceras, ka gripai un saaukstēšanās slimībām ir līdzīgi simptomi, bet tās izraisa dažādi vīrusi. Kopumā vērtējot, gripa ir smagāka nekā citas elpceļu infekcijas un tādi simptomi kā drudzis, locītavu sāpes, nogurums un sauss klepus ir izplatītāki un intensīvāki. Saaukstēšanās, atšķirībā no gripas, parasti neizraisa nopietnas veselības problēmas, piemēram, pneimoniju. Tā kā gripai un citām saaukstēšanās slimībām ir līdzīgi simptomi, tās ir grūti atšķirt, balstoties tikai uz simptomiem, tādēļ, lai noteiktu saslimšanas iemeslu un turpmāko ārstēšanu, ir jāvēršas pie ģimenes ārsta.

Pagājušās nedēļas laikā (3. – 9.marts) Latvijas teritorijā par 65% samazinājusies saslimstība ar gripu, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) gripas un citu elpceļu infekcijas slimību monitoringa dati.

Ar gripu pagājušajā nedēļā slimoja tikai vidēji 8 no 100 000 iedzīvotājiem. Gripas izplatība reģistrēta tikai 5 teritorijās – Daugavpils, Gulbenes, Jelgavas, Ludzas un Rīgas pilsētās un rajonos.

Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 17 pacienti (13 no tiem Rīgā).

Joprojām visbiežāk ar gripu slimo bērni, savukārt vecuma grupā virs 65 gadiem nav reģistrēts neviens gripas gadījums. Turpina uzlaboties arī izglītības iestāžu apmeklējums: pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 77% audzēkņu, bet skolas – 91% audzēkņu.

Vairumā Eiropas valstu gripas intensitāte ir vērtējama kā vidēja vai zema. SVA epidemiologi prognozē, ka Latvijā tuvākajās nedēļās gripas izplatība varētu turpināties tikai kā atsevišķi (sporādiski) gadījumi. Šajā sezonā gripas epidēmijas intensitāte vērtējama kā vidēja. Saslimstība bija nedaudz augstāka par pēdējo 5 gadu vidējo līmeni, tomēr 3,5 reizes zemāka kā pagājušajā gripas sezonā.

1.februārī Valsts operatīvās medicīnas komisijas sanāksmē atbildīgo veselības nozares institūciju pārstāvji lēma par turpmāko rīcību saistībā ar valstī reģistrēto gripas epidēmiju un veselības nozares speciālisti aicina iedzīvotājus pasargāt sevi un apkārtējos no saslimšanas ar gripu.

Gadījumā, ja cilvēks ir pēkšņi saslimis un viņam ir tādi simptomi kā galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, kaulu laušanas sajūta, aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus, kas 3 dienu laikā nemazinās, nepieciešams konsultēties ar savu ģimenes ārstu.

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) speciālisti atgādina, ka gripas saslimšanas laikā iedzīvotājiem Rīgā un citās lielākajās pilsētās ir pieejami dežūrārsti, gadījumos, kad apmeklēt ģimenes ārstu nav iespējams. Nepieciešamības gadījumā dežūrārstu pieņemšanas laiki tiks pagarināti. Par dežūrārstu darbības vietām un pieņemšanas laikiem var uzzināt, zvanot uz VOAVA bezmaksas informatīvo telefonu – 8-0-0-0-1-2-3-4 (darbdienās no 8:30 - 17:00, piektdienās – līdz 16:00). Jau šobrīd tiek nodrošināta dežūrārstu pieejamība darba dienās no plkst. 15.00 – 21.00, sestdienās no plkst. 8.00 – 15.00 un svētku dienās no plkst. 8.00 – 15.00. Pārējā laikā pacientiem neatliekamo palīdzību sniedz neatliekamās palīdzības slimnīcu uzņemšanas nodaļas.

Sabiedrības veselības aģentūras akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringā apkopotie dati liecina, ka joprojām (no 5. līdz 11.novembrim) gripas gadījumi valstī nav reģistrēti, savukārt saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām jeb saaukstēšanās slimībām saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī.

Vidējā saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1167,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Visvairāk akūto augšējo elpceļu infekciju gadījumi reģistrēti Aizkraukles, Jelgavas, Madonas, Rīgas, Tukuma pilsētās un rajonos, kā arī Siguldā. Izglītības iestāžu apmeklējums ir labs – bērnudārzus apmeklē 76% audzēkņu, skolas - 91%.

SVA epidemiologi norāda: pašreiz saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām ir tādā pašā līmenī kā pagājušā rudens-ziemas sezonā, un arī situācijas attīstība ir tāda pati kā pagājušajā sezonā.

Pagājušajā (2006. – 2007.gada) sezonā pirmie laboratoriski apstiprinātie gripas gadījumi tika reģistrēti 2007.gada janvāra pirmajā nedēļā. Bet gripas epidēmija Latvijā sākās 6.nedēļā (februāra sākumā). Iepriekšējā sezonā saslimstība ar gripu bija vērtējama kā "augsta", jo saslimstības maksimālais līmenis vairāk nekā trīs reizes pārsniedza 6 gadu vidējo maksimālo saslimstības rādītāju.

Pagājušajā nedēļā Sabiedrības veselības aģentūras akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros gūtā informācija liecina, ka pagājušajā nedēļā Latvijā vidējā saslimstība ar gripu bija 266 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā ar gripu slimoja aptuveni 6000 Latvijas iedzīvotāju.

Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 124 pacienti, no tiem 58 - Daugavpilī, bet 49 – Rīgā. Slimnīcā ārstējas arī 3 slimnieki ar gripas izraisītām komplikācijām. Tāpat kā iepriekš, ar gripu slimo galvenokārt bērni vecumā līdz 15 gadiem, bet vismazāk slimo iedzīvotāji, kas vecāki par 65 gadiem. Ir samazinājies arī izglītības iestāžu apmeklējums: pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 65% audzēkņu, bet skolas – 83% audzēkņu.

Pagājušajā nedēļā gripas gadījumi ir reģistrēti lielākajā daļā Latvijas – 25 teritorijās no 31 monitoringā ietvertās, bet gripas epidēmija ir reģistrēta 15 teritorijās.

Gripas pazīmes ir:

· pēkšņs sākums,

Sabiedrības veselības aģentūras Virusoloģijas laboratorija šonedēļ ir konstatējusi divus saslimšanas ar gripu gadījumus, Db.lv informēja Sabiedrības veselības aģentūra.

Saslimušie ir viens zīdainis un viens pieaugušais, kuri inficējušies ceļojuma laikā Eiropā. Šie ir pirmie šogad Latvijā konstatētie gripas saslimšanas gadījumi. Šie saslimšanas gadījumi neliecina par iespējamu sākumu masveida saslimšanai ar gripu, jo saslimušie ir inficējušies ārpus Latvijas.

Pēc Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk – SVA) gripas un elpceļu infekcijas slimību monitoringa datiem šī gada pirmajā nedēļā Latvijas teritorijā nav konstatēts neviens saslimšanas ar gripu gadījums. Savukārt saslimšanas gadījumi ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām (turpmāk – AAEI) ir reģistrēti visā Latvijas teritorijā. Visaugstākais saslimstības līmenis ar AAEI tika reģistrēts Gulbenes reģionā, bet vismazāk ar AAEI slimoja Valmieras apkārtnē. Visbiežāk ar AAEI slimo bērni vecumā līdz 4 gadiem - 2243,5 saslimšanas gadījumi uz 100`000 iedzīvotājiem.

Šorīt no jaunās gripas vīrusa izraisītajām komplikācijām mirusi aptuveni 50 gadu vecā paciente, apstiprināja P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Ieva Stibe.

«Pacientei bija elpošanas traucējumi, viņa bija pieslēgta pie mākslīgās elpināšanas aparāta. Pie mums visu laiku atradās intensīvās terapijas nodaļām,» stāsta slimnīcas pārstāve. Jau vēstīts, ka šai pacientei pirmajai Latvijā jaunā gripa bija norisinājusies tik smagi. Šobrīd nav ziņu, ka vēl kāds no ar jauno gripu saslimušajiem cilvēkiem būtu smagā stāvoklī, vēsta diena.lv.

LIC aicina iedzīvotājus apsvērt ceļošanas nepieciešamību uz reģioniem, piemēram Ukrainu, kur jaunā gripa plaši izplatījusies. Lai pasargātos no gripas, regulāri jāmazgā rokas. Ja gaidāms ceļojums uz gripas skartajiem reģioniem, profilaksei varot lietot recepšu medikamentus Tamiflu un Relenza. Sejas maskas neesot iedarbīgs veids, kā sargāties no gripas.

Apdrošināšanas akciju sabiedrība Seesam Latvia sadarbībā ar Euroaptieku tīklu Latvijā no 17.oktobra līdz 31.decembrim piedāvā iespēju jebkurā no Euroaptiekām iegādāties jauna veida veselības apdrošināšanas produktu – gripas polisi.

Gripas polises īpašniekam apdrošinātājs kompensēs izdevumus par gripas ārstēšanai nepieciešamajiem medikamentiem. Tādējādi uzrādot visus nepieciešamos dokumentus, tai skaitā ārsta izrakstītas receptes, jebkurā Euroaptiekā būs iespēja saņemt nepieciešamos medikamentus apdrošināšanas līguma summas ietvaros.

Ja apdrošināšanas polisi iegādāsies persona, kura nebūs vakcinējusies pret gripu, līgumā tiks paredzēts pašrisks, bet gadījumos, ja polisi iegādāsies persona, kas šajā sezonā būs vakcinējusies pret gripu, pašrisks netiks piemērots. Tas nozīmē, ka izdevumi par gripas ārstēšanai izrakstītajiem medikamentiem tiks kompensēti līgumā paredzētajā apdrošinājuma summas apmērā ar nosacījumu, ka polises īpašnieks būs ievērojis līgumā ietvertos apdrošināšanas noteikumus, skaidro Seesam Latvia.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Salīdzinoši liela daļa cilvēku Latvijā pašlaik nezina, kas ir viedtālrunis, lai arī to ikdienā izmanto. Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka «gudrie telefoni» ir pieejami 12% Latvijas iedzīvotāju, tomēr, ņemot vērā, ka ne visi iedzīvotāji zina, kas ir viedtālrunis, reālais cipars varētu būt arī lielāks, Latvijas Mobilais telefons (LMT) TechHub rīkotajā pasākumā pauda sociologs un sabiedriskās domas petījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Dažkārt, kad cilvēkam jautā, vai viņam ir viedtālrunis, viņš sniedz noraidošu atbildi un stāsta, ka «man ir zaļa Nokia», pauda A. Kaktiņš.

Latvijā, saskaņā ar 2012. gada vasarā veikto aptauju, viedtālrunis lietošanā ir 12% iedzīvotāju, tomēr, ņemot vērā šo ierīču straujo izplatību, kā arī to, ka daudzi iedzīvotāji nezina viedtālruņa definīciju, pašlaik šo tālruņu izplatības veids varētu būt lielāks, skaidroja sociologs.

Dati par viedtālruņu izplatību Latvijā 2011. gadā nav pieejami, taču citu sīkrīku jeb tā dēvēto «gadžetu» - planšetdatoru izplatība 2011. gada vasarā bija 2% apmērā, bet 2012. gada vasarā planšetdatori lietošanā bija 3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.«Lai arī planšetdatoru izplatība nav liela, redzams, ka gada laikā tā augusi par 50%,» norāda A. Kaktiņš.

Pagājušās nedēļas nogalē pēc Veselības ministrijas uzdevuma neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā gripas slimniekiem tika pieaicināti ārsti-rezidenti. Arī Rīgas lielāko slimnīcu vadītāji tika aicināti uzņemšanas nodaļās nodarbināt ārstus-rezidentus palīdzības sniegšanā ar gripu sirgstošajiem, Db.lv informēja Veselības ministrija.

Veselības ministrs Vinets Veldre iepriekš aicināja izskatīt arī netradicionālus risinājuma variantus, lai visi slimnieki gripas epidēmijas laikā saņemtu nepieciešamo palīdzību. Tā kā arī neatliekamās palīdzības stacijā darbinieki slimoja, tika rasts risinājums - piesaistīt ārstus rezidentus un uz izsaukumiem pie gripas slimniekiem doties ar automašīnām, ko nodrošina sadarbība ar taksometru kompāniju.

Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijā (RĀMPS) nedēļas nogalē strādāja 27 ārsti rezidenti, pieci no tiem strādājuši abas dienas. Sestdien, 3.martā, ārsti rezidenti devušies 100 izsaukumos, svētdien, 4.martā, ārsti rezidenti devušies 116 izsaukumos, kur pēc dispečeriem sniegtās informācijas bija nepieciešams sniegt palīdzību gripas slimniekiem. No ārstu-rezidentu izpildītajiem izsaukumiem nedēļas nogalē, trīs personas ievietotas slimnīcā, 32 gadījumos pacientu aprūpes nodota citām RĀMPS brigādēm tālākai palīdzības sniegšanai.

Pagājušajā nedēļā saņemta informācija par četriem gripas saslimšanas gadījumiem.

Par šiem gadījumiem ziņojušas slimnīcas un Latvijas Infektoloģijas centra Virusoloģijas laboratorija. Ņemot vērā to, ka pēdējo nedēļu laikā gripas vīruss ir diagnosticēts laboratoriski, ir atsākušās mācības izglītības iestādēs un saglabājas zema gaisa temperatūra, iespējams, tuvāko nedēļu laikā pieaugs slimnieku skaits, kas inficējušies ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām un gripas vīrusu, ziņo vortāls medicine.lv. Saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā (salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu) nedaudz pieauga vidēji par 13 %, bet vecuma grupā virs 15 gadiem saslimstība samazinājās.

Visaugstākā saslimstība reģistrēta Bauskā, Jelgavā, Rēzeknē, Saldū un Tukumā. Vidējā saslimstība ar elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā bija 522 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, nedēļu iepriekš - 453 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Katru nedēļu Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) saņem arī informāciju no Eiropas gripas uzraudzības tīkla, kur tiek apkopota informācija par saslimstību ar gripu 27 Eiropas valstīs. Eiropā pagājušā gada pēdējā nedēļā augsts gripas aktivitātes līmenis bija vērojams Portugālē, vidēji augsts - Francijā, Itālijā, Īrijā, Spānijā un Lielbritānijā. Pārējās 17 valstīs gripas aktivitāte bija zema.

ASV prezidents Baraks Obama piešķīris 1.8 miljardus dolāru cīņai ar cūku gripas epidēmiju, ziņo rinok.biz.

Līdz šim ar cūku gripas izraisītājvīrusu pasaulē ir inficējušies 35.9 tūkst. cilvēku un 163 no tiem ir miruši. Vīruss konstatēts 76 valstīs un 50 valstis jau iepirkušas vakcīnu pret šo vīrusu. Kopējais cūku gripas vakcīnas tirgus tiek lēsts uz 10 — 20 miljardiem dolāru. Jau paziņots, ka cūku gripas pandēmija varētu turpināties divus gadus. Medikamentu ražotāji saņēmuši ieteikumu, pārtraukt sezonālo vakcīnu ražošanu un ķerties klāt vakcīnai pret vīrusu A/H1N1, kas izraisa cūku gripu. Katra pagājušajā gadsimtā izsludinātā pandēmija ir prasījusi vismaz miljonu cilvēku dzīvību.

Taču jau tagad izskanējusi informācija, ka cūku gripas vīruss ir pielāgojies esošajai vakcīnai, kā liecina Honkongā konstatēts gadījums. Tas liecina, ka visā pasaulē zināmais pret gripas līdzeklis Tamiflu pret šo gripu nav efektīvs.

Nākamnedēļ valdībā lems par grozījumiem biodrošības noteikumos, lai dotu atļauju mājputnus turēt zem klajas debess, žurnālistiem ceturtdien sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka PVD pārstāvji nesen tikās ar ornitologiem, lai pārrunātu savvaļas putnu migrācijas jautājumus. Galvenie putnu gripas pārnēsātāji ir ūdens putni, taču tie jau sākuši ligzdot, līdz ar to putnu gripas draudi ir mazinājušies. Nākamnedēļ otrdien, 2.maijā jautājumu par mājputnu turēšanu ārpus kūtīm plānots pārrunāt valdībā, lai pēcāk maijā tos atkal varētu ļaut turēt zem klajas debess.

Vienlaikus PVD ģenerāldirektors uzsvēra, ka putnu gripas izplatības draudi joprojām pastāv. Piemēram, pirms dažādām dienām putnu gripa uzliesmoja Zviedrijas saimniecībā, kurā tika turētas 50 000 vistu. Līdz ar to biodrošības pasākumi jāturpina ievērot arī Latvijas putnu audzētājiem.

Anglijas ziemeļos pirmdien slēgta pīļu ferma pēc tam, kad tika konstatēts putnu gripas uzliesmojums, lai gan amatpersonas norādīja, ka riski sabiedrības veselībai ir ļoti zemi.

Vides, pārtikas un lauku lietu departamenta pārstāvji paziņoja, ka putnu gripas uzliesmojums varētu būt saistīts ar uzliesmojumiem Nīderlandē un Vācijā. Vēl ir jāidentificē putnu gripas paveids, tomēr ir izslēgts, ka uzliesmojumu izraisījis nāvējošais putnu gripas paveids H5N1.

Aplēses liecina, ka fermā Anglijas ziemeļos tiks nokauti 6000 pīļu, bet ap tās atrašanās vietu Jorkšīras Drifīldā tiks noteikta desmit kilometru ierobežojumu zona, kurā aizliegts ievest vai izvest putnkopības produkciju vai putnus.

Nīderlandes valdība svētdien apstiprināja, ka valstī ir konstatēts putnu gripas uzliesmojums kādā vistu fermā, un aizliedza mājputnu un olu pārvadāšanu valsts teritorijā.