Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Nelsons, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Lepojos, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja pašapkalpošanās tipa aptiekas. Euroaptieka bija arī pirmā, kas ieviesa konsultācijas aptiekās – izglītotus darbiniekus, kuri strādā tieši pašapkalpošanās zālēs un konsultē klientus, palīdzot viņiem gan orientēties preču klāstā, gan izvēlēties sev piemērotākos produktus. Pašlaik mēs mērķtiecīgi vēlamies panākt, ka aptieka ir vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību un labsajūtu, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas. Manuprāt, ir jālauž stereotips par aptieku kā tikai zāļu tirdzniecības vietu.

Līdz ar gripas sezonu slimnīcas ievieš praksi, ka pirms plānveida operācijām vakcinācija pret gripu ir obligāta. Pretējā gadījumā pakalpojums netiks sniegts.

«Mēs uzskatām, ka tā ir normāla prakse, jo ārstniecības iestādēm ir jāizstrādā pretepidēmiju, infekcijas slimību izplatības ierobežošanas plāni un saskaņā ar šiem plāniem, atbilstoši situācijai ārstniecības iestādes plāno un organizē savu darbu. Tajā skaitā gripas sezonas vai gripas epidēmijas laikā var būt ierobežojumi pacientu plūsmai ārstniecības iestādē,» skaidro Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

VM pārstāve norāda, ka «gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība un šajā gripas sezonas laikā ir ļoti augsts risks inficēties ar šo slimību, arī apmeklējot sabiedriskas iestādes, tajā skaitā arī ārstniecības iestādes. Ja cilvēks dodas uz plānveida pakalpojumu saņemšanu, piemēram, operāciju, bet nav vakcinējies un papildu operācijai saslimst ar gripu, tas sarežģī ārstēšanas procesu, kā arī paaugstina izmaksas. Tāpēc ārstam ir tiesības noteikt pacientam dažādus pasākumus, lai šis pakalpojums būtu pēc iespējas drošāks. Tas ir pacienta drošības un pakalpojuma kvalitātes jautājums».

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

«Euroaptieka» aptieku tīkla paplašināšanā un esošo aptieku rekonstrukcijā šogad investēti jau 815 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāve Evija Bērziņa.

Pēc rekonstrukcijas apmeklētājiem durvis vērušas divas atjaunotās «Euroaptiekas» mazumtirdzniecības tīkla «Maxima» telpās Rīgā, Viestura prospektā un Mūkusalas ielā.

«Mūsdienās aptieka vairs nav vieta, kur cilvēki vēršas tikai pēc zālēm. Cilvēki pie mums nāk arī pēc padoma - zinoši farmaceiti sniedz konsultācijas par to, kā laikus parūpēties par savu labsajūtu un veselību,» teic «Euroaptiekas» valdes priekšsēdētāja Nataļja Zaharova.

Šogad paplašinātas jau četras «Euroaptiekas», to skaitā aprīlī iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» apmeklētājiem durvis vērusi Latvijā lielākā «Euroaptieka».

Euroaptieka pērno gadu noslēgusi ar 23 milj. Ls apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar 2010.gadu, ir par 14% vairāk. Euroaptieka norāda, ka nozarē kopumā apgrozījuma kritums bija visās medikamentu grupās, izņemot valsts kompensējamos medikamentus, kur pieaugums bija 10% apmērā. Tāpat tirgu ietekmēja medikamentu cenu kritums, kas turpināsies arī 2012. gadā.

Euroaptiekas tirgus daļa stabili aug, norāda Euroaptiekas valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega – Grāpe. Pērn par 12% ir palielināts farmaceitu skaits, un gada beigās tika atvērtas divas aptiekas.

Pagājušā gada Euroaptiekas apgrozījuma pieaugums skaidrojams ar klientu plūsmas palielināšanos (5%), kā arī pirkuma vērtības kāpumu (6%).

2011. gadā Euroaptieka veica izmaiņas uzņēmuma struktūrā, no jaunā gada nodalot vairumtirdzniecību no mazumtirdzniecības. Aptiekas tika apvienotas zem uzņēmuma Euroaptieka Farmācija, savukārt Euroaptieka turpmāk tiks orientēta uz medikamentu vairumtirdzniecību un dažādu pakalpojumu sniegšanu. Pērn Euroaptieka ieviesa arī elektroniskās pavadzīmes ar elektroniskiem parakstiem.

Latvijas uzņēmuma EUROAPTIEKA līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Māris Lūks turpmāk savu karjeru turpinās EUROAPOTHECA grupas uzņēmumā Polijā, vadot aptieku tīklu EUROAPTEKA.

Par EUROAPTIEKAS valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju uz laiku līdz jauna vadītāja iecelšanai nozīmēts Finanšu departamenta direktors Ivars Nelsons.

Latvijā darbojas 52 aptiekas ar EUROAPTIEKAS zīmolu, kas ir viens no valstī lielākajiem aptieku tīkliem ar aptuveni 500 darbinieku. EUROAPTIEKAS zīmols pieder uzņēmumam EUROAPOTHECA, kuram kopumā ir vairāk nekā 400 aptieku Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Ukrainā.

Iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» apmeklētājiem durvis vērusi lielākā Euroaptieka Latvijā.

Jaunā koncepta Euroaptiekā izveidota arī pieredzes zona, kurā bez maksas būs pieejamas sejas, galvas ādas un matu stāvokļa pārbaudes un speciālista konsultācijas.

Jaunā koncepta «Euroaptiekas» izveidē investēti aptuveni 650 000 eiro, un tās kopējā platība ir 500 kvadrātmetru. Jaunā aptieka nodarbinās 30 «Euroaptiekas» darbiniekus.

«Šīs aptiekas izveide ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma projektiem Latvijā šī gada laikā,» komentē Euroaptiekas valdes priekšsēdētājs Ivars Nelsons, uzsverot, ka pašlaik aptiekas mērķtiecīgi tiek veidotas kā vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas.

Aizvadītajās divās nedēļas ziņots par šosezon pirmajiem trim nāves gadījumiem saistībā ar gripas infekciju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publiskotais gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa jaunākais pārskats.

Visiem mirušajiem pacientiem bija blakus saslimšanas - sirds, asinsvadu slimības un citas hroniskas saslimšanas. Neviens no viņiem nebija vakcinēts pret gripu šajā sezonā.

Divi no mirušajiem bija vecumā virs 50 gadiem, bet viens - virs 85 gadiem.

Iepriekšējā 2018.-2019.gada gripas sezonā tika reģistrēti 86 nāves gadījumi.

Kā norāda SPKC, vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām - sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.

Tāpēc SPKC atgādina, ka vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus - līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā, uzsver SPKC speciālisti, piebilstot, ka arī veselības aprūpes darbiniekiem ieteicams būt vakcinētiem, lai aizsargātu savus pacientus un sevi.

Lietuvas Finanšu ministrijas priekšlikums ieviest nodokli atsevišķiem apdrošināšanas līgumiem nebūs nodoklis "mistiskajiem apdrošinātājiem", bet gan cilvēkiem, kuri atbildīgi apdrošina savu īpašumu, paziņoja ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Ierakstā platformā "Facebook" ministre pauda, ka, ņemot vērā neseno vētru un tās sekas, cilvēki būtu jāmudina apdrošināties, nevis jāierobežo.

"Nesenie vētras postījumi, maksājumi, ko saņēma Viļņā sabrukušās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, ir spilgts pierādījums tam, ka lēmums apdrošināties var kļūt ārkārtīgi svarīgs ārkārtas situācijās," savā Armonaite.

"Šādu nodokli maksātu iedzīvotāji un uzņēmumi, kas apdrošina savu īpašumu, lai to pasargātu un dabas katastrofu gadījumā negaidītu palīdzību no valsts vai pašvaldības. Maksās arī tie iedzīvotāji, kuriem ir kredīti un kuriem ir pienākums apdrošināties, un tagad tieši viņi saskaras ar nopietnām grūtībām, jo ir palielinājušies kredītu procentu maksājumi," viņa norādīja.

"Euroaptieka" no 11.maija ieviesusi jaunu pakalpojumu "Zvani un saņem aptiekā", kas ļauj no mājām vai darba piezvanīt un pasūtīt nepieciešamos medikamentus, kosmētiku un citas preces, kurus sagatavotus izņemt aptiekā sev ērtā laikā.

"Rūpējoties par mūsu farmaceitu, klientu un sabiedrības veselību pandēmijas laikā un pēc tās, mūsu mērķis ir piedāvāt jaunus pakalpojumus, kas ļauj iegādāties medikamentus un citu aptiekas produkciju veselībai pēc iespējas drošākos apstākļos. Jaunais pakalpojums, veicot zvanu uz pasūtījuma tālruni 20 369 469, nodrošinās arī mūsu klientiem tik svarīgās farmaceitu konsultācijas, kas pieejamas, veicot pasūtījumu pa telefonu," saka "Euroaptiekas" valdes priekšsēdētāja Nataļja Zaharova.

"Zvani un saņem aptiekā" pasūtījumus iespējams izņemt trīs lielākajās "Euroaptiekās" Rīgā: t/c "Akropole" Maskavas ielā 257, A. Deglava ielā ielā 67 Purvciemā un aptiekā Pļavniekos, A. Saharova ielā 20a.

Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N8 vīruss. Lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata, tomēr putnu turētāji aicinātie ievērot piesardzību.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina putnu turētājus būt modriem, stingri ievērot biodrošības prasības un nekavējoties ziņot veterinārārstam vai PVD par mājputnu saslimšanas vai nāves gadījumiem vai par vienkopus atrastiem vairākiem (3-5) mirušiem savvaļas putniem.

Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes.

Ar putnu gripu slimo mājputni: vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Slimībai izšķir divas formas – zemi patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsti patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, kas saistīti ar putnu likvidēšanu slimības apkarošanas ietvaros.

Risinot diennakts aptieku trūkumu Rīgā un ņemot vērā iedzīvotāju pieaugošo pieprasījumu pēc aptieku darbības arī nakts stundās, "Euroaptieka" atver savu pirmo diennakts aptieku.

No šīs nedēļas viena no lielākajām "Euroaptiekām" Pļavniekos, Andreja Saharova ielā, kļuvusi par diennakts aptieku, tādējādi esot pieejamākai iedzīvotājiem, kas saskaras ar nepieciešamību bezrecepšu un recepšu medikamentus iegādāties ārpus standarta darba laika.

Aptieka atrodas blakus medicīnas centram "Vesels cilvēks", kas medicīnisko palīdzību nodrošina visu diennakti. Līdz ar to teju vienuviet jebkurā diennakts stundā rīdziniekiem turpat Pļavniekos ir iespēja saņemt medicīnisko palīdzību un iegādāties nepieciešamos medikamentus.

"Liela daļa iedzīvotāju ir saskārušies ar situācijām, kad steidzama medicīniska palīdzība ir nepieciešama tieši tad, kad tā ir vismazāk pieejama, piemēram, nakts stundās - pēkšņi parādās izteikti augsta temperatūra, neciešamas sāpes vai citas akūtas veselības problēmas, taču mājās nav atbilstošu medikamentu. Priecājamies, ka no šīs nedēļas varam piedāvāt ērtu, operatīvu un vienkāršu palīdzības sniegšanu teju vienuviet. Medicīnas centrā "Vesels cilvēks" ikviens varēs saņemt nepieciešamo diagnostiku un konsultatīvo palīdzību, savukārt mūsu aptiekā iegādāties medikamentus arī nakts stundās," saka "Euroaptiekas" aptieku tīkla kvalitātes vadītāja, farmaceite Zane Melberga.

No 3.oktobra SIA Euroaptieka ievēlēts jauns valdes priekšsēdētājs - Ivars Nelsons, informē uzņēmums.

Viņš Euroaptiekas komandai pievienojās kā finanšu departamenta direktors un šā gada jūlijā kļuva par valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju uz laiku, kad līdzšinējais Euroaptieka SIA valdes priekšēdētājs Māris Lūks atstāja amatu.

Ivaram Nelsonam ir 13 gadu darba pieredze uzņēmējdarbībā un finanšu vadībā. Līdz šim vairāku gadu garumā darbojies finanšu jomā – ieņēmis SIA Clean R finanšu direktora amatu, bijis atbildīgs par nozīmīgiem audita projektiem uzņēmumā SIA Deloitte Audits Latvia, kā arī ieguvis pieredzi, stažējoties Londonā, Deloitte Limited. Ivars Nelsons ir ACCA (The Association of Chartered Certified Accountants) biedrs.

Ģimenes aptiekas pārtop par BENU aptiekām; šobrīd nosaukums nomainīts 21 aptiekai Rīgā

Ģimenes aptiekas sagaida nozīmīgas pārmaiņas, lai jau tuvākajā laikā klientiem piedāvātu vēl labāku pakalpojumu, DB lakoniski nosaukumu maiņu skaidro Ģimenes aptieku pārvaldītāja Tamro Baltic mazumtirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Petri Antila.

Kā novēroja DB, vairākās vietās Rīgā Ģimenes aptiekas jau nomainījušas nosaukumu uz BENU aptiekām. Šobrīd Latvijā ir 56 Ģimenes aptiekas, savukārt šobrīd nosaukums ir nomainīts 21 aptiekai Rīgā, DB informēja Ģimenes aptieku sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Bite.

Plašāku informāciju uzņēmums sola sniegt septembra sākumā. Ģimenes aptiekas Latvijā pieder SIA Hansa Pharma, kas ir Phoenix/Tamro grupas uzņēmums. Phoenix/Tamro grupa ir otrais lielākais zāļu tirgotājs Eiropā. Phoenix group mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka BENU ir jaunais kompānijas mazumtirdzniecības zīmols vairākās Eiropas valstīs. BENU zīmola ieviešana sākta no pagājušā gada decembra - Nīderlandē. Atbilstoši Lursoft datiem maija nogalē līdzšinējais SIA Hansa Pharma valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns atstāja amatu,un viņa vietā tika iecelts P. Antila. Darbu uzņēmuma valdē turpina Vizma Vīk-sna. Finanšu gadā, kas ilga no pagājušā gada 1.februāra līdz šā gada 31.janvārim, SIA Hansa Pharma strādāja ar 20,8 milj. Ls apgrozījumu un 342,9 tūkst. Ls zaudējumiem.

Trešdien, 15. aprīlī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un aptieku tīkls Euroaptieka parakstīs sadarbības līgumu, kas paredz savstarpēji veicināt kvalitatīvu un aptieku tīkla esošajām un nākotnes vajadzībām atbilstošu speciālistu mācību procesu farmācijas jomā, abu pušu savstarpējās publiskās atpazīstamības veidošanu Latvijā un ārvalstīs, kā arī veidot abpusēji sociāli atbildīgas un uz attīstību vērstas aktivitātes, informē RSU pārstāvis Edijs Šauers.

RSU no savas puses līdzdarbosies aptieku tīkla personāla pilnveidē, bet aptieku tīkls savukārt nodrošinās prakses vietas un iespēju studentiem veikt pētījumus. Nākotnē varētu tikt veidots arī stipendiju, balvu un grantu fonds.

RSU jau iepriekš ir izveidojusi sekmīgu sadarbību arī ar citiem uzņēmumiem un institūcijām, piemēram, Organiskās sintēzes institūtu, GlaxoSmithKline, OlainFarm, Grindeks un citiem.

Farmācijas studijas ir vienas no RSU vecākajām un prestižākajām studijām. Augstākā farmaceitiskā izglītība, kurai Latvijā ir atzīmēta 90 gadu jubileja, jau sesto gadu desmitu RSU tiek realizēta atsevišķi – Farmācijas fakultātē.

Pagājušajā gadā zāļu un higiēnas preču tirgotāja SIA Euroaptieka neto apgrozījums palielinājās līdz 32,69 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

Pērn kāpa arī uzņēmuma peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedza 1,527 miljonus eiro. Pozitīvas izmaiņas vērojamas arī Euroaptiekas rentabilitātes rādītājā, kas pērn sasniedza 18,31. Uzņēmums 2014. gadā nodrošināja 59 darbavietas.

Kopējie Euroaptiekas veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā pērn sasniedza jau 2,388 miljonus eiro.

Uzņēmums nodarbojas arī ar aptieku tīkla darbības nodrošināšanu un apkalpošanu, sniedzot radniecīgām sabiedrībām telpu, inventāra un pamatlīdzekļu nomas, kā arī administrācijas pakalpojumus.

Aizvadītajā gadā uzņēmums izvērsa savu darbību, nomājot un iekārtojot tirdzniecības vietas, iegādājoties aptieku inventāru un nepieciešamo aprīkojumu. Vairumtirgotāja finanšu resursi ir daļēji novirzīti šim mērķim, bet uzņēmuma vadība plāno, ka, sekojot noteiktai stratēģijai, investīcijas sāks atmaksāties jau tuvāko gadu laikā.

Otrdien Jūrmalā, Viestura ielā durvis vērusi rekonstruētā Euroaptieka, informē uzņēmuma pārstāvji.

Rekonstrukcijā ieguldīti daži desmiti tūkstoši eiro. Pārveides procesā aptiekā mainīta apmeklētāju zāle un papildināts preču klāsts.

Šī ir jau 25. jaunā koncepta aptieka ar Euroaptiekas zīmolu, kur līdzās aptieku tradicionālajam preču klāstam, paredzēta vieta arī veselību un skaistumu veicinošajām precēm.

Latvijā darbojas 52 aptiekas ar Euroaptiekas zīmolu. Euroaptieka zīmols pieder uzņēmumam Euroapotheca, kuram kopumā ir vairāk nekā 400 aptieku Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Ukrainā.

Dabas stihija Latgalē un daļā Vidzemes, kad vairāk nekā 100 tūkstošus hektāru sējumu skāra plūdi, nodarot miljonos mērāmus zaudējumus lauku labumu ražotājiem, apliecina – nozarei jādomā par risku apdrošināšanu un, iespējams, speciālas risku vadības programmas izveidi. Turklāt jārīkojas steidzami, šo jautājumu neatliekot no gada uz gadu. Šobrīd apdrošināšanu zemniekiem piedāvā divas kompānijas, bet ar to ir par maz. No otras puses – pēc šī pakalpojuma jābūt arī pieprasījumam. Lauksaimnieki neslēpj, ka apdrošināšana mazām saimniecībām ir par dārgu. Lielākoties apdrošināšanā iesaistās saimniecības, kas veikušas nopietnus ieguldījumus ražošanā, līdz ar to apzinoties iespējamos riskus un to, kādu ietekmi var atstāt jelkāda krīze.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins jau atzinis, ka lauksaimniecībā apdrošināšanas kultūra vēl ir «bērnu autiņos». Lai arī katru gadu pieaug apdrošināto lauksaimniecības platību apmērs, apdrošināšanas kultūra joprojām esot zemniekiem jauna. Asociācijas prezidents arī atzina, ka lauksaimnieku apdrošināšanā nav attīstītu un labu produktu. Turklāt labu produktu apdrošinātājs varot izveidot vien tad, ja pēc tā ir pieprasījums. Asociācijas prezidents lēsa, ka labu piedāvājumu varētu nodrošināt, ja Latvijā apdrošināties vēlētos 20% zemnieku. Šobrīd skaitļi ir bezkaislīgi – Latgalē apdrošināts mazāk nekā 1% lauksaimniecības platību. Vislabākā situācija ir Zemgalē, kur apdrošināti apmēram 17% sējumu, bet Kurzemē un Vidzemē – 7-8%, liecina asociācijas dati. Pēc J. Abāšina domām, zemnieku vēlmi apdrošināties kavē arī tas, ka lielu katastrofu gadījumos valdība vienmēr ir gatava piešķirt kompensācijas. Asociācijas vadītājs jau paudis gatavību apdrošinātājiem un zemniekiem sēsties pie viena galda un kopīgi meklēt risinājumus.

Šodien lauksaimnieku pārstāvošās organizācijas tiksies ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem, lai pārrunātu riska fonda izveidi lauksaimniekiem, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Lazdiņš sacīja, ka līdz šim vēl nav redzēts neviens reāls priekšlikums par riska fonda izveidi.

"Skaidrs ir tas, ka pirms šāda fonda izveides ir jābūt sarunām starp apdrošinātājiem un apdrošināšanas ņēmējiem, kuri nevar noslēgt apdrošināšanas polises. Ir jābūt analīzei, ir jānoskaidro iespējamie cēloņi un risinājumi, tikai tad mēs varam diskutēt par efektīva riska fonda izveidi," sacīja Lazdiņš.

Arī lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sacīja, ka pagaidām par šo iniciatīvu ir dzirdēts maz, lai gan citās valstīs tas nav nekāds jaunums.

Vienlaikus viņš atzina, ka ideja ir apsveicama, jo pērnā gada krusa pierādīja, ka atsevišķas nozares sevi pret riskiem pasargāt nevar, piemēram, lopkopji nevarēja apdrošināt kukurūzas laukus, tāpēc būtisku daļu lopbarības izejvielas laika apstākļu dēļ zaudēja.

Lauksaimniecībā apdrošināšanas kultūra vēl ir «bērnu autiņos», šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Pēc viņa teiktā, lai arī katru gadu pieaug apdrošināto lauksaimniecības platību apmērs, šī kultūra joprojām ir maz attīstīta un zemniekiem jauna.

Viņš stāstīja, ka vissliktākā situācija sējumu apdrošināšanā ir Latgalē - tur apdrošinātas ir mazāk par 1% lauksaimniecības platību. Vislabākā situācija ir Zemgalē, kur apdrošināti ir apmēram 17% sējumu, bet Kurzemē un Vidzemē tie ir 7-8%.

Abāšins arī atzina, ka lauksaimnieku apdrošināšanā nav attīstītu un labu produktu. Tas skaidrojams ar to, ka šāda veida apdrošināšanu Latvijā piedāvā vien divas kompānijas. Turklāt labu produktu apdrošinātājs var izveidot vien tad, ja tam ir pieprasījums. Asociācijas prezidents lēsa, ka labu piedāvājumu varētu nodrošināt, ja Latvijā apdrošināties vēlētos 20% zemnieku.

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Lietuvā pirmo reizi komerciālā fermā atklāta saslimšana ar putnu gripas vīrusu, pirmdien paziņoja Valsts pārtikas un veterinārais dienests.

Pēc masveida putnu bojāejas tītaru fermā Marijampoles rajonā, kur ir 6300 putnu, ņemtos paraugos apstiprināta putnu gripas apakštipa H5N1 klātbūtne.

Lietuvas veterinārā dienesta vadītājs Vaidots Ķuduls sacīja, ka vīrusa uzliesmojums konstatēts pēc ilgāka pārtraukuma un pirmo reizi putnu inficēšanās ar bīstamo vīrusu atklāta komerciālā fermā, kas var radīt būtiskus ekonomiskos zaudējumus.

Lietuvā putnu gripa iepriekš atklāta tikai putniem nelielās saimniecībās, kur tie turēti savām vajadzībām. Iepriekšējo reizi uzliesmojums bija martā kādā fermā ar 34 putniem Varēnas rajonā.

Kopš pirmās konstatēšanas 1996.gadā putnu gripa H5N1 iepriekš tika konstatēta galvenokārt sezonālos uzliesmojumos.

Finnair, SAS un Flybe Nordic attīsta agresīvu politiku Baltijas valstīs, nacionālo lidsabiedrību saglabāšana šeit ir izšķiroša.

To DB intervijā saka bijušais airBaltic komercdirektors un tagadējais Estonian Air prezidents Tero Taskila. Viņš noliedz, ka no airBaltic šovasar būtu aizmucis kādu kompānijas finansiālu problēmu dēļ un pauž cerību, ka airBaltic akcionāriem izdosies vienoties lidsabiedrības tālākai darbībai. Jautāts, kādas ir Latvijas izredzes bez airBaltic, viņš norāda uz Lietuvas piemēru, kas pēc flyLAL likvidēšanas tā arī nav spējusi piedāvāt saviem pasažieriem pilnvērtīgu lidojumu tīklu.

Atsaucoties uz veselības ministra Jura Bārzdiņa laikrakstā Diena pausto apgalvojumu, ka aptiekas dod atlaidi tikai tāpēc, lai vairāk tiktu pārdoti konkrētas grupas medikamenti, bet produkti, kuri neietilpst mārketinga programmās, tiekot noslēpti tālākajos aptieku plauktos, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe iesaka ministram mainīt profesiju, kļūstot par Euroaptiekas detektīvu.

Viņa uzskata, ka tādējādi ministrs iepazītos ar aptiekas darbību praksē un atjaunotu saskarsmi ar realitāti. Aptiekas pārstāve arī noliedz ministra sacīto.

«Euroaptieka iedzīvotājus nodrošina ar visiem medikamentiem. Medikamenti netiek izvietoti redzamākos vai neredzamākos plauktos, jo medikamenti atrodas atvilktnēs. Vienīgais, bezrecepšu medikamenti, kuri veido vismazāko medikamentu daļu, ir izvietoti redzamā vietā - aiz farmaceita, taču pēc principa, ka tur ir pieprasītākie līdzekļi, lai farmaceitam būtu viegli tos pasniegt. Ar ražotāju sniegtajām atlaidēm tam nav nekāda sakara. Savukārt, tieši Veselības Ministrija ir izdarījusi visu, lai aptiekas ne tikai nevarētu sniegt atlaides, bet arī visādi iznīdētu jebkuras klientu un lojalitātes kartes. Bet tagad veselības ministrs Juris Bārzdiņš uzveļ vainu aptiekām, ka tās nesniedzot atlaides, jo produkti tiekot noslēpti plauktos. Ministrs ne tikai ir sapinies savos izteikumos, bet arī izskatās, ka nepārzina reālo aptieku darbību, tāpēc mūsu priekšlikums būtu pastrādāt Euroaptiekā, lai atjaunotu saskarsmi ar realitāti,» rosina Zemdega-Grāpe.

Rosina izmaiņas, lai farmaceiti aptiekās varētu izsniegt otru lētāko kompensējamo medikamentu, ja pats lētākais nav nopērkams.

Tas būtu gadījumos, kad aptieka lieltirgotavā nav varējusi iegādāties lētākos kompensējamos medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta un par to iepriekš ziņojusi Veselības inspekcijai. Ceturtdien par šo jautājumu Veselības ministrijā (VM) diskutēs nozares un ministrijas speciālisti.

Izmaiņas, pēc VM Komunikāciju nodaļas pārstāvja Oskara Šneidera teiktā, varētu stāties spēkā jau šogad. Iepriekš ir bijuši gadījumi, kad aptiekā nav lētākā kompensējamā medikamenta un pacientam bija divas iespējas - vai otru reizi doties pie ārsta pēc jaunas receptes, vai iegādāties citu medikamentu par pilnu samaksu, skaidroja O. Šneiders. Šāda iecere ir vērtējama pozitīvi, DB sacīja Euroaptiekas valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe. Tomēr svarīgi būtu saprast, kā tehniski notiks ziņošanas procedūra.