Ja cenu konkurence ir pārspīlēta, ražotāji atsauc savas zāles no kompensāciju saraksta un pieejamo medikamentu izvēle speciālistiem un pacientiem sašaurinās. Par medikamentu cenām un ražotāju izmaksām intervijā DB stāsta uzņēmuma Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds Grindekam ir bijis šā gada pirmais ceturksnis, kā jums klājas?

Mums šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir 9% apgrozījuma pieaugums. Eksportā mēs aktīvi savu tirgus daļu cenšamies palielināt Eiropas Savienības valstīs, kā arī Dienvidaustrumāzijā.

Konkrēti kurās valstīs Dienvidaustrumāzijā?

Pašlaik šajā reģionā notiek tirgus izpēte, ir ieceres reģistrācijai, bet tuvāk par to pagaidām negribētu stāstīt. Tāpat aktīvi darbojamies Krievijas un NVS valstu tirgos, kas dod lielāko īpatsvaru eksporta ieņēmumos. Mūsu stratēģija ir eksporta tirgus diversifikācija.

Euroaptieka pērno gadu noslēgusi ar 23 milj. Ls apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar 2010.gadu, ir par 14% vairāk. Euroaptieka norāda, ka nozarē kopumā apgrozījuma kritums bija visās medikamentu grupās, izņemot valsts kompensējamos medikamentus, kur pieaugums bija 10% apmērā. Tāpat tirgu ietekmēja medikamentu cenu kritums, kas turpināsies arī 2012. gadā.

Euroaptiekas tirgus daļa stabili aug, norāda Euroaptiekas valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega – Grāpe. Pērn par 12% ir palielināts farmaceitu skaits, un gada beigās tika atvērtas divas aptiekas.

Pagājušā gada Euroaptiekas apgrozījuma pieaugums skaidrojams ar klientu plūsmas palielināšanos (5%), kā arī pirkuma vērtības kāpumu (6%).

2011. gadā Euroaptieka veica izmaiņas uzņēmuma struktūrā, no jaunā gada nodalot vairumtirdzniecību no mazumtirdzniecības. Aptiekas tika apvienotas zem uzņēmuma Euroaptieka Farmācija, savukārt Euroaptieka turpmāk tiks orientēta uz medikamentu vairumtirdzniecību un dažādu pakalpojumu sniegšanu. Pērn Euroaptieka ieviesa arī elektroniskās pavadzīmes ar elektroniskiem parakstiem.

Zāļu un higiēnas preču vairumtirgotāja, kā arī aptieku tīkla darbības nodrošināšanas un apkalpošanas SIA Euroaptieka 2012. gadā darbojās ar 20,76 miljonu Ls apgrozījumu, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 744,737 tūkst. Ls, un to paredzēts izmaksāt dividendēs, liecina Lursoft dati.

2011. gada beigās SIA Euroaptieka atdalīja no sevis SIA Euroaptieka Farmācija, un nodeva uzņēmuma ieguldījumus meitas sabiedrībām. Tādējādi uzņēmums ir mainījis savu pamatdarbības virzienu no zāļu un higiēnas preču mazumtirdzniecības uz vairumtirdzniecību, un tāpēc pagājušā gada finanšu rādītāji nav salīdzināmi ar 2011.gada datiem, norādījusi uzņēmuma vadība.

SIA Euroaptieka 2013. gada galvenais uzdevums ir saglabāt apgrozījumu tirgus attīstības līmenī, kā arī optimizēt uzņēmuma procesus, norāda kompānijas vadība.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veidoja aptuveni 19 miljonus Ls, SIA Euroaptieka Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 ierindojusies 226. vietā. 2011. gadā kompānijas peļņa bija 1,21 milj. Ls.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Nelsons, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Lepojos, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja pašapkalpošanās tipa aptiekas. Euroaptieka bija arī pirmā, kas ieviesa konsultācijas aptiekās – izglītotus darbiniekus, kuri strādā tieši pašapkalpošanās zālēs un konsultē klientus, palīdzot viņiem gan orientēties preču klāstā, gan izvēlēties sev piemērotākos produktus. Pašlaik mēs mērķtiecīgi vēlamies panākt, ka aptieka ir vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību un labsajūtu, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas. Manuprāt, ir jālauž stereotips par aptieku kā tikai zāļu tirdzniecības vietu.

Zāļu un higiēnas preču vairumtirgotāja SIA Euroaptieka pērn apgrozīja 32 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2012. gadā. Uzņēmuma peļņa veidoja 1,4 miljonus eiro, kas ir 33% lēciens, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, liecina Lursoft dati.

Pērn uzņēmums paplāšinājis darbību, nomājot un iekārtojot tirdzniecības vietas un iegādājoties aptieku inventāru un nepieciešamo aprīkojumu, teikts Euroaptieka vadības ziņojumā. Uzņēmuma finanšu resursi un daļēji novirzīti aptieku tīkla darbības nodrošināšnai un apkalpošanai un tiek paredzēts, ka investīcijas sāks atmaksāties tuvāko gadu laikā.

2014.gadā uzņēmuma galvenais uzdevums ir saglabāt apgrozījumu tirgus attīstības līmenī un optimizēt procesus. Šādi mērķi izvirzīti, ņemot vērā, ka ekonomiskie apstākļi valstī arvien ir raksturojami kā sarežģīti.

SIA Euroaptieka reģistrēta 2001.gadā un šo gadu laikā reorganizācijas ceļā uzņēmumam pievienotas 23 Latvijas aptiekas. 2011.gada decembrī veikta uzņēmuma reorganizācija, atdalot no tā daļu un izveidojot SIA Euroaptieka farmācija, kuras pamatdarbība saistīta ar farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecību.

Ņemot vērā, ka valsts kompensējamo medikamentu tirdzniecība jau patlaban nav rentabla, Veselības ministrijas (VM) ieceres attiecībā uz zāļu cenu mazināšanu aptiekām būs jāiznes uz saviem pleciem, sacīja "AB City" uzņēmumu grupas stratēģiskās un veselības politikas direktore Kristīne Jučkoviča, komentējot VM informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

"Lai gan veselības ministrs iepriekš plašsaziņas līdzekļos pauda, ka aptiekas neaiztiks, šajā gadījumā viss ir uz aptieku pleciem," uzsvēra Jučkoviča. Viņa atklāja, ka patlaban Latvijā ir vairāk nekā 120 dažāda izmēra aptiekas, kas ir nerentablas, un VM rosinājumi šo situāciju varētu tikai pasliktināt. Visvairāk apdraudēto aptieku ir tieši reģionos.

Jučkoviča pauda, ka farmācija Latvijā jau kādu laiku cieš no tāda kā vienota skatījuma trūkuma, turklāt nozare jau ilgstoši aicinājusi politiķus izstrādāt kopējo redzējumu. Cita starpā nozarei trūkstot vienota skata par aptieku lielumu un sniedzamo pakalpojumu klāstu, kas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir atrunāts.

Farmācijas uzņēmumus Euroaptieka un Euroaptieka Farmācija turpmāk vadīs Lina Jakiene, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Līdz šim viņa ir vadījusi Personālvadības departamentu Lietuvas aptieku tīklā Eurovaistine un bijusi uzņēmuma valdes locekle.

Līdzšinējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega – Grāpe turpinās darbu Aptieku Attīstības biedrības valdes priekšsēdētājas amatā. Viņa turpmāk darbosies LDDK, LTRK, LTA un citās asociācijās un biedrībās, kā arī paudīs uzņēmuma viedokli Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē.

Inga Zemdega Grāpe Euroaptiekas valdes priekšsēdētājas amatā nostrādāja piecus gadus. Šajā laikā uzņēmums ir nostiprinājis savas pozīcijas kā viens no vadošajiem aptieku tīkliem Latvijā ar augstākajiem atpazīstamības rādītājiem gan pircēju, gan farmaceitu vidū.

Risinot diennakts aptieku trūkumu Rīgā un ņemot vērā iedzīvotāju pieaugošo pieprasījumu pēc aptieku darbības arī nakts stundās, "Euroaptieka" atver savu pirmo diennakts aptieku.

No šīs nedēļas viena no lielākajām "Euroaptiekām" Pļavniekos, Andreja Saharova ielā, kļuvusi par diennakts aptieku, tādējādi esot pieejamākai iedzīvotājiem, kas saskaras ar nepieciešamību bezrecepšu un recepšu medikamentus iegādāties ārpus standarta darba laika.

Aptieka atrodas blakus medicīnas centram "Vesels cilvēks", kas medicīnisko palīdzību nodrošina visu diennakti. Līdz ar to teju vienuviet jebkurā diennakts stundā rīdziniekiem turpat Pļavniekos ir iespēja saņemt medicīnisko palīdzību un iegādāties nepieciešamos medikamentus.

"Liela daļa iedzīvotāju ir saskārušies ar situācijām, kad steidzama medicīniska palīdzība ir nepieciešama tieši tad, kad tā ir vismazāk pieejama, piemēram, nakts stundās - pēkšņi parādās izteikti augsta temperatūra, neciešamas sāpes vai citas akūtas veselības problēmas, taču mājās nav atbilstošu medikamentu. Priecājamies, ka no šīs nedēļas varam piedāvāt ērtu, operatīvu un vienkāršu palīdzības sniegšanu teju vienuviet. Medicīnas centrā "Vesels cilvēks" ikviens varēs saņemt nepieciešamo diagnostiku un konsultatīvo palīdzību, savukārt mūsu aptiekā iegādāties medikamentus arī nakts stundās," saka "Euroaptiekas" aptieku tīkla kvalitātes vadītāja, farmaceite Zane Melberga.

Iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» jau drīzumā «Euroaptieka» plāno vērt durvis jaunajai aptiekai.

500 kvadrātmetru lielās aptiekas izveidē ieguldīti 650 000 eiro. Jaunā koncepta aptiekas centrā atradīsies zona «Tavai labsajūtai». Šī zona apmeklētājiem piedāvās iespēju iepazīties ar jaunākajiem skaistuma un veselības produktiem, kā arī tos izmēģināt un saņemt profesionāļu ieteikumus un konsultācijas. Klientu ērtībām aptiekā izveidota arī aprūpes telpa, kurā būs iespējams saņemt farmaceitu konsultācijas. Jaunais aptiekas koncepts būs ērts jaunajām māmiņām, bērniem, ka arī steidzīgajiem pircējiem. Aptiekā strādās 30 «Euroaptieka» darbinieki, kuri nodrošinās nepieciešamo palīdzību un sniegs padomus ar veselības aprūpi saistītos jautājumos.

«Aptiekas izveide jaunajā iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma projektiem Latvijā šā gada laikā. Veicot plānošanas darbus, mēs ievērojām klientu vajadzības, nozares tendences, augstākās prasības, kā arī nākotnes redzējumu tam, kādai ir jābūt modernai un mūsdienīgai aptiekai, kas ir ērta un pieejama ikvienam,» stāsta Ivars Nelsons, «Euroaptieka» valdes priekšsēdētājs.

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.

Farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Euroaptieka veicis izmaiņas valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Valdes priekšsēdētājas amatu šā gada 19. novembrī atstājusi Lietuvas pilsone Lina Jakiene un viņas vietā amatā vakar stājies Māris Lūks, kurš ir arī valdes priekšsēdētājs tādos uzņēmumos, kā SIA Euroaptieka farmācija, SIA ASJ un SIA Kadiķoga. Uzņēmuma valdes locekļu pienākumus pilda Ronalds Drunka, Ilze Grēgere un Lietuvas pilsone Jolita Alinskaite. 2001. gada augustā dibinātās Euroaptiekas īpašnieks jau kopš 2008. gada janvāra ir lietuviešu EUROAPOTHECA.

Aizvadītais gads farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdziecības uzņēmumam ir bijis veiksmīgs, jo palielināts gan apgrozījums, gan peļņa, kas iegūta pēc nodokļu nomaksas. Neto apgrozījums pērn sasniedza 32,547 miljonus eiro, savukārt peļņa pērn bija mērojama ar 1,409 miljoniem eiro pēc nodokļu nomaksas. Pērn Euroaptieka ir izvērsusi darbību, nomājot un iekārtojot tirdzniecības vietas, iegādājoties aptieku inventāru un nepieciešamo aprīkojumu, kam tika novirzīti uzņēmuma finanšu resursi.

No 3.oktobra SIA Euroaptieka ievēlēts jauns valdes priekšsēdētājs - Ivars Nelsons, informē uzņēmums.

Viņš Euroaptiekas komandai pievienojās kā finanšu departamenta direktors un šā gada jūlijā kļuva par valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju uz laiku, kad līdzšinējais Euroaptieka SIA valdes priekšēdētājs Māris Lūks atstāja amatu.

Ivaram Nelsonam ir 13 gadu darba pieredze uzņēmējdarbībā un finanšu vadībā. Līdz šim vairāku gadu garumā darbojies finanšu jomā – ieņēmis SIA Clean R finanšu direktora amatu, bijis atbildīgs par nozīmīgiem audita projektiem uzņēmumā SIA Deloitte Audits Latvia, kā arī ieguvis pieredzi, stažējoties Londonā, Deloitte Limited. Ivars Nelsons ir ACCA (The Association of Chartered Certified Accountants) biedrs.

Latvijā darbību uzsākusi jauna tiešsaistes veselības un skaistumkopšanas aptieka AZETA.LV.

«Izstrādājot jaunu interneta aptiekas konceptu Latvijas tirgum, mums bija īpaši svarīgi domāt par klientu pieredzi – AZETA ir veidota, lai sniegtu iespēju ātri un vienkārši iegūt sev nepieciešamo, tādējādi ietaupot laiku, kuru veltīt citām sev svarīgām aktivitātēm,» stāsta Justė Levčenkaitė, AZETA vadītāja.

«Jaunā interneta aptieka darbosies ciešā partnerībā ar mums, Euroaptieka komandu. Mēs turpināsim apkalpot klientus 55 klātienes aptiekās, kuras būs arī viens no preču saņemšanas punktiem AZETA tiešsaistes klientiem,» skaidro Natalija Zaharova, Euroaptieka vadītāja.

AZETA sūtījumus var saņemt mājās ar DPD kurjeru piegādi vai vairāk nekā 280 sūtījumu saņemšanas vietās Latvijā – Euroaptieka aptiekās, DPD preču saņemšanas punktos, kā arī Circle K benzīntankos.

Izaicinājumus ir augt, katru gadu pakāpties par vienu solīti, nevis skatīties uz to, ko dara citi tirgus dalībnieki

Tā DB uzsver farmaceitisko izstrādājumu un higiēnas preču vairumtirdzniecības tirgotāja SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs Māris Lūks. Uzņēmuma apgrozījums pieaudzis no 27 miljoniem eiro 2011. gadā līdz 32,7 miljoniem 2014. gadā. Pēdējos trīs gados uzņēmums kāpinājis arī peļņu no viena miljona eiro 2012. gadā līdz 1,5 miljoniem 2014. gadā. Šie rezultāti ir ļāvuši SIA Euroaptieka iekļūt Dienas Bizness un Lursoft veidotajā straujāk augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Šajos gados uzņēmums ir audzis līdz ar tirgu. Šogad tas palielinājies par aptuveni 6%. Prognozēju, ka uzņēmums aug mazliet straujāk,» stāsta M. Lūks.

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Viena no būtiskākajām problēmām veselības aprūpē, protams, ir saistīta ar pieejamību. Šoreiz runāšu tieši par medikamentu finansiālo pieejamību, kas daudziem pacientiem ir gana ierobežota.

Proti, daudziem pacientiem trūkst naudas, lai iegādātos sev nepieciešamās zāles. Jau labu laiku Veselības ministrijā sadarbībā ar nozari tiek meklēti risinājumi, kā zāles padarīt pacientiem pieejamākas. Viena viegla risinājuma nav, jebkurā gadījumā tas būs pasākumu komplekss. Tādēļ zināmu piesardzību rada ārvalstu zāļu ražotāju nule izplatītais paziņojums, ka zāļu cenu pazemināšanas nolūkos ir jāsamazina atļautais lieltirgotavu un aptieku piecenojums. Izklausās jau skaisti un pacientam draudzīgi, taču realitātē Aptieku biedrības, kas pārstāv individuālās aptiekas, valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene norāda, ka piecenojumu samazināšana nozīmēs to, ka aptiekas, īpaši tās, kuras nav ķēžu sastāvā, izdzīvot nevarēs. Jo pašlaik regulētais piecenojums veido 80% no aptieku apgrozījuma. Skaidrs, ka bez tā aptieku izdzīvošana ir apdraudēta.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Latvijas pacientiem viena no lielākajām problēmām ir zāļu nepieejamība. Turklāt tai var būt dažādas izpausmes, sākot no finansiālas, beidzot ar fizisku

Veselības ministre Ilze Viņķele norāda: «Zāļu fiziskās pieejamības jautājumā mēs saskaramies ar problēmām zāļu krājumu uzturēšanā, medikamentu daudzveidības trūkumu, farmaceitiskās aprūpes nepieejamību mazāk apdzīvotās vietās un citām līdzīgām sūdzībām. Piemēram, šī gada 5 mēnešos Zāļu valsts aģentūrā saņemti 245 ziņojumi par zāļu neesamību, no kuriem 104 gadījumi saistīti ar lieltirgotavu atteikumu aptiekai piegādāt konkrētus medikamentus, kaut zāles ir bijušas lieltirgotavu krājumos, vai arī aptiekas nav pieprasījušas medikamentus tai lieltirgotavai, kurā medikaments ir pieejams. Lai novērstu šādas situācijas, Veselības ministrija plāno jau vasarā nākt klajā ar virkni priekšlikumu likumdošanā, nosakot gan obligātu zāļu krājumu kontroles sistēmu lieltirgotavām, gan ierobežojot paralēlo eksportu, ja konstatēta medikamentu nepieejamība, tāpat domāts atvieglot procedūru zāļu ievešanai citas valsts iepakojumā un citi risinājumi.»

Nākotnē tiks noteikta jauna veselības aprūpes finansēšanas kārtība, ieviešot veselības apdrošināšanu un sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar nodokļa deklarēšanu un nomaksu.

To paredz otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstītais Veselības ministrijas izstrādātais veselības aprūpes finansēšanas likums, kas izstrādāts saistībā ar Ministru kabinetā atbalstīto koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu. Likums tālāk tiks izskatīts Saeimā.

Paredzēts, ka valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas ir likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā nodokļa daļa, kas ir plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetam piekritīgā ieņēmumu daļa. Līdz ar to iedzīvotājiem nodokļu slogs nepalielināsies.

Tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi obligāti apdrošināmās personas un brīvprātīgi apdrošināmās personas iegūs, ja apdrošināšanas iemaksas ir paziņotas un veiktas noteiktu laika periodu (piemēram, darbiniekiem 11 iepriekšējā gada kalendāros mēnešus) vai ar nodokli apliekamo deklarēto ienākumu apmērs gadā ir ne mazāks kā 12 minimālās mēnešalgas.

Pēc veselības aprūpes reformām sociālo iemaksu nemaksātāji Latvijā varēs saņemt tikai ģimenes ārsta aprūpi, neatliekamo palīdzību un ārstēšanu dažu slimību gadījumā, liecina Veselības ministrijas (VM) publiskotā informācija par precīziem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groziem nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems personas, kas veic sociālās iemaksas un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, piemēram, bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas un citas grupas, kuru precīzs saraksts tiks definēts likumā.

Ņemot vērā, ka noteiktās nodarbinātības jomās strādājošie, piemēram, mikrouzņēmumi, individuālie komersanti, autoratlīdzību saņēmēji un citi, nav sociālo iemaksu maksātāji, tiks paredzēta iespēja viņiem, veicot noteiktu ikmēneša maksājumu, saņemt pilno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Zāļu valsts aģentūra saņēmusi «Kvalitātes inovāciju balvu 2012» par 2011. gadā izstrādāto un aģentūras mājaslapā publiski pieejamo interaktīvo Latvijas aptieku karti.

Šogad konkurss Kvalitātes inovāciju balva 2012 tika rīkots Somijā, Igaunijā, Latvijā un Zviedrijā, un svinīgais noslēguma pasākums ar balvas pasniegšanu notika pagājušās nedēļas beigās Helsinkos.

Kā vieni no galvenajiem inovāciju balvu piešķiršanas kritērijiem bija nozīmīgs devums sabiedrībai un ietekme uz vidi.

Zāļu valsts aģentūra savā mājaslapā zva.gov.lv izveidojusi un uztur aptieku karti, kurā var uzzināt informāciju par Latvijā licencētajām aptiekām, tai skaitā, par diennakts aptiekām, un to piedāvātajām iespējām.

Kartē, kas saņēma Kvalitātes inovāciju balvu 2012, informāciju var meklēt pēc aptiekas nosaukuma, adreses vai administratīvās teritorijas u.c. atlases kritērijiem. Pašlaik aptieku karte uzskatāma par visprecīzāko aptieku meklēšanas sistēmu, jo informācija tajā tiek aktualizēta tūlīt pēc Zāļu valsts aģentūras lēmuma pieņemšanas par licences piešķiršanu vai pārreģistrēšanu.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 0,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada jūlijā, salīdzinot ar 2020.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 14,7%), kartupeļiem (par 8%), žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (par 7,2%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (par 9,5%), augu eļļai (par 21,3%), miltiem un citiem graudaugiem (par 8,8%), konditorejas izstrādājumiem (par 2,4%), rīsiem (par 12,7%). Dārgāks bija jogurts (par 7,7%), piena produkti (par 3,2%), kā arī sviests (par 3,1%).

Veselības nozares priekšgalā var likt ģēnijus vai pilnīgus muļķus, nekas no tā nemainīsies, jo Latvijas nelaime ir tā, ka šeit tiek nepareizi sadalīti līdzekļi veselības aprūpei, intervijā laikrakstam Neatkarīgā pauž Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta direktors, Latvijas kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis.

«Mēs mokāmies ar pamatjautājumiem, un, kamēr tos neatrisināsim, viss pārējais ir tikai detaļas. Latvijas nelaime ir tā, ka šeit ir nepareizi sadalīti līdzekļi. Tikai nevajag pārprast: ne tikai tie līdzekļi, kas atrodas valsts pārziņā, bet visi, kurus izmantojam veselības aprūpei,» norāda Ērglis. Pēc viņa teiktā, Latvijas pacienti tiek atstāti pašplūsmā, ļaujot viņiem pašiem meklēt sev noderīgās lietas, un tas nav pareizi.

«Piemēram, es dzirdu, ka viens cilvēks gada laikā uztaisījis desmit vai 11 datortomogrāfijas. Viņš vienkārši izmet naudu vējā. Labāk lai samaksā nodokli un lai ārsts viņam pasaka, kur iet un ko darīt. Bet visi sāk kliegt: «Kādi vēl nodokļi?!» Taču tagad tajos 3%, kurus nefinansē valsts, ietilpst zāļu iegāde, privātārstu apmeklējums, vizītes pie šarlatāniem,» intervijā laikrakstam pauž pazīstamais kardiologs.

Zāļu ražotāji ir satraukušies. Viņu zaudētā peļņa būs ieguvums Latvijas valstij un pilsoņiem

Tā intervijā saka veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Ar veselību un slimību profilaksi cieši saistīts jautājums ir veselīgs uzturs. Pirms kļūšanas par ministru jūs ļoti asi iestājāties pret Trans- atlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu (TTIP), pat sakot, ka «viņi grib mūs noindēt». Kā jūs kā valdības loceklis vērtējat šo vienošanos, kuru citi, tostarp Ārlietu ministrija, ļoti aizstāv?

Man par lielu nožēlu tā ir ne tikai viena no Ārlietu ministrijas prioritātēm, tā ir mūsu ārlietu ministra vismīļākā prioritāte. Tāpēc tas tiek virzīts uz priekšu milzīgos tempos. Man kā veselības ministram ir pilnīgi pretēja pozīcija un pat bažas. Ir vairāki apdraudējumi. Lētā, industriāli ražotā pārtika, kas nav piemērota bērniem un rada lielas bažas par veselību. Ja šis līgums stāsies spēkā, Latvijas kā mazturīgas valsts iedzīvotāji uzturā vēl vairāk lietos neveselīgu pārtiku. Mēs Veselības ministrijā (VM) iesim divus ceļus. Gādāsim, lai skolā būtu tikai veselīga pārtika. Es centīšos pasargāt mūsu iedzīvotājus arī ar ierosinājumu aplikt ar akcīzes nodokli transtauk- skābes, pievienoto cukuru, viskaitīgākās «e» vielas, ģenētiski modificētās sastāvdaļas. Ungārijā tas ļoti labi darbojas, un iegūtā nauda tiek novirzīta veselības aprūpei. Ungārijā Satversmē ir ierakstīts, ka tā ir brīva no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ar savu politisko darbību centīšos panākt, lai arī Latvija būtu pasargāta no ĢMO.