SIA Purified uztura bagātināju ražošanai no melnās šokolādes meklē iespējas pašu spēkiem izgatavot to vērtīgākās sastāvdaļas.

DB jau rakstīja (20.01.2016.), ka pirms četriem gadiem kardiologs Andrejs Ērglis kopā ar saviem dēliem Kristapu un Mārtiņu, uzņēmējiem Aivaru un Pēteri Žimantiem, sadarbībā ar zinātniekiem uz melnās šokolādes bāzes radīja vairākus uztura bagātinātājus, kurus ražo SIA Pure Chocolate. Pa šo laiku ir mainījies uzņēmuma īpašnieku sastāvs – 2017. gadā, investējot aptuveni 200 tūkstošus eiro, 21,6% kapitāla daļu ieguva investīciju fonds FlyCap Investment Fund. Pateicoties šim finansējumam, šī gada martā ir gaidāma zīmola restartēšana un veiktas iestrādnes, lai Latvijā varētu sākt dabīgo aktīvo izejvielu ražošanu.

Pārtop jaunā kvalitātē

Investīciju fonda FlyCap līdzekļi ieguldīti produktu portfeļa izstrādē un attīstībā, kā arī eksporta veicināšanā – uzņēmums piedalījās starptautiskajā izstādē Vita Food, kas notika Ženēvā (Šveicē), un saņēma piedāvājumu no Spānijas kompānijas Uriach realizēt uztura bagātinātājus, izmantojot viņu zīmolu Innovage, stāsta SIA Purified padomes priekšsēdētājs Kristaps Ērglis. Apjomi nav bijuši pārāk lieli – pārdoti 10 tūkstoši blisteru, taču gūta vērtīga pieredze produkcijas realizācijā ārvalstu tirgū. Šobrīd ir pabeigta uztura bagātinātāju vizuālā un saturiskā uzlabošana – tas tiek realizēts patērētājam ērtākā iepakojumā. Sākotnēji uztura bagātinātāji tika pildīti plastikāta plāksnītēs (koreksos), bet šobrīd tie, līdzīgi kā medikamenti, tiek ievietoti blisteros.

Uzņēmēju Pētera un Aivara Žimantu, kā arī kardiologa Andreja Ērgļa kopuzņēmums SIA Purified, kas ražos uztura bagātinātāju - šokolādi - turpmākajos piecos gados plāno attīstībā ieguldīt vairāk nekā 500 000 eiro, informēja uzņēmuma pārstāvji.

«Tās būs ilgtermiņa investīcijas, kuras ieguldīsim produkcijas klāsta paplašināšanā, zinātniskajā izstrādē un jaunu tirgu meklējumos,» sacīja Purified valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ērglis. Viņš arī norādīja, ka jau šovasar plānots sākt produkcijas eksportu uz Lietuvu, savukārt līdz gada beigām plānots apgūt Igaunijas tirgu.

«Uztura bagātinātāju bizness ir specifisks, jo strādājam ar zāļu lieltirgotavām. Tā kā šī ir visai sarežģīta joma, līdz ar to ir nepieciešamas ilgākas iestrādes. Plānojam, ka kaimiņvalstu tirgos izplatīsim sākumā četrus, bet vēlāk - vēl trīs veselīgās šokolādes veidus,» atzina uzņēmējs.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban «iepauzēts», kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Saskaņā ar jaunākajiem slimnīcas aprēķiniem, projektam nepieciešami papildu 29,1 miljons eiro, kas ir par 1,6 miljoniem mazāk nekā sākotnēji lēsts, kas saistīts ar noslēgto līgumu ietaupījumu.

Rancāne deputātiem norādīja, ka pirmajā ziņojumā par projekta sadārdzināšanos ministrija nesaskatīja pietiekamu pamatojumu, tomēr patlaban pilnveides procesā ir jauns ziņojums, kurā būtiski papildināta informācija par sadārdzinājuma iemesliem. Rancānes ieskatā, tas ļaušot lēmējiem saprast, vai papildu izmaksas ir tā vērtas.

Pēc Rancānes paustā, jautājumi par finanšu avotiem, lai segtu projekta sadārdzināšanās izmaksas, jāskata budžeta kontekstā, turklāt svarīgi meklēt risinājumus, kas būtu neitrāli uz fiskālo telpu, iespējams, jārunā par finansējuma pārdalēm.

Eiropas Komisijai (EK) radušies jautājumi par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta izmaksu pieaugumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne.

Viņa sacīja, ka EK projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr tagad projekta izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro, un EK radušies jautājumi par to, kā Latvija plāno projektus.

Rancāne skaidroja, ka ļoti svarīgi skaidrot, uz kā rēķina noticis izmaksu pieaugums, jo tas nav būvniecības izmaksu pieaugums klasiskajā izpratnē, bet gan saistīts ar izmaiņām, kas nepieciešamas ar ilgtermiņa un racionālai telpu izmantošanai. Topošajā ziņojumā par izmaksu pieaugumu gan Veselības ministrija (VM) spējusi nodalīt klasisko izmaksu pieaugumu no «ambiciozākiem» risinājumiem, sacīja Rancāne.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav tā, ka EK apstiprinātos projektus nav iespējams mainīt, tomēr mainītais projekts no jauna jāapstiprina valdībā un tad vēlreiz - EK.

Platforma BIRTI drupina sienu starp zinātnes nozarēm un ražotājiem, ierosinot izrāvienu inovācijā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Inovāciju attīstības vājais punkts Latvijā ir tehnoloģijas pārneses trūkums – zinātnisko pētījumu rezultāti reti pārtop iekārtās izmantošanai mūsu valstī, uzskata Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs un Latvijas reģeneratīvās medicīnas biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Ērglis. «Tehnoloģijas pārneses neesamība ir traģiska – tā ir viena no lietām, ko nepieciešams ar steigu radīt,» saka A. Ērglis.

«Mūsu zinātnieki strādā pēc citu valstu uzņēmumu pasūtījumiem, nevis vietējiem. Jā, tas ir labs mācību periods, bet gala produkts aiziet kaut kur citur. Daudz lietu pētām ASV, kas ir milzīgs tirgus un piedzīvo inovāciju sprādzienu. Mēs strādājam ar daudziem startup uzņēmumiem no dažādām valstīm, taču Latvija no tā neiegūst gandrīz neko. Piemēram, pēc ārvalstu uzņēmuma pasūtījuma pacientiem testēja jaunu ierīci par 20 tūkst. eiro, vēlāk to pārdeva kādai lielai kompānijai jau par 460 miljoniem eiro,» viņš stāsta.

Latvijā dibinātā digitālā klīnika “Medon” ir piesaistījusi investīcijas 320 000 eiro apmērā no vairākiem Latvijas uzņēmējiem. Tas ir būtisks solis stratēģiskai darbības paplašināšanai jaunos tirgos.

Šis ieguldījums palīdzēs īstenot “Medon” vīziju padarīt pieejamu veselības aprūpi kā Latvijā, tā globālā mērogā.

“Medon” izveidotāju ieskatā izstrādātie digitālie risinājumi ir pielāgojami dažādu tirgu vajadzībām, kas padara šo pakalpojumu eksportspējīgu. Konkrētais ieguldījums ir paredzēts, lai vispirms attīstītu klīnikas piedāvājumu Indijā un vēlāk arī Apvienoto Arābu Emirātu un Saūda Arābijas tirgū.

“Mums ir pārliecība par komandu un produktu, ko tā ir radījusi un turpina attīstīt kā Latvijā, tā ārzemēs. Mūsu vīzija sakrīt ar “Medon” vīziju nodrošināt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus un veicināt to digitalizāciju kopumā. Šāda pieeja pacientiem padarītu veselības pakalpojumus pieejamākus, savukārt ārstiem – uzlabotu efektivitāti, samazinot administratīvo slogu, kā arī, esot Latvijā, sniegtu iespēju strādāt daudzās ģeogrāfijās vienlaicīgi,” stāsta viens no Latvijas privāto investoru grupas dalībniekiem Mārtiņš Dziedātājs.

Latvijas vienīgā kūrortpilsēta apņēmusies iekvēlināt medicīnas tūristus; veselības ministrs zemē nemet arī Liepājas potenciālu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Plāns Jūrmalā veidot speciālo ekonomisko zonu (SEZ), citu ieguvumu vidū padarot to kārdinošāku neveselajiem ārvalstniekiem, līdz šim tālāk par ieceres statusu nav ticis. Kā vēstīts, ideju atbalsta ne tikai medicīnisko pakalpojumu sniedzēji un nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, bet arī veselības ministrs Guntis Belēvičs. Viņa vadītās ministrijas darbinieki beidzot sākuši šīs iniciatīvas izvērtēšanu. Tāpat Jūrmala apņēmusies vētīt, kādus labumus SEZ statuss nestu.

Jūrmala, nevis Rietumi

Faktiski jautājums jau ir izpētes fāzē, DB atzīst Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Dome finansēs pētījumu, lai tiktu pie konkrētiem argumentiem un rīcības virzieniem, norāda kūrortpilsētas mērs. Lai aktivizētu tūrismu ārpus aktīvās sezonas, uzlabotu pakalpojumu sniedzēju konkurētspēju un nodrošinātu pievilcīgāku investīciju vidi, pašvaldība SEZ izveidi pilnībā atbalsta. Jautājums iekļauts pilsētas rīcībpolitikas plānošanas dokumentos, 2016. gadā paredzot Jaunķemeru un Ķemeru teritorijas attīstības koncepcijas izveidi, kā arī detalizētu izpēti par brīvās ekonomiskās zonas statusa piemērošanas ieguvumiem.

Inovācijas var būvēt uz materiālzinātnes sasniegumu vēsturiskajiem pamatiem

Baltijas inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju infrastruktūras platformas (BIRTI) padomes priekšsēdētājs un Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis ilustrē, kāda ir pētniecības un inovācijas nākotne Latvijā un kāpēc privātā sektora ieguldījumu īpatsvars pētniecībā ir tik mazs. «Nepieciešams sakoncentrēt iespējamos labākos spēkus, izveidot Latvijas zinātnieku izlasi, citādi līdz šim spēlējam mazās atsevišķās komandās. Mērķis ir panākt izrāvienu, lai izpētei un attīstībai valsts atvēlētu nevis 0,15% no IKP, kā tas ir pašlaik, bet vismaz 1,5%. Eiropas Savienībā šim mērķim atvēl vidēji 3%. Jāsaprot, ka citās valstīs atbalstu veido divas daļas – valsts atbalsts un nozīmīgas privāto kompāniju investīcijas,» skaidro A. Ērglis.

Zinātnes un augstākās izglītības «zieds» premjeru Māri Kučinski aicinās balstīt nozares izrāvienu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Biedrības BIRTI (Baltic Innovative Research Technology Infrastructure) virzītā iecere, lai panāktu pētniecības, attīstības un inovācijas (P&A&I) izrāvienu ar Eiropas Investīciju plāna finansējuma palīdzību, pārtapusi Latvijas augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas konkurētspējas platformā.

Jau iepriekšējās valdības vadītāja Laimdota Straujuma Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē akceptēja platformas izveidošanu finansējuma piesaistīšanai. Šo ieceri atzinīgi vairākos sarunu raundos konceptuāli novērtējusi Eiropas Investīciju banka (EIB) un tās viceprezidents Jans Vapavuori. «Programmu var īstenot caur Junkera plānu vai Eiropas Investīciju bankas finansējumu», saka BIRTI padomes priekšsēdētājs Andrejs Ērglis. Turklāt ERAF zinātnes un inovāciju projektiem, kuriem valsts budžetā būs grūti rast līdzfinansējumu, to varētu kompensēt nauda no Junkera plāna.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa «Sakoptākais mežs» žūrija ir izvērtējusi visus konkursam pieteiktos īpašumus un izvirzījusi trīs finālistus. Šie finālisti ir saimniecības «Jaunkalniņi» īpašnieks Māris Bērziņš no Cieceres pagasta, saimniecības «Liepziedi» īpašnieks Kārlis Martinsons no Limbažu pagasta un saimniecības «Ļūcāni» īpašnieks Guntis Vībāns no Zasas pagasta.

Konkursa pirmās vietas un balvas «Par ilgtspējīgu saimniekošanu» ieguvējs tiks paziņots meža nozares gada balvas «Zelta čiekurs» svinīgajā pasniegšanas ceremonijā Vidzemes koncertzālē «Cēsis» 1.decembrī.

Kā kopīgo iezīmi gandrīz visos apskatītajos īpašumos žūrija min meža kopšanu no paaudzes paaudzē. Īpašumus apsaimnieko tēvi kopā ar dēliem, pēc tam par meža kopšanu izglītojot jau arī mazdēlus.

Konkursa finālistu noteikšanā kopumā piedalījās 11 žūrijas locekļi – LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, LMĪB Eiropas projektu vadītāja Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes rektore Irina Pilvere, AS «Latvijas Valsts meži» Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, LTV raidījuma «Savai zemītei» veidotāja Daina Bruņiniece, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, kardiologs Andrejs Ērglis, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe un biologs, pētnieks Māris Olte.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu transplantācijas nodaļā notiks projekta «3D printeris biotehnoloģiski ražotiem audiem» rezultātā izgatavotā printera prototipa, ar kuru var drukāt cilvēku audu pamatnes, prezentācija.

Prezentācijas laikā plānots novērtēt printera darbību, vai ir izdevies izstrādāt biomedicīnā izmantojamus 3D printerus, kas spēj drukāt pamatnes biotehnoloģiski ražotiem audiem.

Projekta specifiskais mērķis ir izstrādāt praktisko pētījumu, novērtējot audu pamatnes virsmas adhēziju ar skrimšļus veidojošām šūnām un izstrādāt 3D bioprintera prototipu, kas izmantojams mākslīgo skrimšļu 3D printēšanai. Līdz šim Zinātniskā institūta Šūnu transplantācijas nodaļā tiek veikta šūnu kultūru uzturēšana un audu pamatņu kultivēšana, kā arī printera prototipa darbības testēšana sterilā vidē.

Prezentācijā piedalīsies projekta zinātniskais vadītājs profesors Andrejs Ērglis un galvenais pētnieks Ēriks Jakobsons, Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga, SIA «Baltic3d.EU» un SIA «LEO Pētījumu Centrs» pārstāvji.

Lietu internets, lielo datu izmantošana, mākoņdatošana, mākslīgais intelekts un datu pārraides attīstība mūsdienās ievērojami maina cilvēku ikdienu un veicina inovācijas gandrīz jebkurā nozarē.

Gada sākumā Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādes un konferences Riga Comm organizatori aicināja iepriekšējo gadu runātājus un nozares ekspertus novērtēt tehnoloģiju attīstību un prognozēt 2019. gada tendences.

Diskutēt par nozares aktualitātēm varēs 8. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādē un konferencē Riga Comm, kas notiks 10. un 11. oktobrī.

Ražotāji pirmās 5G iekārtas sola piedāvāt jau šogad, un arī Latvijas telekomunikāciju operatori plāno šogad attīstīt pirmos 5G tīklus. LMT Inovatīvo risinājumu vadītājs Aleksandrs Sigajevs norāda, ka nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls 5G nebūs vienkārši vēl ātrāks internets: «Tas tiek veidots kā īpaši stabils bezvadu interneta pieslēgums ar ļoti zemu aizkavējumu, lai uz to varētu paļauties gan automatizētās rūpnīcās, gan satiksmē esošs bezpilota auto, gan pacients attālinātā veselības aprūpē». A. Sigajevs norāda, ka 5G veicinās digitalizāciju praktiski jebkurā nozarē, un Latvijai ir visas tehnoloģiskās priekšrocības, kā arī gudri cilvēki, lai kļūtu par līderi.

Izdevniecība "Dienas Bizness" organizē veselības aprūpes konferenci "Veselības aprūpes tendences pēc COVID-19".

LINKS UZ TIEŠRAIDI

Ārkārtas situācijas laikā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana bija ierobežota, taču, mazinoties COVID-19 izplatībai Latvijā, pakāpeniski tiek atjaunoti visi ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.

Kādas sekas un izmaiņas tas ir radījis veselības aprūpē? Kad varētu būt COVID-19 otrais uzliesmojuma vilnis un kā sabiedrībai, īpaši uzņēmējiem tam jau laicīgi būtu jāgatavojas?

Konferences programma:

9.25 – 9.45 Cik medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi plaša mēroga krīzes situācijām?

Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi jautājumos, kas saistīti ar pastāvīgu nepieciešamību mācīties un mūžizglītības tēmas aktualitāti, liecina - pārliecinoši lielākā daļa jeb 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā.

Vienlaikus vairāk kā puse jeb 54% respondentu atzina, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes.

Ar mērķi aktualizēt un skaidrot iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus, Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”.

“Nepārtraukta iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošana, kā arī jaunu zināšanu un prasmju apguves veicināšana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Un šobrīd, Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas kontekstā, šis jautājums kļuvis aktuālāks kā jebkad,” atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Turpinot pērn uzsāktās Sirds veselības gada aktivitātes un veicinot iedzīvotāju ēšanas paradumu maiņu un mazāku sāls, cukura un tauku patēriņu uzturā, Latvijas Kardiologu biedrība radījusi kvalitātes zīmi pārtikas produktiem – Iesaka kardiologi!.

Tā apliecināšot, ka pārtikas produkts ir draudzīgs sirds veselībai. Pirmā zīme pasniegta AS Hanzas Maiznīca.

Prof. Andrejs Ērglis, Latvijas Kardiologu biedrības priekšsēdētājs, skaidro: «Līdz pat trīs ceturtdaļām no dienā uzņemtā sāls daudzuma apēdam ar gatavajiem pārtikas produktiem, to pat nepamanot. Tāpēc ceru, ka zīme Iesaka kardiologi! nākotnē veicinās iedzīvotāju gudru produktu izvēli par labu veselai sirdij un augstai dzīves kvalitātei.»

Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene norāda, ka «kardiologu izstrādātā kvalitātes zīme ir jauna labās prakses tradīcija, atbalstot veselīgu produktu ražošanu un piedāvājot iedzīvotājiem iespēju izvēlēties savas sirds veselībai draudzīgāko».

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Valdība šodien atbalstīja papildu 16 miljonu eiro piešķiršanu no valsts budžeta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas būvniecībai.

Valdība Veselības ministrijas (VM) lūgumu akceptēja ar norunu, ka ar būvniekiem tiks panākta vienošanās, ka par 2016.gadā veiktajiem būvdarbiem samaksa būs 2017.gadā. Arī iepirkumi tiks organizēti 2016.gadā, bet apmaksāti - 2017.gadā.

Finanšu ministrija norādīja, ka rīkojuma projektā ir jāparedz, ka valdība piešķir tiešām ne vairāk kā 16 miljonus eiro, turklāt atsevišķi jānodala, cik liels finansējums atvēlams būvniecībai, un cik - aprīkojumam. Turklāt papildus jāpiefiksē, ka vairs līdzekļi šim projektam netiks prasīti.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) aicināja apsolīt, ka slimnīcas būvniecības otrajai kārtai līdzekļi netiks prasīti un VM nesāks jaunus būvniecības projektus. Tāpat valdības protokollēmumā esot skaidri jāpasaka, ka būvniecība beigsies nākamā gada martā.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A korpusa 1. kārtas jaunbūve sasniegusi tās augstāko punktu – 27,7 metrus. Piektdien, 29.janvārī tiks svinēti jaunbūves spāru svētki, informē pilnsabiedrības SBRE pārstāve Ilga Sokolova.

Ēkas būvniecības laikā spāru svētki, ar ko atzīmē ēkas jumta konstrukciju izbūves pabeigšanu, ir nozīmīgs viduspunkts starp pamatakmens ielikšanu un būvdarbu noslēgumu.

Pasākumā piedalīsies veselības ministrs Guntis Belēvičs, PSKUS valdes loceklis Normunds Štāls, slimnīcas galvenais ārsts Arnolds Atis Veinbergs , Medicīnas padomes priekšsēdētājs profesors Andrejs Ērglis, pilnsabiedrības SBRE projektu vadītājs Valdis Koks.