Jaunākais izdevums

Latvijas vienīgā kūrortpilsēta apņēmusies iekvēlināt medicīnas tūristus; veselības ministrs zemē nemet arī Liepājas potenciālu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Plāns Jūrmalā veidot speciālo ekonomisko zonu (SEZ), citu ieguvumu vidū padarot to kārdinošāku neveselajiem ārvalstniekiem, līdz šim tālāk par ieceres statusu nav ticis. Kā vēstīts, ideju atbalsta ne tikai medicīnisko pakalpojumu sniedzēji un nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, bet arī veselības ministrs Guntis Belēvičs. Viņa vadītās ministrijas darbinieki beidzot sākuši šīs iniciatīvas izvērtēšanu. Tāpat Jūrmala apņēmusies vētīt, kādus labumus SEZ statuss nestu.

Jūrmala, nevis Rietumi

Faktiski jautājums jau ir izpētes fāzē, DB atzīst Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Dome finansēs pētījumu, lai tiktu pie konkrētiem argumentiem un rīcības virzieniem, norāda kūrortpilsētas mērs. Lai aktivizētu tūrismu ārpus aktīvās sezonas, uzlabotu pakalpojumu sniedzēju konkurētspēju un nodrošinātu pievilcīgāku investīciju vidi, pašvaldība SEZ izveidi pilnībā atbalsta. Jautājums iekļauts pilsētas rīcībpolitikas plānošanas dokumentos, 2016. gadā paredzot Jaunķemeru un Ķemeru teritorijas attīstības koncepcijas izveidi, kā arī detalizētu izpēti par brīvās ekonomiskās zonas statusa piemērošanas ieguvumiem.

«Nepieciešama laba medicīnas infrastruktūra, lai spētu piesaistīt ārvalstu pacientus. Tādēļ svarīgi uzturēt ieceri par speciālās ekonomiskās zonas statusu Jūrmalai, kurā attīstīt arī valsts medicīnas pakalpojumus. Tad tā būtu iespēja arī ārstiem, kuri pašlaik dodas prom. Viņi varētu doties prom no Rīgas, bet uz Jūrmalu, nevis Rietumiem,» uzskata Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis.

Jautājums Jūrmalā diskutēts arī uzņēmēju starpā – ir priekšlikumi par nulles likmes piemērošanu pievienotās vērtības nodoklim no oktobra līdz aprīlim viesu izmitināšanas uzņēmumiem, sanatorijām un ārstniecības iestādēm. Savukārt uzņēmumiem, kas nodrošina ar rekreāciju saistītos pakalpojums (piemēram, ūdens atrakciju parks, sporta zāles) piemērotu samazināto PVN likmi 10% apmērā. Tāpat uzņēmēji rosina kūrortpilsētā samazināt akcīzes nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. «Es personīgi domāju, ka SEZ kontekstā jāskatās arī uz darbaspēka nodokļu samazinājumu un atvieglotiem nosacījumiem augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei kurortoloģijas jomā – zinātniekiem, medicīniskajam personālam kūrortārstniecības iestādēs, lai uzņēmēji varētu investēt pētniecībā, jaunu medicīnas iekārtu iegādē un mārketinga aktivitātēs,» piebilst G. Truksnis.

«Lielā» infrastruktūra

«Arābi man vaicā par to. Viņi labprāt brauktu pie mums operēties, un viņi parasti brauc visa ģimene kopā. Bet arābu ģimenes ir lielas – ap 20 cilvēku, nerēķinot apsardzi un apkalpotājus. Viņiem vajag veselas mājas, kur dzīvot, tāpat pārliecinošu piedāvājumu, ar ko piepildīt laiku pārējiem ģimenes locekļiem, kamēr, piemēram, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā sasirgušajam ģimenes loceklim veic operāciju. Pēc dažām dienām, ko viņš būtu pavadījis labā palātā slimnīcā Rīgā, viņš varētu turpināt rehabilitāciju Jūrmalā kopā ar ģimeni,» uzskata A. Ērglis.

Visu rakstu Medicīnas pakalpojumu eksports gaida izrāvienu lasiet 12. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Štokenbergs: «Divus gadus es sēdēju mājās un vienkārši lasīju grāmatas»

Aļona Zandere,29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Apvienotajos Arābu Emirātos vadītājs Aigars Štokenbergs norāda, ka šajā valstī var ienākt tikai ar kvalitatīvu nišas produktu

Fragments no intervijas:

Jāatzīst, bija pārsteigums, ieraugot, ka esat kļuvis par LIAA pārstāvniecības vadītāju AAE. Kā līdz tam nonācāt?

Ja nopietni, tad divus gadus es sēdēju mājās un vienkārši lasīju grāmatas. Tad, ja atceraties, bija tā sāga ap Airbaltic – kārtējo reizi pietrūka kapitāla, bija sūdzības par to, ka netiek meklēts investors. Kādā no televīzijas raidījumiem LIAA šefs Andris Ozols jautāja, kāpēc investors netiek meklēts ar LIAA palīdzību. Īsu brīdi pēc tam tika izsludināts konkurss uz aģentūras pārstāvniecības vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), un es tam pieteicos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Irāņi – tie vis nav nekādi arābi

Lato Lapsa, speciāli DB,01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās sankcijas ir atceltas, interesantais un milzīgais Irānas tirgus veras vaļā Eiropas uzņēmējiem, taču katram, kurš vēlas tajā doties, ir jāizpilda mājasdarbs – jāaptver, ka irāņi ne tikai nav nekādi maniakālie islāma fanātiķi, bet arī ir kaut kas pilnīgi cits nekā arābi un citas Tuvo Austrumu nācijas: šī ir ārkārtīgi sena, par savu vēsturi ārkārtīgi lepna, ļoti savdabīga un neparasta tauta, ar kuras pārstāvjiem labi spēs saprasties tikai tas, kas ņems vērā tās īpatnības.

Kā Irānas viesis jūs, visticamāk, pat nepamanīsiet, ka esat kādu irāni ar kaut ko aizvainojis (protams, ja runa nav par reliģiskām lietām un tīšu aizskārumu). Atšķirībā no arābu pasaules jums ir ļoti mazas izredzes pamanīt irāni paceļam balsi, skaļi strīdamies, izrādām agresivitāti.

Un, ja nu arī no malas izskatās, ka divi irāņi tūlīt viens otru strīda karstumā piežmiegs, neticiet savām acīm un sajūtām. Lai gan Kaukāzs no šejienes nebūt neatrodas tik milzīgi tālu, cilvēki šeit ir pavisam citi: te aizvainojumus atceras nevis simtgadēm ilgi, bet reizēm tikai minūtes, nu, stundas, – cilvēki ātri iekarst, bet viņiem arī viss ātri pāriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB,29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

EXPO 2020 varam pārsteigt ar savu inovācijām labvēlīgo vidi

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors,22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pavisam drīz, 1. oktobrī, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta izstāde EXPO 2020 – notikums, kam Dubaija ir gatavojusies desmit gadus.

Tas būs viens no šī gada lielākajiem notikumiem pasaulē: kaut arī Covid-19 dēļ izstāde sāksies gadu vēlāk, nekā bija plānots sākotnēji, tās rīkotāji plāno uzņemt 25 miljonus apmeklētāju.

Arī Latvija dalīsies ar pārējo pasauli inovācijās un iespējās, kādas varam sniegt tikai mēs. Investīcijas, jauni sadarbības partneri, plašākas iespējas, pateicoties digitalizācijai, un Latvija kā augsne inovatīviem, ilgtspējīgiem risinājumiem – uz Dubaiju dodamies ar lieliem mērķiem, lielām cerībām un spēcīgu pieteikumu. Un es gribētu apgalvot, ka Tuvo Austrumu tirgus, kaut arī sarežģīts un nepazīstams, nebūt nav Latvijai nepieejams.

Šis EXPO no visiem iepriekšējiem atšķirsies ar to, ka tas būs pirmais lielais klātienes pasākums uzņēmējiem kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, līdz ar to uzņēmēju interese par šo notikumu ir milzīga. Latviju dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti. Sešu mēnešu laikā īstenosim 13 tirdzniecības misijas, un mums būs astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs. Līdz ar to jaunu tirgu atrašana Tuvo Austrumu reģionā, kas līdz šim ir salīdzinoši maz apgūts, un vēl tālāk no vēlmes ir kļuvusi par reālu iespēju un vienu no Latvijas lielajiem mērķiem šajā pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši lētais elektriskais skrejritenis Xiaomi MiJia M365 noderēs biroja darbiniekiem, lai ātri veiktu nelielus attālumus pilsētā

Nīkstot garā galvaspilsētas sastrēgumā un caur automašīnas logu priecājoties par saulaino dienu, neviļus pārņem domas par citādiem pārvietošanās līdzekļiem pilsētā. Kājas un velosipēds ir pārbaudīta, klasiska un patīkama alternatīva, bet, ja glītā uzvalkā regulāri jāmēro vairāki kilometri vai arī negribas nopūlēties, minot pedāļus? Te varētu noderēt ielās aizvien biežāk redzamie elektriskie skrejriteņi.

Viens no tādiem – Xiaomi MiJia M365 – uz laiku nonāca arī DB rīcībā. Vai tas tiešām varētu būt ērts ikdienas pārvietošanās līdzeklis?

Dizains

Elektroskūteris paredzēts cilvēkiem augumā no 120 līdz 200 centimetriem, tādēļ ir diezgan augsts. Tā augstākais punkts ir vairāk nekā 110 cm virs zemes. Toties – šaurs, lai lavierētu pa gājējiem pilnām ietvēm un ar stūres ragiem nevienu neaizķertu. Taču stūres augstums nav regulējams, tādēļ pirmskolas vecuma bērniem atliek žēli noskatīties, kā lielākie vizinās, jo, turot rokas augstāk par pleciem, skrejriteni vadīt pagrūti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena,23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Neļaujiet sliktiem laikapstākļiem traucēt Jūsu dzīvei - labākie velotrenažieri sporta entuziastiem

Sadarbības materiāls,25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mitri laikapstākļi daudziem no mums var sabojāt dienu un neļaut mums izbaudīt iecienītās aktivitātes. Īpaši, ja šī aktivitāte ir riteņbraukšana. Atzīsim, ka lietus vai brāzmaina vēja laikā braukšana ar velosipēdu pat skaistākajās pasaules vietās nav tas lielākais prieks. Taču tas joprojām ir lielisks veids, kā izvingrināt kājas un iegūt enerģiju visai dienai. Lai sliktie laikapstākļi netraucētu jūsu hobijiem, parasto velosipēdu varat nomainīt pret velotrenažieri. Treniņu velosipēda priekšrocības būs tikpat labas kā pedāļu minšana ar parastu velosipēdu, un slikti laikapstākļi vairs nebūs biedējoši.

Izmantojot labākos trenažierus, jūs jutīsieties tā, it kā brauktu ar īstu velosipēdu.

Tie, kas meklē velotrenažierus, kas pēc iespējas precīzāk imitē parastu braukšanu ar velosipēdu, parasti iemīlēs spin velosipēdus. Pēdējie nodrošina precīzāku pretestības kontroli, un tiem ir pastiprināti pedāļi, kas ļauj ērti stāvēt, it kā brauktu ar parastu velosipēdu. Labāko spinbaika velosipēdu sarakstā vienmēr ir vieta tādiem inSPORTline modeļiem kā: Alfan, Agneto vai Drakkaris.

Labākie mini un saliekamie velosipēdi vietas taupīšanai fitnesā

Ja velotrenažieri izmantojat reti, nav nepieciešams piepildīt istabu ar lielu trenažieri. Īpaši tāpēc, ka profesionālo velotrenažieru cena ir daudz augstāka nekā to vienkāršākām alternatīvām. Protams, populārākajiem mini velosipēdiem, piemēram, Spartan Mini Bike, nav pievienotas papildu programmas. Taču jums tās nav nepieciešamas, ja pedāļu minšana ir tikai neregulāra aktivitāte, ko atceraties. Saliekamie trenažieri, lai gan tie ir pietiekami mazi, lai tos varētu novietot zem gultas vai skapī, ir labāki par mini velosipēdiem, jo tiem ir ērti rokturi un sēdeklis. Iespēja mērīt laiku, attālumu, sirdsdarbības ritmu, sadedzinātās kalorijas, kā arī stūres un sēdekļa ērtums padara inSPORTline Xbike par saliekamo velotrenažieru mīluli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane,31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Rīgas vagonbūves rūpnīca iekaro NVS valstu tirgus

Egons Mudulis,22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Klients - mans draugs

Laura Mazbērziņa,28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness balstās uz laimīgiem un smaidīgiem apmeklētājiem, tāpēc SIA Kairi saimnieki neslēpj to, ka savus klientus uzskata par draugiem

«Viss notiek ar virzību uz augšu, protams, pa ceļam ir bijušas dažādas ķibeles, bet joprojām neesam zaudējuši optimismu – tas mūsdienās ir galvenais, lai gan brīžiem ir sajūta, ka nolaižas rokas,» neslēpj jafejnīcas Kairi café līdzīpašniece Maija Kaire. To viņa izveidojusi kopā ar savu vīru Jāni. «Ģimenes biznesu vadīt ir diezgan grūti. Galvenais ir nodalīt ģimenes dzīvi no darba,» atzīst Jānis. Maija gan piebilst, ka lielākais ieguvums ģimenes biznesā ir tāds, ka pazīst otra niķus un stiķus. «Ja, piemēram, sanāk kopā divi biznesa partneri, kuri savstarpēji nav pazīstami, vienmēr pa vidu ir kādas nesaprašanās, arī pati to esmu pieredzējusi. Tādos gadījumos katram ir savs redzējums par biznesa attīstību. Savukārt, strādājot kopā ar vīru, tādi «kašķi» nav bijuši. Mums ir kopīga vīzija un mērķi. Mēs viens otram vienmēr varam pateikt to, ko patiesi domājam,» komentē Maija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uz Dubaiju – ar vistrakākajām idejām

Inga Ulmane, LIAA pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos,10.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. oktobrī Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta Pasaules izstāde EXPO 2020, kurā piedalīsies vismaz 192 valstis un tiek gaidīti vairāk nekā 25 miljoni viesu.

Tur patiešām būs visi – arī Latvija, kuras paviljons atradīsies "Iespēju" kvartālā. Tuvo Austrumu uzņēmēju kartē Latvija kā potenciāls biznesa partneris ir parādījusies nesen – pirms 5–6 gadiem. Mums vēl ir daudz, ko mācīties, bet vienlaikus arī brīvas rokas zīmēt šo karti tā, kā mēs gribam. Dubaijā mēdz teikt – ja tev ir ideja, kas šķiet neiespējama, te ir īstā vieta pierādīt, ka tā ir reāla! Iespēja sevi parādīt EXPO ir patiešām lieliska iespēja, kas jāizmanto, un ne tikai labu attiecību vārdā.

Uz Dubaiju – ar attieksmi

Dalība EXPO ir Latvijas un AAE pēdējo sešu gadu savstarpējo attiecību loģisks turpinājums: Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas atvēra vēstniecību AAE, pirmā, kas atvēra ekonomisko pārstāvniecību, un mēs joprojām esam vienīgā Baltijas valsts, kam ir tiešie lidojumi ar AAE. Savukārt AAE vēstniecība Latvijā līdz šim brīdim ir vienīgā Persijas līča valstu vēstniecība Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēlas koronavīrusa kabinets ceturtdien vienojās no nākamās nedēļas ieviest 14 dienu karantīnu visā valstī, jo pēdējās dienās ir ievērojami pieaudzis jaunu Covid-19 gadījumu skaits, ziņoja mediji.

Izraēlā trīs dienas pēc kārtas jaunu Covid-19 gadījumu skaits vienā dienā ir bijis lielākais kopš pandēmijas sākuma. Ceturtdien tika reģistrēti 4013 jauni inficēšanās gadījumi.

Karantīna laika ziņā aptuveni sakritīs ar ebreju Jaungada svētkiem "Roš Hašana", kas šogad tiks svinēti no 18.oktobra vakara līdz 20.oktobra vakaram un kuriem sekos divu nedēļu brīvdienas skolās un bērnudārzos.

Valdībai svētdien ir jāakceptē koronavīrusa kabineta lēmums par karantīnu un jānolemj, tieši kad šie pasākumi stāsies spēkā.

Izraēlas veselības ministrs Julijs Edelšteins ceturtdien pavēstīja ziņu vietnei "Ynet", ka viņš atbalsta pilnu karantīnu šo brīvdienu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvian Dairy, kas iegādājusies Daudznozaru kompāniju Daugava, investē uzņēmumā 0,5 miljonus eiro, uz pusi palielina darbinieku skaitu un sāk jaunas produkcijas ražošanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušā gada oktobrī darbu atsāka bijusī piena pārstrādes uzņēmuma ražotne Sērenes pagastā. Uzņēmums ticis gan pie jauniem īpašniekiem, gan arī jauna nosaukuma – SIA Latvian Dairy. Savulaik uzņēmējam Aigaram Vaivaram piederošais uzņēmums Daudznozaru kompānija Daugava tagad pieder Kipras Republikā reģistrētam uzņēmumam Goforth Ltd. (70%) un trim Ukrainas pilsoņiem. Bijušais Daudznozaru kompānijas Daugava īpašnieks Aigars Vaivars šobrīd nodarbojas ar lauksaimniecību, viņš saglabājis īpašuma tiesības uz preču zīmi Daugava.

SIA Latvian Dairy īpašnieki uzņēmuma attīstībā investējuši aptuveni 0,5 miljonus eiro, tie ieguldīti galvenokārt ražotnes rekonstrukcijā, lai varētu sākt jaunās produkcijas – siera sālījumā ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas produktu noiets Emirātos ir uz pareizajām sliedēm; nākamais izaicinājums ir investīciju piesaiste Latvijai, intervijā DB saka bijušais Latvijas diplomāts un vēstniecības Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) pagaidu pilnvarotais lietvedis Rūdolfs Brēmanis, kurš tagad ir kļuvis par Middle East Latvia Holding valdes priekšsēdētāju, lai privātajā sektorā turpinātu to, ko ir panācis kā amatpersona.

Fragments no intervijas:

Pirms trijiem gadiem un pirms došanās uz AAE jūs DB sacījāt, ka Latvijas uzņēmēji ir pārāk atturīgi diplomātijas resursu izmantošanā. (19.12.2013.) Vai starplaikā kaut kas ir mainījies?

Tieši par Emirātiem runājot, es teiktu, ka uzņēmēji ir malači, jo pirmajā gadā, kad tur vēl nebija Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības, mūs gāza riņķī. Tagad, kad ar uzņēmējiem profesionāli strādā LIAA, vēstniecības ekonomisko attiecību slogs ir mazāks. Šai aktivitātei ir praktisks iznākums tirdzniecības izaugsmē.

Tie skaitļi gan mūsu attiecības ataino aptuveni, jo daudz kas ir vēl procesā, kā var spriest gan pēc latviešu līdzdalības izstādēs tai reģionā, gan pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa šā mēneša vizītes popularitātes uzņēmēju vidū. Izmantojot izdevību, gribu vēl pēdējā brīdī norādīt, ka iespēja piedalīties šai tirdzniecības misijā aizvien ir atvērta, kaut arī līdz šim līdzdalībai ir atsaukušies vairāki desmiti uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstrādātāji sūkstās, ka Krievijā pamatīgi pieaugusi pašmāju augļu cena; vaino pašizmaksu , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sulām, sidram un biezeņiem paredzēto Krievijas ābolu cena šogad pieaugusi divas ar pusi reizes, sasniedzot desmit RUB (0,14 EUR) par kilogramu, raksta Kommersant. Zemnieki taisnojas, ka bijusi slikta raža un ir augusi arī pašizmaksa. Lietišķais laikraksts gan izsaka pieņēmumu, ka pie vainas visdrīzāk gan būs Krievijas pirms gada ieviestās pretsankcijas Eiropas Savienības sankcijām, kas sekoja Krimas aneksijai un Krievijas atbalstītajam separātismam un karadarbībai Austrumukrainā.

Arābi ēdīs

Pēc Kremļa rīkojuma ieviestie aizliegumi uz daudzu Rietumu produktu importu attiecās arī uz ES augļiem un dārzeņiem, sevišķas galvassāpes pirms gada ap ražas laiku sagādājot Polijas augļkopjiem. Polija pēc pārdoto ābolu apjoma ir lielākā šo augļu eksportētāja pasaulē, un vēl 2013. gadā 55% eksporta bija uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kroņa dārgumu turētā naftas kompānija kļūs daļēji privāta; nacionālā lepnuma pievienotā vērtība būs ekonomiskā efektivitāte.

Kopš 70. gadiem, kad t.s. resursu nacionālisma ietvaros Saūda Arābija no četrām ASV kompānijām pamazām atpirka aktīvus un izveidoja Saudi Aramco, tā ir karalistes lielākais ienākumu avots un nacionālais lepnums. Tāpēc plašu viļņošanos ir izraisījis karalistes jaunākā kroņprinča Muhammada bin Salmana Āl Saūda teiktais žurnālam The Economist, ka par pasaulē lielāko kompāniju uzskatītā Aramco apsver kotēšanos biržā vai cita veida daļēju privatizāciju, tā iezīmējot vēsturisku pavērsienu globāli nozīmīgajā industrijā.

Pēc dažādiem vērtējumiem Aramco piederošajos laukos ir no 261 līdz 268 miljardiem barelu naftas, kas ir ievērojama daļa no globālajiem resursiem (skat. info). Kompānijas ikdienas naftas ieguve ar 10,2 miljoniem barelu dienā pārsniedz ASV kopējo apjomu, un tai ir izšķirīga nozīme globālo naftas cenu noteikšanā. Attiecīgi tiek vērtēts, ka pat neliela kompānijas akciju izlaide būtu pamatīgs pienesums Saūda Arābijas fondu biržas aktivitātei. Pašlaik tās tirgus vērtība ir ap 400 mljrd. USD. Birža Rijādā pērn pie darījumiem ir pielaidusi arī ārzemniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Armanda Vilciņa,16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Komentāri

Pievienot komentāru