Pagājušajā nedēļā Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros gūtā informācija liecina, ka pagājušajā nedēļā Latvijā vidējā saslimstība ar gripu bija 153 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, un tas nozīmē, ka Latvijā ir sākusies gripas epidēmija.

SVA epidemiologi norāda, ka pašlaik Latvijā ir novērojama reģionāla gripas izplatība vidēji - mērenā intensitātē un šajā, kā arī nākamajā nedēļā varētu vēl pieaugt gripas izplatība gan teritoriālā, gan saslimstības intensitātes apmērā. Gripas epidēmija reģistrēta arī 16 no 27 Eiropas Savienības valstīm.

Pagājušajā nedēļā gripas gadījumi ir reģistrēti lielākajā daļā Latvijas – 16 teritorijās no 31 monitoringā ietvertās, bet gripas epidēmija ir reģistrēta Aizkraukles, Alūksnes, Daugavpils, Jelgavas, Preiļu, Rīgas un Tukuma pilsētās un rajonos.

Gripa reģistrēta arī Bauskas, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Liepājas un Ogres pilsētās un rajonos, bet tur saslimstība nepārsniedza epidēmisko slieksni (100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem).

Pastāv aizdomas, ka no cūku gripas Meksikā jau miruši vismaz 100 cilvēki, vēsta BBC. Ar šo slimību saslimušie konstatēti arī ASV un Kanādā.

Apvienotās Nācijas brīdinājušas, ka šī slimība var pārvērsties pandēmijā, taču pasaule esot labāk sagatavota, lai pretotos šai slimībai, kā jebkad agrāk.

Meksikas Veselības sekretārs Hosē Angels Kordova informējis, ka aizdomas par saslimšanu ar cūku gripu viņa valstī ir 1614 gadījumos, ieskaitot 103 nāves gadījumus.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)Meksikas atlēti valkā sejas maskas Nacionālās Olimpiādes laikā (Foto: AFP/SCANPIX)

Pagājušās nedēļas laikā Latvijas teritorijā par 53% samazinājusies saslimstība ar gripu, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) gripas un citu elpceļu infekcijas slimību monitoringa dati.

Ar gripu pagājušajā nedēļā slimoja vidēji 76 no 100 000 iedzīvotājiem. Gripa epidēmijas līmenī joprojām ir saglabājusies Aizkraukles, Daugavpils, Gulbenes, Jelgavas un Tukuma pilsētās un rajonos. Visaugstākā saslimstība ar gripu reģistrēta Daugavpils pilsētā un rajonā, kur slimo 477 no 100 000 iedzīvotājiem.

Saslimstība ar gripu samazinājās visās vecuma grupās, taču ar gripu joprojām visbiežāk slimo bērni. Turpina uzlaboties arī izglītības iestāžu apmeklējums - pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 73% audzēkņu, bet skolas – 90% audzēkņu.

Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 56 pacienti. Slimnīcā ārstējas arī 6 slimnieki ar gripas izraisītām komplikācijām.

Pagājušās nedēļas laikā (25.februāris– 2.marts) Latvijas teritorijā par 69% samazinājusies saslimstība ar gripu, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) gripas un citu elpceļu infekcijas slimību monitoringa dati.

Ar gripu pagājušajā nedēļā slimoja vidēji 23 no 100 000 iedzīvotājiem, kas ir 4 reizes mazāk par epidēmisko slieksni (100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem). Lai arī saslimstība ar gripu samazinās, pagājušajā nedēļā saslimstība ar gripu epidēmijas līmenī joprojām bija Gulbenes, Krāslavas un Līvānu pilsētās un reģionos. Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 26 pacienti.

Joprojām visbiežāk ar gripu slimo bērni. Turpina uzlaboties arī izglītības iestāžu apmeklējums: pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 76% audzēkņu, bet skolas – 90% audzēkņu.

Honkongā Ķīnā aptuveni 300 cilvēki tiek turēti karantīnā, jo kādā no viesnīcām līdz ar šiem cilvēkiem dzīvojis arī 25 gadus vecs vīrietis, kuram atklāta saslimšana ar cūku gripu, ziņo BBC. Šis vīrietis ir pirmais ar cūku gripu saslimušais šajā valstī.

25 gadus vecais vīrietis, kurš pēc slimības atklāšanas ir ievietots slimnīcā, bija atgriezies no Meksikas.

Patlaban viesnīcu, kur mitinājies ar cūku gripu saslimušais apsargā policisti. Tā no sabiedrības tikšot izolēta septiņas dienas. Aptuveni 200 viesiem un 100 darbiniekiem, kuri atrodas karantīnā, tikšot dotas zāles Tamiflu. Tiekot meklēti arī cilvēki, kuri kopā ar saslimušo lidojuši vienā lidmašīnā, kā arī taksometru šoferi, kuri viņu veduši.

Tikko arī Francija paziņoja par pirmajiem atklātajiem ar cūku gripu inficētajiem. Visi nesen ir bijuši Meksikā.

Līdz ar gripas sezonu slimnīcas ievieš praksi, ka pirms plānveida operācijām vakcinācija pret gripu ir obligāta. Pretējā gadījumā pakalpojums netiks sniegts.

«Mēs uzskatām, ka tā ir normāla prakse, jo ārstniecības iestādēm ir jāizstrādā pretepidēmiju, infekcijas slimību izplatības ierobežošanas plāni un saskaņā ar šiem plāniem, atbilstoši situācijai ārstniecības iestādes plāno un organizē savu darbu. Tajā skaitā gripas sezonas vai gripas epidēmijas laikā var būt ierobežojumi pacientu plūsmai ārstniecības iestādē,» skaidro Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

VM pārstāve norāda, ka «gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība un šajā gripas sezonas laikā ir ļoti augsts risks inficēties ar šo slimību, arī apmeklējot sabiedriskas iestādes, tajā skaitā arī ārstniecības iestādes. Ja cilvēks dodas uz plānveida pakalpojumu saņemšanu, piemēram, operāciju, bet nav vakcinējies un papildu operācijai saslimst ar gripu, tas sarežģī ārstēšanas procesu, kā arī paaugstina izmaksas. Tāpēc ārstam ir tiesības noteikt pacientam dažādus pasākumus, lai šis pakalpojums būtu pēc iespējas drošāks. Tas ir pacienta drošības un pakalpojuma kvalitātes jautājums».

Sabiedrības veselības aģentūras epidemiologi akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros ir reģistrējuši pirmo gripas gadījumu šajā sezonā, liecina sniegtā informācija medijiem.

SVA epidemiologi norāda, ka arī iepriekšējās sezonās novembra mēnesī tika reģistrēti atsevišķi gripas gadījumi un šis pirmais reģistrētais gadījums vēl neliecina par iespējamu sākumu masveida saslimšanai ar gripu.

Gripas aktivitāte Eiropas valstīs joprojām ir zema, kas ir raksturīgi šim laika periodam, atsevišķi gripas gadījumi reģistrēti 16 Eiropas valstīs.

Savukārt saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām saglabājas iepriekšējo nedēļu līmenī.

Vidējā saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1173 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, visaugstākā saslimstība ar saaukstēšanās slimībām reģistrēta Aizkraukles un Valkas pilsētās un rajonos, kā arī Siguldā. Izglītības iestāžu apmeklējums ir labs – bērnudārzus apmeklē 76,5% audzēkņu, skolas – 91,4%.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Kruīza kuģim ar 2 tūkstošiem pasažieru pavēlēts palikt jūrā pie Austrālijas krasta pēc tam, kad tika konstatēts, ka trīs no apkalpes locekļiem ir saslimuši ar cūku gripu, ziņo BBC.

Kuģim Pacific Dawn, visticamāk, būs jāatgriežas ostā nevis jāturpina plānotais ceļojums.

BBC norāda, ka patlaban vairāk nekā 100 Austrālijas iedzīvotājiem ir konstatēta saslimšana ar cūku gripu.

Kuģis Pacific Dawn tiek vainots cūku gripas uzliesmojumā Austrālijā, jo amatpersonas ļāva 2 tūkstošiem pasažieru izkāpt Sidnejā, neraugoties uz aizdomām par iespējamajiem saslimušajiem ar cūku gripu uz kuģa. Vēlāk vismaz 20 pasažieriem tika konstatēta saslimšana.

Eksperti brīdinājuši, ka straujais saslimušo ar cūku gripu pieaugums Austrālijā varētu novest pie epidēmijas, kas skartu aptuveni 25% no iedzīvotājiem.

Visā pasaulē jau 13 400 cilvēki 48 valstīs ir saslimuši ar cūku gripu. 100 ir miruši.

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa dati liecina, ka pagājušajā nedēļā gripas izplatība Latvijā nedaudz samazinājās un vidējā saslimstība ar gripu bija 261 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, tātad par 2 procentiem mazāk nedēļu iepriekš.

Gripa epidēmijas līmenī ir reģistrēta 17 teritorijās no 31 monitoringā iekļautajām, savukārt 8 teritorijās gripa joprojām nav reģistrēta. Visvairāk ar gripu slimoja Tukuma, Aizkraukles un Preiļu pilsētu un rajonu iedzīvotāji.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka saslimstība samazinājusies bērniem vecuma grupā līdz 15 gadiem.

Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 127 pacienti, vislielākais slimnīcās ievietoto skaits ir Rīgā (58) un Daugavpilī (45). Slimnīcā ārstējas arī 4 slimnieki ar gripas izraisītām komplikācijām.

Nedaudz ir uzlabojies izglītības iestāžu apmeklējums: pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 66% audzēkņu, bet skolas – 86% audzēkņu.

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros gūtie dati liecina, ka tuvāko nedēļu laikā varētu pieaugt saslimstība ar gripu.

Jau pagājušajā nedēļā slimnīcās ārstējās 8 pacienti, kuriem uzstādīta diagnoze gripa. SVA epidemiologi norāda, ka saslimstība ar gripu ir iepriekšējo gadu līmenī un slimnīcās ārstējas galvenokārt bērni, lai novērstu iespējamās gripas izraisītās komplikācijas.

Tāpat arī pagājušajā nedēļā Latvijā pieauga saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām – ar tām slimoja vidēji 861 no 100 000 iedzīvotājiem. Visvairāk augšējo elpceļu infekciju gadījumi tika reģistrēti Balvu, Jelgavas un Rīgas pilsētās un rajonos.

Gripa visstraujāk izplatās organizētos kolektīvos – skolās, bērnu dārzos un citās mācību iestādēs, tādēļ, atsākoties mācībām, svarīgi atcerēties par gripas profilakses pasākumiem – telpu vēdināšanu, slimnieku izolāciju, personīgās higiēnas ievērošanu, masveida pasākumu ierobežošanu un citiem, akcentē SVA.

Pagājušās nedēļas laikā (3. – 9.marts) Latvijas teritorijā par 65% samazinājusies saslimstība ar gripu, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) gripas un citu elpceļu infekcijas slimību monitoringa dati.

Ar gripu pagājušajā nedēļā slimoja tikai vidēji 8 no 100 000 iedzīvotājiem. Gripas izplatība reģistrēta tikai 5 teritorijās – Daugavpils, Gulbenes, Jelgavas, Ludzas un Rīgas pilsētās un rajonos.

Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 17 pacienti (13 no tiem Rīgā).

Joprojām visbiežāk ar gripu slimo bērni, savukārt vecuma grupā virs 65 gadiem nav reģistrēts neviens gripas gadījums. Turpina uzlaboties arī izglītības iestāžu apmeklējums: pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 77% audzēkņu, bet skolas – 91% audzēkņu.

Vairumā Eiropas valstu gripas intensitāte ir vērtējama kā vidēja vai zema. SVA epidemiologi prognozē, ka Latvijā tuvākajās nedēļās gripas izplatība varētu turpināties tikai kā atsevišķi (sporādiski) gadījumi. Šajā sezonā gripas epidēmijas intensitāte vērtējama kā vidēja. Saslimstība bija nedaudz augstāka par pēdējo 5 gadu vidējo līmeni, tomēr 3,5 reizes zemāka kā pagājušajā gripas sezonā.

Aizvadītajās divās nedēļas ziņots par šosezon pirmajiem trim nāves gadījumiem saistībā ar gripas infekciju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publiskotais gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa jaunākais pārskats.

Visiem mirušajiem pacientiem bija blakus saslimšanas - sirds, asinsvadu slimības un citas hroniskas saslimšanas. Neviens no viņiem nebija vakcinēts pret gripu šajā sezonā.

Divi no mirušajiem bija vecumā virs 50 gadiem, bet viens - virs 85 gadiem.

Iepriekšējā 2018.-2019.gada gripas sezonā tika reģistrēti 86 nāves gadījumi.

Kā norāda SPKC, vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām - sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.

Tāpēc SPKC atgādina, ka vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus - līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā, uzsver SPKC speciālisti, piebilstot, ka arī veselības aprūpes darbiniekiem ieteicams būt vakcinētiem, lai aizsargātu savus pacientus un sevi.

Gripa, kurai šobrīd tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, nebūt nav tā bīstamākā un slimnīcās visbiežāk ārstētā slimība.

Līdzīgi kā citviet pasaulē arī Latvijā lielākā iedzīvotāju mirstība saistīta ar sirds un asinsrites slimībām: pērn to dēļ dzīvību zaudējuši 16.5 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Asinsrites sistēmas slimības izraisījušas 53% no visiem valstī reģistrētajiem nāves gadījumiem. Pagājušajā gadā aptuveni piektdaļā gadījumu nāves cēlonis bija vēzis, bet trešais izplatītākais bojāejas iemesls bija dažādi ārēji cēloņi, piemēram, ievainojumi un saindēšanās.

28 Vimbldonas Tenisa Čempionāta personāla darbiniekiem lūgts neierasties darbā, jo viņi, iespējams, inficējušies ar cūku gripas vīrusu, ziņo CNN. Pastāv aizdomas, ka ar cūku gripas vīrusu saslimuši arī divi spēlētāji.

Saskaņā ar Lielbritānijas mediju sniegto informāciju šie spēlētāji ir Mičals Mertinaks (Michal Mertinak) un Filips Polašeks (Filip Polasek).

Iepriekš čempionāta organizatori visiem dalībniekiem izsūtīja vēstuli, kurā brīdināja, ka četri «bumbu zēni un meitenes», iespējams, ir saslimuši ar cūku gripu.

Lielbritānijā līdz šim reģistrēti 7 447 saslimšanas gadījumi ar cūku gripu un trīs nāves gadījumi no tās, taču amatpersonas uzskata, ka saslimšanas gadījumu skaits ir lielāks, jo ne visi cilvēki vēršas pie ārsta. Lielbritānijas veselības nozares amatpersonas prognozē, ka augusta beigās dienā varētu tikt reģistrēti 100 000 jaunu saslimšanas gadījumu ar cūku gripu.

Pasaules augstākā veselības nozares amatpersona apšaubījusi plānus vakcinēt miljoniem cilvēku pret «neapturamo» cūku gripas pandēmiju, jo, lai sāktu vakcināciju, jāgaida vēl vairāki mēneši, vēsta Guardian.

Pasaules Veselības Organizācijas (PTO) vadītāja Margareta Čana Guardian sacījusi, ka vakcīna pret cūku gripu vēl nebūs pieejama vairākus mēnešus.

«Vakcīnas nav. Vienai vajadzētu būt drīzumā pieejamai, jau augustā, bet tas, ka tā būs pieejama, nav tas pats, kas vakcīna, kas ir pierādījusi sevi kā drošu,» viņa akcentējusi, norādot, ka klīnisko eksperimentu dati vēl nebūs pieejami divus vai trīs mēnešus.

M. Čanas sacītais radot šaubas par vairāku valstu plāniem sākt riska grupu vakcinēšanu pret cūku gripu jau nākammēnes.

Vācija paziņojusi, ka tā paredzējusi vakcinēt gandrīz trešdaļu no iedzīvotājiem, bet Austrālija plānojot vakcinēt visus vēl nesaslimušos iedzīvotājus.

Lielbritānijas valdība aicinājusi sievietes stāvoklī un vecākus ar bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, izvairīties no atrašanās vietās, kur ir daudz cilvēku, kā arī no ceļošanas, tādējādi samazinot risku inficēties ar cūku gripu, vēsta BBC.

Vienlaikus šis aicinājums Lielbritānijā tiek arī kritizēts, norādot, ka tas pāriem raida signālu - atlikt bērna ieņemšanu, kā arī rada sabiedrībā paniku.

Veselības eksperti norāda, ka grūtniecēm var rasties dažādas komplikācijas, ja tās inficējas ar cūku gripu, piemēram, plaušu karsonis, apgrūtināta elpošana un dehidratācija, kā arī viņām ir lielāks risks inficēties ar šo vīrusu, kas saistīts ar vājāku imūnsistēmu. Arī mazi bērni esot jūtīgāki pret cūku gripas vīrusu.

Lielākā daļa grūtnieču, kuras inficējušās ar cūku gripu, tiek ārstētas ar medikamentu Relenza, kas, kā norāda ražotājs, negatīvi neietekmē embriju, taču, ja sievietes stāvoklis ir ļoti smags, var būt jālieto arī Tamiflu.

Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N8 vīruss. Lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata, tomēr putnu turētāji aicinātie ievērot piesardzību.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina putnu turētājus būt modriem, stingri ievērot biodrošības prasības un nekavējoties ziņot veterinārārstam vai PVD par mājputnu saslimšanas vai nāves gadījumiem vai par vienkopus atrastiem vairākiem (3-5) mirušiem savvaļas putniem.

Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes.

Ar putnu gripu slimo mājputni: vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Slimībai izšķir divas formas – zemi patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsti patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, kas saistīti ar putnu likvidēšanu slimības apkarošanas ietvaros.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Balstoties uz to, ka koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" izpētē patlaban vēl ir daudz nezināmā, kā arī ņemot vērā vīrusa infekciozitāti, patlaban nav pamata uzskatīt, ka siltāku laikapstākļu parādīšanās novedīs pie "Covid-19" izzušanas, pie šāda secinājuma savā pētījumā nonācis Hārvarda universitātes epidemiologs Marks Lipsičs.

Kā norāda epidemiologs, apgalvojums, ka sauss un auksts klimats rada labākus apstākļus gripas izplatībai, ir patiess, tomēr vēl nav zināms, cik nozīmīgs šis faktors būs attiecībā pret "Covid-19".

Lai gan, balstoties uz zināmo par citu līdzīgu koronavīrusu izplatību, var secināt, ka šādi vīrusi izplatās labāk tieši ziemā, šis faktors pats par sevi neapturēs slimības izplatību, uzsver Lipsičs.

Salīdzinot "Covid-19" ar gripu, eksperts secinājis, ka jaunais koronavīruss varētu turpināt izplesties arī pēc siltāku laikapstākļu parādīšanās, jo, atšķirībā no gripas, cilvēkiem pret to vēl nebūs izveidojusies imunitāte. Lipsičs argumentē, ka gadalaiku nomaiņa un izglītības iestāžu brīvlaiki, kas sekos pakārtoti, varētu samazināt infekciozitāti, bet ne apturēt "Covid-19" izplatību pilnībā.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Latvijas Infektoloģijas centrs apstiprinājis otro saslimšanas gadījumu ar gripas AH1N1

vīrusu Latvijā.

Valsts aģentūras Latvijas Infektoloģijas centrs laboratorijas Virusoloģijas nodaļa apstiprinājusi

valstī otro inficēšanās gadījumu ar gripas AH1N1 vīrusu jeb tā dēvēto cūku gripu.

Materiāls pārbaudei uz Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijas Virusoloģijas nodaļu atsūtīts no kāda rajona slimnīcas, kur iestājusies paciente ar gripai līdzīgiem simptomiem. Mediķi izteikuši aizdomas par

iespējamo inficēšanos ar cūku gripu, jo paciente bija atgriezusies no brauciena pa Meksiku, tādēļ

nekavējoties tika lūgta Latvijas Infektoloģijas centra palīdzība, veikt nepieciešamo laboratorisko

izmeklēšanu, liecina centra mājaslapā internetā publicētā informācija.