Prāmju satiksmes izveidošana starp Igaunijas Sāremā salu un Latviju būtu sociālekonomiski izdevīga, tomēr tā, visticamāk, būtu nerentabla, ja notiktu tikai uz komerciāliem pamatiem, secināts pētījumā, ko pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas Saarte Koostookogu pasūtījuma veikusi Igaunijas kompānija Arenguruum.

Pētījumā tika analizētas iespējas sākt satiksmi maršrutā Mentu - Ventspils un Kuresāre - Rīga. Kompānija Kihnu Veeteed ir ieinteresēta ar prāmi Reet nodrošināt satiksmi maršrutā Mentu - Ventspils, bet kompānija Sea Wolf Express ar peldlīdzekli A-902 - maršrutā Romasāre - Rīga.

Maršrutam Mentu - Ventspils atbilstoši optimistiskai prognozei pirmajos gados būtu nepieciešams vairāk nekā 100 000 eiro atbalsts gadā, tomēr tas astoņu gadu laikā kļūtu pašpietiekams. Pesimistiskā scenārijā gadā šim maršrutam būtu nepieciešami 300 000 eiro gadā, norādīts pētījumā.

Tajā uzsvērts, ka optimistiskā scenārija gadījumā maršruta Mentu - Ventspils atvēršana tūristu pieplūduma dēļ Sāremā dotu sociāliekonomisku labumu divus līdz trīs miljonus eiro gadā, bet piesardzīga scenārija gadījumā - vienu līdz divus miljonus eiro gadā. Pozitīvā gadījumā pa jūru Sāremā gadā ierastos papildu 10 000 līdz 20 000 tūristu, bet pesimistiskā gadījumā - 7000 - 11 000 tūristu.

Ir noslēgusies ziedojumu vākšanas (akcija) seriāla Neprāta cena turpinājuma filmēšanai, informē fonda pārstāve Inta Gorodecka.

Kā liecina provizoriskie dati, ir savākta mazāk nekā ceturtā daļa no nepieciešamās summas (aptuveni 160 tūks. Ls), kas ir nepietiekami. Skaidrs, ka seriāla veidošana Latvijas Televīzijā, nav iespējama sakarā ar valsts budžeta samazinājumu, taču TV3 piedāvājusi finansēt seriāla uzņemšanu, pēc iespējas drīzāk uzsākot Neprāta cenas otrās daļas ražošanu sadarbībā ar radošo grupu, režisores Intas Gorodeckas vadībā.

emNeprāta cenas/em turpinājumu finansēsem TV3/emAkcijas laikā iedzīvotāju saziedotie līdzekļi tiks izmantoti atbilstoši akcijas un fonda mērķiem - tos paredzēts izmantot aktieru atalgojumam seriāla otrajā daļā. «Fonds un seriāla veidotāji ir bezgala pateicīgi par sniegto morālo un finansiālo atbalstu gan skatītājiem, gan visiem medijiem, kas informēja par līdzekļu vākšanas akciju. Šis atbalsts deva spēku un motivāciju nenolaist rokas un meklēt iespējas darba turpināšanai,» teikusi Inta Gorodecka.

Latvijas Televīzija (LTV) pēc iepazīšanās ar medijos izplatīto informāciju, ka TV3 Latvia (TV3) radusi iespēju turpināt seriāla Neprāta cena uzņemšanu, šodien nosūtījusi vēstuli TV3, kurā pauž neizpratni un vērš uzmanību uz vairākām niansēm, kuras ir pretrunā gan ar ētiku, gan pastāvošo Autortiesību likumu.

«Seriāla Neprāta cena autortiesības pieder LTV, un jebkāda seriāla turpmāka izmantošana, tostarp seriāla nosaukuma izmantošana, seriāla sižetiskās līnijas turpināšana, seriāla un tā scenārija pārveidošana ar mērķi radīt audiovizuālu darbu un/vai jau esoša darba turpinājumu pārraidīšanai televīzijā vai citos audiovizuālajos medijos kā tikai LTV programmās nav atļauta un nekad netiks pieļauta,» vēstulē uzsver LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Viņš arī akcentē, ka tieši LTV ir seriāla Neprāta cena idejas autore un ražotāja, tāpēc LTV pat nepieļauj iespēju, ka seriāls, kas iemantojis ievērojamu LTV1 skatītāju uzticību, tiktu veidots citā televīzijā.

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Latvijas Televīzijas vadība ir šokēta par seriāla Neprāta cena veidotāju šodien izplatīto paziņojumu par vienošanos ar TV3 par seriāla turpmāko veidošanu un pārraidīšanu TV3 ēterā.

"Seriāls Neprāta cena ir Latvijas Televīzijas veidots produkts – ideja un oriģināldarbs, un līdz pat šim brīdim iespēja, ka tā veidošanu varētu pārņemt kāda cita telekompānija, pat nav apspriesta. Šobrīd arī nepieļaujam šādu iespēju, jo paši aktīvi meklējam līdzekļus tā atjaunošanai," paziņojumā presei norādīja LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Viņš arī uzsvēra, ka seriāla radošajai komandai nav tiesību vienpersonīgi vienoties par seriāla pāriešanu uz citu televīziju, kas turklāt darīts aizmuguriski, neinformējot Latvijas Televīziju. "Projekta atjaunošanā esam ieguldījuši gan savus finansiālos, gan materiālos resursus, bijām uzsākuši sarunas ar vairākiem iespējamiem sponsoriem, tāpēc šis paziņojums mūs ļoti nepatīkami pārsteidz," sašutumu neslēpa E. Kots. Tikai pāris stundas pirms publicētā paziņojuma šodien LTV darbinieku kopsapulcē seriāla Neprāta cena režisore Inta Gorodecka un projekta vadītāja Baiba Saleniece sarunā ar LTV1 kanāla direktori Baibu Šmiti atzina, ka vēl nav skaidrība par projekta turpmāko nākotni, savukārt jau pēc īsa brīža presei tika publicēts paziņojums par seriāla turpmāku veidošanu TV3. Tas norāda uz apzinātu Latvijas Televīzijas maldināšanu, jo sarunas ar TV3 projekta veidotāji, visticamāk, jau bija veikuši ilgāku laiku iepriekš. Šādā situācijā LTV uzskata, ka seriāla veidotāji un TV3 ir rīkojošies klaji neētiski, norādīja Latvijas Televīzijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārtiņš Pučka.

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra iesniegumu, Rīgas domes Komunālā departamenta iesniegumiem, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums par satiksmes ierobežojumiem valsts svētkos.

Rīkojumā ņemts vērā, ka Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku ietvaros Rīgā notiks: no 14. līdz 18.novembrim gaismas festivāls Staro Rīga; 14.novembrī no plkst.13.00 Rīgas domes Komunālā departamenta rīkots pasākums Meža kapos pie J. Čakstes pieminekļa; 14.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 15.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 17.novembrī no plkst.18.30 līdz plkst.21.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3; 17.novembrī plkst.21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā; 18.novembrī: plkst.11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

Sāremā pašvaldība nolēmusi sākt sarunas ar Igaunijas kompāniju «Kihnu Veeteed» par prāmju satiksmes atjaunošanu starp Mentu un Ventspils ostām, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

«Kihnu Veeteed» bija vienīgā kompānija, kas piedalījās publiskajā iepirkuma konkursā ar diviem kuģiem, no kuriem viens tika atzīts par piemērotu konkursa nosacījumiem. Pašvaldība tagad sagaida, ka kompānija 15 dienu laikā iesniegs konkrētu piedāvājumu.

Ja būs iespējams, prāmju satiksme starp Mentu un Ventspili tiks atjaunota nākamajā vasarā.

Veiksmīga iepirkuma gadījumā uzvarētājs «Kihnu Veeteed» iegūs piecu gadu līgumu Mentu-Venspils prāmju līnijas apkalpošanai.

Pašvaldība sagaida, ka regulāra prāmju satiksme ik gadu sezonā no 1.jūnija līdz 31.augustam tiks nodrošināta vismaz trīs reizes nedēļā. Precīzāks prāmju satiksmes periods, grafiks un biežums tiks noteikts līgumā.

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

Igaunijas Sāremā pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu, lai izraudzītos prāmju satiksmes operatoru maršrutam starp Mentu ostu Sāmsalā un Ventspili, vēsta reģionālais laikraksts «Saarte Haal».

Operators tiks meklēts uz pieciem gadiem, par konkursa kritēriju nosakot zemāko cenu. Kā laikrakstam «Saarte Haal» sacījusi Sāremā pagasta vecākā vietniece Marili Nītsa, par konkrētām summām vēl nav runa, jo vispirms tiks gaidīti konkursa rezultāti.

«Kad beigsies konkurss, noskaidrosies nepieciešamo subsīdiju apjoms, kuru segšanu gatavojas uzņemties Ventspils brīvosta un Sāremā pašvaldība,» viņa norādījusi.

Pēc Nītsas teiktā, subsīdiju apmēru var noteikt, vienīgi balstoties uz agrākajām šā maršruta izmaksām vai uz kuģu maršrutu analīzi, kas veikta pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma.

Šī analīze liecina, ka prāmju satiksme maršrutā Ventspils-Mentu iespējama vienīgi ar sabiedriskā sektora atbalstu un vajadzīgā summa pirmajos trijos gados varētu sasniegt 900 000 eiro.

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Latvijas TV seriāla Neprāta Cena radošā komanda režisores Intas Gorodeckas vadībā atvērusi ziedojumu tālruņa līniju un kontu, lai par savākto naudu varētu turpināt seriāla uzņemšanu.

Ņemot vērā seriāla popularitāti, jo tā 400. sēriju noskatījušies 203 tūkstoši cilvēku, iespēja savākt filmēšanai nepieciešamos 160 tūkstošus latu esot pavisam reāla. Ja tomēr šo summu savākt neizdosies, visa nauda no konta tiks novirzīta labdarībai, kā tas paredzēts Kino attīstības veicināšanas fonda statūtos. Jau ziņots, ka sakarā ar Saeimā apstiprināto Latvijas TV un Radio 2009. gada budžeta samazinājumu, Latvijas Televīzijas valde 2008. gada decembrī nolēma pārtraukt seriāla Neprāta cena filmēšanu.

Maksas caurlaides iebraukšanai Vecrīgā nav attaisnojušās, uzskata Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Dome atzīst ka automašīnu skaits Vecrīgā nav mazinājies, taču neraugoties uz to dome negrasās attiekties no caurlaidēm, raksta Diena.

Ja viena mēneša laikā pašvaldība nespēs paskaidrot, kā tā izlieto caurlaidēs iekasēto naudu, lai sasniegtu mērķi — ierobežot automašīnu plūsmu Vecrīgā, iespējams, ar 1. janvāri tai šādas iespējas iekasēt naudu par iebraukšanu vecpilsētā vairs nebūs. Domei ir 100 caurlaižu iebraukšanai Vecrīgā.

Pērn par iebraukšanu Vecrīgā iekasēti Ls 1 091 159. Vienreizēja iebraukšana par vienu stundu - 5 lati, par otro stundu - 6 Ls/h, par trešo stundu - 7.2 Ls/h, par ceturto un katru nākamo stundu - 8 Ls/h. Juridiskajām personām, kurām saskaņā ar speciālas komisijas lēmumu piešķirta atļauja regulārai iebraukšanai Vecrīgā atkarībā no caurlaides derīguma ilguma jāmaksā 300 līdz 1 250 latu. Valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu un komercsabiedrību autotransportam - 10 latu par pusgadu. Iedzīvotājiem, kuru dzīvesvieta vai nekustamais īpašums atrodas Vecrīgā, ir tiesības saņemt bezmaksas abonementa viedkarti iebraukšanai Vecrīgā.

Mārupes kafejnīca un vīna veikals «Friends» gatavojas logo maiņai, lai izvairītos no iespējamām problēmām saistībā ar autortiesību likuma pārkāpšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja veikala vīnzinis Edgars Karelis.

E. Karelis ir Latvijas Vīnziņu Asociācijas biedrs, kuram vīni par nopietnu un profesionālu aizraušanos esot kļuvuši pirms desmit gadiem. Publiski pieejamā informācija liecina, ka E. Karelis iepriekš darbojies kā maksātnespējas administrators.

Tiekoties saistībā ar kafejnīcu «Friends», viņš biznesa portālam db.lv stāstīja, ka savulaik izlēmis atvērt vīnu veikalu, sākusies telpu meklēšana Mārupē, kur dzīvo gan pats, gan pazīstams bijis potenciālais klientu loks. Jau sākotnēji ir bijis skaidrs, ka vīnu piedāvājums netiks veidots tik plašs kā lielveikalā, tādēļ klāt nākusi E.Kareļa dēla Brendona Kareļa doma par kafejnīcas izveidi, nodrošinot pilnīgu telpu izmantojumu, jo noskatītās telpas bijušas gana plašas - ar iespēju nākotnē attīstīties.

Produktu izvietošanas ziņā video saturā (seriālos, filmās, raidījumos) pionieris ir ASV. Runājot par Latviju, kā veiksmes stāstu radošās aģentūras J. Walter Thompson Baltics vadītājs Roberts Ēķis izceļ filmu Homo Novus.

Viņaprāt, tas ir labs piemērs, kā reklāmas devējs (šajā gadījumā tirdzniecības centrs Galerija Centrs) organiski saplūst ar saturu, jo tieši tur notika skatītāju tikšanās ar aktieriem, tur tika izvietota filmas tērpu ekspozīcija, kas vēl aizvien ir apskatāma. Tāpat veiksmīgs piemērs, kur produkts organiski piestāv saturam, ir iRobot, kas bija neatņemama sastāvdaļa pašmāju seriālā Ugunsgrēks. «Šeit ir stāsts par to, ka televīzijas saturā reklāmas devējiem ir jābūt gataviem uz ilgu sadarbību ar satura veidotājiem. Nav jēgas produktu parādīt vienā sērijā. Tam ir jābūt ilgstoši redzamam, ideāli, ja visu seriāla laiku, lai produkts cilvēkiem paliktu atmiņā,» teic R. Ēķis. Taujāts, kādēļ ne vienmēr ir tā, ka produkts organiski piestāv saturam, bet, tieši pretēji, tas uzspēlēti tiek demonstrēts, eksperts teic, ka šādos gadījumos pie vainas ir reklāmdevēja ambīcijas, pieprasot, ka par samaksāto reklāmas naudu produktam ir jābūt labi redzamam un jāatrodas kadra priekšplānā. Viņaprāt, pārdomātāks veids ir produktu integrēt saturā, un atdeve būs daudz efektīvāka. «Filmas vai seriāla idejai ir jāiet kopsolī ar produktu, kuram ir jāpiestāv scenārijam. Radošo domu nedrīkst mainīt, un nedrīkst būt uzdevums veidot saturu konkrētajam produktam. Jāmeklē organiska vide, lai produkts «ieguļas» saturā. Filmu industrijā produkta dēļ scenāriju mainīs tikai tad, ja šis solis nesīs lielas investīcijas no reklāmdevēja, bet tie ir ļoti reti gadījumi,» teic R. Ēķis.

Telekanāla HBO seriāla «Chernobyl» («Černobiļa») panākumi ir vairojuši tūrisma pieplūdumu Lietuvā, kur notika seriāla filmēšana un slēgtā Ignalinas atomelektrostacija (AES) ir veidota pēc tā paša prototipa, kā Černobiļas AES.

Tā dēvētie atomtūristi dodas apmeklēt dažādas vietas Viļņā, kur filmēts HBO augstu popularitāti un kritiķu atzinību ieguvušais seriāls, kā arī Ignalinu, kur mirdzoši urāna stieņi dziest betona baseinos.

Ignalinas AES ir atvērta tūristiem, un jūlijā vien to apmeklējuši 1630 cilvēku. Pērn kopumā AES uzņēma 2240 tūristus. Ignalinas AES amatpersonas norāda, ka tūristu interese arvien pieaug.

«Šķiet, ka viņi ir uztaisījuši labu filmu. Tomēr tas, kas notika tik sen, mūs vairs neuztrauc. Domāju, ka skatīšanās pagātnē nav laba,» ziņu aģentūrai AP sacījis inženieris Mihails Nefedjevs, kurš vada ekskursijas pirms desmit gadiem slēgtajā Ignalinas AES.

160 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas esošajā Ignalinas AES tiek piedāvāta trīs stundas ilga ekskursija, kuras laikā cita starpā tiek stāstīts arī par Černobiļas AES katastrofas apstākļiem. Ekskursijas cena ir 67 eiro.

Stāsts par četru Manhetenas sieviešu pikantajiem piedzīvojumiem ne tikai iekarojis skatītāju sirdis, bet izrādījies arī simtiem miljonu dolāru vērts.

Uz seriāla Sex and the City (Sekss un lielpilsēta) - kas tagad pārtapis filmā, ko šodien sāk demonstrēt arī Latvijā - rēķina iedzīvojušies ne tikai tā veidotāji, bet arī citi uzņēmēji, piemēram, apavu ražotāji un tūrisma firmas, izpētījis žurnāls The Forbes.

Seriāla Sex and the City ietekme nav nekas jauns - Kerijas, Samantas, Mirandas un Šarlotes piedzīvojumi jau gadiem ir bijusi zelta ādere. Piemēram, aktrisei Sārai Džesikai Pārkerei tas atnesa ne tikai vispasaules popularitāti. Pateicoties stilīgās Kerijas Bredšovas tēlam, viņa kļuva arī par modes ikonu - un dizaineri. Pārkere ne tikai izveidoja apģērbu līniju ar nosaukumu Bitten, bet arī radījusi savas smaržas - pionieres Lovely pasaulē nopelnījušas jau 155 milj. USD. Panākumu iedvesmota, aktrise pērnā gada jūlijā klajā laida arī otras, kuru nosaukums ir Covet. Savu draiskās Samantas Džounsas tēlu centusies izmantot arī aktrise Kima Ketrela, kas izdevusi divas grāmatas: Seksuālā inteliģence un Apmierinājums pārdots jau 370 000 eksemplāru.

Lielbritānijas valdība izmantos leģendāro ASV televīzijas animācijas seriālu The Simpsons savas veselīgas pārtikas kampaņas Change4Life ietvaros, ziņo Reuters.

Lielbritānijas veselības departaments tērēs 640 000 GBP (492 tūkst. LVL), lai sponsorētu seriāla epizodes. Pirms katras sponsorētās epizodes multiplikācijas filmu personāži sēdēs viesistabā pie TV un ēdīs saldējumu, čipsus un citus neveselīgus pārtikas produktus, pēc kā kadrs nomainīsies un ģimene ēdīs veselīgus pārtikas produktus.

«Šīs kampaņas mērķis bija izstrādāt jaunus novatoriskus veidus, kā sasniegt jaunu mērķauditoriju,» norādīja Veselības ministre Giliana Mērona (Gillian Merron).

Latvijā sākusies jauna televīzijas seriāla Yes, Boss! filmēšana. Seriālu plānots pārraidīt kādā no Latvijas televīzijas kanāliem un pārdot Krievijas tirgū. Šobrīd autori piedāvā nelielu ieskatu seriāla sižetā - reklāmas rullīti.

Yes, Boss! esot pirmais televīzijas seriāls Latvijā, kurš tiek filmēts HD kvalitātē ar vairākām filmēšanas lokācijas vietām. Šobrīd nofilmētas divas seriāla sērijas, kurās «caur dzirkstošu humoru parāda: cilvēku savstarpējās attiecības, konfliktus, kaislības, spilgtus personāžus».

TV projekta režisors Pāvels Gumennikovs kopā ar producentiem šobrīd esot uzsācis sarunas ar vadošajām televīzijām Latvijā, kā arī ar Krievijas televīzijas kanāliem. Paredzams, ka seriāls pie skatītājiem varētu nonākt nākamā gada sākumā. Paralēli sākti darbi pie sponsoru piesaistes. Par seriāla sadarbības partneriem jau kļuvuši vairāki uzņēmumi, piemēram, Radisson SAS, RISEBA u.c.

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šajā pavasarī uzsāks jauna oriģinālseriāla filmēšanu. Tas šā gada rudenī būs skatāms LMT viedtelevīzijā.

Topošais seriāls iecerēts kā attiecību drāma ar komēdijas un fantastikas elementiem, kura centrā ir jauna, pašpārliecināta sieviete – informācijas tehnoloģiju speciāliste. Viņai ir veiksmīga karjera, bet viņa nav īsti apmierināta attiecībās ar mīļoto vīrieti. Vai mākslīgā intelekta radītā ideālā pasaule spēs aizstāt īstu mīlestību un ļaus dzīvot laimīgi bez sāpēm un pārdzīvojumiem?

«Kā liecina patēriņa tendences, tieši seriāli ir pieprasītākais saturs TV ekrānos. Turklāt arvien vairāk tos skatās arī viedtālruņos. Lai veicinātu ne tikai ārvalstu, bet arī kvalitatīva Latvijas seriālu satura pieejamību, esam uzsākuši darbu pie pirmā LMT viedtelevīzijas seriāla veidošanas. Tā tapšanā esam piesaistījuši vienus no pieredzējušākajiem nozares profesionāļiem Latvijā,» norāda LMT prezidents Juris Binde.

Iecere jau šovasar atklāt prāmju satiksmi starp Ventspili un Igaunijas Sāremā salu acīmredzot būs jāatliek, jo sagatavošanās darbi ievilkušies garumā, ziņo Sāremā laikraksts «Saarte Haal».

«Lai gan cerējām atklāt prāmju satiksmi jau 2019.gada vasarā, tomēr ar šo maršrutu saistītās procedūras dažādu iemeslu dēļ diemžēl ieilgušas,» avīzei pastāstījis Sāremā pašvaldības vadītājs Madiss Kallass. Pēc viņa teiktā, prāmju līniju, visticamāk, izdosies atklāt 2020.gadā.

Igaunijas kompānija «Arenguruum» pērn martā pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma veica pētījumu, kas liecināja, ka prāmju satiksme starp Sāmsalu un Latviju būtu sociālekonomiski izdevīga, tomēr tā, visticamāk, būtu nerentabla, ja notiktu tikai uz komerciāliem pamatiem.

Tika lēsts, ka maršrutā Mentu-Ventspils saskaņā ar optimistiskām prognozēm pirmajos gados būtu vajadzīgas dotācijas, kas pārsniegtu 100 000 eiro gadā, tomēr astoņu gadu laikā tas kļūtu pašpietiekams. Pesimistiskā scenārija gadījumā šim maršrutam būtu nepieciešami 300 000 eiro gadā, bija norādīts pētījumā.

Sāremā salas pašvaldība izpētīs piecu Igaunijas kuģu kompāniju interesi nodrošināt prāmju satiksmi starp Sāremā un Latviju, ziņo reģionālais laikraksts «Saarte Haal».

Pašvaldība vērsusies pie uzņēmumiem «Lindaliin», «TS Laevad», «Tallink Grupp», «Kihnu Veeteed» un «Saaremaa Laevakompanii» un gada atbildes līdz 1.decembrim.

Uzņēmumu aptaujāšana ir daļa no sākotnējā pētījuma par iespēju atklāt prāmju satiksmi starp Sāremā un Latviju. Sākotnējo pētījumu paredzēts pabeigt līdz decembra vidum.

Sāremā Mentu ostas pārstāvji šonedēļ Latvijā tiksies ar Rīgas un Ventspils ostu pārstāvjiem un Ventspils varasiestādēm.

No 2006. līdz 2008.gadam starp Mentu un Ventspili prāmju satiksmi nodrošināja «Saaremaa Laevakompanii» meitas uzņēmums «SSC Ferries» ar prāmi «Scania».