Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien plāno skatīt jauno Kriptoaktīvu pakalpojumu likumprojektu un ar to saistītos grozījumus vairākos likumos, lai tos papildinātu ar tiesībām sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus.

Komisijas sēde paredzēta plkst.10 Jēkaba ielā 6/8, 207.telpā un šo jautājumu paredzēts skatīt kā trešo darba kārtības punktu.

Pirms tam sēdē plānots lemt par vairākām apropriācijām jeb līdzekļu pārdali starp dažādām vajadzībām.

Kā ziņots, Kriptoaktīvu pakalpojumu likumprojekta mērķis ir noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai, vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā.

Kriptoaktīvu pakalpojumu likums nepieciešams, lai, pārņemot Eiropas Savienības prasības, noteiktu tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā. Jaunais likums attieksies uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, tādējādi veicinot šīs jomas attīstību Latvijā, teikts likuma projekta anotācijā.

Vairāk nekā 100 ārvalstu uzņēmumi izrādījuši interesi par iespēju licencēt kriptoaktīvu uzņēmumus Latvijā, informēja Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas (LBAA) pārstāvji.

Latvijas Bankas organizētajā vebinārā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri izvērtē iespēju Latvijā saņemt Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem ("Markets in Crypto-Assets Regulation", MiCA) licenci dalībai Eiropas Savienības kopējā tirgū, piedalījās 128 dalībnieki, galvenokārt blokķēdes, finanšu tehnoloģiju un "Web 3.0." nozares uzņēmumu pārstāvji.

Interesi par iespējām saņemt MiCA licenci Latvijā izrādījuši uzņēmumi no Francijas, Turcijas, Lielbritānijas un citām Eiropas valstīm.

Seminārā tika akcentēta Latvijas proaktīvā pieeja MiCA regulējuma ieviešanai, kas stāsies spēkā 2025.gadā. Latvijas Bankas eksperti sniedza ieskatu pirmslicencēšanas konsultāciju procesā, piedāvājot uzņēmumiem vadlīnijas, kā nodrošināt atbilstību regulatīvajām prasībām un nodrošināt veiksmīgu kriptoaktīvu licenču pieteikumu izskatīšanu.

Gatavojoties Eiropas Savienības kriptoaktīvu regulas (MiCA) ieviešanai, Saeima apstiprinājusi grozījumus Komerclikumā, kā rezultātā turpmāk Latvijā reģistrētie uzņēmumi pamatkapitāla apmaksai varēs izmantot kriptoaktīvus.

“Šī iniciatīva ļaus Latvijai kļūt par vēl pievilcīgāku galamērķi kriptoaktīvu un blokķēdes nozares uzņēmumiem. Domājot par vietām, kur potenciāli attīstīt savu uzņēmējdarbību, WEB 3.0. nozares uzņēmumi ļoti novērtē, ja konkrētā valsts savā maksājumu infrastruktūrā legāli piedāvā daļu no pakalpojumiem apmaksāt ar kriptoaktīviem. Latvija līdz ar to kļuvusi par vienu no pirmajām valstīm Eiropas Savienībā, kur šāda opcija uzņēmumiem būs pieejama,” norāda Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš.

“Ņemot vērā, ka līdz ar MICA regulas stāšanos spēkā tiks būtiski sakārtota kriptoaktīvu nozare visā Eiropas Savienībā, nodrošinot augstākus drošības un caurspīdīguma standartus, tiks ievērojami samazināti arī riski, kas saistīti ar tādu stabilo kriptoaktīvu kā aktīviem piesaistītu žetonu un elektroniskās naudas žetonu izmantošanu. Līdz ar to nepieciešams apsvērt, kā veicināt šādu kriptoaktīvu plašāku izmantošanu komercdarbībā, tai skaitā, kā atvieglot iespēju tos izmantot ieguldīšanai kapitālsabiedrību pamatkapitālā, ņemot vērā, ka līdzīgā veidā savulaik tika atvieglota pamatkapitāla apmaksa ar vērtspapīriem kā mantisko ieguldījumu,” teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā priekšlikumā par grozījumiem Komerclikumā.

Jūnijā pieņemot Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu, Latvija ir operatīvi spērusi pirmos soļus dalībai Eiropas Savienības regulētajā kriptoaktīvu tirgū. Kas jādara tālāk, lai pozicionētu Latviju kā draudzīgu valsti WEB 3.0. nozares uzņēmumiem un potenciāli rastu veidus, kā papildināt valsts budžetu?

Pēc vairāku mēnešu produktīva dialoga ar Ekonomikas Ministriju, Finanšu Ministriju un Latvijas Banku Latvija ir kļuvusi par vienu no pievilcīgākajām valstīm Eiropā, kur iegūt Eiropas Savienības kriptoaktīvu tirgus licenci (MiCA). Panāktā vienošanās ļaus Latvijai būt konkurētspējīgai pakalpojumu sniedzēju uzraudzības mehānismā un uzraudzības maksās – pieņemtie noteikumi jau šobrīd ir izdevīgāki nekā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā un ļaus konkurēt globālajā tirgū. Tas nozīmē, ka gan vietējiem, gan ārzemju uzņēmumiem Latvijā būs iespējams saņemt MiCA licenci un būt daļai no ES tirgus.

Ar veiksmīgu politikas attīstīšanu Latvija varētu iegūt jaunus nodokļu maksātājus starptautisku kompāniju veidolā, kā arī radīt jaunas augsti apmaksātas darba vietas vietējiem speciālistiem. LU veiktais pētījums par MiCA ieviešanas potenciālo ietekmi uz Latvijas tirgu prognozē, ka ar kvalitatīva regulējuma izveidi un pozitīvu regulatora darbu Latvijā kriptoaktīvu un blokķēdes nozares darbaspēka nodokļi 5. gadā pārsniegtu 20 miljonu eiro robežu. Nozares uzņēmumu vidējās algas ir konkurētspējīgas ar programmēšanas un finanšu sektora algām, savukārt augsti kvalificēta personāla mēnešalgas var pārsniegt 10 000 eiro mēnesī.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".

Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Salīdzinājumā ar 2023.gada augustu 2024.gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%, kamēr pirms gada - 2023.gada februārī - tā bija 67% pret 33%.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2023.gada februārī - 14,3. Tostarp 13,1 maksājums šogad februārī veikts bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024.gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana - tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada februārī.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija (LBAA) noslēgusi sadarbības līgumu ar AS Magnetiq Bank, kas kļuvusi par organizācijas oficiālo banku sektora partneri. Šī ir pirmā šāda veida vienošanās, ko blokķēdes nozari pārstāvošā organizācija noslēgusi ar kādu no Latvijas komercbankām.

Sadarbības rezultātā Latvijas kriptoaktīvu un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem būs iespējams saņemt konsultācijas un atbalsta pakalpojumus. Gan LBAA biedriem, gan citiem interesentiem būs pieejamas bankas ekspertu konsultācijas par finanšu tehnoloģiju un kriptoaktīvu pārvaldību. AS Magnetiq Bank piedāvā bankas infrastruktūru un tehnisko atbalstu, kas ļaus uzņēmumiem pieslēgt dažādus maksājumu risinājumus. Abu pušu vienošanās noslēgta uz vienu gadu.

"Šī sadarbība ar LBAA ir nozīmīgs solis pretim mūsu mērķim veicināt inovācijas Latvijas finanšu sektorā. Esam lepni kļūt par pirmo komercbanku Latvijā, kas sadarbojas ar blokķēdes nozari pārstāvošu organizāciju, un esam pārliecināti, ka kopīgās pūles veicinās jaunu, efektīvu finanšu risinājumu attīstību”, skaidro Antons Kononovs, AS Magnetiq Bank valdes priekšsēdētāja p.i..

Lai Latvijas ekonomikas telpā sekmīgi integrētu Eiropas Savienības kriptoaktīvu regulu (MiCA), izšķiroša loma būs elastīgam un proaktīvam finanšu sektora regulatora darbam, norāda Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas (LBAA) izpilddirektors Reinis Znotiņš.

“Eiropas Savienības kriptoaktīvu tirgus regulētā formā sāks darbību 2025. gada 1. janvārī, un šobrīd pirmās indikācijas ir ļoti pozitīvas – Latvija kopā ar Franciju ir starp pirmajām valstīm Eiropas Savienībā, kas sākušas pirmslicencēšanas procesu un jau ir tiešā kontaktā ar uzņēmumu pārstāvjiem. Runājot ar uzņēmumu pārstāvjiem, lielākā daļa uzsver regulatora būtisko nozīmi jaunu uzņēmumu piesaistē, un šim faktoram būs izšķiroša nozīme, lai Latvija varētu izveidot pievilcīgu vidi jauniem blokķēdes un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem,” stāsta LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš.

Kā norāda Znotiņš, sekmīga MiCA regulas ieviešana var atstāt pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku: “Atskatoties pagātnē, redzam, ka mūsu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas finanšu sektors līdz šim bijis ļoti pretimnākošs un atsaucīgs inovatīviem finanšu sektora uzņēmumiem, kā rezultātā mītnes Lietuvā radušas tādas kompānijas kā Revolut, Binance un citas, kas ienes valstij milzīgus nodokļu ieņēmumus. Šī ir teicama iespēja Latvijai reabilitēties par neizmantotajām iespējām un sākt konkurēt par inovatīvu uzņēmumu piesaistīšanu mūsu ekonomikai plašākā ES mērogā.”

Ikvienam ir skaidrs, ka strauja Latvijas ekonomikas izaugsme, konkurētspēja ar kaimiņiem un Ekonomikas ministrijas izvirzītā mērķa – dubultot IKP apjomu līdz 2035. gadam – sasniegšana ir iespējama tikai tad, ja mēs spēsim modernizēt mūsu ekonomiku un radīt pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Viens no virzieniem šajā modernizācijas procesā ir finanšu inovācijas.

Vēl pirms gadiem desmit Latvijā bija salīdzinoši augstu attīstīta finanšu pakalpojumus nozare, kas apkalpoja klientus no Krievijas un NVS valstīm, mūsu valstī tika izveidota Banku augstskola, kas tieši specializējās uz finanšu speciālistu izglītošanu. Pēc tā sauktā finanšu nozares “kapitālā remonta” un ģeopolitiskajām pārmaiņām situācija nu ir pilnīga cita – mēs vairs neesam finanšu tilts starp Austrumiem un Rietumiem, savukārt iekšējā klientu apkalpošana, tostarp kreditēšanas apjoms, ne tuvu nav Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem nepieciešamajā līmenī.

Tādēļ viens no veidiem, kā uzlabot un modernizēt finanšu nozares pakalpojumus būtu mūsu spēcīgo zināšanu par finanšu nozari, kā arī augsti attīstītās informācijas tehnoloģiju vides izmantošana, lai pārvērstu Latviju par vienu no t.s. WEB3.0 tehnoloģiju ekonomikas centriem Eiropā.

Darbību Latvijā reģistrējis Turcijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums "PrimeX", aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka SIA "Primex Group" reģistrēta šogad martā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Turcijas pilsoņi Erdals Kaja (33,33%), Mustafa Baltadži (33,33%) un Demeta Zubeiroglu (33,33%).

"PrimeX" pērn izcīnīja uzvaru Latvijas Bankas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā "Latvia Fintech Forum" konkursā, kurā piedalījās vairāk nekā 200 finanšu sektora pārstāvju no Baltijas valstīm un Skandināvijas.

Uzņēmums ir izstrādājis platformu, kas finanšu institūcijām ļauj integrēt digitālo aktīvu tirdzniecību. "PrimeX" risinājums veidots saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto kriptoaktīvu regulu ("Markets in Crypto-Assets" jeb MiCA).

Ar vairāk kā 10 Latvijas uzņēmumu dalību un pirmā Latvijas valsts stenda prezentāciju Dubaijā noslēgusies prestižā WEB 3.0. un blokķēdes tehnoloģiju konference “Token2049”.

Šī bija pirmā starptautiskā WEB 3.0. konference, kurā Latvija prezentēja savu piedāvājumu ārzemju uzņēmumu piesaistīšanai.

Konferences laikā par Latvijas piedāvājumu interesi izrādīja vairāk nekā 100 WEB 3.0. nozares uzņēmumu pārstāvji, kuriem bija iespēja klātienē uzdot jautājumus Latvijas delegācijas pārstāvjiem. Visbiežāk interesi izrādīja uzņēmumi no Šveices, Rumānijas, Turcijas, AAE, Indijas, Lielbritānijas un Čehijas.

Pasākumu klātienē apmeklēja vairāk kā 10 Latvijas uzņēmumu pārstāvji. Novērojumi konferences laikā liecina, ka Latvijas valsts stends bija vienīgais valsts stends, kas tapis, publiskajam sektoram sadarbojoties ar vietējiem nozares profesionāļiem.

Latvijas Banka šonedēļ noslēdza šā gada reģionālo sarunu ciklu, kura laikā tikās ar uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas ekonomikas aktualitātes un finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos, kā arī situāciju mājokļu kreditēšanā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Latvijas reģionos ir nepieciešama lielāka komercbanku klātbūtne un risinājumi, kas nodrošina individuālāku pieeju. Vienlaikus jāapzina un valsts pusē dažādos procesos jānoņem šķēršļi, kas traucē uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei. Standartizācija ir digitalizācijas un birokrātijas blakne, kas uzņēmējiem nereti sarežģī vēlamā rezultāta sasniegšanu, īpaši, ja runājam par kreditēšanu vai citu sarežģītāku finanšu pakalpojumu saņemšanu. Komercbanku un to klientu attiecībās zemākais punkts ir aiz muguras, arī kreditēšanas tempi pakāpeniski kļūst straujāki. Augstākas ambīcijas un cieņpilna banku attieksme pret to klientiem ir ekonomikas izaugsmes pamatā. Otrs problēmu bloks ir birokrātija un valsts pusē identificēto problēmu pārāk lēna risināšana. Reģionu pašvaldībām un uzņēmējiem rūp Latvijas nākotne un ekonomikas izaugsme, un valsts pārvaldei un banku sektoram šie centieni ir jāatbalsta."

Jūnijā Saeimas pieņemtais Kriptoaktīvu pakalpojumu likums apliecina kopējo tendenci, ko attiecībā uz kriptovalūtu tirgu šobrīd varam novērot visā pasaulē – pieaug kriptovalūtu sektora institucionalizācija, kas iet kopsolī ar lielāku skaidrību kripto tirgus tiesiskajā regulējumā.

Kriptovalūtu tirgus sakārtošana tiesiskās regulācijas līmenī paver ceļu liela mēroga profesionālajiem investoriem un jauna kapitāla ienākšanai kriptovalūtu tirgū.

Tāpēc pašreizējā kriptovalūtu tirgus ciklā varam novērot neierasti aktīvu lielo institucionālo investoru interesi un līdzdalību. To apstiprina arī Binance kriptovalūtu biržas statistika: institucionālo klientu reģistrācijas jomā no 2024. gada janvāra līdz jūnijam biržas ekosistēmā fiksēts vairāk nekā 36 % pieaugums. Vienlaikus prognozējam, ka tikpat liela nozīme saglabāsies arī mazajiem investoriem, jo sākotnējo kripto tirgus entuziastu loks turpinās paplašināties, piesaistot arvien jaunus kriptovalūtu lietotājus gan ģeogrāfiskā, gan demogrāfiskā perspektīvā. Tas savukārt veicinās arvien jaunas inovācijas un nesarežģītus pakalpojumus, kas spēj nodrošināt lietotāju intuitīvu pieredzi.

Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja tiesību aktu kopumu, kas stiprinās Eiropas Savienības (ES) instrumentus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem personām ar likumīgu interesi, tostarp žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kompetentajām iestādēm un uzraudzības iestādēm, būs tūlītēja, tieša un brīva piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem. Šī informācija tiks apkopota dalībvalstu datubāzēs, kuras tiks savienotas ES līmenī. Papildus aktuālajai informācijai datubāzēs būs jāglabā arī vismaz piecus gadus seni dati.

Jaunie noteikumi piešķirs finanšu ziņu vākšanas vienībām plašākas pilnvaras analizēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas gadījumus, kā arī apturēt aizdomīgus darījumus.

Ekonomikas ministrija un Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija uzsākusi sadarbību, lai gatavotu Latvijas piedāvājumu starptautisko blokķēdes un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu uzrunāšanai. Tā rezultātā Latvijas stends pirmo reizi tiks izvietots prestižajā “Token 2049” konferencē, kas aprīļa vidū notiks Dubaijā.

Gatavojoties “Token2049” konferencei, abas organizācijas izstrādā kopīgu prezentāciju par Latvijas priekšrocībām un piedāvājumu blokķēdes, finanšu tehnoloģiju un WEB 3.0. nozares uzņēmumiem. Šī būs pirmā šāda veida konference, kurā Latvijai būs koordinēts un vienots pozicionējums, sadarbojoties nozarei un publiskajam sektoram.

“Ekonomikas ministrijas un Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas uzsāktā sadarbība ir būtisks solis, lai veicinātu Latvijas uzņēmumu iespējas starptautiskajā blokķēdes, finanšu tehnoloģiju un WEB 3.0. tirgū. Vienlaikus šādi Latvija demonstrē arī savu apņemšanos būt globālās blokķēdes un finanšu tehnoloģiju uzmanības centrā, kam ilgtermiņā ir potenciāls dot pienesumu mūsu valsts ekonomikas un tehnoloģiju nozares attīstībā,” atzīst ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada augustā bijusi 77% pret 23%, liecina jaunākais, 2024.gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība salīdzinājumā ar 2024.gada februāra mērījumu ir saglabājusies nemainīga, un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2024.gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Pavisam klusi un mērķtiecīgi tieslietu ministres Ineses Lībiņas – Egneres ("Jaunā Vienotība") vadībā virzās slikts demokrātijas, varu dalīšanas un tiesiskuma precedents, par kuru tikpat klusi tiek runāts Tieslietu ministrijas (TM), valdības un Saeimas gaiteņos. Runa ir par prokurora Jura Jurisa virzīšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā. Klusums ne tikai gaiteņos, bet arī publiskajā telpā.

Notikums ir būtisks viena iemesla dēļ – tas izgaismo demokrātijas trauslumu. Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir varas dalīšana. Ja tas tiek pārkāpts vai ignorēts, demokrātija ir apdraudēta. Vai TM to apzinās, virzot Jurisu uz tiesneša amatu? Visticamāk, nē. Ja jānostiprina vara, uz principiem, tā izskatās, var pievērt acis.

Šajā stāstā nav svarīgs konkurences trūkums uz amatu – tā nebija vispār. Būtiskāks ir iespējamais interešu konflikts. Kopš 2021. gada Juris Juriss vada Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļu, kas piemēro arī tās kriminālprocesuālās normas, kas šobrīd apstrīdētas ST. Juridisko zinātņu doktors Juriss tagad sēdīsies galda otrā pusē un vērtēs, vai šīs normas atbilst Satversmei.

Ārvalstu attīstītāju interese par iespējām ieguldīt Baltijas atjaunojamo energoresursu (AER) sektorā ir samērā augsta, taču tā noteikti nav sasniegusi maksimumu, norāda Dankans Bārkers (Duncan Barker), Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs.

Mana pieredze, strādājot ar AER projektiem citās valstīs, liecina, ka attīstītājiem ļoti svarīga ir skaidrība un stabilitāte, taču Baltijas valstīs situācija tirgū vienmēr ir bijusi diezgan neskaidra gan attiecībā uz regulējumu, gan projektiem piešķiramo atbalstu, norāda D.Bārkers. Investoriem ir svarīgi zināt, kādi ir noteikumi, kas viņiem ir jāievēro, taču mūsu reģionā spēles noteikumi nereti mainījušies pat procesa laikā, kas situāciju ievērojami sarežģī. Protams, attīstītājiem ir jārēķinās ar dažāda veida riskiem, un to mēs arī darām, taču, manuprāt, valdībām un regulatoriem visi šie riski būtu jāmēģina novērst, nodrošinot maksimāli skaidrus apstākļus tirgū, spriež Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs. Tuvāko gadu laikā Ignitis Renewables kā daļa no Baltijā vadošās atjaunīgās enerģētikas grupas Ignitis Group paredzējis veikt vērienīgas investīcijas AER projektu attīstīšanai Baltijas valstīs un Polijā.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un izskatīšanai valdībā iesniegtais likumprojekts valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Valdība plāno budžeta projektu izskatīt ārkārtas sēdē pirmdien, 14.oktobrī.

Aizsardzībai nākamgad paredzēti 10,3% budžeta izdevumu, nodrošinot pakāpenisku Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumu apjoma palielinājumu līdz 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2026.gadā (3,5% no IKP 2025.gadā, 3,7% no IKP 2026.gadā un 2027.gadā). Uz funkciju "Aizsardzība" daļēji tiek attiecināti arī ar valsts iekšējo drošību saistīti pasākumi, piemēram, ārējās robežas tehniskās infrastruktūras izveide un kiberdrošības stiprināšana.

Šķīrējtiesa Latvijas tiesību sistēmā vienmēr ir bijis kā kaimiņu huligāns, kurš būtībā ir labs puisis, bet līdz galam nevar uzticēties, jo laiku pa laikam mēdz sastrādāt muļķības, palaidnības, kas balansē uz kāda bargāka soda saņemšanu.

Līdz šim ir bijuši vairāki mēģinājumi reformēt un restartēt šķīrējtiesas institūtu Latvijā. Ir pieņemts atsevišķs Šķīrējtiesu likums, paredzētas stingrākas prasības šķīrējtiesu dibināšanai un darbībai, arī veikti grozījumi kārtībā, kādā saņemt izpildu rakstu uz šķīrējtiesas nolēmuma pamata. Tomēr jāsecina, ka līdz galam šķīrējtiesu problēmjautājumi nav tikuši atrisināti. Līdz pat šim brīdim Latvijā ir 56 reģistrētas šķīrējtiesas un uzticēšanās šim institūtam ir vērtējama kā zema. Tāpat no šī lielā šķīrējtiesu skaita nav izgaismojusies šķīrējtiesas institūcija, kura būtu ieguvusi starptautisku uzticības kredītu.

Līdz šim Latvija ir gājusi ceļu, kas neļāva apstrīdēt šķīrējtiesas pieņemtu nolēmumu, bet gan paredzēja, ka tiesa kontroli par šķīrējtiesas pieņemtiem nolēmumiem realizē nolēmuma izpildes stadijā. Tas ir, vien brīdī, kad tiesai tiek lūgts izsniegt izpildu rakstu nolēmuma piespiedu izpildei. Ar šādu pieeju Latvija ir unikāla, jo šāda kārtība praktiski nekur Eiropā nepastāv. Izteikts vairākums valstu ir gājušas šķīrējtiesas nolēmuma apstrīdēšanas/atcelšanas ceļu. Šāda sistēma ir tādēļ, ka šķīrējtiesas nolēmuma atcelšana ir uzskatāms par efektīvāku un pilnīgāku tiesas kontroles mehānisms pār šķīrējtiesas procesu.

"Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) pauž sašutumu un aicina atbildīgās amatpersonas izvērtēt š.g. 7.novembrī LR Saeimā atklātā pārtikas preču pašapkalpošanās kiosku ieviešanas rezultātu, informē LOSP.

LOSP pārstāvji - lauksaimnieki un ražotāji, ir neizpratnē par Latvijas vietējā produkta teju pilnīgu neesamību pašapkalpošanās kioskā, kas atrodas LR Saeimā - vietā, kur būtu jārāda priekšzīmīgs piemērs, cik svarīgi un vērtīgi ir izvēlēties tieši vietējo produktu.

Šodiena LOSP birojā aizsākās ar vairāku lauksaimnieku zvanos un ziņās paustu izbrīnu, sašutumu un neizpratni par redzēto masu medijos. Par ziņu portālos publicēto rakstu un attēliem, kuros skaidri redzams, ka Latvijas vietējā ražojuma produktu teju nav nemaz Saeimā izvietotajā pārtikas kioskā.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: "Tas ir absolūti nepareizi un nepieņemami, ka tie pārtikas produkti, kas raksturīgi mūsu valstij, nav pirmā izvēle šī kioska plauktu piepildīšanai. Kauns skatīties, ka LR Saeimā - vietā, kur tiek pieņemti valstiski atbildīgi lēmumi, tiek tirgots jogurts no Lietuvas, burkāni no Portugāles, saldējums no Francijas, vistas desiņas no Polijas utt. LR Saeima ir tā institūcija, kurai būtu jārāda piemērs - ka pirmā izvēle vienmēr ir un būs mūsu pašu lauksaimnieku, pārstrādātāju un uzņēmēju radītie produkti!"

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Liela daļa organizāciju lēmumus par atalgojuma izmaiņām pieņem gada pirmajā ceturksnī. Lai sarunas par atalgojumu būtu produktīvas un apmierinātu gan darba devēju, gan darba ņēmēju prasības, svarīgi, lai organizācijas rīcībā būtu skaidra un saprotama informācija par to, kā veidojas atalgojuma fiksētā un mainīgā daļa, vai attiecīgā amata atalgojums organizācijā ir augstāks vai zemāks par attiecīgā amata atalgojumu tirgū u.tml.

Datos balstīti lēmumi par atalgojumu palīdz organizācijām izvairīties no vairākiem būtiskiem riskiem, piemēram, nesamērīgi augstu vai zemu atalgojumu noteikšanas, kas var ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju. Turklāt, darbinieki, kuri izjūt stresu atalgojuma dēļ, aptuveni divas reizes biežāk nolemj meklēt citu darbu, un ir teju astoņas reizes mazāka iespēja, ka viņi veiksmīgi izpildīs ikdienas pienākumus.

Izmantojot kvalitatīvus datus par atalgojumu (gan organizācijā, gan nozarē un tirgū kopumā), organizācija var saglabāt atalgojuma konkurētspēju, kā arī veicināt darbinieku apmierinātību. Sakārtota, viegli saprotama un pārskatāma atalgojuma sistēma būtiski atvieglo arī sarunas ar darbiniekiem par atalgojumu, kā arī jaunu talantu piesaisti. Minētos datus var iegūt dažādos veidos, taču svarīgi izvērtēt, vai datu ieguvē tiek izmantota atbilstoša metodoloģija, kas nosaka, vai dati ir ticami un atspoguļo pietiekami lielu tirgus daļu, attiecīgi – ļaujot organizācijai ne tikai argumentēti reaģēt uz darbinieku jautājumiem par atalgojumu, bet arī sakārtot atalgojuma sistēmu un pat būt proaktīviem sarunās par atalgojuma izmaiņām.

Biedrība “Zemnieku saeima” secinājusi, ka Finanšu ministrijas deklarētais mērķis, palielinot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, faktiski ir izgāzies.

Aptaujājot vietējos dārzeņu, augļu un ogu audzētājus noskaidrots, ka strauji samazinās vietējās produkcijas (dārzeņi, augļi un ogas) patēriņš. Tai pat laikā lielveikalos būtiski pieaudzis importa produkcijas piedāvājums, informē lauksaimnieku biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Vietējās produkcijas audzētāji ceļ trauksmi, ka būtiski samazinājies pieprasījums pēc viņu audzētās produkcijas. Tā, piemēram, atsevišķi audzētāji informē, ka noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu daudzums, jo lielveikalu ķēdes šobrīd labprātāk izvēloties saviem pircējiem piedāvāt importa produkciju. Aptaujājot Latvijas dārzeņu, ogu un augļu audzētājus noskaidrots, ka šogad pieprasījums pēc vietējās produkcijas samazinājies par aptuveni 30%.